Šodien eiro /dolāra kurss raušas augstākos līmeņos, nedaudz uzlabojoties riska apetītei, ko palīdzēja raisīt šajā nedēļā publicētie vairāku ekonomiku dati, kuri bija mazliet labāki nekā gaidīts un plusi akciju tirgos. Šodien gan tirgus sasprindzis pirms ASV CB sanāksmes noslēguma vakarā (21.15). Eiro/dolāra kurss novakarē dzīvojās pie 1.328 EUR/USD atzīmes.

Pēc Parex Asset Management ekspertu domām, tuvākajos 3 mēnešos eiro/dolāra kursa kariņā aina varētu tomēr būt dolāram labvēlīga. Pirmkārt, kā vienu no apstākļiem jāmin abu valūtu bāzes procentlikmju starpība, kas šoreiz spēlē par labu ASV valūtai. «FRS ķeršanās pie nulles bāzes likmēm decembrī paātrināja dolāra starpbanku likmju un obligāciju ienesīgumu kritumu un bija viens no iemesliem dolāra negatīvai korekcijai gada beigās. Taču kopš tā laika eiro likmes ir kritušās ātrāk nekā dolāram, un, manuprāt, šis process turpināsies arī tuvākajos mēnešos. Tātad likmju starpības faktors darbojas par labu dolāram,» piebilst Parex Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

Uzskatu, ka ir nepieļaujami veikt grozījumus Komerclikumā, nosakot, ka turpmāk fiziskas personas varēs dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) ar statūtkapitālu viens lats.

Jau šobrīd, saskaņā ar Latvijas likumdošanu, ir iespējams uzsākt saimniecisko darbību, maksājot minimālu maksu vai pat nemaksājot nevienu latu - reģistrējoties kā individuālais komersants vai saimnieciskās darbības veicējs. Tādejādi cilvēkiem, kuriem nav pietiekami līdzekļu, ir iespēja izjust uzņēmējdarbības «garšu», bet vēlāk, uzkrājot pieredzi, šie cilvēki var reģistrēt SIA.

Faktiski, dibinot viena lata uzņēmumus, tiks radīti ideāli apstākļi negodprātīgiem uzņēmējiem legāli un «bez sāpēm» izvairīties no nevēlamiem kreditoriem. Esmu pārliecināts, ka līdz ar šīm izmaiņām, tiks degradēta SIA nozīme kopumā. Turklāt jau pēc neilga laika valstij šis lēmums nāks atpakaļ ar bumeranga efektu, jo kādam būs jāapmaksā tie zaudējumi, kas radīsies uzņēmēju dēļ, kuri saražos šādus SIA, un neveiksmīga biznesa gadījumā pagriezīs muguru visiem kreditoriem un problēmām! Turklāt šos «tukšos» uzņēmumus kādam vajadzēs administrēt, un, kādam vajadzēs apmaksāt to radītos zaudējumus! Jāpiebilst, ka Uzņēmumu reģistrs, tieši finansējuma trūkuma dēļ, vēl joprojām nav atrisinājis problēmu ar «uzņēmējiem», kuri līdz pat šodienai nav pārreģistrējuši savus uzņēmumus komercreģistrā. Nav pārreģistrējuši, jo nav līdzekļu!

«Parex pārņemšanas process bija zem katras kritikas,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņš arī prognozē, ka privātajā sektorā Latvijā algas «tūliņ ies uz leju, jo to apliecina tirgus signāli un uzņēmēju aptaujas», kā arī to, ka «visi ietaupījumi, kas šogad tiks veikti, nākamgad dos divreiz lielāku efektu».

