Volstrītā otrdien akciju cenu kāpumu nomainīja neliels kritums, tirgiem reaģējot uz jaunākajiem datiem par koronavīrusa pandēmiju, savukārt pasaules naftas cenas saruka nestabilā tirdzniecības sesijā pirms gaidāmajām naftas ieguvējvalstu sarunām.

Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas pieauga, sekojot sākotnējam kāpumam Volstrītā.

Volstrītā cenu kāpums izplēnēja, tirgiem atzīstot, ka ekonomika varēs atgrezties normālās sliedēs tikai pēc Covid-19 pandēmijas pakļaušanas kontrolei.

Investorus sākumā iedrošināja dati par to, ka Ņujorkā Covid-19 pacientu hospitalizācijas temps esot palēninājies, kā arī dažas uzlabošanās tendences datos no Itālijas un citiem karstajiem punktiem.

"Par spīti pēdējā brīža kritumam [Volstrītā], galvenie indeksi saglabāja lielāko daļu no vakardienas kāpuma," sacīja "Gorilla Trades" stratēģis Kens Bermans.

"Vakardienas kāpums apsīka šodienas pēcpusdienā, bet Volstrītā nebija nekādu panikas pazīmju, lai gan drūmā ekonomikas perspektīva nomāca noskaņojumu dienas otrajā pusē."

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, investoriem gaidot jaunu procentlikmju paaugstināšanu, ko šonedēļ veiks ASV Federālā rezervju sistēma (FRS). Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Volstrītas indeksi dienas gaitā svārstījās starp nelieliem kāpumiem un kritumiem, līdz tirdzniecības sesijas pēdējā stundā aktīva akciju pirkšana nodrošināja indeksu pieaugumu.

Kāpumu Volstrītā palīdzēja nodrošināt tehnoloģiju uzņēmumu, mazumtirgotāju, banku un rūpniecības kompāniju akcijas. "Apple" akcijas cena pieauga par 2,5%, "Home Depot" akcijas cena - par 1,6%, "Bank of America" akcijas cena - par 1,7%, bet "United Airlines" akcijas cena kāpa par 3,3%.

Veselības aprūpes un nekustamo īpašumu kompāniju akciju cenas kritās, padarot kāpumu Volstrītā mērenāku. "Pfizer" akcijas cena saruka par 1,3%, bet "Welltower" akcijas cena - par 2,2%.

Tirdzniecības apjoms Volstrītā bija mazāks nekā parasti, jo vairums tirdzniecības dalībnieku neriskēja veikt lielas pārmaiņas pirms trešdienas pēcpusdienā gaidāmā FRS paziņojuma par procentlikmju politiku. "Neviens tiešām negrib pozicionēties pirms tā," sacīja "Horizon Investments" galvenais investīciju pārzinis Skots Ladners.

Akciju cenas Volstrītā trešdien mainījās dažādos virzienos, bet Eiropas biržās kritās.

Londonas biržas indekss, kas šonedēļ bija sasniedzis jaunus rekordus, trešdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu par 0,1%. Kritās arī Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi.

Volstrītā akciju cenas mainījās bez vienotas tendences, investoriem izvērtējot uzņēmumu peļņas rādītājus un apsveicot saspīlējuma mazināšanos Tuvajos Austrumos, kā arī sekojot neskaidrai procentlikmju perspektīvai.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās, indeksam "Standard & Poor's 500" bija niecīgs kāpums, bet indekss "Nasdaq Composite" mazliet pieauga.

"Tesla" akcijas cena Volstrītā pieauga par 12,1% par spīti vājiem uzņēmuma peļņas rezultātiem.

Pasaules akciju tirgus trešdien satricināja obligāciju ienesīguma samazināšanās, jo triju centrālo banku lēmumi pazemināt procentlikmes un Vācijas rūpniecības straujais kritums jūnijā pastiprināja investoru bažas par globālās ekonomikas perspektīvu, ieilgstot ASV-Ķīnas tirdzniecības karam.

