Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) inspektori Rīgā, Turgeņeva ielā atklājuši noliktavu, kurā glabājas, iespējams, viltoti zīmola UGG zābaki. Kopumā tika konfiscēti 156 pāri aizdomīgo apavu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Valsts policija saņēmusi informāciju par, iespējams, viltotu UGG zābaku tirdzniecību. Pārbaudes laikā likumsargi pamanīja, ka šīs firmas zābaki tiek tirgoti sludinājumu portālā.

ENAP darbinieks, uzdodoties par pircēju, norunāja tikšanos ar zābaku tirgoni degvielas uzpildes stacijā Rīgā, Dzirnavu ielā. Pēc kontrolpirkuma veikšanas policisti aizturēja zābaku pārdevēju – 1952. gadā dzimušu vīrieti. Viņš likumsargus aizveda uz viltoto zābaku noliktavu, kas bija ierīkota Turgeņeva ielā, kāda autoservisa telpās.

Kopumā inspektori konfiscēja 156 ar zīmolu UGG marķētus zābaku pārus. Atšķirībā no oriģinālajiem apaviem, tie bijuši izgatavoti no mākslīga materiāla, lai gan minētās firmas apaviem būtu jābūt no aitādas.

Valenky vietu tirgū centīsies iegūt ar svaigu «dvesmu» -siltajiem, bet izskata ziņā lempīgajiem velteņiem

Ideja par siltu, bet arī gaumīgu un glītu zābaku ražošanu zīmola Valenky īpašniecei Tatjanai Pļaviņai radās pagājušajā ziemā, kad pati lūkojās pēc jauna apavu pāra. Secinājusi, ka siltums neiet rokrokā ar kārdinošu dizainu. Sevi pieķērusi pie domas, ka vēlētos t.s. velteņus, taču tādus, kas būtu mūsdienīgi un skaisti.

«Ne velti krieviem ir teiciens, ka labākie jaunie apavi ir vissenākie. Velteņus visi pazīst un nešaubās, ka tajos kājām būs silti. Vienīgais mīnuss - tiem nav zoles. Radīju savus ideālos ziemas zābakus - elegantus velteņus ar zoli,» stāsta Valenky idejas autore Tatjana Pļaviņa. Ar padomiem un projekta virzīšanu talkā nāca Tatjanas vīrs Jānis Pļaviņš. Projektā viņš ieguldījis 100 tūkst. eiro, ko iecerēts atpelnīt tuvākos divos līdz trīs gados.

Lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar formas tērpu un degvielas iegādi, Iekšlietu ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tiks piešķirti 883 tūkstoši latu.

Par līdzekļu piešķiršanu rīt lems valdība.

Iekšlietu ministrija skaidro, ka nepieciešamība pēc papildu līdzekļiem radusies tādēļ, ka pērn policistiem nav pirkti ziemas zābaki. Šogad jau iegādāti 2149 pāri zābaku, bet vēl nepieciešams iepirkt 300 pārus ziemas zābaku, kā arī tikpat daudz vasaras zābaku.

Papildu līdzekļi nepieciešami arī tādēļ, lai iegādātos 3000 zīmotņu jeb zvaigžņu, kā arī tikpat daudz zīmotņu «LV» un joslas uzplečiem – katram policistam pienākas četri komplekti. Ministrijai nepieciešams iepirkt arī 3000 uzšuvju ar uzrakstu Policija.

«Ja amatpersonai netiek izsniegts noteiktais zīmotņu daudzums, tai regulāri jāpārliek atšķirības zīmes no viena formas tērpa priekšmeta uz citu, vai jālieto tās atšķirības zīmes, kurām pēc minētiem noteikumiem ir beidzies lietošanas laiks,» paskaidrojuma rakstā norādījusi Iekšlietu ministrija.

Aptuveni pirms nedēļas Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu no 2021. gada veikt izmaiņas nodokļos ar mērķi veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Tostarp paredzēts ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un par vienu procentpunktu plānots samazināt sociālās iemaksas.

Šāda mētāšanās ar 1% uz priekšu un atpakaļ liecina par ļoti nenopietnu attieksmi. Vēlos arī dalīties pārdomās par to, vai un kā minimālā sociālā iemaksa 170 eiro apmērā tiks ieturēta no pusslodzē strādājošajiem, kuri, iespējams, nesaņem minimālo algu.

