Foto: Pexels.com/ Uriel Mont

Iegādāties īpašumu ezera tuvumā ir katra skaistas dzīves kārotāja sapnis. Īpašums pie ezera nozīmē ne tikai pievilcīgu ainavu un dabas klātbūtni, bet arī ir izdevīga investīcija nākotnei. Tomēr, pirms pieņemt izšķirošo lēmumu par šāda veida nekustamā īpašuma iegādi, svarīgi rūpīgi izvērtēt arī ekonomiskos, juridiskos, kā arī vides aspektus. Lasi rakstu un uzzini, kam pievērst uzmanību, ja apsver šāda īpašuma iegādi.

Priekšrocības īpašuma iegādei pie ezera

Dabas tuvums un veselības uzlabošana

Nekustamais īpašums pie ezera nozīmē iespēju teju katru dienu izbaudīt neaizmirstamus saullēktus un saulrietus, klausīties putnu dziesmas un vērot, kā mainās gadalaiki. Cilvēku labsajūta un veselība ir cieši saistīta ar apkārtējās vides kvalitāti. Pētījumos atklājies, ka tieša dabas klātbūtne, tai skaitā dzīve pie ezera, var samazināt stresu, uzlabot garastāvokli un pat samazināt depresijas simptomus.

Latgalietis Arturs Gailītis Madonas pusē attīstījis savu biznesu SIA Rezidence, ko pats dēvē par organizāciju #viedi. Lai gan sākotnēji viņš plānoja Madonā pavadīt tikai dažus mēnešus, ir apritējuši trīs gadi kopš pārcelšanās, un uzņēmējs spriež, ka Kāla ezerā noķēris pareizo vilni.

Tagad A. Gailītis strādā katru dienu, taču nebūt no deviņiem līdz pieciem. To, ko viņš pašlaik dara, viņš nesauc par darbu, bet par savu dzīvi un ikdienu. Viņa dibinātajai SIA Rezidence klusā sezona īsti nepienāk, ja nu vienīgi tāda ir nedēļa vai pusotra pavasarī, kad netiek organizēts neviens pasākums. Ikdienā uzņēmumā darbojas divi cilvēki, no kuriem viens ir pats A. Gailītis, taču, kad tiek īstenoti projekti un pasākumi, viņš Madonas pusē piesaista veselu komandu ar palīgiem.

A. Gailītim piemīt radošais gēns, taču viņš atzīst, ka, iespējams, viņā ir arī kaut kas no uzņēmēja. Par sevi saka, ka ir apveltīts ar uzņēmējiem tik svarīgo apņēmību un drosmi. Beidzis pamatskolu Madonā un vidusskolu Vecpiebalgā, devies uz Rīgu, kur studēja kultūras vadību Ekonomikas un kultūras augstskolā. Strādājis gan par pārdevēju, gan parādu piedziņā, kādu laiku tipogrāfijā, līdz nonāca pie pasākumu organizēšanas. Savas prasmes iemēģinājis arī restorāna vadībā. Tomēr pēc 10 gadiem Rīgā A. Gailītis piedzīvoja lūzuma punktu un atgriezās Madonā. «Šeit es atguvos, un idejas te ģenerējas krietni labāk. Viss notiek un sastājas tā, kā tam ir jānotiek», bilst A. Gailītis.

Latgales plānošanas reģions noslēdzis iepirkumu konkursu par mārketinga pasākumu nodrošināšanu tūrisma projekta Tour de Latgale and Pskov ietvaros, tam atvēlot 137,93 tūkstošus eiro jeb aptuveni 96 tūkstošus latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Tour de Latgale and Pskov ir vairāk nekā 1,68 miljonus eiro vērts projekts, kura mērķis ir attīstīt sadarbību un izveidot pastāvīgu tīklu tūrisma nozarē starp Latgales un Pleskavas reģioniem. 90% jeb 1,063 milj. eiro no projekta izmaksām tiek segtas no Igaunijas, Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta 2007 – 2013. gadam.

Paredzēts, ka mārketinga materiālu izstrādei un mārketinga kampaņu organizēšanai jāpalielina abu reģionu atpazīstamība Eiropas Savienībā un Krievijā, skaidrots Latgales reģionālajā portālā latgale.lv.