Uz laikraksta jautājumiem: «Vai bija pareizi iepumpēt miljardu eiro valsts naudas Parex bankā?» un «Vai var apgalvot, ka Parex lielie īpašnieki ir izglābti par Latvijas pensionāru naudu?», V. Dombrovskis atbild:

«Parex pārņemšanas process bija zem katras kritikas. Tas ir skaidrs. Ne jau velti prokuratūra tagad izmeklē atsevišķus aspektus. Pirmkārt, var atcerēties vēlmi būt ļoti dāsniem pret iepriekšējiem akcionāriem. Sākumā bija priekšlikums par 51% akciju, pēc tam tas pārtapa par 84 vai 85 procentiem akciju, kas bija šo kungu daļa. Vēl aizvien kungiem Parex ir daudzmiljonu depozīti, kas netika novirzīti Parex problēmu risināšanai, bet uz kuriem tagad bijušie akcionāri pelna procentus. Būtiska problēma bija tā, ka tika novēloti pieņemts lēmums par ierobežojumiem naudas aizplūdē. Tā daudz naudas arī aizplūda. Bija jāreaģē momentā un jāuzliek ierobežojumi. Pārņemšanas process diemžēl nebija veiksmīgs. Pats lēmums glābt Parex banku, es uzskatu, bija pareizs. Ja mēs būtu ļāvuši Parex nobankrotēt, tad tas izsauktu domino efektu attiecībā uz uzņēmumiem, kuriem bija konti Parex bankā.

2018.gads iezīmēsies ar būtiskām nodokļu pārmaiņām, kas skars lielu daļu nodokļu. Šāda vērienīga nodokļu reforma, kas apskata nodokļu politiku caur dažādiem nodokļiem un to mijiedarbību, Latvijā nav pieredzēta sen. Kopumā reforma vērtējama pozitīvi un ir uzteicama politiskā drosme šādai kompleksai pieejai.

Nodokļu izmaiņas – platforma dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai

Šīs nodokļu reformas mērķu saraksts ir bijis diezgan garš - mazināt sociālo plaisu, apkarot ēnu ekonomiku, mazināt darbaspēka nodokļu slogu, palielināt darba tirgus konkurētspēju, finansēt medicīnas aprūpi – sarakstu varētu turpināt. Taču uzreiz jāmin, ka nodokļu izmaiņas nav zāles visām problēmām, tomēr tās var kalpot par labu platformu dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai.

Kopumā praktiski lielākā daļa sabiedrības pārmaiņas savos naudas maciņos izjutīs jau janvārī. Protams, izjūtas būs dažādas, tomēr naudas tēriņiem būs vairāk. Galveno ietekmi radīs būtiska minimālās algas celšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošām personām, neapliekamā minimuma maksimālā sliekšņa celšana un progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieviešana, mazinot bāzes likmi. Iedzīvotāji, kuri līdz šim saņēma minimālo algu, ‘uz rokas’ izjutīs teju 58 eiro pieaugumu, kas ienākumus palielina par piektdaļu.

Faktiski, dibinot viena lata uzņēmumus, tiks radīti ideāli apstākļi negodprātīgiem uzņēmējiem legāli un bez sāpēm izvairīties no nevēlamiem kreditoriem.

Tā uzskata Administratoru asociācijas valdes loceklis Māris Sprūds. Viņš ir pārliecināts, ka līdz ar šīm izmaiņām tiks degradēta SIA nozīme kopumā.

Viņaprāt, ir nepieļaujami veikt grozījumus Komerclikumā, nosakot, ka fiziskas personas sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) varēs dibināt ar statūtkapitālu viens lats.

Jau šobrīd, ir iespējams uzsākt saimniecisko darbību, maksājot minimālu maksu vai pat nemaksājot nevienu latu. Piemēram, fiziska persona var reģistrēties kā individuālais komersants vai saimnieciskās darbības veicējs, secina M. Sprūds.

