Kā uzņēmējs un nodokļu maksātājs Jānis Dūklavs neatbalsta valsts naudas tērēšanu svētkiem un sarīkojumiem. Taču kā ministrs uzskata, ka to var darīt, gan piesaistot iesaistīto cilvēku naudu, intervijā Latvijas radio sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Šobrīd nebūtu iespējas arī maksāt avansā par iecerētiem projektiem, taču, ja tāda iespēja būtu, 10 % priekšapmaksu viņš uzskatītu par normālu biznesa praksi, atzina Jānis Dūklavs, komentējot Valsts Kontroles publicētos revīzijas materiālus par pārkāpumiem Zemkopības ministrijā. Viņš atbalstītu arī sporta spēļu rīkošanu un darbinieku godināšanau, taču «ar prātu un saprātu,» piebilda J. Dūklavs.

Db jau rakstīja, ka valsts kontroliere Inguna Sudraba minējusi Zemkopības ministriju kā vienu no piemēriem, kur īpaši nelietderīgi šķiesta valsts nauda. Piemēram, Zemkopības ministrija avansā samaksājusi par pasākuma rīkošanu, kas paredzēts 2010.gadā. VK revīzija atklājusi, ka Zemkopības ministrija (ZM) pagājušajā gadā par parlamentārās sekretāres dienesta Ligitas Silaraupas transportlīdzekļa izmantošanu samaksājusi aptuveni 15 tūkstošus latu. Auto lielākoties izmantots braucieniem no darba uz dzīvesvietu Aizkraukles rajonā un atpakaļ. Dūklavs norādīja, ka automašīna jau mēnesi vairs netiek izmantota.

Latvijas piena ražošanas kooperatīvi aktīvi meklē jaunus produkcijas realizācijas tirgus un atsevišķiem no tiem ir izdevies iekļūt Gruzijas un Azerbaidžānas tirgos, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Es zinu, ka ir kooperatīvi, kas ir iegājuši Gruzijā, ir kooperatīvi, kas ir iegājuši Azerbaidžānā, un tur tirgo savu produkciju. Ir lielie uzņēmumi, kas veido kontraktus ar Ķīnu,» sacīja Dūklavs, piebilstot, ka, piemēram, kooperatīvs Māršava ved pienu uz Baltkrieviju, ir arī tādi, kas izved pienu uz Lietuvu, Poliju vai Vāciju.

«Protams, no ekonomiskā viedokļa varētu teikt, ka tas ir nepareizi, ka mēs vedam prom izejvielu. Labāk būtu pārstrādāt [pienu] šeit uz vietas un tad eksportēt produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, bet tajā pašā laikā šajā situācijā labāk eksportējam izejvielu un saglabājam ganāmpulkus, kas mums ir ļoti kvalitatīvi, nekā nevedam neko un vedam lopus prom,» sacīja Dūklavs.

Pateikt, ka konkrēta nozare ir prioritāra, ir tukša runāšana. Taustāmam labumam jānāk līdzi vai nu nepalielinātu, vai pat samazinātu nodokļu veidā, intervijā Latvijas Avīzei atzīst zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Ar prioritātēm nevar mētāties un vienu gadu teikt, ka tā būs lauksaimniecība, citu gadu – medicīna vai vēl kas cits. Ja prioritātes būs nosauktas kā ilgtermiņā atbalstāmas, tad bankas to sapratīs kā signālu ieguldījumiem un var tām atvērt papildu kreditēšanas programmas vai ko citu. Nozares var atbalstīt, atvēlot īpašas programmas ar ES fondu naudu. Var arī pārtikai samazināt pievienotās vērtības nodokli, piemēram, katrus nākamos trīs gadus par diviem procentiem,» lēš J. Dūklavs.