Projektā paredzēts izstrādāt starptautiskus tūrisma maršrutus, organizēt radošās darbnīcas, nodrošināt reģiona dalību desmit tūrisma izstādēs Sanktpēterburgā, Viļņā, Rīgā, Igaunijā. Tūrisma infrastruktūras attīstībai tiks labiekārtotas 19 uz ūdens resursiem balstītas atpūtas vietas Latgalē (Aglonas novadā - pie Ciriša ezera, Jaziņu ezera un Šķeltovas ezera, Baltinavas novadā - pie Svātezera, Balvu novadā - pie Balvu ezera, Dagdas novadā - pie Dagdas ezera, Ežezera un Asūnīcas upes, Ludzas novadā - pie Audeļu ezera, Dziļezera, Nirzas ezera, Lielā ezera un Zvirgzdenes ezera, Pildas, Rundānu, Riebiņu novadā - pie Bicēnu ezera, Rēzeknes pilsētā - pie Kovšu ezera, Viļakas novadā - pie Viļakas ezera) un septiņas vietas Pleskavas apgabalā. Tūrisma projektos paredzēts izvietot bojas, uzstādīt informatīvos stendus un zīmes.

Strādājot mazajā Latvijā, var darboties 16 stundas diennaktī, ātri pieņemot lēmumus un momentā pārslēdzoties no vienas lietas uz citu, pārliecināts Andris Dambis .

Šonedēļ aprit tieši desmit gadi, kopš tika prezentēta pirmā atjaunotās Latvijas brīvvalsts laikā konstruētā sporta automašīna OSCar. Tās autors, uzņēmuma Ogres Servisa centrs vadītājs Andris Dambis ir pārliecināts, ka Latvija ir piemērota vieta tam, lai šeit ražotu pasaules līmeņa sporta auto un veiksmīgi ar tiem konkurētu pasaules tirgū.

Sarunā ar DB A. Dambis skaidroja kāpēc pievērsies sporta elaktroautomobiļa prototipa izgatvošanai. «Visu mūžu esmu kon struējis automašīnas, un tas ir galvenais, ko vēlos darīt, tāpēc šādas izmaiņas mani interesē. Gan pašam, gan manai komandai patīk visu laiku radīt kaut ko jaunu. Tagad tā ir šosejas automašīna, kas savā būtībā ir ļoti tuva Lemānas sacensību auto principam,» sacīja A. Dambis.

Dabas aizsardzības pārvalde ir uzsākusi Latvijas vides aizsardzības fonda finansētā projekta Tehnisko risinājumu izstrāde biotopu atjaunošanas pasākumu uzsākšanai dabas liegumos Randu pļavas un Liepājas ezers un Rāznas Nacionālajā parkā realizēšanu, informē pārvalde.

Līdz šā gada rudenim plānota dabas lieguma Randu pļavas meliorācijas sistēmu izpēte, ūdens apmaiņas režīma izpēte Bārtas, Otaņķes un Ālandes upēs dabas lieguma Liepājas ezers teritorijā un tehniskā projekta izstrāde upju attīrīšanas procesiem. Tāpat plānota vides problēmu risināšanas rīcības plāna izstrāde Rāznas ezeram.

Dabas liegums Randu pļavas ir Latvijas mērogā unikāla teritorija ar biotopu un sugu daudzveidību. Tas plešas 290, 5ha platībā Salacgrīvas novada teritorijā. Tur sastopami gandrīz visi Latvijas piekrastes biotopi, tai skaitā lielākais piekrastes pļavu un lagūnu komplekss. Dabas lieguma lauksaimnieciski izmantojamajā daļā dažādos laika periodos haotiski rakti novadgrāvji, uzbērti dambji un veidotas meliorācijas sistēmas, kas šobrīd ir aizaugušas, un savu funkciju vairs nepilda – bioloģiski vērtīgie zālāji strauji pārpurvojas, savukārt lagūnas aizaug, zaudējot sugu un biotopu daudzveidību.

Pārliecinājies, ka cilvēkiem ideja patīk, Arturs Gailītis arī šovasar piedāvā vakariņas uz plosta, kas peld vienā no Latvijas gleznainākajiem ezeriem - Kāla ezerā.