"Mētāšanās" nodokļu jomā visu padara vēl sarežģītāku

Samazinot sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, esam nonākuši tur, kur bijām iepriekš - laika periodā no 2014. gada līdz 2017. gadam, kad kopējā sociālo iemaksu standartlikme bija 34,09%. Tālāk seko trīs gadu periods ar likmi 35,09% un ar nākamo gadu atkal 34,09%. Finanšu ministrs gan ir norādījis, ka tas uzlabos mūsu uzņēmēju konkurētspēju, tomēr, manuprāt, biežās nodokļu izmaiņas traucē uzņēmējdarbības attīstībai. Šobrīd uzņēmējiem jau tā ir grūti plānot uzņēmuma darbību Covid-19 radītās krīzes dēļ, un "mētāšanās" nodokļu jomā visu padara vēl sarežģītāku. Pēdējo dienu informācija par iespējamu nodokļu izmaiņu atlikšanu par pusgadu, līdz nākamā gada 1. jūlijam, jāuztver kā pozitīvs solis, jo tiek pagarināts laika periods, lai izsvērtu un pārdomātu nodokļu sistēmas sakārtošanas praktisko pusi un aprēķināšanas metodikas nianses. Turklāt visiem nodokļu maksātājiem būs iespēja izprast izmaiņas un noskaidrot savu gaidāmo nodokļu maksāšanas režīmu.

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45, informē VID.

INFOGRAFIKA: Nodokļu parādnieki var pieteikties atbalsta pasākumam

Nodokļu atbalsta pasākumam šobrīd pieteikušās 1 474 fiziskās un 1 868 juridiskās personas. Lēmums piemērot nodokļu atbalsta pasākumu ir pieņemts 695 fiziskām personām par kopējo summu 1 147 469,12 eiro un 486 juridiskajām personām par kopējo summu – 5 915 132,33. Kopējā summā ietilpst gan pamatparāds, gan nokavējuma un soda nauda.

VID atgādina, ka ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, līdz 2018. gada 2. janvārim var Valsts ieņēmumu dienestā pieteikties nodokļu atbalsta pasākumam. Tā ievaros, samaksājot nodokļu pamatparādu, tiek dzēstas nokavējuma un soda naudas. Atbalsta pasākumam var pieteikties gan privātpersonas, gan komersanti, aizpildot īpaši tam paredzētu iesniegumu. Nodokļu atbalsta pasākums attiecas uz visiem nodokļu veidiem, izņemot nekustamā īpašuma nodokli un solidaritātes nodokli, neatkarīgi no tā, par cik senu laika posmu nodokļu parāds izveidojies.

Ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 2. janvārim var Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pieteikties nodokļu atbalsta pasākumam, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa Evita Teice-Mamaja.

«Tā ievaros, samaksājot nodokļu pamatparādu, tiek dzēstas nokavējuma un soda naudas. Atbalsta pasākumam var pieteikties gan privātpersonas, gan komersanti, aizpildot īpaši tam paredzētu iesniegumu. Nodokļu atbalsta pasākums attiecas uz visiem nodokļu veidiem, izņemot nekustamā īpašuma nodokli un solidaritātes nodokli, neatkarīgi no tā, par cik senu laika posmu nodokļu parāds izveidojies,» skaidro VID.

Ikviena fiziskā persona var pieteikties atbalsta pasākumam, norādot to nodokļu pamatparāda summu sadalījumā pa nodokļu veidiem, kāds tai ir pēc stāvokļa uz pieteikuma iesniegšanas dienu.

Nākamā gada valsts budžeta projektā tomēr vairs netiek plānots piešķirt līdzekļus grupas Līvi albumam un pasākumam Bildes.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija precizējusi vairākus priekšlikumus nākamā gada budžetam, un saskaņā ar šiem precizējumiem atbalsts minētajiem pasākumiem vairs nav paredzēts.

Priekšlikumus piešķirt 30 000 eiro kā līdzfinansējumu grupas Līvi jubilejas albuma sagatavošanai un izdošanai, bet 20 000 eiro piešķiršanu pasākumam Bildes bija iesniegusi nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), tomēr vēlāk nolēma šos priekšlikumus atsaukt. Ņemot vērā, ka atbalstītos priekšlikumus atsaukt nevar, komisija šodien tos arī pārbalsoja. Tātad rīt Saeimas sēdē par šīm iecerēm deputātiem nebūs jālemj.

