Saeimas deputāts Gatis Eglītis vērsies Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā ar prasību pret Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu prasot nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu.

Žurnālā Dienas Bizness jau 30.martā rakstījām par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēm, kurās notika asas debates par atvērtā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma proliferācijas finansēšanas likuma izmaiņu niansēm.

Veselu rindu ierosinājumu uz komisiju bija atnesis deputāts Gatis Eglītis, paredzot gan formālu pārsūdzības tiesību sakārtošanu, gan precizēt citas nianses likumā. Pašas likuma izmaiņas ir attīstības procesā un šobrīd tas top Saeimā.

Tobrīd debatēs I. Znotiņa, aizstāvot institūcijas viedokli, cita starpā izmantoja argumentu, ka deputāts iesniedzot likuma izmaiņu priekšlikumus pārstāv ABLV bank kreditoru vai pašas ABLV bank aizsardzību. Saeimas komisijas sēdes 16. martā un 23. martā bija publiskas un klausītājiem no I. Znotiņas izteikumiem var rasties iespaids, ka deputāts nevis cenšas risināt kopējas likumdošanas problēmas, bet gan vienas bankas intereses, kas nepārprotami ir lobisms un lai arī lobija regulējuma Latvijā nav, rosina pārdomas par deputāta godaprātu.

Latvijas Universitātes Astronomijas institūts, kurš apvieno divas lielas observatorijas - Baldones astrofizikas observatoriju un Lāzerstaciju «Rīga», šobrīd spiests iztikt ar valsts finansējumu vien 53 tūkstošu eiro apmērā, taču nesen saņemta bēdīga vēsts - finansējums būtiski samazināsies. Cenšoties izdzīvot, Baldones observatorija spērusi kāju arī izklaides lauciņā, bet tas pagaidām lielu atbalstu nesniedz.

Pērn Baldones observatoriju apmeklēja vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, taču ieņēmumi no ekskursantiem bija vien aptuveni viens tūkstotis eiro. Tas tāpēc, ka Baldones observatorijas apmeklējuma cenas noteiktas ļoti zemas, dodot iespēju tajā ielūkoties plašākam interesentu lokam, biznesa portālam db.lv stāsta Baldones observatorijas vadītājs Ilgmārs Eglītis, kurš observatorijā strādā kopš 1974. gada. 2017. gadā I. Eglītis saņēmis Gada balvu zinātnē..

«Pamazām mēs visu cenšamies atjaunot, bet tas notiek ļoti lēni, jo diemžēl ieguldījums no valsts puses ir neliels,» stāsta observatorijas vadītājs. Baldones observatorijas telpām kosmētiskais remonts nav veikts kopš astoņdesmitajiem gadiem. Tāpat būtu nepieciešama remontdarbu veikšana atsevišķām fasādes daļām. Finansējums aptuveni 200 tūkstošu eiro apmērā dotu iespēju veikt Baldones Šmita teleskopa pilnīgu automatizāciju, kas ļautu darbināt teleskopu attālināti, līdz ar to piesaistot ārzemju astronomu interesi par novērojumiem Latvijā.

Latvijā šis ir kārtējais gads, kad, slimnīcām slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai, atklātā vēstulē valsts augstākajām atbildīgajām amatpersonām norāda Latvijas ārpus Rīgas neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu vadītāji.

Ik gadu atkārtojas situācija, kad ierobežota finansējuma dēļ veselības aprūpes sektoram netiek nodrošināts atbilstoši valdības deklarācijā iekļautais solījums par finansējumu - 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts vēstulē.