Maltīti sešās kārtās turpat uz plosta gatavo un pasniedz Latvijā pazīstami šefpavāri. «Priekšnoteikums ir oriģinalitāte un spēja radīt ko jaunu un nebijušu. Par ēdienkarti katram pasākumam atbild pavārs, veidojot to pēc saviem uzskatiem, sajūtām un vēlmēm. Katram savs rokraksts,» stāsta vakariņu Vakars uz ezera idejas autors.

«Noticēt pašam sev, kad citi tev netic! Pārliecināt partnerus, šefpavārus, ka projekts būs veiksmīgs,» šos kā lielākos izaicinājumus, īstenojot projektu, min A. Gailītis. Viņš uzskata, ka konkurence šajā jomā Latvijā ir ļoti maza. Ir ideja doties arī Igaunijas un Lietuvas virzienā.

«Ideja radās pagājušā gada februārī. Dažādu apstākļu sakritības dēļ atgriezos uz dzīvi Madonā. Man tuviem draugiem ir īpašums pie Kāla ezera - vieta, kur tagad notiek mūsu pasākumi. Manuprāt, Kāla ezers ir skaistākais Latvijā. Tur var smelties spēku ikdienai, mieru prātam. Vienu vakaru, ciemojoties pie draugiem, radās ideja par vasaras terases izveidi. Vēlāk ideja transformējās no terases par plostu, uz kura tiek aicināti Latvijas labākie šefpavāri servēt vakariņas ezera vidū,» skaidro A. Gailītis. No idejas rašanās brīdim līdz plostam pagājuši daži mēneši. «Patiesībā biļetes uz pasākumu sākām tirgot, kad plosta vēl nebija. Redzot cilvēku atsaucību, straujo rezervāciju pieplūdumu, nekas cits neatlika kā «dabūt to gatavu»,» viņš smaidot saka.

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielas jaunizbūvētā posma no Ulbrokas līdz Lubānas ielai rekonstrukcija tika sākta pagājušā gada oktobrī, bet darbi pabeigti gadu ātrāk nekā plānots. Ielas rekonstrukcija kopumā izmaksājusi 994,5 tūkst. Ls, no kuriem 300 tūkst. Ls bija ERAF līdzfinansējums.

Šī būvprojekta autors ir SIA Polyroad, galvenais būvuzņēmējs ceļu būves firma SIA Binders. Nepieciešamība izveidot ielas savienojošo posmu no Ulbrokas līdz Lubānas ielai radās līdz ar Slāvu maģistrālā transporta mezgla atklāšanu, kas būtiski paaugstināja satiksmes intensitāti Lubānas ielā, skaidro Rīgas domes Satiksmes departaments.

Lai nodrošinātu iespēju transportlīdzekļiem no M. Keldiša ielas droši iekļauties satiksmes plūsmā pa Lubānas ielu, tostarp arī dotu gājējiem un velosipēdistiem iespēju droši šķērsot transportlīdzekļu brauktuvi, M. Keldiša un Lubānas ielu krustojumā izbūvēti luksofori ar regulējamām gājēju pārejām, kā arī veloceliņš.

Ministru kabinetā (MK) šodien Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē, kurā pēc Zemkopības ministrijas ierosinājuma izskatīja jautājumu par Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja kritisko stāvokli un nepieciešamību veikt tajā neatliekamus remontdarbus, nolemts atbalstīt Zemkopības ministrijas prasību finansējuma piešķiršanai Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja remontam no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieejamajiem Eiropas Savienības fondu līdzekļiem viena miljona latu apmērā.

«Šobrīd satraukumam par Lubāna ezeram piegulošo zemju applūšanu nav pamata. Zemkopības ministrija šo jautājumu aktualizēja, lai savlaikus varētu veikt Lubāna ezera ūdenslīmeni regulējošo hidrotehnisko būvju pienācīgu remontu un novērstu iespējamos plūdu draudus nākotnē,» uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Lubāna ezera hidrotehnisko būvju remonts, paredzot tam vienu miljonu latu, tiks veikts 2013. gadā. Taču jau šogad tiks veikti Lubāna ezera hidrotehnisko būvju neatliekamie remontdarbi, tiem finansējumu piešķirot 2012. gada valsts budžeta grozījumos.