Desmit gados, kopš Elīna Dobele ir izveidojusi vienu no pirmajām dizaina apavu koncepcijām Baltijā, apavu zīmoli ir savairojušies; viņu priecē amatniecības atdzimšana valstī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Latvijā ir vismaz astoņi apavu zīmoli, taču Elīna Dobele radītāju konkurence nebiedē. Sadarbībā ar beļģu modes dizaineri Lenu Lumelski (Lena Lumelsky), pamazām tiek iekaroti arī eksporta tirgi, jau šobrīd zīmola Elīna Dobele apavus var iegādāties daudzviet Eiropā, kā arī Japānā un ASV.

Vairākus viņas apavu dizainus saviem fondiem ir iegādājies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Veidojot jauno rudens–ziemas kolekciju, Elīna Dobele iedvesmojas no latviešu sievietēm, koncentrējas uz ģeometriju un materiālu saspēli un gaida, ka arī nākamajā sezonā kāds modelis «izšaus».

Fragments no intervijas

Kad un kā sākās jūsu aizraušanās ar apaviem?

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Lietuva par vairāk nekā 12 miljoniem eiro no Vācijas ražotāja "HAIX Schube Produktions und Vertriebs" iegādāsies augstas kvalitātes zābakus saviem karavīriem, kas paredzēti siltajai sezonai, ceturtdien paziņoja Aizsardzības ministrija.

Aizsardzības materiālu aģentūra ir parakstījusi trīs gadu līgumu ar Vācijas uzņēmumu par kaujas formas zābaku iegādi.

"Uzticami un augstas kvalitātes apavi uzlabos karavīru komfortu un palielinās viņu efektivitāti dienesta uzdevumu izpildē," pauda ministrijā.

Līguma vērtība ir aptuveni 12,5 miljoni eiro, un pirmie zābaku pāri tiks piegādāti decembrī.

Zābaki ir paredzēti valkāšanai siltajā sezonā, kad gaisa temperatūra ir no sešiem līdz 30 grādiem pēc Celsija skalas.

Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju šādas kvalitātes un uzticamības zābakus izmanto Vācijas, Šveices un Francijas armijās.

Cilvēki, kas dosies uz Lielbritānijas mūzikas festivālu ar zābaku palīdzību dejojot varēs uzlādēt savus mobilos telefonus. Zābaki darbojas kā lādētājs tad, kad vairākkārtīgi tiek uzmīts zābaku zolei.

Mobilo telefonu operators Orange ir sākuši pārdot šādus gumijas zābakus, ziņo Sky News.

Zābaki, kurus izstrādāja GotWind atjaunojamās enerģijas eksperti, pārveido kāju radīto siltumu elektroenerģijā.

12 stundu aktīvas kāju darbības var saražot pietiekami daudz enerģijas, lai varētu nodrošināt stundu ilgu mobilā telefona darbību.

Orange paliek uzticīgs zaļās enerģijas ētikai Glastonburijas festivālā, un ir apņēmušies pētīt aizraujošus jaunus enerģijas avotus, ko var izmantot jebkur, lai nodrošinātu cilvēkiem iespēju uzturēt kontaktus ar saviem tuvākajiem, Heraldsun.com stāsta Orange sponsorēšanas vadītājs Endrū Pīrsijs (Andrew Pearcey).

Rīdzinieks Andris Runcis pirms aptuveni astoņiem gadiem pašmācības ceļā uzsāka apavu šūšanu, pirms pusotra gada Cēsīs izveidoja sev darbnīcu, bet pirms gada atvēra veikalu, kurā iespējams iegādāties zīmola June9 produkciju.

«Man tas bija kā Golgāta ceļš, emocionāli smags, jo ļoti daudz kas tika izmests ārā, bija kaudzēm jautājumu, uz kuriem nebija atbilžu. Mūsu valstī nav skolu, kurās māca apavu izgatavošanu, visu apguvu pašmācības ceļā, staigājot no viena kurpnieka pie otra pēc padoma. Vēlāk sapratu, ka vajadzēja aizbraukt kaut kur uz Eiropu un pamācīties, piemēram, Ungāriju, Spāniju, Itāliju vai Portugāli. Tad tas ceļš būtu bijis īsāks un efektīvāks. Latvijā šobrīd ir palikuši uz roku pirkstiem saskaitāmi meistari, kas kaut ko saprot no apavu darināšanas,» saka A.Runcis.