«Ņemot vērā finanšu krīzi 2009. gadā un notikušās reformas veselības aprūpes jomā, ir notikusi slimnīcu tīkla optimizācija, un šobrīd neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek sniegta tikai 16 pilsētās. Tai pašā laikā tiek ieviesti ar vien jauni kvalitātes kritēriji slimnīcām, kuri ir pretrunā iedzīvotāju veselības uzlabošanai un uzturēšanai,» teikts ārstu parakstītajā vēstulē. Kā piemēru šai pretrunai ārsti min situāciju, kad tiek minimizēts ārstēšanās laiks slimnīcā, kas noved pie neizārstētu pacientu izrakstīšanas no slimnīcām tālākai ārstēšanai ģimenes ārsta uzraudzībā, nestacionēto pacientu īpatsvara kvalitātes rādītāju u.c. problēmas.

11 Latvijas slimnīcu ņemto valsts galvoto kredītu apmaksai līdz apmēram 2040.gadam ik gadu no valsts budžeta būtu nepieciešami 7-8 miljoni eiro, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā norādīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.

Viņa stāstīja, ka VM gribētu rosināt, lai slimnīcu kredītus nodala atsevišķā budžeta programmā, kā tas esot arī citās ministrijās. Šādi tiktu panākta līdzvērtīga attieksme starp nozarēm. Viņa stāstīja, ka, lai segtu 11 slimnīcu kopumā 200 miljonus eiro lielos kredītus, katru gadu valstij vajadzētu šim mērķim paredzēt 7-8 miljonus eiro.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) deputātiem gan norādīja, ka valdības rīcības plānā nav iestrādāta iecere, ka šos slimnīcu valsts galvotos aizdevumus varētu strukturizēt citādi nekā līdz šim. Viņš neredz citu iespēju, kā vien kredītus apmaksāt no VM budžeta.

Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Minimālās algas paaugstināšana, indeksējot algas valsts institūciju pakļautībā strādājošajiem mediķiem, var radīt nevienlīdzību atalgojuma sistēmā.

Paužot atbalstu valdības lēmumam no nākamā gada indeksēt algas tiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem, kuri strādā tiešā valsts institūciju pakļautībā, Latvijas slimnīcu vadība gaida no atbildīgajām amatpersonām atbildi, vai papildu līdzekļi tiks piešķirti arī to mediķu algu indeksācijai, kuri strādā slimnīcās.

Db.lv rakstīja, ka 2014. gada janvārī paredzēta minimālās algas paaugstināšana no 200 līdz 225 latiem. Latvijas Slimnīcu biedrība norāda, ka valdība pieņēmusi lēmumu līdztekus indeksēt algas arī tiem mediķiem, kas strādā tiešā valsts institūciju pakļautībā. Taču slimnīcām reģionos līdzekļi algu paaugstināšanai netiek paredzēti. Turklāt slimnīcām reģionos, kurām jau šobrīd trūkst finansējuma veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, nākamajā gadā no saviem iekšējiem resursiem būs jāmeklē finansējums arī jaunākā medicīnas personāla minimālās algas nodrošināšanai 225 Ls apjomā.

Cīnoties ar tām pašām problēmām kā publiskās slimnīcas, tikai bez valsts investīcijām, privātās medicīnas klīnikas neredz bankrota draudus

Šobrīd plānotais veselības aprūpei paredzētā finansējuma samazinājums šī gada otrajai pusei ir 15% salīdzinājumā ar pirmo pusgadu un 32% salīdzinājumā ar pērnā gada pēdējiem sešiem mēnešiem. Lai gan kopējo finansējumu ambulatorajai aprūpei gada otrajā pusē plānots saglabāt pirmā pusgada līmenī, tomēr privātās klīnikas pieredzējušas krasu valsts pasūtījuma samazināšanu. Tāpat par labu lielajām slimnīcām pārdalīts arī primārās aprūpes - ģimenes ārstu - finansējums, kas samazināts par 20%.