Viņaprāt jau pēc neilga laika valstij šis lēmums nāks atpakaļ ar bumeranga efektu, jo kādam būs jāapmaksā tie zaudējumi, kas radīsies uzņēmēju dēļ, kuri saražos šādus SIA, un neveiksmīga biznesa gadījumā pagriezīs muguru visiem kreditoriem un problēmām! Šos tukšos uzņēmumus kādam vajadzēs administrēt un kādam vajadzēs apmaksāt to radītos zaudējumus! Uzņēmumu reģistrs, tieši finansējuma trūkuma dēļ, vēl joprojām nav atrisinājis problēmu ar uzņēmējiem, kuri līdz pat šodienai nav pārreģistrējuši savus uzņēmumus komercreģistrā, norāda M. Sprūds.

Pēc vairākas nedēļas ilgas svārstīšanās vakar valdība nolēma tomēr piešķirt 4,2 milj. eiro lielu uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi vienam no vadošajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem Baltijā AS Latvijas balzams – par daudzmiljonu investīciju projekta īstenošanu.

Kā ziņots, rekonstruējot vēsturiskās ēkas un būvējot jaunas, kopumā uzņēmums gatavojas investēt 23 milj. eiro (DB 09.10. jau rakstīja, ka izvirzītajiem kritērijiem atbilst 16,9 milj. eiro no projekta izmaksām), lai par trešdaļu audzētu ne tikai eksportu, bet likumsakarīgi tā rezultātā arī nodokļu nomaksu valsts budžetā. Tas nozīmē, ka UIN atlaidei jau visai ātri vajadzētu sasniegt bumeranga vai pat sniega bumbas efektu, naudai atgriežoties valsts makā. Kā iepriekš tika lēsts, piešķirot UIN atlaidi, no uzņēmuma valsts saņems atpakaļ par 6,4 milj. eiro vairāk, plus Latvijas ekonomiku sildīs projekta īstenošanas investīcijas, piemēram, ēku būvniecībā u.c. Šādi un līdzīgi investīciju projekti ir nozīmīgi visai tautsaimniecībai, ja var prognozēt pozitīvu atdevi. Tāpēc nedrīkst apgrūtināt ražotājus, nemitīgi liekot risināt konkurētspējas noturēšanas «Rubika kubu», politiķiem nodokļu reformēšanas aizsegā pieņemot lēmumus, kas paaugstina ražošanas izmaksas. Protams, uzņēmumi, pateicoties šādiem lēmumiem, mācās strādāt efektīvāk, bet ir jājūt robeža, kad balansēšana uz virves vairs nesagādā prieku un uzņēmums izvēlas meklēt citu arēnu ražošanai.

ASV dolāram gads sākās ar mainīgām sekmēm, jaunākajā valūtu apskatā norāda SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.

Spēcīgi ražošanas dati gada otrajā darba dienā deva atbalstu dolāram, kas eiro cenu noveda zem 1,04 dolāru atzīmes, bet dolāra indeksam ļāva sasniegt 14 gadu augstāko atzīmi.

Bet ASV FRS piesardzība pret nākamā ASV prezidenta ietekmi uz inflāciju lika dolāram no virsotnēm atkāpties. Notikumi Ķīnā (procentu likmju kāpums un lieliskie pakalpojumu sektora dati) pastiprināja dolāra vērtības kritumu un nedēļas otrajā pusē eiro cenu jau atzīmējās virs 1,06 dolāriem. 43 gadu zemāko bezdarba pabalstu pieteikumu skaitu kompensēja vājie privātā sektora darba vietu skaita pieauguma dati. 2016. gadā ASV ekonomikā radītas 2,16 miljoni jaunas darba vietas un vidējais atalgojums stundā gada laikā pieaudzis par 2,9% - dolāra procentu likmju celšanu atbalstoši dati, kas ļāva dolāram šo nedēļu sākt uz labas nots.

Pasaules lielākajos fondu tirgos pagājušā gada noslēgums cenu pieauguma ziņā padevās izcils Piemēram, ASV akcijas decembra mēnesi noslēdza ar kāpumu gandrīz par 3% (mēneša skatījumā).

