Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra, jo īpaši ilgtermiņā, teikts Eiropas Centrālās bankas (ECB) atzinumā par likumprojektu.

ECB atzinumā minēts, ka, no vienas puses, likumprojekta rezultātā samazināsies kredītiestāžu pelnītspēja, kura salīdzinājumā ar situāciju citās eirozonas jurisdikcijās ir bijusi salīdzinoši augsta, un tādējādi samazināsies nodokļu bāze, uz kuru attiecas parastais nodoklis kredītiestāžu peļņai.

Pelnītspējas samazināšanās, ja tā būs ilgstoša, varētu ierobežot kredītiestāžu spēju ilgtermiņā izsniegt kredītus Latvijas tautsaimniecībai. No otras puses, atlaide, kas būs atkarīga no atsevišķas kredītiestādes kreditēšanas apmēra, stimulēs kredītu izsniegšanu īstermiņā.

ECB ieskatā ar atlaidi panāktais stimuls var būt īpaši efektīvs, palielinot kredītu izsniegšanu Latvijas nefinanšu sabiedrībām, kas novērtēta kā strukturāli vāja, jo īpaši ierobežotā kredītu piedāvājuma dēļ, ņemot vērā salīdzinoši zemo konkurenci kredītiestāžu starpā.

Cenu kāpums eiro zonā turpinās ar pārāk lielu ātrumu, kā rezultātā, turpinot cīņu ar pārāk augsto inflācijas līmeni, Eiropas Centrālā Banka (ECB) 14. septembrī nolēma vēlreiz par 25 bāzes punktiem paaugstināt savas procentu likmes.

No 20. septembra galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme būs 4,50%, aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme 4,75% un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme būs 4,00%. Pēdējo reizi tik augsta eiro galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme bija 2001. gada augustā (eiro refinansēšanas likme ir tikai 25 bāzes punktu attālumā no 4,75% rekorda).

ECB palielina procentlikmes 

Eiropas Centrālās banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt procentlikmes....

Kopš ECB pagājušā gada jūlijā uzsāka procentu likmju paaugstināšanas ciklu, eiro bāzes procentu likmes tika paaugstinātas 10 sapulcēs pēc kārtas kopumā par 450 bāzes punktiem kas ir gan ātruma, gan apjoma rekords (pēdējās četrās sapulcēs likmes katrā paaugstinātas par 25 bāzes punktiem).

Vai šis eiro procentu likmju paaugstinājums ir pēdējais? Nav garantēts, bet ECB savā paziņojumā saka, ka “pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, Padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes sasniegušas līmeni, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās inflācijas savlaicīgu atgriešanos tās mērķa līmenī. Padomes turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Padomes pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem. Konkrētāk, Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.”

Citāts ir tik garš tādēļ, ka preses konferencē ECB vadītāja Lagardas kundze īpaši uzsvēra visu šo paragrāfu un to, ka turpmākie lēmumi būs balstīti uz datiem un, ja inflācijas dati nemainīsies vēlamajā virzienā, likmes var arī turpmāk tikt paaugstinātas. Nekādā gadījumā ECB neapgalvo, ka eiro procentu likmes ir sasniegušas savu maksimumu.

Nedaudz par inflāciju. Lai arī ir vērojamas pozitīvas inflācijas līmeņa pazemināšanās tendences, atviegloti uzelpot vēl ir krietni par agru. Piemēram, patēriņa cenas šogad Latvijā augustā, salīdzinājumā ar 2022.gada augustu, palielinājās par 5,4% (jūlijā tie bija 6,4%). It kā laba pazemināšanās tendence, bet ir jāņem vērā, ka augustā cenas pieauga par 5,4% klāt pie pagājušā gadā reģistrētajiem 21,5% virs 2021. gada augusta cenām. Pašreizējais arvien zemākais inflācijas līmenis nav nekāds atvieglojums patērētājiem, jo cenas turpina augt. Pozitīvā ziņa Latvijā ir algu kāpums – salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums šogad 2. ceturksnī par pilnas slodzes darbu palielinājās par 163 eiro jeb 12%, bet algu kāpums cenu kāpumam seko ar lielu nobīdi. No otras puses algu kāpums eiro zonā ir viens no tiem faktoriem (papildus nesenajam energoresursu cenu kāpumam), kas ECB liek bažīties, ka salauzt inflāciju līdz 2% atzīmei būs ļoti smags uzdevums.

