Virtuālajā vidē ir plašas iespējas tiešajai tirdzniecībai – veidojot savu internetveikalu un izvēloties biznesa modeli, kur ražotājs preci uzreiz nosūta pircējam.

Šādu starpniecības biznesa modeli ir izvēlējies arī Aivis Veļķeris, kam eBay platformā ir savs sadzīves preču veikals. Viņš vēlas vairāk koncentrēties uz konsultācijām, lai palīdzētu citiem tirgoties internetā. Sadarbībā ar Latvijas Universitātes biznesa inkubatoru viņš izveidoja lekciju kursu eBay mini akselerators. Tas domāts cilvēkiem, kuri vēlas nodarboties ar tiešo pārdošanu vai pārdot paši savu preci. Interesentu lokā bija gan tādi, kuri pārdot savas preces, gan tādi, kuri vēlējās atdarināt viņa biznesa modeli. Aivi visvairāk interesē tie, kuri vēlas pārdot savas preces, jo ar tādiem viņam nav bijusi saskarsme.

Saprast izmaksas

Pasaulslavenais uzņēmējs Īlons Masks (Elon Musk) atklājis, ka viņa kompānijas SpaceX un Tesla bijušas par mata tiesu no bankrota, vēsta BBC.

Uzņēmējs atklājis, ka abas kompānijas gandrīz bankrotējušas 2008. gadā.

«Es gan SpaceX, gan Tesla devu mazāk kā 10 procentu iespējamību, ka tās izdzīvos,» atmiņās dalījies Ī. Masks. «2002. gadā es pat neuzdrošinājos ļaut saviem draugiem investēt, jo negribēju, lai viņi zaudē savu naudu,» viņš stāstījis.

Ī. Masks teicis, ka viņš nopelnījis 180 miljonus ASV dolāru, kad eBay pārņēma PayPal 2002. gadā, un viņš sākotnēji SpaceX un Tesla ieguldījis 90 miljonus ASV dolāru, bet izmaksas turpināja pieaugt. 2008. gads bijis neticami grūts - SpaceX Falcon 1 raķete trešo reizi cieta neveiksmi un Tesla gandrīz bankrotēja divas dienas pirms Ziemassvētkiem.

Šajā brīdī viņam bija atlikuši apmēram 40 miljoni ASV dolāru. «Es varēju to visu ielikt vienā no kompānijām un otra pilnīgi noteikti mirtu, bet, ja es to sadalītu starp SpaceX un Tesla, tās abas varētu aiziet bojā. Kad tu ieliec enerģiju, lai kaut ko izveidotu, tas ir tavs bērns, es nevarēju izvēlēties. Tāpēc es ieliku naudu abās un, paldies Dievam, tās abas izdzīvoja,» savā pieredzē dalījies uzņēmējs.

Sociālo mediju kompānija «Facebook» otrdien paziņojusi, ka plāno izveidotu jaunu kriptovalūtu, kurai dots nosaukums «Libra».

Līdzīgi kā «Bitcoin», «Facebook» izveidotās valūtas pamatā būs blokķēdes tehnoloģija, bet plānots to pasargāt no cenu svārstībām.

«Facebook» nebūs piekļuves datiem par transakcijām ar šo kriptovalūtu, norādīja «Libra» projekta menedžeris Deivids Markuss.

Sākotnēji jauno kriptovalūtu plānots izmantot, lai veiktu pārskaitījumus starp dažādām valūtām, bet ilgtermiņā plānots padarīt «Libra» par pilnvērtīgu maksāšanas līdzekli, sacīja Markuss.

Lai sasniegtu šo mērķi, «Facebook» izveidojis apvienību «Libra Association», kas bāzēta Ženēvā, Šveicē. Aliansē patlaban ietilpst 28 dalībnieki, tostarp lielākie maksājumu tīkli «Visa», «MasterCard» un «Paypal», kas var sekmēt «Libra» integrēšanu maksājumu sistēmās.

Arvien vairāk uzņēmumu atsauc savu atbalstu ASV sociālo tīklu kompānijas «Facebook» veidotajai kriptovalūtai «Libra», ņemot vērā regulatoru pausto kritiku visā pasaulē.

Kredītkaršu giganti «Visa» un «Mastercard», interneta izsoļu un tirdzniecības kompānija «eBay» un digitālo maksājumu uzņēmums «Stripe» paziņojuši, ka vairs nevēlas būt jaunās valūtas pārvaldīšanai paredzētās organizācijas «Libra Association» dibinātāji.

«Libra Association» apstiprinājusi, ka šie uzņēmumi atsaukuši dalību projektā, taču organizācija turpinās veidot uzņēmumu, organizāciju un citu partneru aliansi, lai panāktu «Libra» ieviešanu.

Šobrīd projektā dalību turpina 23 partneri.

Pagājušajā nedēļā atbalstu «Libra» atsauca arī starptautiskā maksājumu kompānija «PayPal».

«Facebook» jūnijā paziņoja, ka nākamgad laidīs klajā savu kriptovalūtu.

Taču amatpersonas ir paudušas bažas par to, kā jaunā valūta tiks regulēta, jo īpaši par to, kā tiks ievērots regulējums par cīņu pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, kā arī datu privātuma nosacījumi. Tāpat saistībā ar «Libra» ir bažas, ka cilvēki krīzes gadījumos varētu atteikties no nacionālās valūtas, kas sarežģītu valdību centienus pārvaldīt ekonomiku.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas (ENAP 3.nodaļa) amatpersonas pārtraukušas organizētās kibernoziedznieku grupas darbību, kuru izdarīto noziegumu rezultātā atsavināta liela naudas summa skaidrā naudā un izņemta kriptovalūta vairāk nekā 110 000 eiro apmērā.

Kibernoziegumi pastrādāti ārzemēs, bet Latvijas teritorijā laika periodā no 2015. gada sākuma līdz 2020. gada sākumam ir notikusi ilgstošā noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija lielos apmēros. Par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu aizturētas trīs personas.

Šā gada 19. februārī Valsts policijas ENAP amatpersonas saistībā ar notikušo uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas – par, iespējams, ārvalstīs izdarīto kibernoziegumu rezultātā noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, organizētā grupā. Par šādu noziegumu likumā paredzēs sods – brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.