Šobrīd pēc akcijām tik izcilā 2019. gada daudz tiek spriests par to, kas beidzot šo izaugsmi varētu izsist no sliedēm. Daži teic, ka tā varētu būt tālāka ekonomikas izaugsmes palēnināšanās vai kādi jauni negatīvi pavērsieni tirdzniecības karu frontē. Būtībā vērojamas zināmas bažas, ka tik labi laiki akcijām mūžīgi nebūs, un liela daļa no pozitīvajām ziņām to vērtības jau ir ietvertas.

No otras puses - centrālo banku monetārā politika, visticamāk, saglabāsies ekonomiku un finanšu tirgus sildoša, lielāko tautsaimniecību recesija nebūt nav neizbēgama, un iespējami arī pozitīvi pārsteigumi tajos pašos tirdzniecības karos. Valdot šādam fonam, ASV investīciju banka Goldman Sachs lēš, ka šo gadu ASV Standard & Poor's akciju indekss noslēgs pie 3,4 tūkst punktu atzīmes, kas no šā brīža būtu pieaugums par 5,2%.

Daudziem mēģinot sadzīvot ar jaunajiem riskiem ekonomikai, ko nesusi Ķīnas vīrusa izplatīšanās, drošība tiek meklēta pie ASV dolāriem.

Būtībā daudzi tirgus dalībnieki raugās drošā patvēruma virzienā, kur šajā ziņā pirmais rindā ir neviens cits kā "karalis dolārs" (kurš izgriež pogas pat zeltam).

Arī iepriekšējās finanšu krīzes laikā ASV dolāra cenas izmaiņas lielā mērā bija uzskatāmas par tirgus dalībnieku optimisma vai pesimisma indikatoru. Ja ziņu fons bija drūms, neskatoties uz dažādām runām par pašas ASV ekonomikas un visas finanšu sistēmas (ne)stabilitāti, palielinājās pieprasījums pēc nosacīti drošajiem ASV dolāriem un tā vērtība auga, un otrādāk.

Katrā ziņā tieši šī valūta joprojām ir un paliek viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem.

Var spekulēt, ka kāda apokaliptiska scenārija gadījumā ticība tam pazudīs gluži vai pēdējā (jeb kam tad vispār atliek ticēt, ja ne ASV dolāram - nav jau dižas alternatīvas).

Par cenu prognozēšanu brīvajos tirgos. Cenu kustību prognozēšana mūsdienu brīvajos tirgos ir ļoti sarežģīts uzdevums. Globālie brīvie tirgi, kuri ir izvērsušies kolosālā plašumā, tādi kā eiro/dolārs (miljoni operatoru un apgrozījums ap $1 trlj. dienā) šodien ir pārvērtušies par ļoti lielām un ļoti sarežģītām stohastiskām sistēmām.

Šo sistēmu sarežģītību lielā mērā nosaka to duālais raksturs, līdz ar to, ka katrs tirgus operators vienlaicīgi ir gan sistēmas objekts, gan subjekts. Šādi tirgi šodien funkcionē saskaņā ar saviem specifiskiem likumiem un vairs nav tik cieši piesaistīti ekonomiskās bāzes stāvoklim. Tieši tādēļ pēdējos gados mēs vērojam tik ievērojamas cenu kustības, kas nebalstās uz fundamentāliem faktoriem. Tajā skaitā arī dolārs-eiro tirgū, kur dolāra cena no 2001.g. līdz 2008.g. pieauga dubultā (sk. 1. grafiku). Vai, piemēram, naftas tirgus, kurā 2005.g-2008.g. cena bija pieaugusi no 40 USD līdz 140 USD, un tad 5 mēnešu laikā nokrita līdz 35 USD (sk. 2. grafiku). Visi mēģinājumi izskaidrot šīs kustības ar fundamentāliem faktoriem noteikti neiztur kritiku.