Kā melnajā caurumā

«Mēs nedzīvojam uz izolētas salas, viss, kas notiek veselības aprūpē, attiecas arī uz privāto medicīnu,» saka Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons. Valsts un pašvaldību slimnīcu grūtības viņš skaidro ar to, ka tās nevēlas atteikties no «trekno gadu režīma». Lai gan šīs slimnīcas veic virkni procedūru, kuras privātie medicīnas uzņēmumi neveic un ko ir ļoti nepieciešams turpināt, tomēr M.Andersons norāda, ka valsts veselības aprūpes iestādēm tehnoloģijas būtībā tiek uzdāvinātas no valsts līdzekļiem, tās saņem finansējumu valsts apmaksāto pakalpojumu veikšanai, kā arī saņem pacientu un veselības apdrošināšanas kompāniju naudu par maksas pakalpojumiem. Privāto klīniku ienākumu avoti ir krietni ierobežotāki, tomēr, sajožot jostas, tās joprojām turpina strādāt un neizjūt bankrota draudus.

Negodīgas naudas sadales dēļ Kuldīgas slimnīca no 1. septembra pārtrauks akūto pacientu uzņemšanu slimnīcā. Par to Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis jau iepriekš esot informējis Veselības ministriju, Veselības norēķinu centru (VNC) un Kuldīgas novada pašvaldību.

Kuldīgas novada pašvaldība esot neizpratnē par Veselības ministrijas plānoto 2011. gada neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) pacientu skaita samazinājumu Kuldīgas slimnīcā, zinot, ka nav iemesla prognozēt divas reizes mazāku pacientu skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu. «Pacientus turpinām uzņemt iepriekšējā gada līmenī, turklāt vispārējais pacientu stāvoklis ir smagāks, slimības ielaistākas. Uzņemšanas nodaļai nav iespēju būtiski ierobežot stacionāro NMP pacientu skaitu, jo pacienti tiek nosūtīti uz slimnīcu ar speciālistu atzinumiem, atvesti ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādēm vai ierodas paši traumu vai saslimšanu rezultātā,» situāciju komentē Kuldīgas slimnīcas vadītājs I.Eglītis. Arī iepriekšējos gadus Kuldīgas slimnīcā nav bijis mazāk par 5000 akūtajiem pacientiem un neesot nekāda pamata prognozēt, ka šogad viņu būs divas reizes mazāk. Neskatoties uz to, Veselības ministrija ieplānojusi apmaksāt tikai 2208 pacientu ārstēšanu. Šādu skaitu slimnīca šobrīd ir jau uzņēmusi un katrs nākamais pacients slimnīcai radīs tiešus finansiālus zaudējumus, skaidro I.Eglītis.

Veselības nozares pārvaldes reforma bijusi nepieciešama un to veikt veselības ministram būtu pieticis politiskās drosmes arī bez krīzes diktētās nepieciešamības.

To Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atzina Veselības ministrs Ivars Eglītis. «Fakts ir, ka slimnīcu mums ir par daudz, tāpat kā gultu tajās. Reģionālās slimnīcas par pašvaldību līdzekļiem ir sapirkušās dārgas iekārtas, kas pienācīgi netiek noslogotas. Tāpat ir fakts, ka reformu rezultātā 3 slimnīcu vietā būs jāatstāj 1, ne tikai Starptautiskā Valūtas fonda prasību dēļ,» atzina I. Eglītis. Viņš sola, ka jau līdz šī gada 1. jūnijam esošās 16 200 slimnīcu gultas vietas tiks samazinātas par 1500 gultām, kas ir puse no Starptautiskā Valūtas fonda prasītā.

Maksātnespējīgajā uzņēmumā «KVV Liepājas metalurgs» varētu atjaunot ražošanu, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Šodien ministri aiz slēgtām durvīm uzklausīja informatīvo ziņojumu par esošo situāciju «KVV Liepājas metalurgā». Pēc sēdes Eglītis gan pārrunātā detaļas neatklāja, vien norādīja, ka pastāv vairākas iespējas, kā attīstīt «KVV Liepājas metalurga» teritoriju, tostarp esot daži piedāvājumi, kas paredz atjaunot metalurģijas uzņēmuma darbību.

