Nesenās vizītes laikā Dublinā aviokompānijas airBaltic izpilddirektors Martins Gauss sacījis: «Mēs visu laiku cenšamies atgriezties Dublinas lidostā un arī Korkas lidosta mūs interesē.» Tā, atsaucoties uz Irish Travel Trade News, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Aviokompānijas vadītājs norādīja, ka Dublinā bijis labs sākums, jo Īrijā ir liels Latvijas iedzīvotāju skaits, bet Ryanair izkonkurējuši airBaltic ar point-to-point modeļa servisu. Tādējādi šis nav bijis tik ienesīgs kā citi maršruti.

M.Gauss uzsvēra, ka jebkurā gadījumā Īrija ir svarīgs tirgus un vidējā un ilgtermiņā tam vajadzētu izdoties, piebilstot arī, ka maršruts Rīga – Dublina – ASV ir vislabākā transatlantiskās satiksmes iespēja. Saistībā ar to būtu jēga uzsākt sarunas ar Aer Lingus par codeshare līgumu – vienošanos par viena maršruta kopīgu apkalpošanu, sacīja Gauss.

Viņš pauda, ka airBaltic interesanta būtu arī Korkas lidosta, bet vispirms tomēr vajadzētu apgūt citus, ienesīgākus maršrutus.

Kiberdrošības uzņēmums Kaspersky Lab ir paziņojis par sava pirmā Eiropas pētniecības un izstrādes centra atvēršanu Dublinā, Īrijā. Atrašanās vieta izvēlēta, «ņemot vērā Dublinas augošo Eiropas galvenā tehnoloģiju centra reputāciju, kas nodrošina piekļuvi augsti kvalificētu IT talantu fondam un spēcīgam inovatīvo tehnoloģiju uzņēmumu tīklam».

Ar sākotnējo ieguldījumu gandrīz 5 milj. USD apmērā Kaspersky Lab plāno nākamajos trijos gados Dublinā izveidot 50 jaunas darbvietas.

Jaunais birojs galveno uzmanību veltīs datu analīzes un mašīnmācīšanās tehnoloģiju izstrādei uzņēmuma risinājumu piedāvājumam lielajiem uzņēmumiem. Šī grupa būs atbildīga par pamatdaļām Kaspersky Lab risinājumos, kas ir paredzēti mērķuzbrukumu atklāšanai un izmeklēšanai.

Kaspersky Lab pētniecības un izstrādes direktors Ņikita Švecovs skaidro: «Dublina bija acīmredzama izvēle uzņēmuma pirmajam pētniecības un izstrādes birojam Eiropā tehnoloģiju talantu kvalitātes un kvantitātes dēļ un, protams, pilsētas dinamisko un pievilcīgo dzīves apstākļu dēļ. Biroja izvietošana Dublinā ir lieliska iespēja paplašināt mūsu sadarbību ar citiem starptautiskajiem IT uzņēmumiem, jo īpaši tāpēc, ka pilsēta arvien biežāk tiek dēvēta par Eiropas Silīcija ieleju.»

Dublinas lidostā uz skrejceļa saskrējušās divas Ryanair lidmašīnas. Abiem lidaparātiem nodarīti bojājumi, taču neviens cilvēks nav cietis, vēsta Īrijas telekanāls RTE.

Negadījuma dēļ nedaudz traucēta Dublinas lidostas darbība, aizkavējot vairāku lidmašīnu izlidošanu.

Sadursme notikusi laikā, kad lidmašīnas pirms izlidošanas brauca pa lidostas skrejceļu. Vienai lidmašīnai bojāta aste, bet otrai - spārns, apstiprināja Ryanair.

«Divas mūsu lidmašīnas šorīt lēni pārvietojās pa skrejceļu Dublinas lidostā. Vienas lidmašīnas spārns aizķēra otras asti. Abas lidmašīnas tajā brīdī pakļāvās Dublinas lidostas gaisa satiksmes kontroles dienesta instrukcijām,» teikts Ryanair paziņojumā.