Lubāna ezera hidrotehnisko būvju kompleksu kā valsts nozīmes hidrotehniskās būves apsaimnieko valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustāmie īpašumi, tomēr šo būvju atbilstošai uzturēšanai nepieciešamie līdzekļi nekad nav piešķirti, tāpēc Lubāna ezera dienvidaustrumu dambis nonācis avārijas stāvoklī un prasa neatliekamu remonta darbu veikšanu.

Juglas ezerā pie Zēlustes muižas otrdien tika ielaisti līdaku mazuļi, lai papildinātu zivju resursus.

Kopumā ezerā tika ielaisti 110 kilogrami zivju jeb aptuveni 9243 līdacēnu, kas katrs sver aptuveni 120 gramus.

Zivju mazuļi tika pirkti no SIA Oskars zivjaudzētavas To iegāde un ielaišana Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam izmaksāja 3624 Ls, kas gūti no maksas par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu iekšējos ūdeņos.

Juglas ezera zivju krājumu pamatmasu veido raudas un plauži, ezerā ir mazāk līdaku, līņu, sudrabkarūsu, zandartu, asaru un pliču, bet samērā nedaudz karpu un ruduļu.

Juglas ezerā regulāri var palielināt līdaku krājumus, ielaižot to kāpurus ap 250 tūkst. gabaliem gadā uz izmantojamo (dotajai zivju sugai piemērotāko) platību Šī platība ezerā veido aptuveni 500 hektārus. Ņemot vērā lielo Juglas ezera ūdens virsmas platību, iepriekš nenorādīja Zivju resursu pētniecības departaments īpašus ierobežojumus līdacēnu ielaišanas apjomam.

20. septembrī Puzes ezera apsaimniekotājs SIA Puzes ezers konstatēja, ka bojāgājušas vienas sugas zivis – ezera salakas, informē Valsts vides dienests (VVD).

20. un 21. septembrī bojāgājušās zivis vāca ezera apsaimniekotāji un VVD inspektori. To daudzums – apmēram 1 tonna. 22. septembrī jaunu zivju bojāeja vairs netika konstatēta.

VVD pārstāvjiem iesaistoties cēloņu noskaidrošanā, tika konstatēts, ka piesārņojuma ietekme ir izslēgta - notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Ugālē, no kurām attīrītie ūdeņi nonāk ezerā, darbojas normāli. Arī lauku miglošana nav notikusi. Skābekļa saturs ezera ūdenī atbilst labai kvalitātei. Turklāt piesārņojuma gadījumā būtu cietušas arī citu sugu zivis.

Bojāgājušo zivju paraugi nogādāti izmeklēšanai institūtā BIOR. Pirmie rezultāti liecina, ka bakterioloģiski cēloņi ir izslēgti.

Lai gan šogad Latvija varētu iztikt bez lieliem pavasara plūdiem, kritiskākajās vietās tiek stiprinātas aizsargbūves, lai nepieļautu 2013. gada pavasara atkārtošanos.

Ogrē tiek rekonstruēts upes aizsargdambis. Rekonstrukcijas darbi ir sadalīti četrās kārtās – pirmās divas jau ir īstenotas, tās izmaksājušas 1,33 milj. eiro, no kuriem vairāk nekā 934 tūkst. eiro bija valsts budžeta līdzekļi, kas piešķirti no finansējuma ārkārtas situācijām. Par šiem līdzekļiem novērsti dambja avārijas izskalojumi, veikta Ogrē ietekošās Norupītes izteces zonas nostiprināšana, kā arī izveidots savienojošs dambis un sūkņa stacijas galvenās būvkonstrukcijas.