ECB publicēja savas svaigākās inflācijas un IKP prognozes. Ja inflācijas prognozes pavisam nedaudz koriģētas uz augšu (vidējais inflācijas līmenis 2023. gadā būs 5,6%, 2024. gadā – 3,2% un 2025. gadā – 2,1%), tad ekonomikas izaugsmei šoreiz jau krietni būtiskāka korekcija uz leju nekā citās reizēs (ECB speciālisti paredz eiro zonas tautsaimniecības izaugsmi par 0,7% 2023. gadā, par 1,0% 2024. gadā un par 1,5% 2025. gadā).

ECB lēmums daļai tirgus dalībnieku bija pārsteigums

Kopš 1 gada Euribor likme jūnija vidū pārkāpa 4% atzīmi, tā nekur daudz augstāk nav devusies un vasaras otro pusi pārsvarā pavadīja svārstoties nedaudz virs 4%. 14. septembrī pirms ECB sapulces lēmuma 4% atzīmi pirmo reizi kopš 2008. gada septembra pārsniedza 6 mēnešu Euribor likme. ECB lēmums daļai tirgus dalībnieku bija pārsteigums, jo pirms sapulces diezgan populārs bija arī viedoklis ka ECB septembrī izvēlēsies iepauzēt. Tieši tādēļ šis paaugstinājums netika pilnībā iecenots tirgus procentu likmēs pirms sapulces un tuvākajās dienās visticamāk būs vērojama neliela Euribor procentu likmju pakāpšanas. 1 un 3 mēnešu likmes varētu pakāpties nedaudz vairāk par 6 un 12 mēnešu Euribor likmēm (vēsture ir labs rādītājs – likmju kāpuma apjoma piemēri ir redzami grafikos, kuros Euribor likmes ir apvienotas ar ECB depozīta procentu likmi). Atliek cerēt, ka piepildīsies iepriekš citētā ECB paragrāfa pirmais teikums, ka likmes ir sasniegušas līmeni, kurš varētu būt pietiekošs cīņā pret pārāk augsto inflāciju (šis teikums beidzot ir cerību stariņš, varbūtība, ka šis varētu būt pēdējais likmju paaugstinājums).

ECB atzīst, ka tās rīcības rezultātā eiro zonā turpinās būtiska naudas aizņemšanās sadārdzināšanās. Sadārdzinās arī bankām pieejamā nauda, jo iedzīvotāji kontos esošo naudu pārvieto uz garā termiņa depozītiem ar augstākām procentu likmēm. Kredītu tirgus dinamika eiro zonā turpina pavājināties.

Joprojām nemainās mājsaimniecību noguldīju tendences Latvijas bankās. Šī gada jūlijā mājsaimniecību noguldījumu apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju pieauga tikai par 0,8%, kas ir vairāku gadu zemākais rādītājs un jau ir bīstami tuvu negatīviem rādītājiem.

Inflācija joprojām ir augstāka nekā naudas apjoma pieaugums, kas nozīmē to, ka cenu pieaugums gada laikā jūlijā apsteidzis Latvijas iedzīvotāju banku kontu atlikuma pieaugumu gada laikā par 5,6%.

ASV FRS nākamā sapulce būs 19. un 20. septembrī (ir izredzes uz pauzi, bet vēl nevar izslēgt 12 paaugstinājumu), bet ECB vadība tiekas 26. oktobrī Atēnās.

Pirms sākt runāt par potenciālo procentu likmju pazemināšanu, par spīti tirgus gaidām, Eiropas Centrālā Banka (ECB) ceturtajā sanāksmē pēc kārtas nolēma pagaidīt papildu datus.