Abu lidmašīnu pasažieri ar autobusiem nogādāti atpakaļ lidostā, un Ryanair nodrošinās citas lidmašīnas reisiem uz Edinburgu un Zadaru, teikts paziņojumā.

Zviedru prāmju uzņēmums Stena Line šodien oficiāli atklājis jaunu kravas pārvadājumu maršrutu Dublina–Liverpūle (Bērkenheda).

Plānots, ka jaunā maršruta atklāšana vēl vairāk palielinās uzņēmuma kravu pārvadājumu apjomu pēc rekordlielā kravu apjoma, kas tika sasniegts 2023. gadā.

Pirmais prāmis jaunajā maršrutā devās ceļā no Dublinas ostas 5. termināļa šorīt plkst. 6.30. Prāmis izbrauks no Dublinas katru dienu no rīta un dosies atpakaļceļā no Bērkenhedas 12 Quays termināļa vakarā. Šis būs jau septītais Stena Line maršruts Īrijas jūras reģionā līdztekus maršrutiem Belfāsta–Kērnraina, Belfāsta–Heišema, Belfāsta–Liverpūle, Dublina–Holiheda, Roslēra–Fišgārda un Roslēra–Šerbūra.

Pašlaik jaunajā maršrutā Dublina–Liverpūle kursēs prāmis Stena Horizon, taču uzņēmums apsver iespēju pastāvīgi norīkot maršrutā prāmi, kas paredzēts tikai kravu pārvadāšanai. Jaunais maršruts sniegs klientiem, kuri izmanto kravas pārvadājumu pakalpojumus abos Īrijas jūras krastos, vēl efektīvāku un uzticamāku transporta pakalpojumu izvēles iespēju starp Īriju un Apvienoto Karalisti.

Īrijā negaidīti durvis slēgušas Latvijas pilsones vadītas angļu valodas mācību iestādes, kuru apmeklētāji par kursiem samaksājuši ievērojamas naudas summas, vēsta laikraksts Irish Examiner.

Piektdien negaidīti darbu pārtrauca Dublinā bāzētā Millennium College, bet pirmdien durvis slēdza Allied Irish College Korkā.

Dublinas skolā kā direktore ir reģistrēta Latvijas pilsone Džoana Gadajska, bet Korkas mācību iestādes vadītāji reģistrēti Gadajska un Bangladešas pilsonis Rezauls Haks.

Kā laikrakstam stāstīja viena no kursu apmeklētājām, pirmdien, ierodoties apmācības vietā, viņa atklājusi, ka skolas izkārtnes ir noņemtas un durvis ir slēgtas.

26 gadus vecā Marija no Brazīlijas par trīs mēnešus ilgiem angļu valodas kursiem bija samaksājusi 1000 eiro.

«Es samaksāju Dublinas Millennium College, bet, kad es ierados Dublinā, viņi mani pārsūtīja uz Korku, jo viņiem bija radušās kādas problēmas,» stāstīja Marija.

AS Valmieras stikla šķiedra, turpinot nostiprināt savas pozīcijas pasaules tirgū, plāno paplašināt stikla šķiedras un to produktu ražošanu Valmiera Glass USA Corp, kas atrodas Dublinā, Džordžijas štatā, Laurensa apgabalā, Amerikas Savienotajās Valstīs, informē uzņēmums.

Paplašināšanās projekta laikā nākamo sešu gadu laikā ASV bāzētajā ražotnē uzņēmums plāno radīt 425 jaunas darbavietas un investēt 90 miljonus ASV dolārus jeb 80 miljonus eiro no pašu līdzekļiem un piesaistot kredītus no bankām.