Apavu meistars uz dzīvi Cēsīs kopā ar sievu Kristīni pārcēlies pirms sešiem gadiem. Iepriekš apavi tapa šim darbam nepiemērotās telpās VEF kvartālā, vēlāk - ģimenes mājā Cēsīs. A.Runcis stāsta, ka 2014.gadā bijis liels individuālo pasūtījumu pieaugums. «Sapratu, ka man nepieciešama jau nopietnāka vieta. Astoņi kvadrātmetri darbam bija par maz,» viņš saka. Ar laiku parādījās arī dažādas iekārtas, kurām nepietika vietas esošajās telpās. 2015.gada vidū tika sameklētas telpas darbnīcai un veikalam. Ateljē izveidošanā investēti gan pašu līdzekļi, gan Cēsu pilsētas piešķirtais grants uzņēmējdarbības uzsākšanai, kas veido aptuveni 2000 eiro, gan aizdevums no Altum.

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) saņemti 7 780 pieteikumi, informē VID pārstāve Evita Teice – Mamaja.

Līdz šī gada 7.decembrim pieņemti 6 106 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 59 883 240,91 eiro.

Nodokļu atbalsta pasākumam šobrīd pieteikušās 3 799 fiziskās un 3 981 juridiskās personas. Lēmums piemērot nodokļu atbalsta pasākumu ir pieņemts 3 065 fiziskām personām par kopējo summu 7 199 898,80 eiro, t.sk. 5 208 383,58 eiro pamatparāds, 1 721 946,73 eiro nokavējuma nauda un 269 568,49 eiro soda nauda, un 3 041 juridiskajām personām par kopējo summu - 52 683 342,11 eiro, t.sk. 42 122 383,58 eiro pamatparāds, 6 895 717,66 eiro nokavējuma nauda un 3 665 240,87 eiro soda nauda.

Jau vēstīts, ka ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, līdz 2018. gada 2. janvārim var VID pieteikties nodokļu atbalsta pasākumam. Tā ievaros, samaksājot nodokļu pamatparādu, tiek dzēstas nokavējuma un soda naudas. Atbalsta pasākumam var pieteikties gan privātpersonas, gan komersanti, aizpildot īpaši tam paredzētu iesniegumu. Nodokļu atbalsta pasākums attiecas uz visiem nodokļu veidiem, izņemot nekustamā īpašuma nodokli un solidaritātes nodokli, neatkarīgi no tā, par cik senu laika posmu nodokļu parāds izveidojies.

Viesnīca Gallery Park Hotel, uzsākot jaunu ikgadēju tradīciju, organizē ekskluzīvu un unikālu Supercar sporta automobiļu pulcēšanos Rīgā laika posmā no 2009. gada 7.līdz 9. augustam.

Supercar pasākumam savu dalību ir apstiprinājuši 12 superauto (piemēram, Ferrari, Lamborghini, Maserati sporta automašīnas) īpašnieki gan no Latvijas, gan no Krievijas Federācijas.

Supercars sacīkšu dalībniekus gaida aizraujoša sacensību programma ar izbraucienu pa Biķernieku sacīkšu trasi, kā arī sagatavota pārbrauciena leģenda ar kontrolpunktiem un atpūtas pauzēm Latvijas skaistākajās un varenākajās pilīs, kā arī fotografēšanās pie Melngalvju nama un Rīgas domes.

Pasākuma laikā oficiāli tiks veikta Supercars Club atklāšana, kā arī tiks veikta pirmo kluba biedru svinīga reģistrācija.

Ekonomikas ministrija (EM) tuvākajā laikā virzīs izskatīšanai valdībā vēl trīs atbalsta pasākumus mājsaimniecībām elektroenerģijas un apkures cenu kāpuma kompensēšanai, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja EM valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns.

Pirmais no tiem ir centralizētās siltumapgādes atbalsta diferencēšana.

