Holdings Dominante Capital savā īpašumā pilnībā pārņēmis nekustamo īpašumu apsaimniekošanas kompāniju ColliersInternational PM, tā kļūstot par vienīgo šī uzņēmuma īpašnieku.

Turpmāk uzņēmums darbosies zem nosaukuma Dominante PM (Dominante Property Management). Aktīvu, kurus pārvalda kompānija, vērtība uz šo brīdi ir 80 miljoni EUR. Plānots, ka, piesaistot īpašumu pārvaldīšanai jaunus objektus, aktīvu vērtība līdz 2012. gadam pieaugs līdz 200 miljoniem EUR.

Colliers International turpinās sniegt nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un ēku pārvaldīšanas pakalpojumus Latvijas tirgū. Domājot par attīstību, kompānijā ir izveidota jauna iekšējā struktūrvienība - Nekustamo īpašumu pārvaldīšanas departaments. Par tā direktori ir iecelta Sandra Grimberga. Kompānijas Dominante PM valdes priekšsēdētāja amatā turpmāk būs Dominante Capital valdes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Rafails Deifts.

Kompāniju plāni pāriet uz jaunām telpām īstenojas atšķirīgos ātrumos; šobrīd komersanti saskaņo dokumentus, būvē noliktavas vai arī jau pārvācas

Šogad un nākamgad turpināsies pērn uzsāktā loģistikas kompāniju pārvākšanās uz savām noliktavām vienā vietā – neatkarīgi no tā, vai tie ir pašu celti vai nomāti loģistikas parki. To kā kopumā pozitīvu attīstību vērtē Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš, jo loģistikas centri esot tā nepieciešamā infrastruktūras daļa, lai vispār varētu runāt par pievienotās vērtības loģistiku. Latvija gan šobrīd ir izvēlējusies savu attīstību tādējādi, ka šādu centru izveide ir privātā iniciatīva, kurpretim gan Lietuvā, gan Somijā, gan citās Eiropas valstīs tajā iesaistās valsts un pašvaldību uzņēmumi. Taču uz tranzīta koridora konkurētspējas paaugstināšanu tikpat lielu, ja ne lielāku, ietekmei atstājot dažādi ar akcīzes un muitas nodokļiem saistītie jautājumi. Tādēļ arī LLA ar Satiksmes ministrijas atbalstu iesniegusi valdībā priekšlikumus, kas paredz novērst šķēršļus šādu loģistikas centru attīstībai un darbībai. DB jau rakstīja, ka viens no ierosinājumiem ir ļaut uzglabāt nenodalītās telpās gan akcīzes, gan muitojamās, gan parastās preces. Runājot par nākotnes attīstību, lēcienu, pievienojot papildu vērtību loģistikas pakalpojumiem, viņaprāt, iespējams panākt, ka tiek veidots attīstības modelis publiskās un privātās partnerības veidā. Proti, valstij un pašvaldībām vajadzētu iesaistīties infrastruktūras izveidē, piemēram, pievedceļu izbūvē šādiem loģistikas centriem, kā arī ar elektrības un siltumapgādes risinājumiem.

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) šomēnes ieguvis vienlaicīgi trīs starptautiskus ISO sertifikātus, kas apliecina – LMT Integrētās vadības sistēma, kas ietver informācijas drošības, kvalitātes un vides pārvaldību un pilnveidošanu, ir auditēta un atbilst ISO 9001, ISO 14001, ISO 27001 starptautisko standartu prasībām, informē LMT.

«LMT klientiem un sadarbības partneriem šī sertifikācija nozīmē starptautiski atzītu apliecinājumu, ka LMT spēj nodrošināt visus elektronisko sakaru pakalpojumus un viedpakalpojumus atbilstoši mūsdienu informācijas drošības, kvalitātes, vides un energoefektivitātes pārvaldības prasībām,» apliecina LMT viceprezidente administratīvi juridiskajos jautājumos, valdes locekle Laura Keršule.