Kredīts uz 20 gadiem

Turpinot projektu, trešajā kārtā iecerēts aprīkot sūkņu staciju un izbūvēt piebraucamo ceļu, bet ceturtajā – veikt pašreizējā dambja rekonstrukciju 545m garumā, izveidojot nogāžu nostiprinājumu un izbūvējot ūdensnecaurlaidīgu slāni. Šobrīd notiekošo trešās kārtas darbu finansēšanai Finanšu ministrija ļāvusi Ogres domei ņemt 1,42 milj. eiro aizņēmumu Valsts kasē uz 20 gadiem. Savukārt ceturtās kārtas darbiem tiek cerēts piesaistīt ES līdzekļus. Precīzi būvniecības 4. kārtas izmaksu aprēķini vēl nav zināmi, DB informē Ogres domē. Dambja rekonstrukciju pilnībā, ieskaitot labiekārtošanas darbus, plānots pabeigt šopavasar. Jāatgādina, ka pērn Ogrē piedzīvoti vēsturē lielākie plūdi, upei pārraujot aizsargdambi. Ogres pašvaldība pagājušā gada plūdu novēršanas primāro darbu veikšanai iztērēja 255 tūkst. eiro. Vairāk nekā 83 tūkst. eiro piešķirti pabalstos plūdos cietušajām 64 ģimenēm, daļu summas sedza valsts.

Ekspluatācijā nodota centra tuvumā, Bukultu ielā uzbūvētā B+ klases biroju ēka - RED LINE, informē projekta attīstītāji.

Sešu stāvu ēku attīstīja A/s Dambis, projekta autors: arhitektu birojs NRJA. Investīcijas šajā projektā ir 5,3 miljoni eiro.

«Šī ēka ir mūsu atbilde nomnieku interesei atrasties jaunās, modernās, individuāli pielāgotās biroja telpās. Turklāt mūsu ēka piedāvā arī šobrīd tirgū konkurētspējīgu nomas likmi. Nosaukumu tā ieguvusi no fasādes arhitektūras elementa,» pastāstīja A/s Dambis valdes priekšsēdētājs Arturs Zausajevs.

RED LINE biroju ēkas kopējā platība ir nepilni 6000 kvadrātmetri. Šobrīd nomai pieejamās platības sasniedz 2830 kvadrātmetrus. Vidējā stāva platība ir 840 kvadrātmetri, savukārt biroji pieejami platībās no 75 kvadrātmetriem. 6. stāvs kļuvis par jauno mājvietu a/s Dambis administrācijai, savukārt daļā no 5. stāva atradīsies medicīnas centrs.

«Ugunsgrēka režīmā» tikpat kā no jauna uzbūvētais aizsargdambis no plūdiem pasargās vairākus tūkstošus Ogres iedzīvotāju, taču ilgtermiņā plūdu riskus mazinātu sanesumu izsūknēšana upes lejtecē un mola izbūve pie ietekas Daugavā; pašvaldībai atkal jāsteidz meklēt apjomīgs finansējums.

Dambja pilnīga rekonstrukcija plūdu draudus novērsīs 6000 iedzīvotāju, kuri dzīvo plūdu apdraudētajā aizsargdambja teritorijā. Rekonstrukcijas darbi jāpabeidz līdz 31. decembrim. Pašvaldībā atzīst, ka visas problēmas, kas saistītas ar plūdiem, aizsargdambja rekonstrukcija nenovērsīs. Darbu veicējas SIA Valkas meliorācija vadītājs un atbildīgais būvdarbu vadītājs šajā projektā Jānis Biezais atzīst, ka visam vajadzētu tikt pilnībā pabeigtiem līdz gada vidum, bet projekta gaitā lielākais izaicinājums bijis «ugunsgrēka režīms» – projektēšana un būvniecība gājusi roku rokā. «Dambis būtībā bija pārrauts, un vajadzēja rīkoties nekavējoties – variantu nebija,» papildina Ogres novada pašvaldības preses sekretāre Baiba Trumekalne.

Saistībā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi nedēļas nogalē pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 18. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala, informē Rīgas domē.

No 18. maija plkst. 20.00 līdz 21. maija plkst. 6.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un operatīvo transportu). Tostarp apstāties un stāvēt šajā posmā transportlīdzekļiem būs aizliegts jau no 17. maija plkst. 20.00.

19. maijā no plkst. 9.30. līdz plkst. 11.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Ģimeņu skrējiena laikā, kurš notiks pa maršrutu: 11.novembra krastmala–Eksporta iela–Muitas iela–Citadeles iela–Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–apgriešanās pretī Ķīpsalas ielai–Vanšu tilts–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Brīvības pieminekļa laukums (apgriešanās)–Kaļķu iela–11.novembra krastmala (finišs).