Šaicāns skaidroja, ka centralizētās siltumapgādes tarifs šajā sezonā noteikti pārsniegs 150 eiro par megavatstundu (MWh), tāpēc EM piedāvā līdz 150 eiro par MWh saglabāt jau apstiprināto atbalstu, kur valsts kompensē 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh valsts kompensētu 90%.

Viņš arī sacīja, ka indikatīvi šim atbalsta pasākumam būs nepieciešami 87 miljoni eiro.

Otrs EM virzītais atbalsta pasākums būs dabasgāzes cenu griestu noteikšana.

Šaicāns skaidroja, ka patlaban regulētais dabasgāzes tarifs ir 107,34 eiro par MWh, bet tirgus cena pārsniedz šo slieksni. EM priekšlikums paredz noteikt dabasgāzes cenas griestus 107,34 eiro par MWh, un valsts kompensētu tirgotājiem to summu, kas pārsniedz slieksni.

Nodokļu atbalsta pasākuma ietvaros, ko Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsludinājis no š. g. 1.oktobra līdz 2018.gada 2.janvārim un kura laikā privātpersonas un uzņēmumi, nomaksājot nodokļu pamatsummu, var pretendēt uz aprēķināto soda naudu atlaišanu, kosmētikas ražotājs Stenders saņēmis nokavējuma un soda naudas atlaides nepilnu 100 000 eiro , informē uzņēmumā.

«Esam ļoti gandarīti, ka ir pieņemts šāds lēmums. Uzņēmumam, kas tikai tagad iziet no finansiālā saspīlējuma, šāda valsts iniciatīva ir liels atbalsts un par to esam pateicīgi. Tas ļaus šos līdzekļus novirzīt uzņēmuma atveseļošanai un ražošanas jaudas palielināšanai, » komentē Stenders Mārketinga un attīstības vadītāja un uzņēmuma izpilddirektore Baiba Čipa-Ziemele.

«Šis gadījums ir lielisks piemērs tam, kā dzīvē īstenojas likumā noteiktais mērķis par valsts atbalsta sniegšanu īslaicīgās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem,» norāda VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Līdz ar Stenders īpašnieku maiņu, valde ir izveidojusi uzņēmuma augstākas vadības komandu, kas vadīs uzņēmuma operatīvo darbību. Tajā iekļauti līdzšinējie uzņēmuma vadošie darbinieki Mārketinga un attīstības direktore Baiba Čipa-Ziemele, kas no oktobra ir arī uzņēmuma izpildirektore, jaunā Pārdošanas un cilvēkresursu direktore Ieva Vīna un Ražošanas direktors Aleksandrs Gurkovskis.

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) saņemti jau 4 264 pieteikumi, informē VID pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Uz šī gada 26.oktobri pieņemti 1 995 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 20 611 272,71 eiro.

Nodokļu atbalsta pasākumam šobrīd pieteikušās 1 872 fiziskās un 2 392 juridiskās personas. Lēmums piemērot nodokļu atbalsta pasākumu ir pieņemts 1 055 fiziskām personām par kopējo summu 2 066 841,79 eiro un 940 juridiskajām personām par kopējo summu - 18 544 430,92 eiro. Kopējā summā ietilpst gan pamatparāds, gan nokavējuma un soda nauda.

Jau vēstīts, ka ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, līdz 2018. gada 2. janvārim var VID pieteikties nodokļu atbalsta pasākumam. Tā ievaros, samaksājot nodokļu pamatparādu, tiek dzēstas nokavējuma un soda naudas. Atbalsta pasākumam var pieteikties gan privātpersonas, gan komersanti, aizpildot īpaši tam paredzētu iesniegumu. Nodokļu atbalsta pasākums attiecas uz visiem nodokļu veidiem, izņemot nekustamā īpašuma nodokli un solidaritātes nodokli, neatkarīgi no tā, par cik senu laika posmu nodokļu parāds izveidojies.

Latvijas valdība nav spērusi pat ne pussoli 2018.gada pasaules čempionāta rīkošanai, tāpēc kopumā zaudējums Dānijai nav liels pārsteigums, atzina Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans.

Balsojumā Dānijas kandidatūra saņēma 95 balsis, kamēr Latvija tika vien pie 12 balsīm.

Latviju Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) kongresā pārstāvēja vien Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), tikmēr no Dānijas ieradušies gan divi ministri, gan arī Kopenhāgenas un Herningas pilsētu mēri.