Šobrīd bumba esot Ekonomikas ministrijas laukuma pusē. «Notiek darbs arī pie tā, lai Kampara kungs arī mums konkrētāk pastāsta, kāds būs labums. Tā teikt, basketbolu par prioritāti esam nosaukuši, bet jaunas bumbas un jauni krekliņi nav iedoti. Par to uzņēmēji jau ir izteikuši bažas. No ZM nozarēm meža nozare jau ir iesniegusi savus priekšlikumus. Redzu, ka no mūsu puses ir izdarīts viss, kas tika prasīts. Tad jau redzēsim, kā EM saliks visu kopā,» tā J. Dūklavs.

Paaugstinot nekustamā īpašuma nodokļa likmes, zemes īpašnieki, kuri savu zemi neapsaimnieko, tiks rosināti domāt par tās racionālāku izmantošanu. Šādu uzskatu intervijā Latvijas Radio pauda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Ministrs skaidro, ka Latvijā ir diezgan daudz neapstrādātas zemes, kura Latvijai ir ļoti liela bagātība, kur varētu audzēt produkciju. Viņš gan atzina, ka zems pieprasījums patlaban ir visās nozarēs, tāpēc risks, ko šajās zemes platībās audzēt, paliek uzņēmumu ziņā. Ministrija šajā ziņā var vien aicināt bankas finansēt prioritārās lauksaimniecības nozares.

Runājot par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu pārtikai, J. Dūklavs norādījis, ka tas diez vai ir iespējams, taču atzina, ka kopumā šis jautājums ir apsverams.

Zemniekiem solītais 27 miljonu latu atbalsts būs. Visātrāk zemnieki tiks pie tās naudas daļas, kuru piešķirs Zemkopības ministrija. Nauda no Privatizācijas aģentūras un Latvijas Valsts mežiem gan būs jāgaida līdz valsts budžeta grozījumiem.

Tā intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, piebilstot, ka to apliecinājis arī premjers Valdis Dombrovskis.

Pēc J. Dūklava domām situācija piena nozarē pašlaik esot kritiska. Piena produktu eksports ir samazinājies pat līdz 30%, un tas rada grūtības lielajiem uzņēmumiem, taču pārstrādātāji meklē eksporta iespējas. Ir jāmeklē dažādi ceļi, kā pārdot savu produktu, sacīja J. Dūklavs.

"Latvijā nav vajadzīgi jauni piena pārstrādes uzņēmumi, jo piena ražošana mums jau tā ir gana sadrumstalota, un mēs ražojam pienu gandrīz divas reizes vairāk nekā patērējam."

Šādu viedokli paudis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš norāda, ka 800 tūkstoši tonnu piena, kas ik gadu tiek saražots Latvijā, ir daudz par daudz vietējam patēriņam un nozīmē, ka vismaz puse ir jāeksportē, kas pašreizējos ekonomiskajos apstākļos grūti izdarāms. "Mēs nevaram atļauties ražot vēl vairāk piena un vēl vairāk sadrumstalot piena ražošanu, jo tas piena nozari vilks tikai dziļāk purvā," norāda Jānis Dūklavs.

Savukārt piena kooperatīviem, kuri vēlas būt īpašnieki pārstrādes uzņēmumam, Jānis Dūklavs iesaka iegādāties pašiem savu pārstrādes uzņēmumu no jau esošajiem, nevis likt cerības uz jaunas rūpnīcas celtniecību, kas ir ne tikai dārgi un laikietilpīgi, bet arī riskanti, jo ieguldītais var neatmaksāties.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektora izraudzīšanai tiks rīkots konkurss, Diena.lv atklāja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Ja Vinets Veldre (TP) pieteiksies, viņš būs spēcīgs kandidāts, uzskata ministrs.

Konkursa norises laiks vēl nav noteikts, raksta diena.lv. «Konkurss būs pēc svētkiem, lai cilvēki atpūšas. Man nav pieredzes konkursu rīkošanā, tas būs pirmais konkurss, ko izsludinu, un tā nolikumu izstrādās ierēdņi. Veldres kungs ir spēcīgs profesionālis, bet personīgi viņu nepazīstu, esmu tikai pāris reizes saticis. Ja viņš pieteiksies konkursam, [V.Veldre] būs viens no kandidātiem,» stāstīja J.Dūklavs.