Latvijas auto konstruktori ar elektropiedziņas automašīnu arī nākamajā gadā piedalīsies leģendārajās Paikspīkas kalnā braukšanas izturības sacīkstēs, turklāt plāno savai eO automašīnai dubultot jaudu, otrdien preses konferencē izteicās komandas vadītājs un inženieris Kristaps Dambis.

Kā ziņots, Ogrē konstruētā un autosportista Jāņa Horelika pilotētā sacīkšu mašīna eO PP01 jūnija beigās, debitējot Paikspīkā, piedzīvoja smagu avāriju. Pirmajā sacensību sektorā J. Horeliks uzrādīja trešo labāko rezultātu elektromobiļu klasē starp septiņām automašīnām, tomēr otrā posma laikā viņš cieta smagu avāriju, kuras laikā automašīna apgāzās uz jumta.

«Šīs sacensības vēsturē paliks ar divām lietām - deviņkārtējā pasaules autorallija čempionāta (WRC) uzvarētāja Sebastjana Lēba no Francijas sasniegto vidējo ātrumu 164 kilometriem stundā, kā arī daudzu ražotāju atgriešanos uz starta, ieskaitot Mitsubishi, Toyota, Hyundai un Peugeot,» izteicās K. Dambis.

Papes kanāla slūžas nedarbojas, un vietējie makšķernieki apgalvo, ka šovasar zivis Papes ezerā mocījušās zemā ūdens līmeņa dēļ. Pārgāznes izbūves projekts, ko uzsāka Dabas aizsardzības pārvalde, lai stabilizētu ūdens līmeni Papes ezerā, pērn apstājies Satiksmes ministrijas nosacījumu dēļ, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Šobrīd tālāku risinājumu nav, atzīst vecākais valsts vides inspektors Andris Maisiņš.

Dabas parka Pape dabas aizsardzības plānā, kas tika izstrādāts no 2003. līdz 2005. gadam, ir apzināts Papes ezera hidroloģiskais stāvoklis, un tajā arī skaidri pateikts, ka ir vairāki varianti tā uzlabošanai. «Ir vairākas iespējas, kā situāciju labot, jo ezerā ūdens vasarās trūkst. Šī vasara sausuma dēļ bija pārbaudījums zivīm visās Latvijas ūdenstilpēs. Papes gadījumā jo īpaši, tādēļ viens no variantiem ir slūžu remonts. Otrs ir variants, ko pašvaldība jau uzsākusi, – mākslīgas krāces veidošana, kas nodrošinātu pietiekamu ūdens līmeni Papes ezerā. Tomēr patlaban izveidotā pārgāzne ir nepietiekama,» atzīst A. Maisiņš.

Galvaspilsētā joprojām dažviet nav izbūvēti sadzīves notekūdeņu centralizētie kanalizācijas tīkli, un tie - vai nu attīrīti atbilstoši prasībām, vai arī pavisam neattīrīti - nelegāli tiek novadīti apkārtējā vidē, arī ezeros un lietusūdens sistēmās, šodien raksta laikraksts Diena.

Biedrības Berģinieki pārstāvji jau vairāk nekā piecus gadus cīnoties par to, lai tiktu pārtraukta sociālās aprūpes centra Ezerkrasti un trīs daudzstāvu dzīvojamo māju notekūdeņu novadīšana Mašēnu ezerā un šajā vietā tiktu izveidoti pilsētas ūdens un kanalizācijas tīkli.

To panākt līdz šim nav izdevies, kaut dome jau 2009. gadā lēma projekta izstrādei piešķirt 50 000 latu, nekas tā arī nav izdarīts, norāda Diena. Ezerkrastiem esot izsniegta piesārņojošās darbības atļauja, un analīzes parādot, ka notekūdeņi tiek attīrīti atbilstoši noteiktajiem parametriem, pastāstījis Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes (RVP) direktores vietnieks Elmārs Jasinskis. Taču, kā uzskatot vietējie iedzīvotāji, prasības notekūdeņu attīrīšanai ir zemas un, arī pildot tās, to ielaišana Mašēnu ezerā nopietni ietekmē tā stāvokli. Arī E. Jasinskis piekritis, ka jebkuru notekūdeņu novadīšana, protams, ietekmē apkārtējo vidi, jo tie satur barības vielas, kas veicina, piemēram, aļģu attīstību.