Sertifikātu saņemšanai LMT tika īstenots neatkarīgs audits. Auditu veica akreditētas sertifikācijas organizācijas, BM Trada Latvija, auditoru komanda. «ISO sertifikātu iegūšana ir apliecinājums uzņēmuma vadības un darbinieku kopīgam neatlaidīgam darbam, bet esošajiem un potenciālajiem klientiem, sadarbības partneriem tas apliecina uzņēmumarūpes par pakalpojumu kvalitāti un uzņēmuma ilgtspēju,» norāda BM Trada Latvija valdes loceklis Uldis Klezbergs.

Līdz šā gada 1.maijam privatizācijā izmantoti 106,77 miljoni sertifikātu, kas ir 95% no piešķirto sertifikātu skaita, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijas Juridiskajā departamentā.

Tajā skaitā namīpašumu un dzīvokļu privatizācijai izmantoti 37,96 miljoni sertifikātu, uzņēmumu un citu īpašumu iegādei - 7,27 miljoni sertifikātu, kapitāla daļu (akciju) iegādei - 44,46 miljoni sertifikātu, zemes izpirkšanai un privatizācijai - 17,08 miljoni sertifikātu. No 2008.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada 1.maijam 351 560 īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā ir izmantoti 456 420 privatizācijas sertifikāti.

Kompensācija naudā izmaksāta, dzēšot 830 000 sertifikātu, kas ir 0,7% no piešķirto sertifikātu skaita, tajā skaitā par lauku apvidus zemi piešķirtos 620 000 kompensācijas sertifikātu 8400 personām 17,4 miljonu latu apjomā. Saskaņā ar valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 60 personas zaudējušas tiesības dzēst kompensācijas sertifikātus, saņemot naudu. Par politiskām represijām piešķirti 160 000 sertifikātu 26 200 personām 4,64 miljonu latu apjomā. 3200 personas zaudējušas tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus, saņemot naudu.

Līdz šā gada 1.martam Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,38 miljoni privatizācijas sertifikātu, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

117,2 tūkstošiem iedzīvotāju piešķirti 8,01 miljons īpašuma kompensācijas sertifikātu. 2,4 miljoniem iedzīvotāju piešķirti 104,37 miljoni privatizācijas sertifikātu par Latvijā nodzīvoto laiku un par politiskām represijām, tajā skaitā 41,4 tūkst. politiski represēto personu piešķirti 794,7 tūkstoši privatizācijas sertifikātu.

Līdz 1.martam LAS Latvijas Krājbanka un VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum 2,39 miljoni fizisko personu ir atvērušas privatizācijas sertifikātu kontus un tajos ieskaitījušas 110,74 miljonus privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 7,61 miljonu īpašuma kompensācijas sertifikātu. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 58,2 tūkstoši personu zaudējušas tiesības no 2007.gada 1.decembra ieskaitīt kontos 1,64 miljonus privatizācijas sertifikātu. Fizisko personu kontos atlikuši 2,257 miljoni privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 0,105 miljoni īpašuma kompensācijas sertifikātu.

Par loģistikas pakalpojumu kompānijas a/s Dominante Loģistikas Sistēma valdes priekšsēdētāju, nomainot amatā bijušo Rīgas piensaimnieka šefu Edgaru Štelmaheru, kļuvis uzņēmuma valdes loceklis Mārtiņš Vecvanags.

E. Štelmahers pēc kompānijā nostrādātā pusotra gada pieņēmis jaunu izaicinājumu. Darba attiecības ar E. Štelmaheru ir pārtrauktas pēc pušu vienošanās. Iepriekš, kad viņš stājās amatā, Dominante Park īpašnieks Rafails Deifts uzsvēra, ka Dominante Park projekta straujās attīstības dēļ radusies nepieciešamība piesaistīt augsta līmeņa menedžeri.

M. Vecvanaga pakļautībā strādāja vairāk nekā 1000 darbinieku, bet kompānijas gada ieņēmumi pārsniedza 130 milj. USD. Atgriežoties Latvijā, M. Vecvanags turpinājis strādāt paša dibinātajā konsultāciju birojā MV Consulting un darboties kā Baltijas tirdzniecības palātas Gruzijā valdes priekšsēdētājs. Vadot 130 cilvēku lielu kolektīvu, M. Vecvanaga uzdevums būs stiprināt Dominante Loģistikas Sistēma pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū, koordinēt uzņēmuma ikdienas darbību, kā arī nodrošināt procesu optimizāciju.