Zemkopības ministrs prognozē, ka PVD vadītāja amatam varētu pieteikties dienesta bijušā vadītāja Mareka Samohvalova vietnieki vai Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāvji. «Punkts numur viens – konkursa kandidātam jābūt veterinārārsta izglītībai,» uzsvēra J.Dūklavs.

LPKS Mūsmāju Dārzeņi, realizējot projektu 3.47 miljonu Ls apjomā, cer būtiski palielināt realizācijas apjomus vietējā tirgū un sākt eksportu.

Šodien Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Lauku atbalsta dienesta direktors Andis Rukmanis pasniedzot kooperatīva saimniekiem Edītei, Jurim un Kārlim Stazdiņiem simbolisku maksājuma uzdevuma kopiju, kas apliecina - Mūsmāju dārzeņi saņēmuši pirmo daļu no ES un valsts atbalsta – kopumā 1.03 miljonus Ls. K. Strazdiņš, jokojot sacīja, ka šī summa saimniecības kontā bija tieši trīs stundas, jo tālāk tika pārskaitīta Latvijas Hipotēku un Zemes bankai kredītu segšanai. J. Dūklavs novēlēja kooperatīva biedriem arī nākamo atbalsta finansējumu ap 2.5 miljoni latu izlietot tikpat veiksmīgi kā pirmo miljonu. Ministrs uzsvēra, ka kooperācijai ir nākotne Latvijas laukos, jo mazās saimniecības bez kooperācijas nespēs izdzīvot.

Lai saglabātu kūpinātas gaļas tirdzniecības iespējas Latvijā, vienīgā izeja ir noteikt šiem produktiem īpaša, nacionāla produkta statusu, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja biedrības Zemnieku federācija vadītāja Agita Hauka.

«Kūpināta cūkgaļa un vistas ir nacionāls produkts, kas Latvijā pazīstams desmitiem gadu. Pieprasījums pēc žāvētām vistām un kūpinātas gaļas aizvien pieaug, mājražotāji, valdības stimulēti, ieguldījuši lielus līdzekļus šī biznesa attīstībā. Eiropas Komisijas (EK) regula par gaidāmo tirdzniecības aizliegumu mums nebija zināma, līdz ar to patlaban esam šokā. Vienīgā izeja no situācijas ir nekavējoties pieprasīt kūpinājumiem nacionālā produkta statusu,» sacīja A. Hauka.

Tāpat viņa norādīja, ka mājražotāji ir gatavi par saviem līdzekļiem finansēt arī attiecīgos produkcijas marķējumus, kas būtu nepieciešami nacionālā produkta statusu saņēmušajiem ražojumiem.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izvirzītais zemkopības ministra kandidāts — SIA Piebalgas alus valdes priekšsēdētājs Jānis Dūklavs — pagaidām par zemkopības ministru nevēlas kļūt.

Iemesls šādam lēmumam ir apziņa, ka nozares atveseļošanu šobrīd nav iespējams realizēt, atzina Jānis Dūklavs sarunā ar Db. Viņaprāt, šā brīža politiskā un ekonomiskā situācija nav tāda, lai būtu iespējams realizēt tikšanās reizēs ar zemniekiem dzirdētos konstruktīvos priekšlikumus nozares atveseļošanai. To izdarīt neesot iespējams tāpēc, ka tie nav saistīti ar sīkām izmaiņām un norādījumiem Zemkopības ministrijas sienās, bet risināmi ārpus tās — valdībā.

Dārzeņu audzētāju izteikumi par Latvijas ražotāju bankrotiem un tirgus sabrukšanu ir pārsteidzīgi, uzskata zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Nesen Dūklavs ticies ar lielveikalu ķēžu vadītājiem, ar kuriem runājis par dārzeņu tirgu kontekstā ar Ukrainu.

«Vietējiem ražotājiem ir noslēgti līgumi ar lielveikaliem, un tie ir jāpilda,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teica Dūklavs.

Viņš norādīja, ka vārdu bankrots nelietotu. Lielveikalu vadītāji ministram apliecinājuši, ka ar Latvijas ražotājiem noslēgtos līgumus gatavi izpildīt.