Volstrītā tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas kritās, bet dienas gaitā sāka pieaugt, Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgumam paceļoties no sasniegtā minimuma. Divi no trim galvenajiem Volstrītas indeksiem noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu.

Vēl dažu centrālo banku lēmumi pazemināt procentlikmes un vājie Vācijas rūpniecības dati «atgādināja investoriem, ka ekonomikas izaugsme vairākos citos pasaules reģionos vēl arvien ir apdraudēta, kamēr ilgst ASV un Ķīnas tirdzniecības strīds», savā piezīmē sacīja CFRA analītiķe Lindsija Bela.

Lielākā daļa banku akciju bija pakļautas spiedienam. Itālijas «UniCredit» un Vācijas «Commerzbank» akciju cenas krasi saruka pēc brīdinājumiem par zemāku procentlikmju ietekmi. Lielo ASV banku «JPMorgan Chase» un «Wells Fargo» akciju cenas samazinājās par vairāk nekā 2%.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, bet Eiropas un Āzijas biržās kritās, savukārt jenas vērtība pret ASV dolāru sasniedza 20 gadu zemāko līmeni pirms gaidāmas ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) pārejas uz vēl stingrāku monetāro politiku.

Volstrītā tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas saruka pēc pesimistiskas Pasaules Bankas prognozes un mazumtirdzniecības milža "Target" brīdinājuma par peļņas problēmām.

Pasaules Banka samazinājusi pasaules ekonomikas šā gada pieauguma prognozi līdz 2,9%, liecina otrdien publiskotās Pasaules Bankas jaunākās prognozes.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm janvārī, šā gada pieauguma prognoze samazināta par 1,3 procentpunktiem. Pagājušajā gadā pasaules ekonomikas pieaugums bija 5,7%.

"Karš Ukrainā, lokdauni Ķīnā, piegāžu ķēžu pārrāvumi, kā arī stagflācijas risks dod triecienu izaugsmei. Daudzām valstīm būs grūti izvairīties no recesijas," sacīts Pasaules Bankas ziņojumā.

Volstrītā akciju cenas otrdien kritās, mazinoties investoru cerībām uz atslābumu ASV-Ķīnas tirdzniecības karā.

Eiropā Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi solīdi pieauga, bet Londonas biržas indekss saruka, kad par breksitu nobažījušies investori steidza atgūt nokavēto pēc trīs dienas ilgām brīvdienām Lielbritānijā.

ASV akciju cenas tirdzniecības sesiju uzsāka ar kāpumu, bet tā sauktā obligāciju ienesīguma līknes inversija un satraucoši Vācijas ekonomikas dati noveda līdz šo cenu kritumam.

Ķīnas juaņas kurss pret ASV dolāru samazinājās līdz 7,1722 juaņām par dolāru, kas ir zemākais līmenis kopš 2008.gada.

Juaņas vērtība bija kritusies jau pirmdien pēc pagājušās nedēļas ziņām, ka ASV pacels plānotos muitas tarifus Ķīnas preču importam, atbildot uz Ķīnas noteiktiem tarifiem ASV precēm.

Eiropas akciju tirgi ceturtdien demonstrēja kritumu pēc tam, kad oficiāli dati apstiprināja ziņas par vāju eirozonas izaugsmi, savukārt neskaidrība par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām nomāca akciju cenas Volstrītā.

Saskaņā ar ceturtdien publiskotiem ES statistikas pārvaldes «Eurostat» datiem ES ekonomika trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2018.gadā pieaugusi par 1,3%, bet eirozonas ekonomika - par 1,2%.

Salīdzinājumā ar otro ceturksni IKP ES palielinājās par 0,3%, bet eirozonā - par 0,2%. Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trešo ceturksni IKP audzis par 0,5%, bet salīdzinājumā ar otro ceturksni tas palielinājies par 0,1%.