Iepriekš plānotajā termiņā – šā gada decembrī ekspluatācijā nodota Latvijā lielākā un A klases industriālā un loģistikas parka Dominante Park trešā kārta. Kopējā trešās kārtas telpu platība ir 25 000 m2, no kurām noliktavu telpu platība aizņem 19 500 m2, bet biroji un mazumtirdzniecības telpas — 5 500 m2.

Laika posmā starp otrās (2008. gada augustā) un trešās kārtas nodošanu ekspluatācijā otrās kārtas telpās, kas ir pilnībā iznomātas, jau ir ievākušies un uzsākuši darbu 95% nomnieku. Šobrīd trešajā kārtā ir sākušies telpu izbūvēšanas darbi atbilstoši katra konkrētā nomnieka vajadzībām. Paredzēts, ka pirmie nomnieki uzsāks savu darbu jaunajās telpās nākamā gada februārī.

Edgars Štelmahers, Dominante Park valdes priekšsēdētājs:«Situācija ir tāda, ka, ja mums tagad uzreiz vajadzētu piedāvāt telpas trešajā kārtā visiem uzņēmumiem, ar kuriem šobrīd notiek pārrunas par telpu nomu, tad jau tagad steidzīgi būtu jāsāk būvēt ceturtā kārta. Līdz ar to notikumu gaita, neraugoties uz pašreizējo ekonomisko krīzi, liek mums dienaskārtībā paturēt jautājumu arī par nākamās kārtas būvniecību Dominante Park.».

Dominante Park Ķekavā otrā kārta tiks nodota ekspluatācijā augusta vidū – sešas nedēļas pirms iepriekš plānotā termiņa beigām.

Jau šobrīd noslēgti līgumi par visu (100%) industriāli-loģistisko platību nomu (to kopējā platība ir 20 736 kv. m.) ar tādām lielām Eiropas kompānijām kā Brenntag, Itella Logistics, Rhenus Logistics, Via 3L, kā arī ar citiem Latvijas tirgus līderiem, Db.lv informē Dominante Park mārketinga vadītājs Boriss Epšteins.

Parka trešā kārta, kurā industriālās noliktavu telpas aizņem aptuveni 24 000 kv. m., savukārt biroju un tirdzniecības – aptuveni 5 500 kv. m., tiks nodota ekspluatācijā 2008. gada novembrī. Uzsākta parka ceturtās un piektās kārtas projektēšana, kuras paredzēts nodot ekspluatācijā 2009. gada nogalē – 2010. gada sākumā.

Ķekavas Dominante Park noliktavu darbinieki nolēmuši pievērst uzmanību «bīstamai situācijai, kas izveidojusies Ķekavā un apdraud vairāku simtu cilvēku drošību», liecina trešdien medijiem izplatīts paziņojums. Rimi Latvia nekustamo īpašumu un attīstības direktors Didzis Kirstuks db.lv informēja, ka kā viens no noliktavu Dominante Park īrniekiem informāciju par VUGD lēmumu Rimi saņēmis tikai šodien no plašsaziņas līdzekļiem.

(Papildināts ar Rimi komentāru.)

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apliecina, ka pārbaude Dominante Park veikta un ēkas darbība jāaptur 11. septembrī.

Darbinieku vēstule esot nosūtīta arī valsts amatpersonām. Raizējoties par savām darba vietām, darbinieki gan vēloties palikt anonīmi.

«Rakstu Jums vairāku savu darba biedru vārdā, kas saprotamu iemeslu dēļ grib palikt anonīmi. Tomēr klusēt nespējam, jo pašreizējā situācija mūsu darbvietā jau ir pārāk nopietna, tiek apdraudētas pats dārgākais, kas katram mums ir – mūsu veselība un var būt arī pat dzīvība! Mums taču pietika ar vienu Latvijas melno dienu! Mums nevajag vēl vienu un varbūt pat vēl lielāku traģēdiju!

