Kredītbirojam jāataino informācija ne tikai par personas nenokārtotajām saistībām, bet arī saistību izpildi, jo tādējādi tiks sniegta plašāka aina par personas kredītrisku esamību vai neesamību, norāda riska menedžmenta konsultāciju uzņēmuma Creditinfo Decision izpilddirektors Pols Rendels.

Randels skaidroja, ka Latvijā kredītbirojs nav jauns pakalpojums, jo bankas jau patlaban veic kredītu reģistru, tiesa, piedāvājot tikai nelielu ieskatu kredītu kopainā. «Taču kredītbiroji, kas piedāvā visu informāciju par aizdevumiem un parādiem, Latvijā ir samērā jauna parādība. Kredītbiroji apvieno informāciju arī par dažādiem maksājumiem, piemēram, komunālajiem, telekomunikāciju u.c.,» atzina eksperts.

Pēc viņa teiktā, kredītbiroja ieviešana Latvijā ir pozitīvi vērtējama, jo kredītbiroja darbība ne tikai mazina kredītriskus, bet arī novērš krāpniecības gadījumus, kad kāds mēģina aizņemties naudu ar cita cilvēka identitāti, kā arī mazinās pārkāpumi banku darbībā un uzlabojas kredītu izsniegšanas apjomi.

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi Kredītbiroju likumprojektu, kurā runāts par prasībām biroja darbībai, kredītinformācijas apstrādei un kredītinformācijas glabāšanas termiņiem, kā arī kredītinformācijas izsniegšanas noteikumiem un atbildību par kredītinformācijas apstrādi.

«Kredītbiroju izveide un darbība sekmēs kreditēšanas tirgus atbildīgu attīstību, samazinot pārmērīgas aizņemšanās un neapdomīgas kreditēšanas riskus,» pauž EM pārstāvji. Viņi skaidro, ka tas tiks panāks, radot regulējumu, kurš uzlabos kredītspējas vērtējuma pamatā esošo datu apjomu un kvalitāti, vienlaicīgi paredzot normas, kas nodrošinās personas kontroli pār to, kas un kādiem mērķiem ir pieprasījis datus.

Plānots, ka kredītbiroji būs speciāli licencēti komersanti, kas nodrošinās tirgus dalībniekus ar kredītinformāciju, lai palīdzētu kredītbiroju dalībniekiem novērtēt personas spēju uzņemties finansiālās saistības jeb kredītspēju vēl pirms līguma noslēgšanas, kā arī kredītriska pārvaldību līguma darbības laikā.

Nākotnē Latvijā varētu darboties 2–3 kredītbiroji, kas apkopos arī pozitīvās ziņas. No decembra kredītbiroji varētu saņemt licenci darbības uzsākšanai, un prognozējams, ka pretstatā sākotnējai idejai iekļaut tikai negatīvos datus tajā būs iespēja ietvert arī informāciju par pozitīvajiem parādnieku maksājumiem.

Otrdien valdībā izskatīs likumprojektu, kas regulēs kredītbiroju darbību. Paredzams, ka darbības uzsākšanai kredībirojam būs nepieciešama licence, ko varēs saņemt Datu valsts inspekcijā un paredzams, ka tā maksās 6400 Ls, savukārt ikgadējā valsts nodeva par kredītbiroja darbības uzraudzību būs 11,4 tūkst. Ls apmērā. Patlaban datus par iedzīvotāju saistībām apkopo Latvijas Kredītu reģistrs, taču tajā tiek apkopoti tikai finanšu tirgus dalībnieku sniegtie dati (piemēram, bankas, apdrošinātāji).

Kredītbiroju apkopotie dati būs plašāki - sākot ar komunālo maksājumu parādiem, nebanku kreditētājiem un citām institūcijām, kas vēlēsies sniegt informāciju par parādnieku. Sākotnēji kredītbirojos tiks apkopota negatīvā informācija, kā arī informācija no attiecīgām valsts informācijas sistēmām, piemēram, maksātnespējas procesiem, tiesvedībām, taču kredītbirojam netiks liegts apkopot arī pozitīvo informāciju, piemēram, par veikto parāda atmaksu. Arī starptautiskā kredītbiroja Creditinfo Group Latvijas biroja Creditinfo Latvija vadītājs Armīns Kalniņš norāda, ka pozitīva informācija par maksājumiem vēl vairāk motivētu parādniekus norēķināties ar aizdevējiem.