Šobrīd izskatās, ka arī uz aprīļa ECB sapulci vēl nebūs pietiekoši daudz svaigu datu un, visticamāk, ja nenotiks nekas ārkārtējs, pirmo procentu likmju pazeminājumu varētu sagaidīt 6. jūnija sapulcē. Tas, ka ECB turpina procentu likmes noturēt pagājušā gadā paceltajos līmeņos, pēdējās nedēļās licis nedaudz pakāpties eiro ilgtermiņa procentu likmēm.

Eiro ilgtermiņa procentu likmes, cerot uz ECB likmju pazemināšanu šī gada sākumā, jau pagājušā gada nogalē bija diezgan strauji devušās zemākos līmeņos. Piemēram, 1 gada Euribor likme no 4.2% atzīmes pagājušā gada septembrī nokrita līdz 3.51% līmenim jau decembrī. Tagad, redzot, ka ECB turpina un, šķiet, vēl kādu laiku turpinās, eiro procentu likmes nemainīt, 1 gada Euribor likme kopš februāra sākuma no 3.505% ir pakāpusies uz 3.74%. Tātad, ECB neko nemainot, tirgus dalībnieki 1 gada Euribor 3 mēnešu laikā pazemināja par 70 bāzes punktiem un tagad atkal paaugstināja par 20 bāzes punktiem – tirgus viedoklim ir liels spēks.

Latvijā lielākā daļa hipotekāro kredītu ņēmēju ar interesi gaida aprīli, kad tiks izmaksāta pirmā kompensācija par pirmajā ceturksnī samaksātajiem hipotekārā kredīta procentiem.

Uzmanību! Ņemot vērā, ka krāpnieki aktīvi seko aktuālajiem notikumiem tirgū, svarīgi atcerēties, ka atbalsta atmaksa lielākoties notiks automātiski – ne bankas, ne VID noteikti nesūtīs vēstules un īsziņas ar saitēm, prasot pieslēgties internetbankai un kaut ko apstiprināt ar Smart-ID vai citiem autorizācijas līdzekļiem!

Visai pārējai pasaulei un tiem Latvijā, kuri vēl tikai plāno ņemt kredītu, gada sākums paies gaidot pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu. Daļa tirgus dalībnieku pirmo ECB procentu likmju pazeminājumu prognozē ieraudzīt 7. marta sapulcē. Bet vai tā būs?

Pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, ECB padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Jūnija sēdē Eirozonas Centrālā banka (ECB) pazemināja bāzes procentu likmes par 0,25 procenta punktiem. Tādējādi ECB refinansēšanas likme tika samazināta līdz 4,25 % un depozīta likme līdz 3,75 %.

Tas ir pirmais ECB likmju samazinājums pēc likmju celšanas noslēguma pērnā gada rudenī. Šis solis no ECB puses jau iepriekš bija plaši komunicēts, tāpēc nevienam nesagādāja pārsteigumu. Arī starpbanku EURIBOR likmēs šis samazinājums jau bija iepriekš ierēķināts. Trīs mēnešu EURIBOR likme īsi pirms sēdes jau noslīdēja tuvāk 3,75 % atzīmei, bet sešu mēnešu EURIBOR bija vēl nedaudz zemāka. EURIBOR likmes lēni pazeminās jau kopš pērnā gada rudens, kad tās sasniedza cikla augstāko punktu.

Investori prognozē piesardzīgu likmju mazināšanas turpinājumu

Ja augsni likmju pirmajam samazinājumam ECB sāka gatavot pirms dažiem mēnešiem, tad turpmāko plānu tā neatklāja un neprecizēja, kad varētu sekot nākamais likmju pazeminājums. Spriežot pēc nākotnes darījumu cenām, investori līdz gada beigām sagaida vēl vienu vai divus likmju samazinājumus (par 0,25 procenta punktiem katru). Tādā gadījumā ECB depozīta likme, kurai cieši seko EURIBOR, gada nogalē varētu pazemināties līdz pat 3,25 %. Ilgākā termiņā, balstoties uz pēdējām nākotnes līgumu cenām, tiek prognozēts, ka likmes eirozonā varētu nostabilizēties tuvāk 2,50 %.