Ceļā uz koncentrētu valsts pārvaldi ir dažādi klupšanas akmeņi, tostarp arī triks par budžeta plānošanu, balstoties uz baltiem diegiem šūtām vakancēm, kas nekad netiek piepildītas

Vērtējot mūsu valsts pārvaldes efektivitāti, nav tik svarīgi ne dažādu ekspertu vērtējumi, ne arī politiķu galdā celtie argumenti un atrunas, kas attaisno tās izmērus. Fakti un skaitļi runā pārliecinošāk. Valsts pārvaldes jostas savilkšana ir un būs aktuāla līdz brīdim, kad valsts pārvalde spēs paštransformēties rezultātam, nevis procesa imitēšanai. Pirms pāris mēnešiem arī ministru prezidents Māris Kučinskis atzina, ka valsts uztur arī tādas, pārfrāzējot premjeru, ierēdņu armijas vienības, kas dublē cita citas funkcijas, jebšu skaita darbadienas stundas un darba nedēļas dienas, bet bez rezultāta, kas jelkādam šajā valstī būtu vajadzīgs un, vēl jo vairāk, būtu tērētās publiskās naudas vērts.

Kopš pēdējās globālās finanšu krīzes daudz ticis runāts par taupību un stingrāku finanšu tirgu regulējumu, tomēr realitātē ir noticis tieši pretējais

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Pasaules Bankas rudens sanāksmē Vašingtonā pārrunājamā tematika nav no vieglajām – valstu parādu nasta turpina palielināties. Ja 2007. gadā valstu un privāto parādu apjoms pasaulē bija sasniedzis 107 triljonus ASV dolāru, divreiz pārsniedzot globālās ekonomikas jaudu, bet 2013. gada beigās pēc Starptautiskās Maksājumu izlīdzināšanas bankas datiem parādu apjoms bija pieaudzis jau līdz 150 triljoniem dolāru, 2,5 reizes pārsniedzot globālo IKP, aplēsis Spiegel.de. Un tas neskatoties uz visām taupības, konsolidācijas un stingrāka banku regulējuma runām. Var jau būt, ka 2007., 2008. gada krīze norakstāma uz globālās «gāzi grīdā» eiforijas rēķina, taču, ja no pieļautajām kļūdām netiek izdarīti nekādi vērā ņemami secinājumi, tad nākamā mācība jau ir sāpīgāka.

Termiņuzturēšanās atļaujas ārzemēs ķīnieši negrābj par katru cenu; investīcijas izaugsmē nav cieņā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Austrālija kopš 1. jūlija labojumiem vīzu jeb faktiski arī Latvijā pazīstamo termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanā no Ķīnas ir saņēmusi tikai 19 iesniegumus. Tas ir ievērojams kritums no vairāk nekā 1679 ķīniešu pieteikumiem, kopš 2012. gadā Kanbera ieviesa TUA sistēmu, jeb vairāk nekā 62 pieteikumiem mēnesī. Vairāk nekā puse no pieteikumiem tika atraidīta.

Kādi tur startapi

Valdības politikas bumeranga efekts liek satraukties fondu pārvaldniekiem, kas bija cerējuši, ka nu ķīniešu dāsnās investīcijas plūdīs viņu biznesā, jo tieši tāds bija izmaiņu nolūks, raksta The Sydney Morning Herald (SMH). Kopš 2012. gada TUA kopumā Austrālijai ienesušas 3,8 mljrd. AUD (2,5 mljrd. EUR), un tie ir ieguldīti vai nu valdības parādzīmēs, vai arī premium klases nekustamajā īpašumā.

Nākamo ceturkšņu gaitā varētu pieaugt ASV dolāra vērtība pret eiro, liecina investīciju banku prognozes.

Kā liecina portāla forexpf.ru apkopotās 37 investīciju banku vidējās prognozes, gada trešā ceturkšņa beigās EUR/USD kurss varētu samazināties līdz 1,4284 dolāriem par eiro, savukārt vidējā prognoze gada beigās paredz, ka eiro maksās 1,4103 dolārus.