Nu jau vairāk kā gadu Latvijā noris darbs pie kredītinformācijas apmaiņas tiesiskā regulējuma sakārtošanas un rezultātā ir tapis likumprojekts «Kredītbiroju likums». Ar pašu likumprojektu un tā saistītajiem dokumentiem var iepazīties šeit.

Dokumentu veidošanā paralēles nepārtraukti tika meklētas ar citiem kredītinformācijas apmaiņas nodrošinātājiem Latvijā – parādu piedziņas uzņēmumiem un LB Kredītu reģistru, tāpēc likuma veidošanas procesā bija grūti izprotamas un pieņemamas pilnīgi jaunas vēsmas, ko var nest kredītbiroji, kā rezultātā likumprojekta veidošanas procesā tika pazaudētas kredītbiroja galvenās idejas. Lai gan strādājot pie likumprojekta izstrādes skaidrībai būtu jāpieaug, šķiet, ka Latvijā, šajā jomā, rodas tikai lielāks juceklis.

Pat vienkārši, iepazīstoties ar likumprojekta anotācijā norādītajām šī brīža problēmām, ko it kā būtu jārisina un likumprojektā norādītiem mērķiem, jau top skaidrs, ka šīs lietas kopā neiet. Izvērtējot pašu likumprojektu kļūst acīmredzams, ka šāds regulējums nemaz nevar ne atrisināt norādītās problēmas, ne arī īsti sasniegt izvirzītos mērķus.

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir pienākums sniegt kredītinformācijas birojam informāciju par nodokļu maksātāja (fiziskās personas) ienākumiem pēc attiecīga kredītinformācijas biroja pieprasījuma, šodien nolēma valdība.

Kredītinformācijas birojam pirms pieprasījuma pieteikšanas VID ir jāpārliecinās, ka ir ievēroti Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktie nosacījumi informācijas sniegšanai, proti, kredītinformācijas lietotāja klients vai iespējamais klients sniedza piekrišanu (tostarp rakstveida) kredītinformācijas lietotājam informācijas saņemšanai no VID vai šīs tiesības izriet no noslēgtā klienta līguma, vai, ja pastāv cits Fizisko personu datu aizsardzības likumā minētais nosacījums, kas ļauj veikt fiziskas personas datu apstrādi.

Minēto informāciju kredītinformācijas birojs varēs pieprasīt VID, ja to pieprasa kredītinformācijas lietotājs ar mērķi veikt iespējamā vai esošā kredītinformācijas lietotāja klienta kredītspējas vērtēšanu vai šī kredītinformācijas lietotāja kredītriska pārvaldībai.

Ekonomikas ministrija šobrīd aktīvi strādā pie principa konsultē vispirms ieviešanas gan vispārīgajos valsts pārvaldes darbu regulējošajos normatīvajos aktos (sadarbībā ar Valsts kanceleju), gan uzraudzības iestāžu ikdienas darbā, tai skaitā Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbībā, portālam db.lv norāda ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vadlīniju un citu skaidrojošo materiālu izdošana ir atzīts par vienu no instrumentiem, kā iestāde var konsultēt uzņēmējus un palīdzēt tiem saprast tiesību normās rakstīto. Tāpēc PTAC iniciatīva, izstrādājot vadlīnijas, atbilst konsultē vispirms principam un mērķim – sekmēt vienotu uzņēmēju informētību un izpratni par tiesību aktu prasībām. Bet tā noteikti nav vienīgā aktivitāte uzņēmēju konsultēšanai, ministrija aicinājusi PTAC līdz ar citām uzraudzības iestādēm, ejot pārbaudēs, uzņēmumus vispirms konsultēt par normatīvo aktu prasībām un to ieviešanu, un tikai pie atkārtotiem pārkāpumiem izvērtēt sodu piemērošanu, uzsver ministrs.

Iepazīstoties ar trešdien, 23.novembrī, portālā db.lv publicēto Ekonomikas ministrijas (EM) oficiālo viedokli maksātspējas vērtēšanā, distances un tiešsaistes kreditēšanas AS 4finance pauž atbalstu konstruktīvai EM pieejai konkrētajā jautājumā par maksātspējas vērtēšanas slieksni un veidu, kādā tas tiek darīts, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Proti – līdzīgi kā EM, uzskatām, ka patērētāju maksātspēja ir jāvērtē no 1. eiro, un pilnībā piekrītam EM publiski paustajam oficiālajam viedoklim, ka "Tā ir komersantu brīva izvēle, kādā veidā tie pārbauda patērētāja maksātspēju"1, un nevis Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) kompetence, noteikt konkrētus obligātus veidus un metodes maksātspējas izvērtēšanai,» norāda AS 4finance operatīvās vadības direktors Gvido Endlers.