2014.gada pavasarī Valmiera Glass Grupa jau paziņoja, ka investēs 20 miljonus dolāru ASV ražotnē un pieņems darbā 150 darbiniekus. Grupas izaugsmes plāna otrais posms paredz līdz 2022.gadam radīt vēl papildu 425 darbvietas un 90 miljonu ASV dolāru investīcijas. Paplašināšanas rezultātā Valmiera Glass USA Corp kļūs par lielāko darba devēju Laurensas apgabalā un vadošu ražošanas uzņēmumu Džordžijas štata centrālajā un austrumu daļā.

Jaunākie statistikas dati liecina, ka mājas īrēšana ārpus Īrijas galvaspilsētas Dublinas šobrīd maksā vidēji gandrīz 700 € mēnesī, atsaucoties uz Independent.ie, vēsta portāls Baltic Ireland. Saskaņā ar jaunākajiem Privāto dzīvojamo platību īres padomes (PRTB) un Ekonomikas un sociālo pētījumu institūta (ESRI) datiem galvaspilsētā mājas īre izmaksā vidēji 1275 € mēnesī.

Gada laikā līdz jūnija beigām īres maksa mājām Dublinā pieauga par 10,5%, bet dzīvokļiem pat vēl vairāk – 12%. Ārpus Dublinas nomas maksa trīs mēnešu laikā līdz jūnijam pieauga par 2,6%, salīdzinot ar to pašu ceturksni pagājušajā gadā.

Tomēr PRTB norāda, ka īres maksas vidējais līmenis joprojām ir par 19% zemāks nekā 2007.gadā.

Īres maksa Dublinā par māju ir vidēji 1275 €, bet par dzīvokli – 1134 €, savukārt ārpus Dublinas par māju – 648 €, bet par dzīvokli – 640 €.

Kā raksta Baltic Ireland, tautas skaitīšanas 2011.gadā dati liecina, ka gandrīz 475000 mājsaimniecību savu dzīvesvietu īrēja un kopš 2006.gada šis skaitlis bija palielinājies par 47%. 2011.gadā savs mājoklis piederēja 70% iedzīvotāju, salīdzinoši 2006.gadā – 75%.

Bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) īsi pirms izšķirošā Eiropas Tautas partijas kongresa Dublinā balsojuma izstājies no cīņas par Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu, atsaucoties uz neoficālu informāciju, ziņo portāls diena.lv.

Iespējams, šāds lēmums esot pieņemts, jo panākta kāda cita vienošanās.

Tagad Eiropas Tautas partijai ar balsojumu būšot jāizšķiras starp diviem kandidātiem - Luksemburgas ekspremjeru Žanu Klodu Junkeru un iekšējā tirgus komisāru Mišelu Barnjē. Patlaban par favorītu tiekot uzskatīts Junkers, kuram netiešu atbalstu paudusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

Gala lēmums par Žozē Manuela Barrozu pēcteci gan tiks pieņemts pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, raksta diena.lv.

Dublinā, Džordžijas štatā ASV aizvadītajā nedēļā svinīgi atklāta AS Valmieras stikla šķiedra meitas kompānijas P-D Valmiera Glass USA Corp. jaunā ražotne, informē uzņēmumā.

«Ražotnes paplašināšana ASV ir uz klientu vērsts biznesa attīstības solis. Valmiera Glass Grupas pārdošanas apjomi Ziemeļamerikā aug katru gadu. Tagad nodrošināsim produktu esamību tuvāk klientam, piegādes termiņi būs daudz īsāki un mums būs iespēja attīstīt ciešākas sadarbības saites ar mūsu lielākajiem klientiem. Paplašināšanās stiprinās Valmiera Glass Grupas pozīcijas pasaules stikla šķiedras tirgū. Paldies Valmiera Glass komandai un sadarbības partneriem par ieguldīto darbu, Džordžijas štatam un Laurensa apgabalam par sniegto atbalstu, lai veiksmīgi īstenotu projektu!» stāsta AS Valmieras stikla šķiedra prezidents un P-D Valmiera Glass USA Corp. izpilddirektors Andre Švionteks (Andre Schwiontek).