Aplūkojot eirozonas inflācijas un makroekonomiskos rādītājus, ir skaidrs, ka ar diviem bāzes likmes samazinājumiem nepietiks. Tomēr vēl nesenā tirgus dalībnieku pārliecība par to, ka EURIBOR neatgriezīsies nulles līmenī, lēnām sāk izgaist.

Iemesls tam ir bažas par stagnējošo eirozonu un arvien dziļāk recesijā grimstošo Vācijas ekonomiku. Cik reāla ir procentlikmju atgriešanās nulles līmenī?

Šobrīd ECB bāzes procentlikme ir 3,5 %, un ir skaidrs, ka tas nav zemākais punkts. Tirgū atkal parādās sacensība par to, kurš piedāvās agresīvākas ECB procentlikmju samazinājuma prognozes. Tirgus uzskata, ka ECB 2024. gada beigās un 2025. gadā tās ievērojami samazinās. Piemēram, prognozes liecina, ka 3 mēnešu EURIBOR likme, kas ir 3,2 %, šī gada decembrī samazināsies līdz 2,92 %, martā – līdz 2,45 %, jūnijā – līdz 2,17 %, un 2025. gada decembrī – līdz 1,98 %, kas šī brīža prognozēs ir zemākais punkts.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Tas gan nenozīmē, ka uzreiz samazināsies arī Euribor likmes, kuras parasti piemēro kredītiem.

Trīs galvenās atziņas:

Finanšu tirgus dzīvo nākotnē, kas nozīmē, ka tirgus dalībnieku gaidas jau laicīgi ir iecenotas likmēs. Šoreiz Euribor likmēs jau bija iecenots ECB likmju samazinājums jūnijā, tāpēc ECB lēmumam nevajadzētu būtiski ietekmēt esošās Euribor likmes īstermiņā.

Tomēr ECB par 0,2 procentpunktiem paaugstināja inflācijas prognozi eirozonā 2024. un 2025. gadā (attiecīgi līdz 2,5% šogad un 2,2% – nākamgad) – tas nebija plaši gaidīts finanšu tirgos un uzreiz tika iecenots arī likmēs. Piemēram, pēc ECB sapulces tirgus dalībnieki pazemināja varbūtību, ka ECB samazinās likmes arī oktobrī, un gandrīz izslēdza šo varbūtību jūlijā. Tas uzreiz pacēla eiro likmes.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda trešdien brīdināja par riskiem, ko varētu radīt novēlota procentlikmju samazināšana, un šie viņas izteikumi apstiprina iepriekš izskanējušās prognozes, ka pirmais procentlikmju samazinājums varētu tikt īstenots jūnijā.

"Mēs nevaram gaidīt, līdz iegūsim visu nepieciešamo informāciju. Tādējādi varētu tikt radīti riski saistībā ar novēlotām monetārās politikas izmaiņām," konferencē Frankfurtē sacīja Lagarda.

Viņa norādīja, ka tāpēc ECB attiecībā uz turpmāko rīcību koncentrējas uz diviem galvenajiem faktoriem, proti, algu izaugsmes tempu eirozonā un ECB ekonomikas prognozēm.

Vairākos nozīmīgos sektoros joprojām norisinās sarunas par algu palielināšanu, arodbiedrībām Eiropā pieprasot palielināt atalgojumu, lai kompensētu dzīves dārdzības kāpumu. ECB sagaida, ka skaidrāka aina par šo sarunu iznākumu tiks iegūta maija beigās, norādīja Lagarda.

Savukārt nākamās ECB prognozes par eirozonas ekonomikas izaugsmi un inflāciju tiks publiskotas jūnijā.

Ja nepatraucēs nekas negaidīts, 6. jūnijā ECB varētu “nogriezt” nelielu daļiņu no eiro procentu likmēm nost. Tas būtu pirmais eiro procentu likmju pazeminājums kopš 2019. gada rudens. 2019. gada septembrī ECB pazemināja eiro depozīta procentu likmi no -0,40% uz -0,50%, bet pēc tam no 2022. gada jūlija sekoja 10 likmes paaugstinājumi kopumā par 450 bāzes punktiem.