Pēc EM valsts sekretāra teiktā, piedāvājumi «KVV Liepājas metalurga» teritorijas attīstīšanai ir dažādi - sākot ar ražošanas atjaunošanu un beidzot ar projektiem, kas nav saistīti ar metalurģiju. Eglītis piebilda, ka ir vairāki piedāvājumi, kas paredz atjaunot «KVV Liepājas metalurga» ražotnes darbību, turklāt optimistiskākais piedāvājums paredz atjaunot ražošanu 18 mēnešu laikā. Tiesa, šis piedāvājums paredz ražot atšķirīgu produktu klāstu no tā, ko savulaik ražojis «KVV Liepājas metalurgs».

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra amatā plāno iecelt bijušo «Microsoft Latvia» vadītāju Ēriku Eglīti, aģentūrai LETA apliecināja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Patlaban Eglītis strādā Būvniecības valsts kontroles birojā, kur pilda būvniecības informācijas sistēmas (BIS) projekta vadītāja pienākumus.

Ašeradens norādīja, ka, meklējot līdzšinējā EM valsts sekretāra Jura Stinkas aizvietotāju, ministrs meklējis kandidātus EM resorā, kā arī konsultējies ar ekspertiem, kuri ieteikuši, kādas prasmes būtu jāpārvalda nākamajam EM valsts sekretāram. Kā viena no svarīgākajām prasmēm tika minēta korporatīvās zināšanas un prasmes.

«Es vērtēju pieejamos kandidātus, vērtēju EM vadības cilvēkus, bet manu uzmanību pievērsa cilvēks, kurš kritiskā brīdī iesaistījās BIS projektā un panāca lielu progresu,» stāstīja Ašeradens.

Veselības ministrija (VM) plāno lūgt valdību atbalstīt iniciatīvu, kas paredz, ka valsts atmaksās tās galvotos kredītus 11 Latvijas slimnīcām, pastāstīja VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.

Ja valsts galvotie kredīti tiek apmaksāti no valsts budžeta par sporta būvēm, tad to varētu darīt arī par tādām iestādēm kā slimnīcas, kas sniedz valsts nozīmes pakalpojumus, norāda Zvidriņa. Viņa pauda viedokli, ka iepriekšējie VM valsts sekretāri varēja šo situāciju sākt risināt ātrāk, tomēr acīmredzot viņi to nav izvirzījuši par prioritāti. Zvidriņa norādīja, ka psihoneiroloģiskajām slimnīcām īpaši grūti ir atmaksāt valsts galvotos aizdevumus, jo tās tikpat kā nepelna pašas, bet saņem valsts finansējumu pakalpojumu veikšanai.

Jau ziņots, ka valsts kopš 2002.gada 11 Latvijas slimnīcām galvojusi aizdevumus par vairāk nekā 200 miljoniem eiro, no kuriem slimnīcām saviem aizdevējiem vai bankām vēl jāatdod vairāk nekā 182 miljoni eiro, liecina VM apkopotā informācija. Vairāk nekā pusi no valsts galvotajiem aizdevumiem saņēmušas trīs Latvijas universitāšu slimnīcas. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 2007.gadā saņēmusi 66 021 000 eiro lielu aizdevumu. Līdz gadumijai Stradiņa slimnīca aizdevējam bija atmaksājusi 6 389 129 eiro. Slimnīcai kopējā summa aizdevējam FMS Wertmanagement AOR jāatmaksā līdz 2042.gadam.

Kāds ārsts, strādājot gan publiskajā, gan privātajā sektorā, mēnesī pelna aptuveni 39 000 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Minētais ārsts strādā vienā no klīniskajām universitātes slimnīcām, mēnesī vidēji tajā strādājot pilnas slodzes darbu jeb 160 stundas. Par šādu darbu ārsts vienā no lielajām slimnīcām nopelna vairāk nekā 6000 eiro mēnesī.