Tik populārajai digitālajai mājokļu izīrēšanas platformai Airbnb pēdējos gados ir saradušies daudz pretinieku, sākot ar iedzīvotājiem un beidzot ar Eiropas Komisiju.

Problēma ir tā, ka Airbnb no dalīšanās ekonomikas sastāvdaļas ir pārtapis par biznesu, kurš nemaksā līdzvērtīgus nodokļus.

Sākotnējā ideja

Arī Latvijas ceļotāju vidū aizvien lielāku popularitāti ir iekarojusi platforma Airbnb – tajā var noīrēt dzīvokli, kurā apmesties ārzemju ceļojuma laikā. Cena zemāka nekā viesnīcā, kvalitāte ir augsta, ir aprīkota virtuve, veļasmašīna utt. Zemāka cena iespējama tāpēc, ka par dzīvesvietas izīrēšanu Airbnb ir jāmaksā krietni zemāki nodokļi nekā dzīvokļa īpašniekam, kurš reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs un savu dzīvokli ilgtermiņā nodod īres tirgū. Sākotnēji ideja bija ļoti skaista un XXI gadsimtam atbilstoša. Cilvēki, kuriem uz kādu brīdi atbrīvojas dzīvoklis (piemēram, uz atvaļinājuma vai komandējuma laiku), to nodod īstermiņa īrei, par to maksājot zemākus nodokļus, jo šāda īslaicīga izīrēšana nav uzskatāma par pastāvīgu saimniecisko darbību. Diemžēl labā iecere ātri vien tika pārvērsta biznesā, kad ar to jau sāka nodarboties firmas un vairāku dzīvokļu īpašnieki savus dzīvokļus nodeva pastāvīgai izīrēšanai Airbnb un, de facto veicot pastāvīgu saimniecisko darbību, baudīja zemāku nodokļu priekšrocības.

Īrijas dzelzceļa pakalpojumu operators Irish Rail plāno jaunu starppilsētu vilcienu līniju, kas pasažieriem no Korkas, Galvejas un Belfāstas ļautu nokļūt tieši Dublinas lidostā, atsaucoties uz Independent.ie, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Uzņēmums apgalvo, ka līnija varētu izmaksāt apmēram 300 miljonus eiro un gaisa transporta pasažieriem sniegtu piekļuvi visam dzelzceļu tīklam un veicinātu tūrismu.

Tāpat Irish Rail varētu nodrošināt dzelzceļa satiksmi no dažādiem reģioniem tieši uz lidostu, samazinot pasažieriem nepieciešamību izmantot dārgās lidostas autostāvvietas.

Taču šim plānam ir arī ēnas puse – tas piesaistītu vairāk pasažieru Dublinas lidostai, savukārt samazinātu to skaitu reģionālajās lidostās. Jau tagad maršrutu un pasažieru skaita samazināšanās pagājušajā gadā par 3,8% rada nopietnas bažas par Korkas lidostas nākotni.

Kāds Dublinas pāris galvaspilsētas lidostā ir uzsācis biznesu, kurš būtiski atvieglos dzīvi ģimenēm ar maziem bērniem, ierodoties Īrijā pavadīt atvaļinājumu, vēsta portāls Baltic Ireland.

Dublinas lidostas mājas lapā ievietotā informācija liecina, ka The Stork Exchange piedāvā bērnu auto sēdeklīšu, ratiņu un cita bērniem nepieciešamā aprīkojuma nomu.

Ideja par šo biznesu dubliniešiem Olivia un Bartek Typrowicz radusies pēc pašu rūgtās pieredzes, ko pirms trim gadiem ģimene kopā ar savu mazo meitiņu pieredzēja atvaļinājumā ārzemēs.

«Automašīnā, ko mēs iznomājām, bija nepareiza izmēra bērnu sēdeklītis un tas visiem sarežģīja dzīvi,» stāstījusi Olivia. «Kad atgriezāmies mājās, mēs sākām domāt, ka varētu izveidot biznesu un iznomāt šo aprīkojumu vecākiem,» viņa turpinājusi.