Kas atbalsta likmju pazemināšanas ideju? Pēc ECB vārdiem: “Nākamajos mēnešos gaidāms, ka inflācija svārstīsies aptuveni pašreizējā līmenī un pēc tam samazināsies līdz mūsu mērķa līmenim nākamajā gadā. To noteiks vājāks darbaspēka izmaksu kāpums, mūsu ierobežojošās monetārās politikas seku izpausme, kā arī enerģijas krīzes un pandēmijas ietekmes mazināšanās.”

Bet pie horizonta ir arī negaisa mākoņi – piegādes ķēžu izaicinājumi, kari un energoresursu cenu kāpums (naftas cena aprīlī pakāpās virs 90 dolāriem par barelu), kaut arī mērenāks, tomēr algu kāpums un joprojām augstais pakalpojumu cenu kāpums (martā šajā segmentā gada inflācija 4%).

Tirgus dalībniekus bažīgus dara arī ASV inflācijas rādītāji, pēc kuru publicēšanas 10. martā pakāpās gan dolāra vērtība, gan ilgtermiņa procentu likmes abās okeāna pusēs. Lai arī ECB pieņem lēmumus neatkarīgi, rūpējoties par eiro zonas monetāro politiku, notikumi ASV ar laiku var veicināt inflācijas importu, ja turpināsies dolāra vērtības kāpums (sadārdzinot izejvielu un citu lietu, kurām pasaulē cenas nosaka dolāros, importa vērtību).

Pirmajam Eiropas Centrālā banka (ECB) lēmumam par bāzes procentu likmju samazinājumu tiešā ietekme uz ekonomiku ir bijusi diezgan neliela, tas drīzāk ir jāuztver kā signāls tirgiem, ka sākas procentu likmju samazināšana, intervija aģentūrai LETA sacīja Somijas lielākās finanšu grupas "OP Financial Group" vecākais ekonomists Jona Vidgrēns.

Viņš uzsvēra, ka pagaidām arī nevar teikt, ka inflācijas problēma eirozonā būtu atrisināta, tomēr ir redzamas pazīmes, ka ejam pareizajā virzienā un tādēļ ECB varēja pieņemt lēmumu par bāzes procenta likmju samazināšanu.

"Kā teica ECB prezidente Kristīna Lagarda, viss ir atkarīgs no ekonomikas datiem, tāpēc ECB visu laiku tiem sekos un nākotnē pieņems lēmumus, pamatojoties uz tiem. Ja inflācija nesamazināsies tā, kā ECB sagaida, viņi, protams, var apturēt tālākus lēmumus par procentu likmju samazinājumu, vai arī, ja viņi redzēs labākus rādītājus, kas nozīmēs, ka mēs straujāk tuvojamies mērķim, viņi var samazināt procentu likmes straujāk," sacīja Vidgrēns.

Droši vien daudziem auto vadītājiem kādreiz ir gadījies uzzināt par to, ka ceļš ir apledojis, tikai pēc tam, kad nospiežot bremzes pedāli auto nez kāpēc turpina slīdēt uz priekšu. ECB ir izdarījusi daudz, lai bremzētu inflāciju, bet “auto” vēl slīd un tagad ir vērošanas laiks. Kad un kā auto apstāsies, vai pa ceļam nenoslāps motors, tas vēl ir atklāts jautājums.

Pēc ECB vērtējuma “iekšzemes cenu spiediens saglabājās paaugstināts, galvenokārt straujā algu pieauguma un produktivitātes krituma dēļ”.

14 . decembrī, otro sapulci pēc kārtas, ECB vadība nolēma procentu likmes nemainīt. Tika publicētas arī svaigākās IKP un inflācijas prognozes un, ja inflācijas prognožu korekcija nedaudz uz leju ir laba ziņa, tad sliktā ziņa ir kārtējā IKP datu koriģēšana uz leju gan 2023. gan 2024. gadam, jo “turpinās iepriekš veiktās procentu likmju paaugstināšanas spēcīga transmisija uz tautsaimniecību. Stingrāki finansēšanas nosacījumi vājina pieprasījumu, un tas palīdz samazināt inflāciju. Eurosistēmas speciālisti sagaida, ka tuvākajā laikā saglabāsies gausa tautsaimniecības izaugsme.”