Regulāras enerģijas pārvaldības procedūras un pakāpeniski ieviesti kaut nelieli pasākumi nesīs ekonomiju jau pirmajā gadā

Tā ekspresintervijā Dienas Biznesam saka SIA CMB valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis.

Ko ISO 50001 standarta ieviešana nozīmē reālajā biznesa praksē? Kādi uzņēmumiem ir ieguvumi no tā?

ISO 50001 ir energopārvaldības sistēmas standarts, kas pēc struktūras līdzinās ISO 14001, taču attiecas tikai uz uzņēmuma enerģijas pārvaldību. Ja uzņēmumā ir ieviesta un uzturēta kāda cita kvalitātes vai procesu pārvaldības sistēma, tad tam ISO 50001 ieviešanas struktūra nebūs sveša. Taču, ja iepriekš nav bijusi saskare ar ISO pārvaldības sistēmām, tad daudzas lietas būs jaunas. Praksē ISO 50001 energopārvaldības sistēmai nodalāmas trīs būtiskas stadijas – ieviešana, sertificēšana un uzturēšana. CMB palīdz uzņēmumiem sistēmas ieviešanā un sniedz atbalstu uzturēšanā, cik tas nepieciešams. Manuprāt, tieši ieviešanas process ir vissvarīgākais, jo tiek apzināta uzņēmuma enerģijas sadalījuma struktūra, būtiskie patērētāji, un veidota labas pārvaldības un monitoringa sistēma. Tā kā šai sistēmai a priori jāsniedz finanšu ietaupījums, tad tās darbā jāiesaista gan vadība – lēmumu pieņemšanā, gan darbinieki – izpildē. Mūsu praksē labākais rezultāts veidojas, ja sadarbojas tehniskais personāls, operatīvā vadība un finanšu vadība.

"Prieku par ISO sertifikātu saņemšanu uzņēmumam var salīdzināt ar cilvēka prieku, iegūstot maģistra grādu, jo abos gadījumos aiz muguras ir pamatīgs darbs un saņemts apliecinājums zināšanām," pauž "Balcia Insurance SE" valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

ISO Kvalitātes pārvaldības sistēmas un Vides pārvaldības sistēmas sertifikācijas procesi ilga teju gadu un ļauj uzņēmumam efektīvi vadīt un pārvaldīt biznesu vairākas valstīs, nodrošinot nozarei neraksturīgu izaugsmi un nemainīgu uzņēmuma pakalpojumu kvalitāti katram klientam jebkurā no valstīm, kur strādā Balcia.

“No biroja Rīgas centrā vadām biznesu piecās valstīs, apkopojot pirmā pusgada rezultātus, salīdzinājumā ar pagājušo gadu esam sasnieguši vēsturiski labākos rezultātus – 40,2 miljoni parakstītu bruto prēmiju, kas ir 58% izaugsme salīdzinot ar līdzīgu periodu pērn,” informē Lucaus.

Balcia vadītājs norāda, ka šobrīd uzņēmumam izdodas savienot pirmajā acu uzmetienā nesavienojamo – darbojoties regulētā nozarē, būvēt dinamisku kompāniju kā jaunuzņēmumu un izaugsmē sasniegt tikai jaunuzņēmiem raksturīgu kāpumu, bet reizē pielietot visus labākos lielo uzņēmumu korporatīvās pārvaldības principus.

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”, “Omniva Latvia” un “Hansab” rīko ikgadējo loģistikas nozares konferenci “Loģistika un transports 2022”, kura notiks 2022. gada 24. februārī Rīgā.

Loģistikas un transporta nozare, kā būtiskas nozīmes Latvijas ekonomikās stabilitātes un ilgtspējas instruments, šobrīd saskaras ar vairākiem globāla mēroga izaicinājumiem. Pašreizējās situācijas (C19, resursu trūkums un aizvien pieaugošais pieprasījums pēc izejvielu ātras piegādes rūpniecības sektorā) mainīgie apstākļi neļauj skaidri prognozēt nozares tālāko attīstību. Valstu mērķtiecīgā apņemšanās doties Eiropas Zaļā kursa vai, pareizāk, darījuma (Green Deal) virzienā uzliek savus pienākumus turpmākajā nozares attīstības stratēģijā, savukārt globālā ģeopolitiskā situācija sajauc kārtis pavisam, liekot nozares tirgus dalībniekiem pielāgoties aizvien jauniem spēles noteikumiem.