Valmiera Glass Grupa ir aizvadījusi ienesīgus šā gada pirmos deviņus mēnešus, sasniedzot 5,92 miljonu eiro konsolidēto tīro peļņu, kas ir par 47% lielāka, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt grupas konsolidētais apgrozījums sasniedzis 87,1 miljonu eiro. Tas ir pieaugums par 20,27 miljoniem eiro jeb 30%,

salīdzinot ar AS Valmieras stikla šķiedra pērnā gada rezultātiem.

Pārskata periodā būtiskākais notikums ir Valmiera Glass USA Corp. ražotnes celtniecības darbi 16 ha lielajā zemes gabalā Industriālajā parkā, Dublinā, Džordžijā, Laurens apgabalā, kas norit pēc plāna, paredzot, ka produkcijas ražošana jaunajā rūpnīcā tiks uzsākta jau 2015.gada pirmajā ceturksnī. Kā jau iepriekš minēts, aptuveni 7,4 tūkstošus kvadrātmetru lielā rūpnīca ražos stikla šķiedras produktus ar augstu pievienoto vērtību Ziemeļamerikas tirgum.

ASV informācijas tehnoloģiju gigants Apple Inc. Eiropas galvenajā biroju mītnē Korkā, Īrijas dienvidos, līdz 2017.gada vidum radīs līdz pat 1000 darba vietu, trešdien paziņoja Īrijas valdība.

Šāds paziņojums publiskots laikā, kad vizītē Dublinā ieradies Apple vadītājs Tims Kuks, kurš ticies ar Īrijas premjerministru Endu Keniju.

Īrijas Eiropas lietu un datu aizsardzības ministrs Dars Mērfijs norādīja, ka Apple paredzējis savā galvenajā biroju mītnē veikt ļoti nozīmīgas investīcijas.

Apple bijis viens no pirmajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kas izveidojis savu biroju mītni Īrijā 1980.gadā, taču šim piemēram sekojušas arī citas kompānijas, tostarp Twitter, Microsoft un Google.

Kopumā Apple Īrijā nodarbina aptuveni 5000 cilvēku.

CSDD Rīgas Motormuzejs 34 Eiropas muzeju konkurencē iekļuvis Eiropas muzeju akadēmijas (European Museum Academy) konkursa finālā, apsteidzot britu nacionālā auto muzeja British Motor Museum, Mercedes - Benz muzeja Štutgartē un daudzu citu pasaulē slavenu muzeju ekspozīcijas.

Eiropas muzeju akadēmijas (European Museum Academy) 2017.gada izcilākie muzeji tika apbalvoti aizvadītās nedēļas nogalē, Maķedonijas galvaspilsētā Skopjē.

Konkursa žūrija, kuras sastāvā ir Eiropas muzeju vadītāji, nozares speciālisti, kā arī Luksemburgas princese Sibilla de Luxembourg, atzinīgi novērtēja Motormuzeja ekspozīcijas kvalitāti un stāstu pasniegšanas veidu, kas izglītojošos aspektus savieno ar izklaidi. Micheletti Award vadītājs un žūrijas loceklis Rene Capovin atzina, ka Motormuzejam pietrūka pavisam nedaudz, lai kļūtu par konkursa uzvarētāju, jo fināla atlases kārtā muzejs bija iekļuvis starp 5 labākajiem.

Par uzvarētājiem konkursā tika nosaukti dāņu dizaina muzejs Designmuseum Danmark Kopenhāgenā, saņemot DASA Award, un Īrijas neatkarības cīņu muzejs Dublinā – GPO Witness History Visitor Centre, saņemot Micheletti Award.

Nasdaq (NDAQ) paziņo, ka UAB Maxima Grupė obligācijas šodien, 2018. gada 14. septembrī tika iekļautas biržas Nasdaq Vilnius Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā, informē biržas pārstāvji.