Attiecībā uz trešā ceturkšņa beigām dolāram viskonservatīvāko prognozi sniegusi UniCredit, paredzot, ka eiro varētu pieaugt līdz 1,53 dolāriem. Vēl virkne banku izteikusi pieļāvumu par eiro kursa kāpumu līdz 1,50 dolāriem.

Tajā pašā laikā portāla apkopoto prognožu vidū dolāram visoptimistiskākā banka bijusi TD Securities, kas paredz, ka nākamajā ceturksnī ASV valūtas vērtība pieaugs līdz 1,33 dolāriem par eiro, savukārt Credit Agricole CIB, CIBC World Markets un UBS paredz, ka EUR/USD kurss varētu atrasties pie 1,34 dolāru atzīmes.

Pērnā gada nogalē, kad tika pieņemts lēmums par PVN likmju palielināšanu līdz 21%, dažādi eksperti, uzņēmēji, kā arī Db teju nepārtraukti skandināja, ka tas ir kļūmīgs solis, kurš nevar dot pozitīvu efektu.

Tiesa, iespējams, ka šā nodokļa necelšanas gadījumā situācija valsts budžetā būtu vēl skumjāka, nekā ir tagad, bet kas to lai zina.

Pagājuši vien pāris mēneši, kopš PVN kāpuma stāšanās spēkā, un situācija ir kardināli mainījusies: otra augstākā Finanšu ministrijas amatpersona valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis atzinis — PVN palielināšana nav devusi gaidīto efektu! Tam seko arī atzinums, ka ir nepieciešams veikt papildu pasākumus analizēšanas spēju stiprināšanai. Pareizāk gan būtu teikt, ka šīs ministrijas amatpersonām vajadzētu veikt jebkādus analizēšanas pasākumus pirms nodokļu revolūciju īstenošanas — vismaz līdz šim nekas tāds nav novērots.

Šobrīd dolārs nonācis krustcelēs, komentējot situāciju valūtas tirgū, norāda SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes Finanšu tirgus pakalpojumu nodaļas vadītājs Andris Lāriņš.

ASV ekonomika uz eiro zonas fona izskatās labāk, kas sniedz atbalstu dolāram. Pavasarī dolāru papildus balstīja eiro zonas problēmas. Gaidot kvantitatīvās mīkstināšanas programmas beigu sākumu un bažījoties par obligāciju cenu krišanu, tirgus dalībnieki pēdējās nedēļās ir ķērušies pie ASV ilgtermiņa obligāciju pārdošanas un iegūtos dolārus eiro zonas investori ir izvēlējušies mainīt uz eiro, kas dolāram šonedēļ pirmo reizi kopš februāra lika paviesoties zem 52,3 santīmu atzīmes.

Tomēr dolāru pārdošanai vajadzētu apsīkt, jo Federālo Rezervju sistēmas (FRS) nolūks nākamajā gadā ķerties pie kvantitatīvās mīkstināšanas pārtraukšanas liecina par ASV ekonomikas atveseļošanās nostabilizēšanos. ASV pievilcība investoru acīs var uzlaboties un tad var pieaugt pieprasījums pēc dolāriem, paredz eksperts, piebilstot, ka dolāram ir izredzes atkārtot ceļojumu uz 55 santīmiem.

Eiropas Komisija (EK) trešdien publicēja jaunos mērķus dalībvalstīm, lai līdz 2030.gadam salīdzinājumā ar 1990.gadu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu apmēru Eiropas Savienībā (ES) samazinātu par 40%, un Latvijai ir trešais mazākais samazinājums salīdzinājumā ar 2005.gada rādītāju.

EK noteiktais mērķis paredz, ka Latvijai līdz 2030.gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu apmērs jāsamazina par 6% no 2005.gada izmešu līmeņa.

Bloka nabadzīgākajai valstij Bulgārijai atļauts saglabāt izmešu līmeni 2005.gada līmenī, bet Rumānijai tas jāsamazina par 2%.