Eiropas Centrālā banka (ECB) iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

Eiropas Centrālā banka (ECB) samazinājusi likmes jau trešo reizi šogad. Nākamo likmju samazinājumu tirgus sagaida decembrī. Un tiek prognozēts, ka jau 2025. gada vidū ECB likmes un līdz ar to arī Euribor būs tuvāk 2%.

Vakar ECB samazināja procentu likmes jau trešo reizi šogad. ECB prezidente Kristīne Lagarda atzīmēja, ka likmju samazinājums par 25 bāzes punktiem bija vienprātīgs lēmums. ECB politika arī turpmāk būs atkarīga no datiem un bez iepriekšējas apņemšanās attiecībā uz konkrētu procentu likmju tendenci.

Finanšu tirgus sagaida, ka vēl viens likmju samazinājums notiks šī gada beigās – noguldījumu iespējas uz nakti (Deposit) likme samazināsies līdz 3,00%. Un saskaņā ar tirgus prognozēm nākamgad tā nokritīs līdz 2% jau gada vidū. Vienlaicīgi tiek prognozēts, ka arī Euribor nākamā gada vidū būs tuvāk 2%.

Inflācijas samazināšanās process kopumā virzās atbilstoši gaidītajam. Pēc 17. oktobrī publicētiem datiem, gada inflācija eirozonā sasniedza 1,7%. ECB sagaida ka tuvākajos mēnešos inflācija pieaugs, bet pēc tam, nākamā gada laikā, samazināsies līdz mērķim. Vienlaikus pakāpeniski mazināsies darbaspēka izmaksu spiediens. Un nākotnē, pēc ECB prognozēm, mājsaimniecību tēriņi palīdzēs veicināt ekonomikas izaugsmi eirozonā.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Mainīga normatīvā vide

FinTech industrija turpina dinamiski attīstīties, un normatīvās prasības kļūst arvien stingrākas. No 2025. gada aprīļa Eiropas Centrālā banka (ECB) nodrošinās Elektroniskās naudas iestādēm (ENI) un Maksājumu iestādēm (MI) tiešu piekļuvi maksājumu sistēmām, lai veicinātu tūlītēju kredīta pārvedumu veikšanu. Vienlaikus ECB aizliegs ENI un MI glabāt klientu līdzekļus nacionālajās centrālajās bankās ilgāk, kā nepieciešams tekošo maksājumu veikšanai. Šīs izmaiņas nozīmē, ka visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (MPS), kas nav kredītiestādes, būs jānodrošina savu līdzekļu nošķirta turēšana no klientu līdzekļiem komercbankās, izvēloties uzticamu un atbilstošu partneri.

Finanšu nozares asociācija (FNA) konstatē, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) savā atzinumā par Solidaritātes iemaksu likumprojektu norāda1 uz tām pašām problēmām, ko FNA ir akcentējusi savos komentāros Ministru prezidentei, Saeimas Finanšu un budžeta komisijas priekšsēdētājam un Latvijas Bankai.

No ECB atzinuma izriet, ka likumprojekta autori nav visaptveroši vērtējuši likumprojekta ietekmi uz banku sektoru, it īpaši no finanšu stabilitātes un banku sektora noturības perspektīvas. ECB vērš uzmanību, ka šādu analīzi būtu nepieciešams veikt. Tāpēc FNA atkārtoti pauž bažas par šādas likumdošanas iniciatīvas virzīšanu bez skaidra un datos balstīta izvērtējuma, īpaši ņemot vērā, ka likumprojekta fiskālā ietekme nākamgad pārsniegs 90 miljonus eiro.

Jāatgādina, ka Latvijas Banka, Finanšu ministrija un Ekonomiskas ministrija ir apgalvojušas, ka Solidaritātes iemaksas likums veicinās kreditēšanu. FNA vēlas vērst uzmanību, ka ECB ir nonākusi pie atšķirīga secinājuma, proti, ka Solidaritātes iemaksas likumprojekta ietekme uz kreditēšanas pieaugumu nav skaidra. Turklāt ECB konstatē, ka kreditēšana Latvijā ir atguvusies lielākā mērā nekā eiro zonā kopumā, bez valsts iejaukšanās ar šāda veida likumdošanas iniciatīvu palīdzību.