Maxima Grupė, kurai ir mazumtirdzniecības veikalu tīkli Baltijas valstīs, Polijā un Bulgārijā, emitēto obligāciju vērtība sasniedza 300 miljonus eiro. Pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu, obligācijas iegādājušies vairāk nekā 60 investori no 14 valstīm - trešdaļa investoru no Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona, bet pārējie no citām Rietumeiropas valstīm. Obligāciju gada procentu likme ir 3,25% ar kupona izmaksu reizi gadā. To dzēšanas termiņš ir 2023. gada 13. septembrī. Obligācijas vienlaicīgi tiek iekļautas fondu biržās Nasdaq Vilnius un Euronext Dublinā.

«Ar gandarījumu sveicam Maxima Grupė Nasdaq Baltijas kapitāla tirgū. Šis ir pirmais Lietuvas uzņēmums, kas veiksmīgi īstenojis tik lielu obligāciju emisiju,» saka Nasdaq Vilnius prezidents Saulius Malinauskas.

Starptautiskajā lidostā «Rīga» un Liepājas starptautiskajā lidostā pirmajā pusgadā kopā apkalpoti 3,563 miljoni pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina valsts aģentūras «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA) apkopotie dati.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas starptautiskajās lidostās kopumā apkalpoti 3 563 189 pasažieri un 43 155 lidojumi salīdzinājumā ar 3 251 023 pasažieriem un 40 117 lidojumiem pērn šajā pašā laika posmā.

Vairāk nekā 45% apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu uzrādījusi starptautiskā lidosta «Liepāja». Pērn pirmā pusgada laikā lidosta ir apkalpojusi 4205 pasažierus, turpretim šā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti jau 6104 pasažieri. Būtiskais pasažieru skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka nacionālā aviosabiedrība «airBaltic» ar šā gada 31. martu no trīs līdz piecām reizēm nedēļā palielinājusi regulāro lidojumu skaitu uz un no Liepājas.

Vācijas pilsēta Dortmunde ir atzīta par 2021.gada Eiropas inovācijas galvaspilsētu, savukārt Somijas pilsēta Vantā ir Eiropas inovatīvo pilsētu uzlecošā zvaigzne, lēmusi Eiropas Komisija (EK).

Šodien un rīt Briselē notiekošajā Eiropas Inovācijas padomes samitā EK paziņo septītā konkursa "Eiropas inovācijas galvaspilsēta" uzvarētājus. Pēc spraigas izvērtēšanas divas neatkarīgu ekspertu augsta līmeņa žūrijas izraudzījās uzvarētājus un finālistus divās balvu kategorijās.

Otrā vieta Eiropas Inovācijas galvaspilsētas kategorijā ir piešķirta Dublinai Īrijā un Malagai Spānijā. Lietuvas galvaspilsēta Viļņa ieguvusi trešo vietu.

Balvu kategorijā "Eiropas inovatīvo pilsētu uzlecošā zvaigzne" otrā un trešā vieta tika piešķirta Kaškaišai Portugālē un Tronheimai Norvēģijā.

Inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāre Marija Gabriela pauda, ka konkursa finālistu veikums ir patiešām ievērojams. "Man ir gods izcelt šīs pilsētas, kas ir īstas inovācijas izmēģinājumu laboratorijas. Tās kopīgi veido augšupējas iniciatīvas, kas ļauj sasniegt pilsētu attīstības ilgtspēju," norādīja Gabriela.

Statistika liecina, ka Dublinā bezpajumtnieku skaits kopš aprīļa ir pieaudzis par 35% un kopējais uz ielas dzīvojošo cilvēku skaits sasniedzis 169, atsaucoties uz laikrakstu The Irish Times, vēsta portāls Baltic Ireland.