Turklāt veikalu vadītāji informējuši, ka pie salīdzinošām cenām pircēji labprātāk izvēlas vietējo produkciju.

Tiesa, ministrs gan atzina, ka šobrīd apgalvot, ka neviens nebankrotēs, arī būtu nepareizi.

Kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa izteicās, ka Latvijas ražotājiem draud bankroti un dārzeņu tirgus sabrukšana, ieplūstot produkcijai par dempinga cenām.

Lai palīdzētu nozarei uzturēt ražošanu sarežģītajā situācijā saistībā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību, jau līdz šā gada beigām cūkkopji valsts atbalstā varētu saņemt kopumā apmēram piecus miljonus eiro, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Cūkkopjiem ganāmpulku atjaunošanai paredzētais finansējums ļaus atsākt uzņēmējdarbību. Atbalsta intensitāte būs no 80% līdz pat 100%, tāpēc tas ir ļoti nozīmīgs atbalsts,» sacīja Dūklavs.

Kā apliecināja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece, cūkkopjiem šis atbalsts ir ļoti nozīmīgs situācijā, kad ĀCM izplatās gan mežacūku, gan mājas cūku vidū, neraugoties uz stingrajiem biodrošības pasākumiem.

«Šis finansējums būs ļoti labs atspaids, turklāt jau šogad, jo pieteikšanās plānota jau augusta vidū. Tikmēr situācijā, kad ĀCM strauji pieaug mežacūku vidū, nav prāta darbs pilsētā noķertos dzīvniekus vest atpakaļ uz mežu, kā tas tiek darīts Rīgā. Savukārt zemniekiem, īpaši bioloģiskās cūkgaļas ražotājiem, būtu jāaizliedz laist cūkas āra aplokos, kā tas patlaban tiek atļauts. Stingrajiem noteikumiem jāpakļaujas visiem - gan mazajiem, gan lielajiem ražotājiem, citādi mēra izplatībai nebūs robežu,» sacīja Lejniece.

Tā kā šis gads ir pārejas posms jaunajā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politikas reformā, kas nozīmē vairākus neatrisinātus jautājumus saistībā ar finansējuma pārdali, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) prioritāte būs gan Eiropas, gan valsts finansējuma izmaksāšana zemniekiem bez kavēšanās.

Kā norādīja J. Dūklavs, ministrijā tiks dalīts viss, lai lauksaimnieki iespējami ātrāk un bez kavēšanās saņemtu jaunā plānošanas perioda pirmos atbalsta maksājumus.

«Lai gan pamatprogrammās naudas finansējums - kopumā 1530,6 miljoni eiro 2014.- 2020. gadam - ir iezīmēts, noteikti jāparūpējas, lai jau šā gada pirmajā pusē zemnieki saņemtu šī perioda pirmos atbalsta maksājumus. Variāciju un direktīvu interpretācijas iespēju ir pietiekami daudz, tādēļ šogad vajag «nospraust» stingru kursu. Pusgada laikā skaidrība par maksājumu un to apjomu visās atbalsta programmās būs, līdz ar to zemnieki naudu saņems bez kavēšanās,» sacīja J. Dūklavs.

Eiropas Komisijas (EK) sarunas ar Norvēģiju saistībā ar šajā valstī arestēto Latvijas sniega krabju kuģi virzās ļoti lēni, žurnālistiem šodien sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Zvejas kuģis ir arestēts un sarunas, kas būtu jāvada EK, notiek lēni, sacīja Dūklavs. Viņš vēlreiz uzsvēra, ka sarunas ar Norvēģiju var veikt tikai EK, jo šis jautājums skar arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu intereses un nostājas.

Vienlaikus Dūklavs teica, ka Latvijas valdība ir pieņēmusi savu nostāju šajā jautājumā, un nepiekrīt Norvēģijas izvirzītajām pretenzijām par zvejas noteikumu pārkāpumu.