Taču, kā rāda aģentūras LETA rīcībā esošie apkopotie dati, papildu pilnas slodzes darbam lielajā slimnīcā, ārsts strādā arī komercsektorā, mēnesī par šo darbu nopelnot vēl aptuveni 33 000 eiro. Minētā summa patlaban ir lielākā, ko kāds ārsts mēnesī nopelnījis papildu darba pienākumiem publiskajā sektorā.

Lielākais klīniskajā universitātes slimnīcā kādam citam ārstam izmaksātais atalgojums mēnesī ir aptuveni 11 000 eiro, vēl vairāki ārsti šī līmeņa slimnīcās atalgojumā mēnesī saņemt aptuveni 9000 eiro. Citās klīniskajās universitātes slimnīcās lielākās ārstu algas mēnesī svārstās 3000 - 4000 eiro robežās.

Latvijā vēl lielāks finansējuma samazinājums veselības aprūpe rada bažas par to, ka mediķiem tiek piemērots atalgojuma samazinājums par 20% nevis par 10%, kā vienojās valdības veidošanas gaitā.

Tas ir izriet no tā, ka Ministru kabineta (MK) sēdē ir noraidīts Veselības ministrijas (VM) iesniegtais apstrīdējums pagājušās nedēļas valdības sēdes protokolam, kurā apspriesti plānotie grozījumi 2009. gada valsts budžetā.

VM atkārtoti uzsver, ka valsts nemaksā mediķiem algas, bet apmaksā konkrētu veikto ārstēšanu katrā iestādē, līdz ar to budžeta samazinājums ārstniecības iestādēs jau no 2009. gada sākuma ir nopietni samazinājis (pat virs 25 %) algas mediķiem. Paralēli tam, MK sēdē ir noraidīts VM lūgums nepakļaut mehāniskam samazinājumam konkrētas ārstniecības programmas, kas vistiešākā veidā skar iedzīvotājus.

«Es tomēr vēl ceru, ka man izdosies ministru prezidentu un finanšu ministru pārliecināt par tālāka veselības finansējuma samazinājuma dramatiskajām sekām un izdosies izskaidrot veselības aprūpes finansēšanas principus. Vēl lielāks budžeta samazinājums būtiski pagarinās rindas un pieejamību valsts apmaksātai ārstēšanai,» sašutumu pauž veselības ministrs Ivars Eglītis.

Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ivars Eglītis un novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa šodien, 30. augustā, Veselības ministrijā (VM) tiksies ar VM valsts sekretāru Rinaldu Muciņu, lai runātu par papildu finansējumu neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai Kuldīgas slimnīcā.

I.Eglītis cer, ka saruna vainagosies panākumiem un no valdības apsolītajiem papildu 6,1 miljoniem latu veselības aprūpes nozarei ap diviem miljoniem latu atradīsies, lai visām neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcām Latvijā nodrošinātu minimālo samaksu – 171 latu par katru akūtu pacientu.

Dienas Bizness vēstīja, ka Kuldīgas slimnīca, kurai ir lokālās slimnīcas statuss, iebilst pret to, ka par vienādu manipulāciju valsts noteikusi atšķirīgu samaksu lokālajām un reģionālajām slimnīcām, kā arī pret plānoto pacientu skaitu. Piemēram, gada pirmajos piecos mēnešos Tukuma slimnīca saņēmusi tikai 54 latus par viena akūta pacienta ārstēšanu stacionārā, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība – 70, Kuldīgas slimnīca – 93, Cēsu klīnika – 119, Preiļu slimnīca – 221. Savukārt reģionālo slimnīcu grupā zemākā samaksa tikusi Jelgavas pilsētas slimnīcai – 132 lati, bet visaugstākā – Liepājas reģionālajai – 213.