Lai arī jaunākie eirozonas inflācijas dati liecina par tās bremzēšanos, pakalpojumu cenu kāpums pagaidām neļauj Eiropas Centrālajai bankai (ECB) pārliecinoši lemt par procentlikmju samazinājumu.

ECB joprojām nevēlas konkretizēt tālākos soļus

Atbilstoši gaidām, ECB marta sēdē eirozonā ir atstājusi procentu likmes nemainīgas. Kopš pērnā gada septembra ECB depozīta likme saglabājas 4.0 % un refinansēšanas likme – 4.5 % līmenī. ECB apstiprināja, ka arī turpmāk visus lēmumus pieņems, balstoties uz jaunākajiem ekonomikas datiem. Sēdes laikā ECB pazemināja gan inflācijas, gan ekonomikas izaugsmes prognozes, uzsverot, ka daudz skaidrāks priekšstats par inflācijas dinamiku varētu būt aiznākamajā sēdē jūnijā. Tirgus dalībnieki patlaban uzskata, ka tieši jūnijā ECB varētu spert pirmo soli likmju mazināšanas virzienā, gada otrajā pusē pazeminot likmes vēl trīs reizes. Tādējādi, balstoties uz nākotnes darījumu jeb fjūčeru cenām, depozīta likme, kurai cieši seko līdzi arī Euribor, gada beigās varētu pazemināties līdz 3 %, nākamajos gados – nostabilizēties 2.25 - 2.50 % robežās.

Turpmākam Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju samazinājumam ir jābūt pakāpeniskam, uzmanīgi sekojot algu kāpuma, ražīguma kāpuma un uzņēmumu peļņas maržu dinamikai, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents, ECB Padomes dalībnieks Mārtiņš Kazāks.

Ceturtdien, 6.jūnijā, ECB Padomē pieņemts lēmums procentu likmes samazināt par 25 bāzes punktiem. Noguldījumu likme centrālajā bankā, kas ietekmē naudas cenu finanšu tirgos un līdz ar to arī kredītu likmes, tiek samazināta no 4% uz 3,75%.

Kazāks skaidro, ka iepriekš straujais procentu likmju kāpums bija nepieciešams, lai bremzētu inflāciju un apturētu tās sāpīgo ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju. Ja pērn maijā eirozonas gada inflācija bija 6,1%, tad šogad tā bija 2,6%. Latvijā patēriņa cenu inflācija bija attiecīgi 12,3% un 0,2%.

Tas pierāda, ka lēmumi par procentu likmju palielināšanu ir bijuši pareizi un inflācijas tempi ir mazinājušies, uzsver Kazāks. Saskaņā ar jaunajām ECB prognozēm 2% inflācijas mērķi eirozona sasniegs nākamā gada otrajā pusē, un tas nozīmē, ka procentu likmes var sākt pakāpeniski samazināt.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes.

Noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta par 0,25 procentpunktiem līdz 3,5%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme tiks pazemināta par 0,6 procentpunktiem līdz 3,65% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - par 0,6 procentpunktiem līdz 3,9%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 18.septembrī.

"Pamatojoties uz padomes aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku, pienācis laiks spert vēl vienu soli ceļā uz monetārās politikas ierobežojumu līmeņa samazināšanu," teikts pēc padomes sēdes izplatītajā paziņojumā.

Pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma pazemināt procentlikmes Eiropas biržās akciju cenas ceturtdien piedzīvoja kāpumu, un arī Volstrītā akciju cenas pieauga.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta par 0,25 procentpunktiem līdz 3,5%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

ECB padomes sēdē tika arī nolemts galveno refinansēšanas operāciju likmi pazemināt par 0,6 procentpunktiem līdz 3,65% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - par 0,6 procentpunktiem līdz 3,9%. Jaunās likmes stāsies spēkā 18.septembrī.

Iepriekšējā ECB padomes sanāksmē jūlijā likmes netika mainītas, taču pirms tam sanāksmē jūnijā visas trīs likmes tika samazinātas par 0,25 procentpunktiem.