Ir pieprasīta diezgan liela nauda, kas sniega krabju zvejas kuģa īpašniekam būtu jāmaksā. Mūsu skatījumā viņi neko nav pārkāpuši, bet pilnībā ir izpildījuši visus noteikumus un normas, kas ir ES līgumā ar Norvēģiju, teica Dūklavs.

Ja tirgus situācija nemainīsies, Latvija prasīs papildu atbalstu piena ražotājiem, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Varu pateikt tikai to, ka, protams, mēs prasīsim papildus atbalstu, ja tirgū nekas nemainīsies. Vēlos vēlreiz uzsvērt - ja tirgū nekas nemainīsies. Piemēram, somi šajā [Eiropas Komisijas kompensāciju piena ražotājiem] sarakstā netika iekļauti viena ļoti vienkārša iemesla dēļ – viņiem palielinājās piena cena un tas notika būtiski. Tas nozīmē, ka ietekme ir bijusi īslaicīga un tādā gadījumā nekādas kompensācijas nepienākas. Ir jāsaprot, ka tirgū daži mēneši neko būtiski nemaina. Mēs uz kompensācijām varējām pretendēt tikai tādēļ, ka piena cena tirgū attiecībā pret pašizmaksu mainījās par vairāk nekā 20%. Ja tie būtu bijuši 7-8%, ar mums neviens pat nebūtu runājis, sacīja Dūklavs.

Piena lopkopībā strādājošie patlaban, visticamāk, nevar cerēt uz jaunām Eiropas Savienības kompensācijām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Kā norādīja ministrs, patlaban piena tirgū cena Eiropā, tajā skaitā, Latvijā nedaudz pieaug. Līdz ar to nav iespējams izmantot argumentu, ka nozarē draudētu krīze. Dūklavs skaidroja, ka arī pastāvot nelielam piena iepirkuma cenu kritumam līdz 5-7%, tas netiek uzskatīt par krīzes pazīmi, bet gan par tirgus situācijas svārstībām.

Dūklavs atzina, ka patlaban Latvijā grūtāk klājas tām piena nozares saimniecībām, kas investējušas attīstībā un līdz ar to ir lielāka piena pašizmaksa. Tomēr neesot zināms, ka kādai piena nozares saimniecībai draudētu bankrots.

Kā ziņots, februāra beigās Dūklavs atzina, ka situācija piena lopkopībā saistībā ar piena iepirkuma cenu straujo kritumu ir kritiska.

Latvijai un Polijai svarīgākais ir panākt, lai tiktu pārskatīts jautājums par tiešajiem maksājumiem pēc 2013. gada, jo līdzšinējā sistēma Eiropas Savienības (ES) tiešo maksājumu aprēķināšanā ir visnotaļ nevienlīdzīga un diskriminējoša.

Tā norāda Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs Mareks Savickis pēc ceturtdien notikušās tikšanās.

«Ir jāpanāk jaunas sistēmas izveidošana. ES līmenī ir jānosaka citi, objektīvi un reālo situāciju raksturojoši rādītāji un kritēriji tiešo maksājumu aprēķināšanā. Nav pareizi arī turpmāk ņemt vērā tikai katras valsts vēsturiskos ražošanas rādītājus. Situācija šajos gados ir tik būtiski mainījusies, ka ir ļoti grūti paskaidrot lauksaimniekiem, kāpēc tiešmaksājumos joprojām saņemam vismazāk,» atzina J.Dūklavs.

«Ja nekas netiks mainīts, tad pēc dažiem gadiem jauno dalībvalstu lauksaimnieki vairs nespēs konkurēt ES kopējā tirgū. Tas būtu tiešām traģiski, tāpēc, lai šādu situāciju nepieļautu, visām jaunajām dalībvalstīm jādarbojas vienoti,» sacīja M.Savickis un piebilda, ka pēc neilga laika šīm valstīm vajadzētu atkārtoti Eiropas Komisijai sniegt savus priekšlikumus un raudzīties, lai tie tiktu ņemti vērā un atspoguļoti attiecīgos dokumentos.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, pirmdien, piedaloties Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē, pieprasīs tūlītēju Eiropas Komisijas rīcību, paredzot pārejas atbalsta pasākumus piena nozarei.