«Lai gan trešā ceturkšņa IKP otrais novērtējums eirozonai nav mainījies un Vācija tik tikko izvairījās no tehniskas recesijas, mēs domājam, ka cikliskais kritums reģionā var turpināties,» brīdināja «Capital Economics» analītiķis Endrū Keningems. Volstrītā akciju cenas maz mainījās. Indekss «Standard & Poor»s 500» pieauga par 0,1%, sasniedzot jaunu tirdzniecības sesijas noslēguma rekordu, bet indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Nasdaq Composite» saruka par mazāk nekā 0,1%.

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt procentlikmes. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

FRS ar savu lēmumu, kas jau bija gaidāms, atlika vēl vienu procentlikmju paaugstināšanu, bet tā ir iespējama vēl šogad.

FRS vadītājs Džeroms Pauels atkal atteicās paziņot par procentlikmju paaugstināšanas cikla izbeigšanu.

FRS publiskotas prognozes paredz vēl vienu procentlikmju paaugstināšanu 2023.gadā un divas procentlikmju samazināšanas 2024.gadā. Iepriekš bija prognozēts, ka nākamgad procentlikmes tiktu samazinātas četras reizes.

"ASV ekonomika ir pārāk spēcīga, un šis procentlikmju paaugstināšanu cikls turpināsies daudz ilgāk, nekā Volstrīta gribētu," sacīja OANDA analītiķis Edvards Moja.

Ceturtdien lēmumus par procentlikmēm pieņems centrālās bankas Lielbritānijā, Šveicē, Zviedrijā, Norvēģijā, Turcijā, Indonēzijā un Dienvidāfrikā.

Akciju cenas pirmdien kritās Volstrītā, bet pārsvarā pieauga Eiropas biržās, savukārt naftas cenas pasaulē palielinājās.

Volstrīta pagājušonedēļ bija piedzīvojusi akciju cenu retu palielināšanos pēc prognozēm, ka vāji ekonomikas dati var pamudināt centrālās bankas pastiprināt savu monetāro politiku mazāk agresīvi.

Šīs nedēļas pirmā tirdzniecības sesija atspoguļoja bažas par pašreizējo makroekonomikas stāvokli.

"S&P Global Ratings" galvenā ekonomiste Beta Anna Bovino sacīja, ka ir relatīvi cerīga par 2022.gada ekonomikas perspektīvu, bet ir "lielāks satraukums" par 2023.gadu.

Naftas cenas pieauga pēc krasiem kritumiem pagājušajā nedēļā, analītiķiem norādot, ka ierobežots jēlnaftas piedāvājums turpina radīt bažas, neraugoties uz neskaidru naftas pieprasījuma perspektīvu.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga cerībā uz jauniem ekonomikas stimuliem no Vašingtonas, bet Eiropas akciju cenas pārsvarā kritās, atjaunojoties bažām par Covid-19 gadījumu skaita krasu pieaugumu.

Kāpums Volstrītā sekoja ziņām, ka republikāņu līderi Baltajā namā un Kongresā maina savu nostāju ekonomikas stimulu jautājumā, tostarp savu iepriekšējo pretestību pret papildu bezdarba pabalstiem.

"Fiskālo stimulu solīšana veicina cilvēku ekonomiskās cerības," sacīja "FHN Financial" galvenais ekonomists Kriss Lovs.

Optimismu tomēr nomāca neziņa par to, kā jaunu Covid-19 karantīnu ieviešana ietekmēs uzņēmējdarbības perspektīvu.

"Karantīna uzkurina bailes, ka augošais koronavīrusa gadījumu skaits traucēs trauslo ekonomikas atveseļošanos," sacīja "City Index" analītiķe Fiona Sinkota.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 2,1% līdz 26 642,59 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,3% līdz 3197,52 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,9% līdz 10 488,58 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, reaģējot uz negatīviem ASV patērētāju pārliecības datiem, bet Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

ASV patērētāju pārliecība martā nedaudz samazinājās, neapmierinot analītiķu prognozes.