Šodien ēkas īpašnieks liedzis pieeju Elvi veikalam Viestura prospektā 35a, Rīgā, biznesa portālu Nozare.lv informē konkrētā veikala īpašnieces SIA Dominante AO pārstāvis, jurists Lauris Brikmanis.

Viņš norāda, ka ieeja veikala telpās liegta gan pircējiem, gan darbiniekiem, gan veikala telpu nomnieka, Elvi franšīzes partnera Dominante AO pārstāvjiem. «Visai ēkas fasādei priekšā ir uzsliets žogs, pie ēkas atrodas apsargi.»

Ēkas īpašnieks ir viens no zīmola top! franšīzes pārstāvjiem - uzņēmums SIA Madara 89, kas iegādājās ēku Viestura prospektā 35a šī gada februārī. Nomas līgums par telpu iznomāšanu veikalam netika lauzts, īres maksājumi tika veikti laicīgi, atbilstoši 2010.gada 29.martā noslēgtajam līgumam ar iepriekšējo ēkas īpašnieku SIA Trivest Real Estate, skaidro Brikmanis.

Laikposmā no 2011. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim viena īpašuma kompensācijas sertifikāta vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot 1,22 privatizācijas sertifikātus, lēmis Ministru kabinets.

Kopš 2008. gada šī attiecība svārstījusies no 1,37 līdz 1,21. Ministru kabinets vienu reizi ceturksnī nosaka proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, un laika periodu, kurā maksājumus var veikt saskaņā ar šo proporciju.

Savukārt proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, nosaka atbilstoši iepriekšējo 12 mēnešu īpašuma kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu vidējo cenu attiecībai, kas noteikta saskaņā ar licencēto starpniecības sabiedrību sniegtajām ziņām par sertifikātu pārdošanu, izņemot pārdošanu citai starpniecības sabiedrībai, šo 12 mēnešu periodu beidzot vienu mēnesi pirms datuma, no kura īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus.

Atbilstība ISO standartiem ir nepārprotams signāls klientiem, ka to dati Lattelecom sistēmās būs drošībā

Augsts, globāliem standartiem atbilstošs drošības līmenis palīdzējis Lattelecom tikt pie starptautiska sertifikāta par atbilstību informācijas drošības pārvaldības standartam ISO 27001, kā arī jau divus gadus stabili audzēt datu centru biznesu. 2017.gadā apgrozījuma pieaugums pret iepriekšējo gadu bija 25%, bet šogad tas būs vēl par 26% lielāks nekā pērn. Turklāt 70% veido pakalpojuma eksports, Ukrainas mākoņpakalpojumu tirgū pat ieņemot ceturto vietu.

Lattelecom ir viens no lielākajiem datu centru pakalpojumu sniedzējiem Baltijas valstīs, un 70% no uzņēmuma datu centra biznesa veido eksports. Pēc IDC tirgus pētījuma datiem, 2017. gadā uzņēmuma tirgus daļa Ukrainā bija 10% no kopējā mākoņpakalpojumu tirgus.

Likvidējamajā a/s Latvijas Krājbanka (Krājbanka) esošos privatizācijas sertifikātukontus centralizēti varētu pārcelt uz VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) 2013.gada pirmajā pusē.

Ministru kabineta sēdē šodien atbalstīti grozījumi privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumos, kas atvieglo kārtību, kādā privātpersonas individuāli un par samazinātu samaksu var pārcelt savus sertifikātu kontus uz citu banku.