«Valdība neizdarīja pat ne pussoli, un izrādās, ka tikai man vajag čempionātu,» atzina Lipmans. «Es tiešām gribēju, lai čempionāts notiktu, bet balsotājiem nebija pārliecības, ka mūsu valdība ir ieinteresēta.»

Pērn oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Latvijas Hokeja federācijas vēlmi 2018.gadā Latvijā rīkot pasaules hokeja čempionātu un deleģēja toreizējo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) nosūtīt atbalsta vēstuli Starptautiskajai Hokeja federācijai (IIHF).

Pašlaik vasaras nometnes darbinieku bērniem rīko vien retais uzņēmums .

Pirms krīzes uzņēmumi daudz aktīvāk rīkoja nometnes savu darbinieku bērniem, tomēr patlaban aktivitāte ir panīkusi, nav gaidāms būtisks uzplaukums šajā jomā.

Daži vēl rīko

Pagaidām liela aktivitāte no uzņēmēju puses nometņu rīkošanā darbinieku bērniem nav manāma, atzīst nometņu organizatori, stāstot, ka pirms vairākiem gadiem, kad ekonomiku vēl nebija skārusi krīze, šādu praksi varēja manīt daudz biežāk. Tomēr tie uzņēmumi, kas rīko šādas nometnes, iedalāmi divās grupās – tie, kuri piedāvā nometnes visu darbinieku bērniem un tādi, kas piedāvā šādu atpūtu tikai daļai darbinieku bērnu, piemēram, tiem darbiniekiem, kas guvuši īpašus sasniegumus. Tomēr kopumā tādu kompāniju ir maz. Kā stāsta nometņu organizatora Mirandas nometnes vadītāja Lolita Osipova, uzņēmums agrāk rīkoja slēgtās nometnes dažādu kompāniju darbinieku bērniem, tomēr krīzes laika ietekmē šāda rīkošana tika pārtraukta. «Vienīgais, kas turpināja darboties un joprojām darbojas, – dažas arodbiedrības apmaksā savu biedru bērnu dalību nometnēs pilnībā vai daļēji,» novērojusi L. Osipova.

Administratīvā rajona tiesa šodien noraidīja vairāku privātpersonu un biedrības «Latvijas zeme, daba, tauta» prasību pret Ministru kabinetu (MK), kurā bija aicināts koriģēt valdības lēmumu par Rail Baltica dzelzceļa trases novietojumu Latvijā, aģentūru LETA informēja tiesā.

Ar valdības attiecīgo lēmumu akceptēts līnijas novietojums Latvijā, tostarp posmā B2-2, pret kuru iepriekš iestājās Salacgrīvas pašvaldība, kura aicināja tā vietā līniju virzīt pa C5 alternatīvu.

Pašvaldība iepriekš iebilda pret alternatīvu B2-2 tāpēc, ka šajā gadījumā trase šķērsos daudz lauksaimniecības zemes. Tā vietā Salacgrīvas novada dome aicināja īstenot trases C5 variantu, kas šķērso aizsargājamās dabas teritorijas Natura 2000 un kuru iepriekš noraidīja Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji. Valdība beigās akceptēja B2-2 variantu, vienlaikus uzdodot konsultēties ar Eiropas Komisiju par iespējām īstenot C5 alternatīvu.

Rīgas rīkotajos svētkos gadu no gada līdzdarbojas vieni un tie paši uzņēmumi un organizācijas; pašvaldības atbalsts citu iecerētām kultūras aktivitātēm – simbolisks.

Tas secināms, pētot Rīgas domes kultūras finansēšanas konkursu rezultātus.

Finansiāli ietilpīgākais ir Rīgas pašvaldības organizētais tradicionālo kultūras pasākumu finansēšanas konkurss, kas uzskatāms par tādu kā Rīgas domes pasūtījumu dažādu svētku, piemēram, Jaungada sagaidīšanas, Rīgas svētku vai Lieldienu organizēšanai. Papildu tam tiek rīkoti konkursi, kuros uz finansiālu atbalstu var cerēt gan dažādi amatieru kolektīvi, gan privātas kultūras iniciatīvas. Regulāri noteiktā laika posmā notiekošu pasākumu atbal- stam finansējums pieejams arī Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkursā. Tajā atbalstītiem pasākumiem šogad piešķirti 308,8 tūkst. eiro.