Akciju cenas Volstrītā tirdzniecības sesijas gaitā lielākoties bija kāpušas, bet tās beigās sāka samazināties un noslēdza sesiju ar kritumu. Daži analītiķi izskaidroja šo kritumu ar to, ka mēnešiem ilgušais tirgus kāpums uzrāda noguruma pazīmes.

ASV aviobūves uzņēmuma "Boeing" akcijas cena kritās par 2,0%, bet loģistikas uzņēmuma UPS akcijas cena saruka par 8,2%. "Trump Media & Technology Group" akcijas cena pieauga par 16,1%, uzņēmumam debitējot biržā.

Pārējās pasaules biržās akciju cenas pārsvarā pieauga.

Naftas cenas stabilizējās pēc pirmdien piedzīvotā kāpuma, kuru bija izraisījušas bažas par kara starp Krieviju un Ukrainu radītām problēmām Krievijas naftas rūpniecībā.

Akciju cenas ASV un Eiropā otrdien kritās, tirgu dalībniekiem esot piesardzīgiem bažās par Covid-19 inficēšanās gadījumu strauju palielināšanos un pandēmijas dēļ noteikto karantīnu atjaunošanu vairākās valstīs.

Volstrīta piedzīvoja kritumu pēc dažādiem uzņēmumu peļņas rādītājiem un ziņām, ka divi uzņēmumi apturējuši Covid-19 vakcīnas un ārstēšanas metodes klīniskos izmēģinājumus.

Londonas biržas indekss saruka pēc oficiāliem datiem, ka bezdarba līmenis Lielbritānijā pieaudzis līdz 4,5%, un dienu pēc stingru Covid-19 ierobežojumu atjaunošanas.

ASV dolāra vērtība pret citām galvenajām valūtām pieauga.

"Riska apetīte šodien samazinājās, akciju cenas Eiropā saruka un kritums bija arī Volstrītā," sacīja "ThinkMarkets" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

"Izskatās, ka Covid-19 situācijas pasliktināšanās Eiropā un investoru apzināšanās, ka ASV stimulu [paketes pieņemšana] var aizkavēties arī turpmāk, attur investoru iesaistīšanos akciju pirkšanā," viņš piebilda.

Akciju cenas pirmdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas un Āzijas biržās pēc jaunām bažām par Ķīnas nekustamo īpašumu tirgu.

Akciju cenu kāpums Volstrītā bija neliels, jo bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu un augstām procentlikmēm ierobežoja šo kāpumu pēc četras dienas ilga krituma.

Vašingtona gatavojas iespējamai federālās valdības darba apturēšanai, jo labējie republikāņi Pārstāvju palātā bloķē svarīgu tēriņu likumu pieņemšanu.

"Briefing.com" norādīja uz investoru noskaņojumu, "ka tirgum ir gaidāms atsitiens" pēc visu trīs galveno Volstrītas indeksu samazināšanās iepriekšējās četrās tirdzniecības dienās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,1% līdz 34 006,88 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,4% līdz 4337,44 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,5% līdz 13 271,32 punktiem.

Akciju cenas ceturtdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās, savukārt naftas cenas saruka pēc Angolas lēmuma izstāties no Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC).

Akciju cenas Volstrītā trešdien bija kritušās, pārtraucot ilgstošu cenu kāpumu, bet ceturtdien tās atkal pieauga.

ASV akciju cenas ir kāpušas kopš oktobra beigām, inflācijai kļūstot mērenai un ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) dodot signālus par plāniem 2024.gadā pazemināt procentlikmes.

Investori gaida, kad piekdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) cenu indekss, kas ir FRS iecienīts inflācijas indikators. Tā rādījums var būt svarīgs FRS nākamajai sanāksmei janvārī.