Šonedēļ Db.lv piedāvā aplūkot ražotni Riga Parket Ķekavā. Ozolkoks tiek pirkts un zāģēts Ukrainā, savukārt pārējie dēļu ražošanas procesi notiek Latvijā – Ķekavā. Aptuveni 90% saražoto grīdas dēļu nonāk eksporta tirgos.

Ozolkoks, kas izmantots grīdas dēļu ražotnē, tiek pirkts Ukrainā, turpat notiek arī dēļu zāģēšana. Pēc tam dēļi tiek apmaloti, pakoti un sūtīti uz Ķekavu. Piedāvājam aplūkot, kā top ozolkoka grīdas dēļi Ozols Wild galerijā augstāk! !

Ražošanas procesā svarīgākās ir divas lietas – pareiza mitruma nodrošināšana un špaktelēšana, kas tiek veikta ar rokām. «Saražot dēļu dimensijas ir salīdzinoši vienkārši. Tam, kam jāpievērš uzmanība, ir dēļu mitrums. Mitrumam dēļos jābūt no 7% līdz 10%; Riga Parket dēļiem mitrums ir 8% +/- viens procentpunkts. Otra lieta, kurai tiek pievērsta sevišķa uzmanība, ir špaktelēšana. Vietas, kuras tiek aizpildītas ar špakteli, tiek apstrādātas ar rokām, kas ir arī vienīgais veids, kā var garantēt špaktelēšanas kvalitāti,» stāstīja M. Eglītis.

Latvijas Infektoloģijas centra direktore Baiba Rozentāle ir piemērota kandidatūra veselības ministra amatam. Šādu uzskatu LNT raidījumam 900 sekundes pauda demisionējušais veselības ministrs Ivars Eglītis.

Bijušais veselības ministrs norādīja, ka B. Rozentāle ir profesionāls cilvēks no veselības nozares ar atbilstošu akadēmisko izglītību. Turklāt B. Rozentālei ir arī liela politiskā pieredze, kas pašreizējā situācijā nepieciešama.

Jau vēstīts, ka Parlaments šodien lems par uzticības izteikšanu veselības ministra amata kandidātei B. Rozentālei.

Komentējot savu demisiju, I. Eglītis norāda, ka ir panācis to, ka premjers Valdis Dombrovskis ir atzinis, ka veselības nozares finansējumam turpmāk ir jāturas virs 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Līdz ar budžeta grozījumiem nozares finansējums šī gada otrajai pusei ir zem 3% no kopprodukta. Radušos situāciju veselības nozarē Eglītis vērtē, izmantojot sakāmvārdu «neliec roku pie karstas plīts, būs sāpīgi». Patlaban pacientu plūsma tiek virzīta ārā no slimnīcām uz ambulatoro aprūpi, uz poliklīnikām, taču arī tur ir samazināts finansējums par 20%, tāpēc pakalpojums nevarēs tikt nodrošināts. Līdz ar to pacienti atkal akūtā stāvoklī tiks vesti uz slimnīcu, skaidro I. Eglītis.

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

SEB bankas aptauja visās trīs Baltijas valstīs tika veikta ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti jūtas iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības. Lietuvā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Latvijā – vien 22% iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju – 46%, kamēr Lietuvā tā jūtas 37%, bet Igaunijā - 27%.

Visticamāk, daļai nozaru Latvijā vakcinēšanās pret Covid-19 būs obligāta, šorīt intervijā TV3 pieļāva labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

Lai arī plašāka diskusija valdībā par vakcinēšanās veicināšanu bija plānota jau šonedēļ, pašlaik tā ir nozīmēta uz nākamo valdības sēdi. Eglītis atzina, ka valdībā notiek virzīšanās uz to, ka noteiktu darba pienākumu veikšanai vakcinēšanās būs obligāta.