Līdz ar Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamenta 23.februāra rīcības sēdes lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību, stājies spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru apmierināts biedrības Mežaparka Attīstības biedrības pieteikums par pienākuma uzlikšanu Rīgas domei izvest būvgružus no Rīgas domei piederošās teritorijas iepretim Ezermalas ielai 20B.

Tāpad domei uzdots atjaunot Ķīšezera krasta līniju, kāda tā bija pirms prettiesiskās būvgružu izbēršanas.

Augstākā tiesa informē, ka tā lēmumā atzinusi par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka konkrētajā gadījumā neatkarīgi no tā, ka Ķīšezers ir valsts īpašums, tajā mākslīgi izveidotā būvgružu sala ir jāizved no Ķīšezera tieši Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Lietā nav strīda par to, ka Ķīšezers ir valsts īpašums. Tomēr no minētā fakta neizriet automātisks secinājums, ka pašvaldībai nav pienākums izvest būvgružus no valsts īpašumā esoša ezera, tā kā būvgružu izvešanas pienākums konkrētajā gadījumā nav saistāms ar to, kam pieder ezers, bet gan, kā to pareizi secinājusi apgabaltiesa, ar pašvaldības kā ezeram piegulošā zemes gabala īpašnieces pienākumu uz sava zemes gabala esošo būvgružu aizvākšanā.

Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.

Rūpējoties par zivju populāciju Ozolnieku ezerā, Ozolnieku novada pašvaldība no SIA «Dāmas zivju audzētava» iegādājusies 8300 zandartu vienvasaras mazuļu (svarā no četriem līdz desmit gramiem), kas piektdien tika ielaisti ūdenstilpē, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Pirms kāda laika Ozolnieku ezerā ielaisti līņi, līdakas, karpas un foreles un Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta speciālisti veica ezera izpēti, informē Ozolnieku novada pašvaldības pārstāve Līga Tamberga. Pēc speciālistu atzinuma, Ozolnieku ezers ir pietiekami dziļš, lai tajā spētu iedzīvoties arī zandartu populācija, tāpēc nolemts ūdenskrātuvē ielaist 8300 zandartu mazuļu.

SIA «Dāmas zivju audzētava» valdes loceklis Andris Bražis skaidro, ka galvenais, kas nepieciešams, lai zandarti iedzīvotos, ir normālas kvalitātes ūdens (lai tas nebūtu pārāk skābs) un barības bāze. Viņš vērtē, ka Ozolnieku ezerā zandartiem klāsies ļoti labi. A.Bražis gan arī teic – dabā ir savi likumi, tāpēc no ielaistajiem zandartu mazuļiem varētu izdzīvot 10–15 procentu. Viņš tāpat norāda – ar vienu ielaišanas reizi nebūs pietiekami, lai sasniegtu vēlamo zivju skaitu ezerā, labs rezultāts tiktu panākts pēc trim līdz piecām reizēm.

Latviju nākamajā mēnesī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos, pirmdien pavēstīja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Iepriekšējās trijās Ziemas olimpiskajās spēlēs, kas risinājās Turīnā, Vankūverā un Sočos, Latvijas delegācijā bija pa 58 sportistiem, bet šoreiz šo skaitu samazināja hokeja izlases netikšana uz Phjončhanu.

Hokeja izlasē parasti ir 25 spēlētāji, līdz ar to, ja Latvijas hokeja valstsvienība būtu kvalificējusies Olimpiādei, uz Phjončhanu dotos 60 atlēti.

Kopā ar komandu būs 35 treneri un atbalsta personāla dalībnieki, septiņi medicīniskā personāla pārstāvji, desmit LOK viesi, deviņas amatpersonas, seši LOK pārstāvji un piecu federāciju prezidenti.

Latvijas olimpiskās komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā tiks nosaukts nākamajā pirmdienā.

Pirms oficiālās paziņošanas delegācijā bija divas intrigas - kura būs otrā slēpotāja sastāvā, kā arī vai olimpiskajās spēlēs pie starta beidzot tiks pieredzējušais bobslejists Intars Dambis.