Angola ceturtdien paziņoja, ka izstāsies no OPEC saistībā ar nesaskaņām par naftas ieguves kvotām pēc šīs organizācijas novembrī pieņemtā lēmuma nākamgad īstenot papildu ieguves samazinājumus.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien pieauga cerībā uz procentlikmju pazemināšanām.

Londonas un Frankfurtes biržu indeksi sasniedza jaunus rekordus pēc tam, kad Anglijas Banka saglabāja nemainīgu bāzes procentlikmi, bet pauda optimismu par iespējamu procentlikmju pazemināšanu tuvāko mēnešu laikā.

"Ir piesardzīga optimisma sajūta, analītiķiem prognozējot, ka mēs tuvojamies pirmajai procentlikmju pazemināšanai kopš pandēmijas, un pirmā pazemināšana var notikt šovasar," sacīja "Moneyfarm" galvenais investīciju pārzinis Ričards Flakss.

Ir gaidāms, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) pazeminās procentlikmes jūnijā.

Volstrītā akciju cenas pieauga pēc tam, kad bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā tika reģistrēts lielāks kāpums par prognozēto, kas palielina ASV procentlikmju samazināšanas iespējamību.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga pēc tehnoloģiju uzņēmumu paziņojumiem par mākslīgā intelekta izmantošanu.

"Microsoft" un "Google" māteskompānijas "Alphabet" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 4% pēc paziņojumiem par jauniem produktiem, kuros paredzēts izmantot mākslīgo intelektu.

"Šī tehnoloģija ievērojami pārveidos jebkuru programmatūras kategoriju," pavēstīja "Microsoft" izpilddirektors Satja Nadella uzņēmuma mītnē rīkotā pasākumā, kurā tika parādīts, kā interneta pārlūkā "Bing" tiks integrētas uz valodu bāzēta mākslīgā intelekta iespējas.

Kāpums Volstrītā notika pirms ASV prezidenta Džo Baidena ikgadējās runas par valsts stāvokli. Ir gaidāms, ka viņš tajā uzsvērs pozitīvās pārmaiņas darbaspēka tirgū un progresu inflācijas samazināšanā.

Londonas biržas indekss pieauga, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās. Londonas biržas indeksa kāpumu veicināja Lielbritānijas naftas kompānijas BP akcijas cenas palielināšanās par 7%.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas un Āzijas biržās kritās, investoriem viļoties Ķīnas ekonomikas datos.

Tirdzniecības sesija Volstrītā sākās ar kritumu, ko noteica vāji Ķīnas mazumtirdzniecības noieta un rūpniecības dati, kā arī prognozes, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz paziņos par stimulēšanas pasākumu pakāpenisku samazināšanu.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" tomēr noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, bet indekss "Nasdaq Composite" - ar kritumu.

"Vājāki ekonomikas dati no Ķīnas ir sabojājuši [investoru] noskaņojumu, zemākiem mazumtirdzniecības noieta un rūpnieciskās ražošanas rādītājiem radot jautājumus, vai [ekonomikas] atveseļošanās impulss var tikt saglabāts," sacīja "Interactive Investor" tirgu vadītājs Ričards Hanters.

Pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma pazemināt procentlikmes Eiropas biržās akciju cenas ceturtdien piedzīvoja kāpumu, un arī Volstrītā akciju cenas pieauga.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta par 0,25 procentpunktiem līdz 3,5%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

ECB padomes sēdē tika arī nolemts galveno refinansēšanas operāciju likmi pazemināt par 0,6 procentpunktiem līdz 3,65% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - par 0,6 procentpunktiem līdz 3,9%. Jaunās likmes stāsies spēkā 18.septembrī.

Iepriekšējā ECB padomes sanāksmē jūlijā likmes netika mainītas, taču pirms tam sanāksmē jūnijā visas trīs likmes tika samazinātas par 0,25 procentpunktiem.