Piemēram, viņa pārraudzītajā labklājības resorā šāda prasība varētu tikt izvirzīta sociālās aprūpes centru (SAC) darbiniekiem un sociālo dienestu darbiniekiem, bet valdības lēmums, visticamāk, skaršot arī vairākas citas ministrijas.

Eglītis pauda viedokli, ka šāds lēmums būtu pareizs, jo Latvijai nepieciešams, lai tā būtu sagatavojusies nākamajam Covid-19 vilnim rudenī.

Ministrs cer, ka SAC darbiniekus šādi resors nezaudēs, jo paralēli viņš sola censties šīs darba vietas padarīt pievilcīgākas, tostarp, atalgojuma jomā.

Pasaules finanšu tirgi piedzīvojuši prāvas korekcijas vai akciju kritumus, kas nepārsniedz 10% atzīmi, bet Eiropā akciju cenu lejupslīde bijusi vēl iespaidīgāka. Līdztekus strauji krīt Krievijas rubļa vērtība, un pašu mājās inflācija sasniedz 10%, kas kopumā rada pārdomas par pensionāru nodrošinātību nākotnē.

Pensiju indeksācija tiks veikta ātrāk, top labojumi Likumā par pensijām, bet svārstības finanšu tirgos vēl nav kritiskas, Dienas Biznesam komentē labklājības ministrs Gatis Eglītis.

Cer, ka svārstības finanšu tirgos būs īslaicīgas

“Akciju cenu krišanās pasaules tirgos patlaban nesasniedz kritiskas robežas, un lielam satraukumam nav pamata,” uzskata G. Eglītis, norādot, ka arī Covid-19 krīzes sākuma posmā bija līdzīga situācija, bet vēlākā laika periodā finanšu tirgi atgriezās ierastajā gultnē. “Katra krīze iespaido finanšu tirgus, un Ukrainas karš ir pietiekami liels notikums visai pasaulei, tādēļ arī sākumposmā akciju vērtības kritumu var vērtēt kā reakciju uz krīzes sākumu. Mēs, protams, sekojam stāvoklim finanšu tirgos un ietekmei uz mūsu pensiju plāniem. Pagaidām ir pāragri izdarīt dramatiskus secinājumus,” tā G. Eglītis.

Zināšanu ekonomikas attīstībā nefinanšu atbalstam no valsts puses ir tikpat liela nozīme kā finanšu instrumentu pieejamībai, turklāt Latvijā nopietni ir jādomā par esošo un topošo uzņēmēju biznesa iemaņu un izglītības stiprināšanu, tika secināts «Events Worth Attending» organizētajā diskusijā.

«Svarīgi veidot uzņēmējdarbības ekosistēmu pēc iespējas efektīvāku. Nevajadzētu tik ļoti koncentrēties tikai uz jaunuzņēmumiem un t.s. «vienradžiem» (uzņēmumiem, kuri nesuši lielu peļņu dibinātājiem un ieguldītājiem), bet ir jādomā arī par pretējo pusi – it kā parastiem, nelieliem uzņēmumiem, kas ir dibināti, piemēram ģimenes vajadzību apmierināšanai. Mēs, protams, visi vēlamies redzēt šos «vienradžus», taču, ja runājam par to, kā vairot labklājību un radīt darba vietas, tad jāatceras arī par vienkāršu kafijas veikaliņu īpašniekiem. Šādiem uzņēmējiem vienkārši vajag pamata zināšanas, kā veidot efektīvu biznesu,» teica Bobs Dorfs, investors un dižpārdokļa «The Startup Owner’s Manual» līdzautors.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Gultasvietu skaita palielināšanai Covid-19 pacientu ārstēšanai pašlaik plānots ierobežot dienas stacionāru darbu.

Tā pirmdien medijiem pavēstīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas (VOMK) priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.

Viņa klāstīja, ka pirmdien notikušajā VOMK sēdē apspriesta epidemioloģiskā situācija un iezīmēti trīs iespējamie attīstības scenāriji, kas varētu ietekmēt pacientu stacionēšanu.

