Latvija ierindojusies 21. vietā laikraksta Vedomosti pētījumā par to, cik lielu kritumu kopš maksimālās vērtības sasniegšanas pērn laikā līdz pagājušai piektdienai piedzīvojušas vairāku valstu valūtas, tostarp lata vērtība pret dolāru.
Dolāra vērtība pagājušā gada laikā pret vairākām pasaules valūtām ir ievērojami pieaugusi. Tā kopš maksimālās vērtības pret dolāru sasniegšanas pērn aprīlī lata vērtība samazinājusies par 19.4 %, liecina Vedomosti veiktie aprēķini. Patlaban USD/LVL oficiālais kurss ir 0.544 lati, savukārt pagājušā gada aprīlī dolāra vērtība svārstījās ap 0.44 latu atzīmi.
Rublis ieņem 5. vietu starp valūtu vērtības kritumiem (rublim maksimums pret dolāru bija 16. jūlijā – 23.1 rublis). Piektdien dolārs MMVB biržā sadārdzinājās par 64 kapeikām, sasniedzot 35.47 rubļus (rubļa oficiālais kurss pirmdienai bija 35.41 rublis par dolāru). Savukārt Lietuvas un Igaunijas valūta piedzīvojusi 19.6 % lielu kritumu.
Kopš pagājušā gada jūlija rubļa vērtība pret dolāru ir samazinājusies jau par 34.5 %. Krievijas centrālās bankas vadītājs Sergejs Ignatjevs apsolīja, ka nepieļaus kritumu zem 41 rubļa pret eiro un dolāra valūtu grozu. Lai to nepieļautu, centrālā banka ir gatava izmantot «valūtu intervences, procentu likmju mehānismus, likviditātes iegrožošanas instrumentus un citus ierobežojumus. «Mums to ir pietiekami,» piebildis S. Ignatjevs.
Tomēr ir valstis, kuru valūtas krīzes dēļ ir piedzīvojušas vēl lielāku vērtības kritumu, atsaucoties uz Vedomosti raksta newsru.com. Lielāks kritums bijis Īslandes kronai – par 45.9 %, Ukrainas grivnai – par 42 %, Polijas zlotam – par 41.3 % un Austrālijas dolāram – par 34.6 %. Vislabāk veicies Japānas jenai, kuras vērtība kopš vasaras ir pieaugusi par 17 %.
Par zlota vērtības kritumu nav jābrīnās, jo Polijas amatpersonas pieturas pie elastīgas kursa politikas un gandrīz savu valūtu neatbalsta, skaidro Deutsche Bank galvenais ekonomists Jaroslavs Lisovoliks. Savukārt grivnas un Īslandes kronas kritums bija neizbēgams valstu ekonomiskās situācijas dēļ.