ECB vēstījums šodien, iespējams, nebija tik pielaidīgs, kā gaidīts, taču finanšu tirgos ceturtdien tas, šķiet, netika uztverts," sacīja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Šobrīd pieņēmumos par ekonomikas un finanšu tirgu nākotni pamatīgu pesimismu iesējusi koronavīrusa izplatīšanās. Vienlaikus tiek spriests arī par citiem faktoriem, kas šogad var saļodzīt akciju vērtības.

Viens no šādiem faktoriem ir politika – precīzāk ASV prezidenta vēlēšanas. Nu pamata pieņēmums, šķiet, ir, ka akcijām labvēlīgāks, neskatoties uz dažkārt visai volatīlu rosīšanos, tomēr būs pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms.

Tas tādēļ, ka alternatīvas šobrīd izskatās vēl krietni neparedzamākas. Būtībā nevarētu teikt, ka tos ASV Demokrātu partijas prezidenta kandidātus, kuri nāk no šīs partijas kreisā spārna, finanšu tirgi gaidītu ar lielu sajūsmu. Šķiet, par tradīciju sāk kļūt situācija, ka ASV politiķi jau nākamajā dienā pēc to ievēlēšanas sola īstenot kaut ko līdzīgu revolūcijai pret līdzšinējo kārtību. Pirms kāda laika finanšu tirgus dalībnieki tādējādi lielu uzmanību pievērsa augušajai iespējamībai, ka sacensībai ar Trampu tiks izvirzīta ASV senatore Elizabete Vorena. Tas paspēja pamatīgi sašķobīt, piemēram, ASV naftas un veselības aprūpes industrijas vērtspapīrus.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien mainījās dažādos virzienos, bet Eiropas biržās kritās, investoriem gaidot ASV inflācijas datu publiskošanu.

Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi, kas piektdien bija pieauguši līdz jauniem rekordiem, pirmdien samazinājās.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās, indekss "Nasdaq Composite" pieauga, bet indeksam indekss "Standard & Poor's 500" bija niecīgs kritums.

Pasaules akciju tirgos pagājušonedēļ bija kāpums cerībā, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Anglijas Banka drīz pazeminās procentlikmes, kuras tās bija paaugstinājušas, cenšoties iegrožot augošās cenas.

Investori gaida ASV inflācijas datus par aprīli - ražotāju cenu indeksu (PPI), ko paredzēts publiskot otrdien, un patēriņa cenu indeksu (CPI), kura publiskošana gaidāma trešdien, meklējot norādes par FRS monetārās politikas perspektīvu.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, samazinoties ASV valdības defolta riskam, bet Eiropas biržās akciju cenas kritās, augošām dabasgāzes cenām saasinot bažas par inflāciju.

Volstrītā tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas bija kritušās bažās par inflāciju un politiskas nenoteiktības turpināšanos Vašingtonā. Kritumu nomainīja kāpums pēc ASV Senāta republikāņu mazākuma līdera Miča Makonela paziņojuma, ka Senāta republikāņi ļaus demokrātiem balsot par ASV valdības aizņemšanās griestu pagaidu atcelšanu.

Makonela piedāvājums ļauj atlikt šo problēmu līdz decembrim, novēršot drīza valdības defolta risku un dodot demokrātiem vairāk laika sagatavot ilgtermiņa risinājumu.

"Vismaz pagaidām šī dienas katastrofa ir atlikta uz vēlāku laiku," sacīja "National Securities" galvenais stratēģis Ārts Hogans.

Eiropas biržu indeksi kritās pēc tam, kad dabasgāzes cenas Eiropā īslaicīgi pacēlās līdz rekordaugstiem līmeņiem.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās dažādos virzienos, bet naftas cenas kritās, investoriem izvērtējot jaunus Rietumvalstu pasākumus spiediena izdarīšanai uz Krieviju.