Vēl četrām valstīm izmešu samazinājuma mērķis nepārsniedz 10%: Horvātijai, Polijai un Ungārijai (visām pa 7%) un Lietuvai (9%). Nedaudz virs 10% samazinājuma EK mērķi noteikusi Slovākijai (12%) un Igaunijai (13%).

Savukārt vislielāko ieguldījumu bloka kopējā mērķa sasniegšanā EK prasa no turīgajām ES dalībvalstīm, lielāko siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu samazinājuma mērķi nosakot Luksemburgai un Zviedrijai (abām pa 40%), Dānijai un Somijai (abām pa 39%), Vācijai (38%), Lielbritānijai un Francijai (abām pa 37%), Nīderlandei un Austrijai (abām pa 36%).

Akciju cenas Volstrītā trešdien mainījās dažādos virzienos, bet Eiropas biržās kritās.

Londonas biržas indekss, kas šonedēļ bija sasniedzis jaunus rekordus, trešdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu par 0,1%. Kritās arī Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi.

Volstrītā akciju cenas mainījās bez vienotas tendences, investoriem izvērtējot uzņēmumu peļņas rādītājus un apsveicot saspīlējuma mazināšanos Tuvajos Austrumos, kā arī sekojot neskaidrai procentlikmju perspektīvai.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās, indeksam "Standard & Poor's 500" bija niecīgs kāpums, bet indekss "Nasdaq Composite" mazliet pieauga.

"Tesla" akcijas cena Volstrītā pieauga par 12,1% par spīti vājiem uzņēmuma peļņas rezultātiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, akciju tirgiem pozitīvi uztverot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu pacelt bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem un Eiropas Centrālās bankas (ECB) ārkārtas sēdē doto solījumu veikt pasākumus, lai nepieļautu jaunu eirozonas parādu krīzi.

FRS trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par trim ceturtdaļām procentpunkta pēc tam, kad pēdējās dienās publicēti ASV ekonomikas dati liecināja par inflācijas pastiprināšanos un patērētāju pārliecības vājināšanos.

Pēc sēdes publiskotā paziņojumā FRS Atvērtā tirgus komiteja pauda gatavību turpināt paaugstināt bāzes procentlikmi, lai panāktu, ka gada inflācija samazinās līdz 2% līmenim.

Jau ziņots, ka gada inflācija ASV maijā palielinājās līdz 8,6% salīdzinājumā ar 8,3% aprīlī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 1981.gada decembra.

"Tirgus samierinās ar ideju, ka FRS tagad sāk ļoti nopietni uztvert inflācijas situāciju," sacīja "Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils.

Akciju cenas eirozonas galvenajās biržās otrdien kritās, Covid-19 krīzei aizēnojot labvēlīgus ekonomikas datus.

Divi no trim Volstrītas indeksiem pieauga, bet viens kritās pirms ceturtdien ASV gaidāmās Pateicības dienas, kad Volstrīta būs slēgta.

Naftas cenas pieauga, neraugoties uz ASV prezidenta Džo Baidena paziņojumu, ka no valsts stratēģiskajām rezervēm tirgū tiks laisti 50 miljoni barelu naftas, sadarbībā ar citām valstīm cenšoties ierobežot kraso degvielas cenas kāpumu.

Frankfurtes biržas indekss kritās par 1,1%, bet Parīzes biržas indekss - par 0,8%, Eiropai cīnoties ar Covid-19 izplatīšanos, kuras dēļ Austrija pirmdien atgriezās pie daļēja lokdauna.

Beļģija un Nīderlande vēl atgūstas no nesenajiem vardarbīgajiem protestiem pret jauniem Covid-19 ierobežojumiem. Vācija ir brīdinājusi, ka tās noteiktie ierobežojumi, tostarp aizliegums nevakcinētajiem apmeklēt zināmas publiskas vietas, ir nepietiekami.