Grozījumi tika izstrādāti, jo patlaban Krājbankai darbojas tikai viens klientu apkalpošanas centrs Rīgā, J.Daliņa ielā 15. Personām, kuras dzīvo reģionos un kurām ir nepieciešams norēķināties ar privatizācijas sertifikātiem noslēgto līgumu ietvaros, un kuru privatizācijas sertifikātu konti atrodas Krājbankā, katru reizi, lai veiktu norēķinus, ir jādodas uz vienīgo atvērto Krājbankas klientu apkalpošanas centru Rīgā.

Baltijas valstu lielākais vistu olu un olu produktu ražotājs AS Balticovo saņēmis kvalitātes pārvaldības novērtējumu atbilstīgi jaunajam – ISO 9001:2008 standartam.

«Mēs esam ieviesuši kvalitātes pārvaldības sistēmu ISO, lai varētu sekmīgi kontrolēt visus ražošanas procesus un radīt augsti kvalitatīvu produktu šodien un rīt. Atkārtota kvalitātes vadības sistēmas sertificēšana apstiprina mūsu atbildīgo attieksmi pret darbiniekiem, sadarbības partneriem un gala produkta lietotāju – patērētāju,» norāda AS Balticovo valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.

ISO 9001: 2008 sertifikāts apliecina, ka AS Balticovo kvalitātes pārvaldības sistēma atbilst starptautiski atzītiem standartiem gan attiecībā uz produkciju, gan ražošanas procesiem un pārdošanu.

ISO 9001:2008 dokuments tika publicēts 2008. gadā.

SIA Kviteks Iļģuciema maiznīca konditoreja rītdien saņems sertifikātu ISO 9001:2008 svaigas un saldētas maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas un tirdzniecības jomā.

Sertifikāts iegūts pēc starptautiskās sertifikācijas organizācijas Bureau Veritas Latvija veiktā vadības sistēmas audita un atbilstības noteikšanas starptautiskajiem standartiem. Kvalitātes vadības sistēmas sertifikāts ISO 9001:2008 apliecina, ka uzņēmumā produkcijas ražošana notiek saskaņā ar sertificētu kvalitātes vadības sistēmu, informē Iļģuciema maiznīcas konditorejas mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Jolanta Grāmatniece.

Iļģuciema maiznīcas konditorejas valdes priekšsēdētājs Andrejs Fraimanis: «Iegūtais starptautiskais kvalitātes vadības sistēmas ISO 9001:2008 sertifikāts ir kā papildus apliecinājums gan mūsu klientiem, gan sadarbības partneriem. Sertifikāta iegūšana ir nozīmīgs solis gan uzņēmuma tālākai izaugsmei, gan visam kolektīvam kopumā.»

Šodien, 30. jūnijā, Ministru kabinets akceptēja proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus laikposmā no 2008. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim - viena īpašuma kompensācijas sertifikāta vietā par maksāšanas līdzekli varēs izmantot 1.34 privatizācijas sertifikātus, Db.lv informē Evita Urpena, EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Ministru kabineta rīkojuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 34. panta trešo daļu, kas nosaka - ja katra mēneša pirmajā datumā neizmantoto īpašuma kompensācijas sertifikātu skaits ilgāk nekā trīs mēnešus pēc kārtas ir mazāks par trim procentiem no kopējā piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu skaita, Ministru kabinets mēneša laikā pieņem lēmumu, kurā nosaka, ka ar nākamā mēneša pirmo datumu persona iegūst tiesības īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli izmantot privatizācijas sertifikātus.

Atbilstīgi šā likuma normām, Ministru kabinetam vienu reizi ceturksnī jānosaka proporcija, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, un laika periods, kurā maksājumus var veikt saskaņā ar šo proporciju. Proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, nosaka atbilstoši iepriekšējo 12 mēnešu īpašuma kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu vidējo cenu attiecībai, kas noteikta saskaņā ar licencēto starpniecības sabiedrību sniegtajām ziņām par sertifikātu pārdošanu, izņemot pārdošanu citai starpniecības sabiedrībai.