"Lai arī saslimstība pēdējo septiņu dienu laikā nedaudz samazinās. Ja iepriekš Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ziņoja par saslimušo skaita pieaugumu par 50%, tad pēdējo dienu, nedēļas laikā ir vērojams 18% pieaugums. Bet jebkurā gadījumā prognoze ir, ka palielināsies pacientu skaits stacionāros," atzina Mūrmane-Umbraško.

Mūsu konceptuālajā ziņojumā piecas lapas ir veltītas dažādiem rādītājiem, gan saistībā ar pacientu veselības stāvokļa uzlabojumu, gan organizāciju pārvaldību un efektivitāti. Mēs vēlamies no veselības aprūpes sistēmas izņemt ārā dažādus starpniekus, kas pašlaik pelna uz sistēmas rēķina, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka veselības ministre Anda Čakša.

Ministre paskaidro, ka runa ir par dažādiem pakalpojumiem, kuru iepirkumos valsts pārmaksā, piemēram, dažādi tehnoloģiju iepirkumi.

Fragments no intervijas

Sociālie partneri vairākkārt ir norādījuši, ka tiem nepatīk nodokļu reformas sasaiste ar finansējuma palielināšanu veselības aprūpei. Tāpat tiek teikts, ka šis palielinājums jāmeklē nozares iekšienē? Cik, jūsuprāt, iespējams atrast nozares iekšienē, efektivizējot sistēmu?

Tādus ierosinājumus esmu dzirdējusi neskaitāmas reizes. Un jebkurā sistēmā var atrast vēl papildus 10%. Arī veselības aprūpē, centralizējot iepirkumus, uzlabojot pārvaldību, kādus 80 miljonus eiro būtu iespējams atrast.

Gaiļezera slimnīcas teritorijā pēc rekonstrukcijas atklāta ēka, kurā turpmāk atradīsies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvā medicīniskā daļa un Mežciemā jaunizveidots NMP brigāžu punkts.

Ēkas rekonstrukcija ir NMP dienesta realizētā ERAF projekta būtiska aktivitāte. Rekonstrukcijā ieguldīti 211 000 latu no ERAF projekta finansējuma.

Rekonstruētajā ēkā turpmāk darbosies nozīmīga NMP dienesta struktūrvienība - Operatīvā medicīniskā daļa (OMD), kas 24 stundas diennaktī nepieciešamības gadījumā nodrošina specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību NMP slimnīcām visā Latvijā un sarežģītos gadījumos konsultē arī NMP dienesta brigādes, kuras atrodas izsaukumos. Visbiežāk palīdzība slimnīcām nepieciešama, kad to resursi ir nepietiekami, lai tajās esošajiem pacientiem vai cietušajiem sniegtu visu vajadzīgo palīdzību. Šādās situācijās OMD nodrošina vairāk nekā 20 dažādu specialitāšu augstas kvalifikācijas ārstu, piemēram, reanimatologu, neonatologu, neiroķirurgu, asinsvadu ķirurgu u.c. speciālistu gatavību pēc NMP slimnīcu pieprasījuma doties uz tām un sniegt palīdzību īpaši smagi slimiem pacientiem vai cietušajiem. Ikdienā OMD speciālisti veic arī kritiski smagu pacientu transportēšanu no reģionu slimnīcām uz specializētajiem centriem Rīgā. Tāpat OMD mediķi dodas palīgā cietušajiem neikdienišķos un pat ekstremālos apstākļos, tajā skaitā piedaloties gaisa medicīniskajā transportēšanā, piemēram, ar NBS Gaisa spēku helikopteri pārvedot kritiski smagus pacientus no reģionu slimnīcām uz Rīgu vai ar helikopteri dodoties jūrā, lai no kuģiem noceltu pacientus un nogādātu slimnīcās.