Trešā daļa bezpajumtnieku esot sievietes, kuru vidējais vecums ir 34 gadi. Viņas uz ielas esot mazāk pamanāmas nekā vīrieši, jo slēpjas alejās, aiz atkritumu tvertnēm, daudzdzīvokļu māju pagrabu stāvvietās.

Saskaņā ar Trinity College ziņojumu divas trešdaļas no šīm uz ielas dzīvojošajām sievietēm esot mātes vai vecmāmiņas. Lielākā daļa bērnībā ir piedzīvojušas seksuālu vai fizisku vardarbību vai abas. Vismaz puse no viņām savas sāpes mēģinājušas slīcināt alkoholā vai narkotikās.

The Irish Times publicējis trīs bezpajumtnieču stāstus, tostarp par savu dzīvi stāsta arī Nadja no Latvijas.

Navigācijas un GPS sistēmu ražotājs TomTom apkopo datus no lietotājiem visā pasaulē, lai izveidotu satiksmes indeksu, kurš uzrāda satiksmes sastrēgumus pilsētās.

Indekss mēra automašīnas pārvietošanās laiku dienas laikā un sastrēgumu periodos, salīdzinot ar periodiem, kad nav sastrēgumu. Starpība tiek izteikta kā vidējais procentu pieaugums braucienu laikā. Tā, piemēram, autovadītājam Dublinā sastrēguma brīdī ceļā nāksies pavadīt par 35% vairāk nekā brīvajos periodos. Visi dati tiek balstīti uz GPS mērījumiem.

Galerijā augstāk iespējams apskatīt, kurās pilsētās sastrēgumos nākas pavadīt ilgāko laiku.

#1/10

10. Dublina

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 35%
Laiks, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 43 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 96 stundas

Foto: Reuters/Scanpix

#2/10

9. Losandželosa

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 36%
Laika starpība, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 39 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 90 stundas

Foto: Freeimages

#3/10

8. Roma

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 37%
Laiks, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 40 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 92 stundas

Foto: Freeimages

#4/10

7. Varšava

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 39%
Laiks, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 43 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 96 stundas

Foto: Freeimages

#5/10

6. Palermo

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 39%
Laiks, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 37 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 87 stundas

Foto: Freeimages

#6/10

5. Sanpaulu

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 46%
Laiks, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 48 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 102 stundas

Foto: Freeimages

#7/10

4. Mehiko

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 54%
Laiks, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 53 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 107 stundas

Foto: Freeimages

#8/10

3. Riodeženeiro

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 55%
Laiks, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 59 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 114 stundas

Foto: Reuters/Scanpix

#9/10

2. Stambula

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 62%
Laiks, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 66 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 120 stundas

Foto: Freeimages

#10/10

1. Maskava

Procentuāli, par cik paildzinās brauciens, pārvietojoties sastrēguma laikā: 74%
Laiks, ko nākas papildus pavadīt sastrēgumā, uz katru brauciena stundu: 76 minūtes
Sastrēgumos papildus iztērētais laiks gadā: 128 stundas

Foto: Reuters/Scanpix

Skatīties pārējos attēlus

Ņemot vērā, ka Brexit no politiskās deklarācijas pārvēršas administratīvajā procesā, kļūst acīmredzamas problēmas finansistiem.

Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (European Central Bank) ziņojumu, tiem, kas vēlas pārvietot uz ES savas operācijas, pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, būs vajadzīgs laiks, apmēram gads, lai saņemtu licenci. Līdz galam nav skaidra situācija ar ES Vispārīgo Personas Datu aizsardzības regulu (General Data Protection Regulation (EU) 2016/679 (GDPR)), kas stāsies spēkā 2018.gada maijā. Daudz jautājumu ir nodokļu jomā.

Londona – Eiropas vēsturiskais finanšu centrs, tādēļ saišu saraušana ar ES būs sāpīga. Visvairāk neaizsargātas būs fintech kompānijas, kas orientētas uz pārrobežu operācijām. Investorus piesaista britu finansistu augstas kvalifikācijas kombinācija un darba iespējas visā ES teritorijā. Pēc konsultāciju kompānijas FinTech Global datiem, patlaban investīciju apjoms fintech kompānijās, kas bāzējas Londonā, vairākas reizes pārsniedz analoģisku rādītāju citu ES valstu galvaspilsētās.