Kopš 2013. gada AS 4finance savu klientu maksātspējas izvērtēšanai izmanto daudzlīmeņu diferencētu klientu maksātspējas izvērtēšanas sistēmu, kurā klientu sniegto datu pārbaude ir viena no sistēmas sastāvdaļām. Sistēmu uzsākām ieviest 2013. gada nogalē. Līdz ar informācijas tehnoloģiju attīstību gan Latvijā, gan pasaulē šīs sistēmas pilnveide notiek nepārtraukti. Par to 4finance ir atbildīgs atsevišķs Datu zinātnes un padziļinātās analīzes departaments.

Ikgadējo valsts nodevu par kredītbiroja darbības uzraudzību plānots noteikt 11,4 tūkstošu latu apmērā, paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām».

Savukārt par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu kredītbiroja darbībai būs jāmaksā 6,4 tūkstoši latu. «Tādējādi pirmajā kredītbiroju darbības gadā kredītbirojam valsts nodeva būs jāmaksā 17,8 tūkstošu latu apmērā un pārējos gados – 11,4 tūkstošu latu apmērā,» DB skaidro Ekonomikas ministrijā (EM).

Jāatgādina, ka kredītbiroji būs speciāli licencēti komersanti, kas nodrošinās tirgus dalībniekus ar kredītinformāciju, lai palīdzētu kredītbiroju dalībniekiem novērtēt personas spēju uzņemties finansiālās saistības jeb kredītspēju vēl pirms līguma noslēgšanas, kā arī kredītriska pārvaldību līguma darbības laikā. «Kredītbiroju izveide un darbība sekmēs kreditēšanas tirgus atbildīgu attīstību, samazinot pārmērīgas aizņemšanās un neapdomīgas kreditēšanas riskus,» iepriekš norādīja EM.

Kredītvēsture visplašākajā nozīmē ir personas finansiālās darbības pārskats, kas veidojas no kredītu saistību izpildes datiem, disciplīnas dažādu rēķinu apmaksā un rīcības ar naudu bankas kontos. Šobrīd Latvijā oficiāli uzskaitītā patērētāju kredītvēsture aprobežojas galvenokārt ar kredītiestāžu pakalpojumu izmantošanas un saistību kārtošanas apkopojumu. Iecere uzsākt Latvijā kredītu biroju darbību, ko šobrīd apstiprināšanai valdībā virza Ekonomikas ministrija, nākotnē padarīs kredītvēstures jēdzienu ievērojami nozīmīgāku, kas motivēs patērētājus rūpīgāk sekot visu savu saistību izpildei.

Saskaņā ar Kredītbiroju likumu šīs jaunās institūcijas apkopos ne tikai datus par personu kredītsaistībām, bet arī par to parādiem valstij un visdažādākajiem preču un pakalpojumu pārdevējiem, piemēram, dzīvokļa izīrētājam, telekomunikāciju vai siltumapgādes uzņēmumiem, nebanku kreditētājiem, uz nomaksu doto preču pārdevējiem u.c. Šādas procedūras rezultātā kredītvēstures uzskaitīšana kļūs pilnvērtīgāka, kas, no vienas puses, nāks par labu godprātīgiem rēķinu maksātājiem, un, no otras puses, vieglāk atklās nedisciplinēto paradumus. Līdz ar informācijas aprites iespējām, ko nodrošinās kredītbiroji, var tikt pamanīts un būt nozīmīgs teju jebkurš maksājums – īres, komunālo pakalpojumu, telekomunikāciju rēķins, satiksmes noteikumu sodu kvītis, nekustamā īpašuma nodokļa savlaicīga apmaksa vai kas cits. Cilvēka kredītvēsture sāksies ar pirmo uz viņa vārda izrakstītu rēķinu.

Latvijas Nebanku kreditētāju asociācija (LNKA) aicina Ekonomikas ministriju (EM) risināt jautājumu par vienotu valsts kredītreģistru nebanku kreditēšanas sektoram, sacīja LNKA vadītāja Baiba Fromane.