Vai spējat iedomāties pasauli bez loģistikas, kur it nekas netiek pārvadāts starp pilsētām, valstīm vai pat kontinentiem? Mūsdienās, dažādu nozaru uzņēmumus visā pasaulē vieno kopīga sastāvdaļa - efektīva loģistika. Loģistika nav vien stāsts par izejvielu vai materiālu piegādāšanu ražotājam. Varētu pat apgalvot, ka mūsdienu globālajā ekonomikā loģistika ir pati svarīgākā, jo uzņēmumiem ir jāspēj efektīvi nogādāt preces uz jebkuru valsti pasaulē, un tieši loģistikas piegādes ķēdes ir tās, kas veido ekonomikas asinsriti, savienojot gan uzņēmumus, gan patērētājus vienā veselumā.

Loģistikas pakalpojumi - daļa no veiksmīgas uzņēmējdarbības

Arvien vairāk uzņēmumu atzīst, ka loģistikas pakalpojumi ir neatņemams elements, kas ietekmē to konkurētspēju tirgū. Piegādes ātrums, efektivitāte un precizitāte kļuvuši par galvenajiem faktoriem, kas ietekmē klientu izvēli. Pasaules mērogā uzņēmumi saskaras ar aizvien sarežģītākām piegādes ķēdēm un strauji mainīgām tirgus prasībām. Šajā kontekstā loģistikas pakalpojumi piedāvā inovatīvus risinājumus, lai uzlabotu kravas pārvadājumu efektivitāti un samazinātu izmaksas.

Loģistikas nozīme ikdienā

Padomājot par to, kāda būtu cilvēku ikdiena bez loģistikas pakalpojumiem, skaidrs kļūst viens – nāktos iztikt bez ļoti daudz ierastajām precēm un pakalpojumiem. 2023. gadā nozīmīgākie Latvijas tirdzniecības partneri importā bija Lietuva, Vācija un Polija, bet eksportā - Lietuva, Igaunija un Vācija. Pērn vislielāko daļu no importētajām precēm sastādīja mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas. Ja šodien tiktu pārtraukti pārvadājumi, tad rītdien būtu jāiztiek bez viedierīcēm, automašīnām un pat bez pirmās nepieciešamības precēm. Tieši loģistikas pakalpojumu sniedzēji ir tie, kuri veido saikni starp ražotāju, izplatītāju un patērētāju. Tas ir mūsu ekonomikas pamats.

Lielākā daļa neizlietoto privatizācijas sertifikātu ir koncentrējusies neliela cilvēku skaita rokās, intervijā aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Runājot par Privatizācijas aģentūras (PA) nākotni, ministrs norādīja, ka privatizācijai oficiāli ir jānoslēdzas 2018.gada beigās. Vienlaikus no privatizācijas esot palikušas dažas lietas, ar kurām jātiek galā.

«Viens karstais kartupelis ir sertifikāti. Kopš 1994.gada Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,4 miljoni privatizācijas sertifikātu, no kuriem līdz šā gada 1.janvārim izlietoti 109,8 miljoni sertifikātu, taču joprojām neizmantoti palikuši 2,5 miljoni sertifikātu. Neizmantotie sertifikāti ir izvietoti gandrīz 400 000 kontu. No tiem vairāk nekā 60% kontos ir līdz 1 sertifikātam un vēl 26% kontos ir no 1 līdz 10 sertifikātiem. Jāsaka, ka tā ir bijusi ļoti haotiska vērtspapīru emisija. Pašlaik mēs visu informāciju mēģinām savākt kopā. Mēs ceram šogad arī atrast risinājumu, kādā veidā varam pielikt punktu epopejai ar sertifikātiem,» klāstīja Ašeradens.

Jauna komercķīla 2,5 miljonu eiro vērtībā reģistrēta AS Dominante Loģistikas sistēma, liecina Lursoft dati.

Pieejamā komercķīlas izziņa liecina, ka par labu SIA Rielta loģistikas pakalpojumu sniedzējs ieķīlājis savus krājumus kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastvādaļas.

Pērn Dominante Loģistikas sistēma aizvadīja savu septīto darbības gadu, kura laikā loģistikas pakalpojumu sniedzējs būtiski samazināja savas pārdošanas un administratīvās izmaksas, lai uzlabotu konkurētspēju.

Aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, uzņēmuma neto apgrozījums palielinājās teju par 11%, apgrozot 21,711 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma pārdošanas izmaksas samazinājās aptuveni sešas reizes. Pērn loģistikas pakalpojumu sniedzēja peļņa kāpa vairāk nekā astoņas reizes, ļaujot nopelnīt 56,96 tūkstošus eiro pēc nodokļu nomaksas.

Ziemeļeiropas lielākais vistu olu un olu produktu ražotājs AS Balticovo saņēmis starptautisko sertifikātu ISO 22000.

Latvijā uzņēmums patlaban ir vienīgais olu un olu produktu ražotājs, kurš sertificēts jaunajam standartam. ISO 22000 – Pārtikas drošības pārvaldības sistēmas prasības jebkurai pārtikas aprites ķēdes organizācijai – izvirza stingrākas prasības visiem pārtikas ķēdes dalībniekiem.

«Jaunais kvalitātes standarts nozīmē interaktīvu komunikāciju visā pārtikas ķēdē. Uzņēmums spēj veikt komunikāciju par pārtikas drošības jautājumiem ar piegādātājiem, klientiem un citām ieinteresētajām pusēm visā ar savu produkciju saistītajā pārtikas ķēdē. Izpildot šo standarta prasību tiek garantēts, ka tiek veiktas tādas darbības, kuru rezultātā cilvēki saņem tikai drošu un veselīgu pārtiku,» apliecina Balticovo valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.

Noslēgumam tuvojas būvniecības darbi vienā no lielākajiem un modernākajiem loģistikas centriem Latvijā — A6 Loģistikas parks Rīgā, Maskavas ielā.

Jaunā loģistikas parka būvniecības darbi tika uzsākti 2020. gada jūlijā un to paredzēts nodot ekspluatācijā šā gada rudenī. Kopējais finansiālais ieguldījums A6 loģistikas parka izveidē pārsniegs 20 miljonus eiro.

Būvniecības ietvaros ir izveidots vienots loģistikas un noliktavu parks, izbūvējot vairāk kā 30 000 m2 jaunas noliktavas platības. Pēc celtniecības darbu pabeigšanas kopējā noliktavām paredzēto ēku platība teritorijā pārsniegs 50 000 m2. Nomniekiem piedāvāto telpu platības ir pieejamas sākot no 680 m2.A6 ir pirmais loģistikas parks Latvijā, kas projektēts un būvēts saskaņā ar BREEAM ēku ilgtspējas standartiem, kas ir apliecinājums augstiem starptautiskiem energoefektivitātes kvalitātes risinājumiem.

Baltijā lielākais loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” ir saņēmis 25 miljonu eiro aizdevumu no SEB bankas ilgtspējīgu loģistikas parku attīstīšanai Baltijas reģionā.

Iegūto finansējumu plānots investēt trīs BREEAM sertificētu loģistikas parku (Kumpiai, KLEZ un Dobrovole) paplašināšanai Viļņā un Kauņā 60 000 kvadrātmetru platībā. Loģistikas parki tiks aprīkoti ar atjaunojamās enerģijas avotiem, tajos tiks uzstādītas efektīvas apkures un energotaupīgas apgaismojuma sistēmas, kā arī iekārtas, kas nodrošinās zemu ūdens patēriņu.

“SIRIN Development” izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas): “Sadarbība ar SEB banku palīdz mums paaugstināt ilgtspējas standartus Baltijas valstu tirgū, veicinot videi draudzīgas pārmaiņas visā loģistikas nozarē. Ilgtspējīgi un energoefektīvi loģistikas parki ir ļoti svarīga biznesa nepieciešamība gan vietējiem Baltijas valstu, gan starptautiskajiem uzņēmumiem. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par CO2 emisiju samazināšanu, un uznēmumi arī novērtē tās konkurētspējas priekšrocības, ko sniedz modernas un videi draudzīgas noliktavas. Piemēram, pārceļoties no vecām noliktavu telpām uz jaunām, ekspluatācijas izmaksas uzņēmumiem samazinās vidēji par 30 %.”