Kā informē Zemkopības ministrija, diskusijā zemkopības ministrs norādīs, ka situācija Latvijas piena nozarē ir cieši saistīta ar procesiem kopējā ES un pasaules piena tirgū, kā arī to, ka Latvija nesaskata iespēju situācijai tirgū tuvākajā laikā uzlaboties. Tas nozīmē, ka arī turpmāk Latvijas piena ražotājiem un pārstrādātājiem palielināsies finansiālās problēmas. Ņemot vērā dalībvalsts saistības un Kopienas dibināšanas līgumā noteiktos vienotā tirgus principus, Latvijas rīcībā nav resursu un instrumentu, lai atrisinātu radušās grūtības piena sektorā. Tādējādi Latvija uzskata, ka situācija piena tirgū gan ES iekšienē, gan pasaulē ir uzskatāma par kritisku, īpaši jaunajās ES dalībvalstīs. Jāņem vērā arī fakts, ka jaunajās dalībvalstīs ražošanas un pārstrādes sektoros īsā laikposmā ekonomiskās izaugsmes laikā veiktas ievērojamas investīcijas.

Pavasara dabas kataklizmu dēļ šogad zemniekiem graudaugu raža varētu būt vidēji par 10 — 15% mazāka, kas arī samazinās lauksaimnieku ienākumus.

Tā Latvjas Radio 4 raidījumā Darbojošās personas atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš norāda, ka precīzu datu, kādus zaudējumus radīja dabas kolīzijas — plūdi — pašlaik neesot iespējams noteikt, taču esot zinātnieku aplēses par vidēji 10 — 15%.

«Dažādām graudaugu kultūrām šī ietekme būs atšķirīga. Tā būs atšķirīga arī dažādos Latvijas novados,» uzsver J. Dūklavs. Viņš norāda, ka dabas parādību nodarītos zaudējumus valsts zemniekiem nekompensēs un arī valstij nav resursu no kuriem tos segt.

Tiesa, ministrs atzīst, ka citādāk tiek vērtēti tie lauksaimnieki, kuri cieta, piemēram, Lubānas ezera slūžu avārijā. «Savukārt tur, kur teju vai ik gadu platības kādu laiku atrodas zem ūdens — piemēram, pie lielākām vai mazākām upēm — nevajag sēt graudaugus un pēc tam skaitīt zaudējumus,» tā J. Dūklavs.

Valdība šodien nolēma izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales, aģentūra LETA uzzināja valdībā.

Kopumā ārkārtas stāvoklis izsludināts 27 novados un tas ilgs no šodienas līdz 2017.gada 30.novembrim. Ārkārtas stāvoklis lauksiamniecības sektorā izsludināts Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu un Krustpils novados.

Valdība lēma vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) vadībā izveidot koordinācijas padomi lietavu un plūdu radīto seku likvidēšanai. Koordinācijas padomes sastāvā iekļauti arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), pašvaldību pusi pārstāvot Kārsavas novada, Krāslavas novada un Rēzeknes novada domju priekšsēdētājiem.

Zemkopības ministrijai (ZM) piena nozare ir prioritāra, taču arī pārējās nozares nav atstātas pabērna lomā, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Dūklavs komisijas locekļus informēja, ka ZM 2017.gada budžeta prioritāte ir Valsts meža dienesta kapacitātes stiprināšana, tam atvēlot 2,7 miljonus eiro. Tāpat papildu septiņi miljoni eiro atvēlēti kā atbalsts piena nozarei.

Piena nozare ir uzskatāma par vadošo, prioritāro nozari, bet arī citas nozares nav atstātas pabērna lomā, uzsvēra ministrs.

Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis (V) stāstīja, ka pēdējā laikā dzirdētas ziņas par strauju piena cenu kāpumu, tāpēc viņš aicināja zemkopības ministru skaidrot situāciju piena nozarē. Dūklavs atzina, ka tiešām pēdējo divarpus mēnešu laikā piena cenas ir būtiski augušas.