EM virzītais likumprojekts par kredītbiroju neatrisina nozares problēmu, jo tur informācija par klientu parādiem tiks uzkrāta tikai tad, kad klients kavēs 60 dienas, norāda asociācijas pārstāve, piebilstot, ka nebūs pieejama informācija par aktīvajām saistībām.

Tādēļ asociācija aicina precizēt esošo likumprojektu vai arī izstrādāt jaunu, kas noteiktu vienotas valsts platformas izveidi (līdzīgi kā komercbankām Latvijas bankas uzturētais reģistrs), kā arī uzlikt par pienākumu visiem (arī tiem nozares uzņēmumiem, kas nav asociācijā - zem 20% no kopējās tirgus daļas) apmainīties ar datiem. Asociācija uzskata, ka šī ir nozares galvenā problēma, ko var atrisināt tikai un vienīgi valsts, uzsver B. Fromane.

Lai nodrošinātu efektīvāku kredītinformācijas pieejamību un uzlabotu kredītriska pārvaldību, turpmāk iedzīvotāju kopējo parādsaistību apmēru atspoguļos kredītinfomācijas birojā.

To paredz Saeimā ceturtdien, 18.septembrī, galīgajā lasījumā pieņemtais Kredītbiroju likums.

Jaunā likuma mērķis ir dot ieguldījumu atbildīgā kreditēšanā, kā arī veicināt godprātīgu aizņemšanos, veidojot personu kredītvēsturi un nodrošinot fizisko personu tiesību aizsardzību kredītspējas vērtēšanā. Tāpat likums palīdzēs cilvēkiem plānot savas finanses, kā arī sakārtos informācijas apmaiņu starp komersantiem.

Kredītinfomācijas biroja funkcijas varēs veikt akciju sabiedrība, kas būs ieguvusi licenci kredītinformācijas apstrādei un izsniegšanai. Ziņas par parādiem birojs iegūs no valsts informācijas sistēmām Latvijā un Eiropas Savienībā un no citām saistītām datubāzēm.

Nule kā Saeima ir apstiprinājusi Kredītbiroja likumu, kas nosaka ietvaru, kādā šie biroji varēs darboties. Likums stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra. Kredītbiroja ideja ir vienkārša - jebkurš uzņēmējs, kurš vēlēsies, saskaņā ar likuma prasībām un iegūstot Datu valsts inspekcijas (DVI) licenci, varēs dibināt savu uzņēmumu - kredītbiroju, tajā izveidos tehnisko platformu, kurā apvienos dažādus reģistrus, kas saistīti ar iedzīvotāju maksājumiem, piemēram, bankas, komunālo pakalpojumu sniedzēju, ātro kredītu devēju, veikalu, kas piedāvā iegādāties preces līzingā, kā arī tādus valsts reģistrus kā Ceļu satiksmes drošības direkcija, zemesgrāmata, Valsts ieņēmumu dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, otrdien raksta laikraksts Diena.

Faktiski kredītbirojos vienuviet tiks apkopota iedzīvotāju maksājumu vēsture, kas parāda, cik godprātīgi cilvēki pilda savas maksājumu saistības, vai ir kādi parādi un cik tie ir lieli. Kredītbiroji savu peļņu gūs no tā, ka reģistru apkopoto informāciju par konkrētā iedzīvotāja maksātspēju par naudu pārdos kredītiestādēm personas kredītspējas vērtēšanai.

Jāuzsver, ka cilvēka dati kredītiestādēm tiks nodoti tikai ar viņa piekrišanu. No kredītbiroju sistēmas ieguvēji būs godprātīgie maksātāji, jo, kā Dienai uzsver Swedbank Privātpersonu finanšu institūta vecākā eksperte Evija Kropa, bankām būs iespēja izstrādāt individuālus piedāvājumus. Tas nozīmē - jo labāka cilvēka maksājumu vēsture - neviena kavējuma -, jo izdevīgāki kredīta nosacījumi (zemākas procentu likmes, mazāka pirmā iemaksa un tamlīdzīgi). Līdz šim bankām nebija iespēju izveidot šādus individualizētus piedāvājumus, jo nebija vienkopus pieejama apkopota reģistru informācija. E. Kropa arī uzsver, ka bankas vērtēs visu klienta kredītvēsturi kontekstā. Proti, pāris dienu nokavēts telefona rēķina samaksas termiņš tiks uztverts citādi nekā pāris mēnešu kavēts ātrais kredīts. E. Kropa atgādina, ka kredītvēstures veidošana sākas līdz ar pirmo uz personas vārda izrakstīto rēķinu.