Rīgas brīvostas valde slēgs līgumu ar hidrotehniskās celtniecības kompāniju AS BMGS par galvenā kuģu ceļa vēsturiskā krasta stiprinājuma (FG dambis) pārbūvi, informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

AS BMGS piedāvājums tika atzīts par ekonomiski izdevīgāko Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) izsludinātajā atklātajā iepirkuma procedūrā par FG dambja pārbūvi, saglabājot to vēsturiskajā izskatā. FG dambis atrodas Daugavas kreisajā krastā pie Ķīpsalas un stiepjas 1, 51 km garumā. Bez būtiskas atjaunošanas tas ticis ekspluatēts jau vairāk nekā 120 gadus. Tā kā vēsturiskajam dambim ir būtiska loma kuģošanas nodrošināšanai Rīgas ostā - tas aizsargā galveno kuģu ceļu no grunts noslīdējumiem, RBP ir uzsākusi FG dambja rekonstrukcijas projektu.

FG dambis ir būvēts no 1889. līdz 1891. gadam kā Daugavas kreisā krasta straumi regulējošā būve un kopā ar K. Valdemāra un CDE dambi veido Daugavas kreisā krasta dambju sistēmu, kas paredzēta upes gultnes nostiprināšanai un ostas ierīkošanai. Dambja konstrukciju veido savā starpā sastiprinātas koka pāļu sienas, kas piepildītas ar akmeņiem. Tā kā savstarpējais pāļu sienu stiprinājums atrodas mainīgā ūdenslīmeņa zonā, koka konstrukcijas ir pakļautas trupei un ledus iedarbībai. Apsekošanas gaitā ir konstatēti nopietni dambja bojājumi, kas pēc ekspertu slēdziena var novest pie dambja sagruvuma.

Pilsētas attīstības komiteja atbalstījusi projektu AB dambja labiekārtošanas ietvaros, kas paredz uz tā uzstādīt 75 balsta gaismekļus un 18 starmešus dažādu vides objektu izgaismošanai.

AB dambja kopējā platība ir 30 256 kvadrātmetri, un apgaismojuma ierīkošanai paredzēts izlietot 145 tūkst. Ls.AB dambis atrodas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautajā Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, kurā noritēs daudzi Eiropas 2014.gada kultūras galvaspilsētas pasākumi, norāda komitejas priekšsēdētājs Vadims Jerošenko.

«Dambis faktiski turpina un papildina Vecrīgas teritoriju. Izgaismots, tas veidos vienotu ansambli un vizuāli sasauksies ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas jauno ēku. Projekta ietvaros plānots labiekārtot dambi, pielāgojot to kultūras, atpūtas, izklaides un tūrisma vajadzībām,» piebilst V.Jerošenko.

Latvijas uzņēmums Drive eO šodien oficiāli prezentēja pašu radīto 1367 ZS elektrisko sacīkšu auto PP03, ar kuru šā gada 28. jūnijā piedalīsies Paikspīkas kalnābraukšanas sacensībās ASV. Kā biznesa portālam DB.lv pastāstīja viens no auto radītājiem Kristaps Dambis, auto izstrādē ieguldīti 300 tūkstoši eiro.

Taču tā neesot tirgus cena. Tā kā auto radīšanā ieguldīta daudzu gadu pieredze, liels darbs un zināšanas, ja kāds to gribētu iegādāties, pārdošanas cena būtu krietni lielāka, skaidroja K. Dambis.

Latviešu konstruēto auto Kolorado štatā 93. Paikspīkas sacensībās vadīs pilots Rīss Milens. Viņam gan alga netikšot maksāta. Pilots nākot ar saviem sponsoriem, un - tieši pateicoties viņam - uz komandas krekliņiem redzami Latvijai netipiski zīmoli.

«Šo auto esam divus gadus lolojuši un pēdējo gadu taisījuši,» sacīja K. Dambis

Komandas mērķis ir pabeigt 20 kilometrus garo trasi ātrāk, nekā deviņās minūtēs, pretendējot uz rekordu elektrisko auto kategorijā, un kļūt par pirmo elektrisko auto, kas uzvarējis kopvērtējumā. Latviešu sīvākie sāncenši šāgada sacensībās būs japāņi.