Apvienotais IT uzņēmums mērķē būt globāls spēlētājs, piedāvājot programmatūras izstrādni, konsultācijas un apmācības.

«Šis ir apvienošanās darījums, kur Exigen Services Latvia mātes uzņēmums Return on Intelligence un Emergn apvieno savus spēkus. Latvijā mēs mainām tikai zīmolu, un korporatīvās restrukturizācijas rezultātā par mūsu mātes uzņēmumu kļūst Emergn holdinga uzņēmums Īrijā,» norāda Māris Dreimanis, AS Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs. Vaicāts par kopīgajām nākotnes ambīcijām, apvienotā Emergn vadītājs Alekss Adamopoulos (Alex Adamopoulos) joko, ka mērķis ir «pārņemt pasauli». «Mēs vēlamies veidot pasaules klases IT pakalpojumu kompāniju, par kuru iedomātos klienti, domājot par digitalizāciju. Tāpat vēlamies būt ne vien pakalpojumu sniedzējs, ko izvēlas klienti, bet arī iekārojams darba devējs,» viņš uzsver.

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" finanšu gada pirmajā ceturksnī, kas bija aprīlī-jūnijā, atgriezusies pie peļņas, pieprasījumam strauji augot un sektoram atkopjoties no Covid-19 pandēmijas radītajām sekām, teikts pirmdien publiskotajā lidsabiedrības paziņojumā.

Dublinā bāzētās kompānijas peļņa finanšu gada pirmajā ceturksnī, kas beidzās jūnijā, tīrā peļņa sasniedza 170 miljonus eiro pretstatā 273 miljonu eiro zaudējumiem aprīlī-jūnijā pērn.

Pasažieru skaits gada salīdzinājumā vairāk nekā pieckāršojies līdz 45,5 miljoniem pasažieru.

Tomēr "Ryanair" sniegums bija sliktāks nekā pirms pandēmijas, kad 2019./2020.finanšu gada pirmajā ceturksnī uzņēmuma tīrā peļņa bija 243 miljoni eiro.

Kompānijas vadītājs Maikls O'Līrijs teicis, ka Krievijas iebrukums Ukrainā negatīvi ietekmēja pasažieru skaitu Lieldienās.

Viņš arī atgādināja, ka sektora nākotnes prognozes ir nestabilas.

Globālais aviācijas sektors atkopjas no Covid-19 pandēmijas radītajām sekām, tomēr O'Līrijs brīdināja, ka labie vakcinācijas rādītāji Eiropā varētu ļaut lidsabiedrībām turpināt strādāt, tomēr "nevaram ignorēt jaunu Covid-19 variantu risku 2022.gada rudenī".

Īrijas piecu lielāko pilsētu domes 2013. gadā no autostāvvietām iekasējušas gandrīz 46 miljonus eiro, atsaucoties uz RTE, ziņo portāls Baltic Ireland.

Tiekot lēsts, ka kopumā pilsētu un ciematu pašvaldības visā Īrijā no stāvvietām ieņem līdz 115 miljoniem eiro katru gadu.

Dublinas pilsētas dome pagājušajā gadā no stāvvietām ieņēmusi gandrīz 30 miljonus eiro, bet 4,3 miljonus eiro ieguvusi, nobloķējot riteņus 56 tūkstošiem transportlīdzekļu. Nobloķēto automašīnu skaita ziņā Dublinā rekordists ir Merrion Square West rajons.

Korkas domes guvums no autostāvvietām bijis 9 miljoni eiro, Galvejas – 3,5miljoni eiro, bet Limerikas un Vaterfordas kopā – 4 miljoni eiro, raksta Baltic Ireland.