Jaunu automašīnu ar alternatīvam degvielas veidam pielāgotu dzinēju reģistrācijas apmēra kritums Latvijā pērn bija mazākais Eiropā, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) jaunākie dati.

Saskaņā ar tiem mūsu valstī pērn reģistrēja 373 jaunas automašīnas ar elektrisko, hibrīda vai dabasgāzes dzinēju, kas bija par 3,9% mazāk nekā 2015.gadā. Latvijā pērn reģistrēto automašīnu ar alternatīvu dzinēju skaits bijis mazākais Eiropā.

Bez Latvijas tādu automašīnu reģistrācijas kritums bijis vēl četrās valstīs, par kurām datus apkopo ACEA: Nīderlandē (-41,1%), Itālijā (-12,1%), Slovākijā (-10,5%) un Čehijā (-4,6%).

Lielākais kāpums videi draudzīgāku spēkratu reģistrācijā pērn bijis Bulgārijā (+2723,8%, lai gan reģistrēto automašīnu skaits bija 593), Rumānijā (+135%), Ungārijā(+94,8%) un Igaunijā (+92,3%).

Igaunijā pērn reģistrēja 825 jaunas automašīnas ar alternatīvu degvielas veidu, bet Lietuvā pērn reģistrēja 465 automašīnas ar alternatīvu dzinēju, kas bija par 42,6% vairāk nekā 2014.gadā, tomēr tajā reģistrēto automašīnu skaits bija otrs zemākais pēc Latvijas.

Jaunu automašīnu ar alternatīvam degvielas veidam pielāgotu dzinēju reģistrācijas apmēra kritums Latvijā pirmajā pusgadā bija trešais lielākais Eiropā, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) trešdien publicētie dati.

Saskaņā ar tiem mūsu valstī janvārī-jūnijā reģistrēja 155 jaunas automašīnas ar elektrisko, hibrīda vai citas alternatīvās degvielas dzinēju, kas bija par 21,3% mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē.

Bez Latvijas tādu automašīnu reģistrācijas kritums bijis vēl četrās valstīs, par kurām datus apkopo ACEA: Nīderlandē (-49,9%), Slovākijā (-36,0%), Itālijā (-13,7%) un Čehijā (-13,0%).

Igaunijā pirmajā pusgadā reģistrēja 353 jaunas automašīnas ar alternatīvu degvielas veidu, kas bija par 78,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Tas bija ceturtais lielākais pieaugums Eiropā.

Savukārt Lietuvā janvārī-jūnijā reģistrētas 254 automašīnas ar alternatīvas degvielas dzinēju, kas ir par 29,6% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē.

Otrdien, 18. oktobrī Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātā Salacgrīvas novada pārstāvji kopā ar Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas pārstāvjiem konsultēties, lai noskaidrotu iespējas realizēt Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecībā Salacgrīvas teritorijā trases novietojumam C5 alternatīvu, nekaitējot projekta Rail Baltica laika grafikam un neradot nepamatoti lielas izmaksas, informē Satiskmes ministrijā (SM) .

«Gatavošanās konsultācijai Eiropas Komisijā (EK) noritēja sadarbībā ar Salacgrīvas pašvaldību. Gandarī fakts, ka esam sagatavojuši vienotu viedokli, kura pamatā ir vēlēšanās realizēt trases novietojumu Salacgrīvas novadā tā, lai nepamatoti nesadārdzinātu izmaksas un neveidotu šķēršļus projekta realizācijai noteiktajā laika grafikā. Konsultācija tiek organizēta, ievērojot salacgrīviešu vēlmes, kas izteiktas veidojot trases novietojumu un atbalstītas Ministru kabineta (MK) lēmumā par trases novietojumu Latvijas teritorijā. Ar šo lēmumu valdība uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopīgi ar Satiksmes ministriju (SM), iesaistot arī Salacgrīvas novada pašvaldību, līdz 2016.gada 1.novembrim konsultēties ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātu par C5 posma īstenošanas iespējām, realizējot Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica būvniecību Salacgrīvas novadā,» norāda projekta Rail Baltica nacionālās izpētes vadītājs Kaspars Vingris.