Briselē notika NATO, G7 un Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksmes. ASV paziņoja par jaunām sankcijām pret Krievijas likumdevējiem, oligarhiem un aizsardzības uzņēmumiem, kā arī sāka gatavot likumprojektu par Krievijas zelta rezervju iesaldēšanu aptuveni 132 miljardu ASV dolāru (111,6 miljardu eiro) vērtībā.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās. Volstrītā visi trīs galvenie indeksi pieauga par vairāk nekā 1%.

Analītiķi daļēji saistīja akciju cenu kāpumu Volstrītā ar Rietumvalstu demonstrēto vienotību Briselē pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Es uzskatu, ka NATO koordinācija un cerība uz kāda veida pamieru varbūt veicina akciju cenu palielināšanos," sacīja "Bokeh Capital Partners" galvenais investīciju pārzinis Kims Forests.

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga, bet Volstrītā pārsvarā kritās, samazinoties investoru entuziasmam attiecībā uz ASV tehnoloģiju milžu akcijām.

Akciju cenas Volstrītā un vairumā Āzijas biržu saruka pēc tam, kad ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) decembra sanāksmes protokols apslāpēja cerības uz drīzu procentlikmju samazināšanu.

Eiropas biržās akciju cenas pakāpeniski pārvarēja negatīvo noskaņojumu un noslēdza tirdzniecības sesiju ar pieaugumu par aptuveni 0,5%.

Naftas cenas dienas sākumā pieauga, valdot bažām par piegādes problēmām, bet pēc tam samazinājās un noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 37 644,34 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,3% līdz 4688,68 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 14 510,30 punktiem.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien kritās, ko noteica bažas par ASV ekonomikas perspektīvu un Itālijas konfliktu ar ES budžeta un nodokļu jautājumā, kamēr investori turpināja izvērtēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus.

Volstrītā investoru bailes par ASV ekonomikas pieauguma palēnināšanos izraisīja valsts obligāciju cenu samazināšanos, un obligācijām ar 10 gadu dzēšanas termiņu tā īslaicīgi nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada septembra.

Saruka arī ASV uzņēmumu akcijas, un galvenie ASV biržu indeksi nokritās līdz divu mēnešu zemākajiem līmeņiem. Maijs var noslēgties kā pirmais šī gada mēnesi, kura gaitā Volstrīta piedzīvojusi kritumu.

«Akciju tirgus vilcinās, kamēr obligāciju tirgum, šķiet, ir diezgan spēcīgs uzskats, ka pasaules ekonomika palēninās,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

«Arī no psiholoģiskās perspektīvas akciju tirgum maijā ir tendence uz nepietiekamu sniegumu, tāpēc daudzi pircēji vienkārši grib nogaidīt līdz mēneša beigām.»

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga un Londonas un Parīzes biržu indeksi sasniedza visu laiku augstāko līmeni, ko veicināja laba uzņēmumu peļņa, bet Volstrītā akciju cenas kritās pēc jaunām bažām par procentlikmju paaugstināšanām nākotnē.

Parīzes biržas indekss CAC 40 dienas vidū sasniedza rekordlīmeni - 7387,29 punktus, bet noslēdza tirdzniecības sesiju 7366,16 punktu līmenī.

Londonas biržas indekss FTSE 100, kas dienu iepriekš pirmoreiz bija pakāpies virs 8000 punktu atzīmes, sasniedza jaunu rekordu - 8047,06 punktus, bet noslēdza tirdzniecības sesiju 8012,53 punktu līmenī.

Volstrītā visi trīs galvenie indeksi kritās par vairāk nekā 1%. Tirgus dalībnieki sekoja ekonomikas datiem, meklējot pazīmes, kā tie varētu ietekmēt ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nostāju procentlikmju paaugstināšanas jautājumā.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 1,3% līdz 33 696,85 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,4% līdz 4090,41 punktam, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,8% līdz 11 855,83 punktiem.