ECB vēstījums šodien, iespējams, nebija tik pielaidīgs, kā gaidīts, taču finanšu tirgos ceturtdien tas, šķiet, netika uztverts," sacīja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Ja Eiropas Centrālā banka (ECB) tuvākajos mēnešos cels bāzes likmes, palielinājums būs neliels, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" prognozēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka straujākais ECB procentu likmju kāpums šobrīd ir jau aiz muguras, jo inflācija sāk samazināties visā eirozonā.

Kazāks atzīmēja, ka inflācijas kāpums bija negaidīti straujš, kā arī inflācija bija ļoti augsta, negatīvi ietekmējot pilnīgi visus iedzīvotājus. "Galvenais uzdevums ir šo inflāciju ļoti strauji samazināt, jo, ja šī slimība tiek ielaista, sāpes ir krietni, krietni lielākas. Labā ziņa ir, ka inflācija tiešām sāk samazināties visā eirozonā, tostarp arī Latvijā," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Viņš uzsvēra, ka tādējādi arī procentu likmju pusē lielākais kāpums ir aiz muguras. "Ja vēl kāds procentu likmju kāpums būs, tad tie būs ļoti nelieli palielinājumi. Līdz ar to diezgan droši var teikt, ka galvenais ir aiz muguras," sacīja Kazāks.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome drīz sāks mazināt procentu likmes, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents un ECB Padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Pagājušajā nedēļā ECB Padome apsprieda eirozonas ekonomikas attīstības prognozes un nolēma atstāt eiro procentu likmes nemainīgas 4% līmenī.

Kazāks norāda, ka eirozonā inflācija kļūst arvien lēnāka un tuvojas 2% mērķim. Vienlaikus vārgums ekonomikā ir ievilcies, un arī šogad strauju izaugsmi neredzēsim. Lai gan darba tirgū redzams neliels atslābums, darba tirgus joprojām ir spēcīgs un bezdarbs ir vēsturiski zemos līmeņos, savukārt algu kāpums ir straujāks par cenu kāpumu, un iedzīvotāju pirktspēja pamazām atgūstas no inflācijas šoka.

Februārī inflācija eirozonā atkāpās līdz 2,6%, bet Latvijā tā bija vien 0,6%, atzīmē Kazāks. Dabasgāzes cenas gada sākumā ir būtiski zemākas par prognozēto, un ir viens no iemesliem, kāpēc inflācijas prognoze eirozonai šim gadam tika samazināta uz 2,3%. Tas nozīmē, ka jau gada otrajā pusē inflācija eirozonā varētu pietuvoties 2%. Prognoze 2025.gadam un 2026.gadam ir attiecīgi 2% un 1,9%. Ja prognoze piepildīsies, tad inflācijas mērķis - eirozonā vidējā termiņā simetriski ap 2% - būs sasniegts aptuveni trīs gadu laikā, kas ir pieņemams laika posms vidējam termiņam, skaidro Kazāks.

Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma atstāt trīs galvenās ECB procentu likmes bez izmaiņām. Tirgus dalībnieki sagaida likmju samazinājumu septembrī.

ECB šonedēļ saglabāja procentu likmes esošajā līmenī un atkārtoti uzsvēra, ka likmju politika arī turpmāk būs atkarīga no datiem un bez iepriekšējas apņemšanās attiecībā uz konkrētu procentu likmju tendenci. Vakardienas vēstījums vieš cerības uz likmju samazinājumu septembrī, ja dezinflācijas tendenci apstiprinās gaidāmie eirozonas ekonomiskie dati.

Preses konferencē ECB prezidente Kristīne Lagarda minēja, ka rādītāji un aptaujas norāda uz zemāku algu pieaugumu 2025. un 2026. gadā. Tomēr iekšzemes inflācija joprojām ir augsta, pakalpojumu sfēras inflācija ir paaugstināta. Visticamāk, šā gada atlikušajā daļā inflācija svārstīsies ap pašreizējo līmeni un nākamā gada otrajā pusē samazināsies līdz ECB mērķim.