Dolāram šī bija vāja nedēļa, jo tirgus dalībnieki sliecas domāt, ka ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) šo gadu noslēgs bez pārsteigumiem, norāda SEB bankas eksperts Andris Lāriņš.

Ekonomikas dati šonedēļ bija neviennozīmīgi, līdz ar to nebija spēcīga atbalsta dolāram.

Mazumtirdzniecības novembra apjomu pieaugums priecēja, bet darba tirgus iknedēļas dati bija nedaudz vājāki par gaidīto, saka eksperts. Dolāram pozitīva ziņa šonedēļ bija ASV Kongresa pārstāvju otrdienas vienošanās par budžetu divu gadu periodam, kas samazina risku piedzīvot valdības darba apturēšanu nākamā gada sākumā. Latvijā dolārs šonedēļ paslīdēja zem 51 santīma atzīmes.

Eiro cena trešdien pirmo reizi kopš oktobra beigām pārsniedza 1,38 dolāru atzīmi. Kā norāda A. Lāriņš, pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes tirgū valda viedoklis, ka procentu likmes ilgi paliks zemos līmeņos, bet netiks arī pazeminātas.

Krievijas valūtas vērtība turpina krist pret eiro/dolāram piesaistīto valūtu grozu. Šodien viena eiro/dolāram piesaistītā vienība maksāja jau 40.17 rubļus, kas ir tikai 2 % attālumā no Krievijas Bankas pagājušonedēļ noteiktās it kā galējās svārstību robežas attiecībā pret eiro/dolāra grozu (pagājušonedēļ Krievijas CB teica, ka veic pēdējo devalvāciju, svārstību robežu pret eiro/dolāra grozu nosakot 41 rubļa atzīmi).

Krievijas CB kopš novembra jau ļāvusi savai valūtai zaudēt nedaudz vairāk kā piekto daļu vērtības. Daudzi eksperti piezīmē, ka, visticamāk, rubļa vērtības kritums turpināsies, sasniedzot minēto 41 rubļa atzīmi attiecībā pret eiro /dolāram piesaistīti grozu. Krievijas CB priekšā grūts darbs (varbūt izvēle, vai balstīt?), balstot savu valūtu, kas nozīmētu ievērojamu valsts rezervju tēriņus.

Šodien rubļa vērtību iedragāja Krievijas finanšu ministra paziņojumi, ka šajā gadā ekonomikas izaugsme valstī nebūs un ka šogad Krievijas budžeta deficīts sasniegs 6.1 %. Tiesa, tirgū ir arī pesimistiskākas prognozes attiecībā pret Krievijas ekonomikas izredzēm...

Neatkarīgā Rīta Avīze (NRA) apskatījusi argumentus, kas it kā pamato lata devalvācijas labumu, neskatoties uz to, ka tie publiskā sarunā izvērtēti un nav izturējuši kritiku.

Mīts Nr. 1 Reģiona valstis pārskalojis devalvācijas vilnis, kas stipri pasliktina mūsu eksporta konkurētspēju, toties uzlabo kaimiņvalstu iespējas. Izeja – devalvēt arī latu

Analizē piecus devalvācijas mītusLielbritānijas, Zviedrijas, Polijas valūtām ir brīvi peldošs kurss un šo valūtu vērtību samazinājumu pret eiro vai ASV dolāru pērnā gada nogalē nenoteica monetārās politikas lēmums devalvēt valūtu ar mērķi iegūt labākas pozīcijas ārējā tirgū. Lata vērtības raustīšana līdzi citu valstu valūtu vērtību svārstībām palielinātu riskus, izmaksas un nenoteiktību. Turklāt gan tajās valstīs, kur valūta kļuva vājāka pieprasījuma krituma dēļ, gan tajās, kur nacionālo valūtu devalvēja ar monetārās politikas lēmumu kā Krievijā, kursa kritums neatspoguļojās iepriecinošā eksporta attīstībā.