Mediķu mobilizācijas jautājumā "Veselības centram 4" (VC4) kā daudzprofilu veselības aprūpes iestādei ir svarīgi zināt, tieši kāda profila speciālistus un ārstniecības personālu plānots iesaistīt, uzsvēra VC4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Viņš izteica šaubas, vai šā brīža situācijā būs lietderīgi mobilizēt ginekologus, traumatologus ortopēdus vai līdzīgus speciālistus.

Tāpat, pēc Rēvalda teiktā, jābūt skaidram juridiskajam ietvaram, kā šī mobilizācija tiek īstenota.

"Mēs saskatām šādu scenāriju: darbiniekus, par kuriem puses ir vienojušās, privātā ārstniecības iestāde pārceļ darbam publiskās piederības - valsts vai pašvaldību - slimnīcā. Vienlaicīgi tiek saglabātas darba attiecības starp privāto ārstniecības iestādi un pārcelto darbinieku, tai skaitā arī atalgojuma sadaļa - mainās tikai darba pienākumu veikšanas vieta. Savukārt Nacionālais veselības dienests vai slimnīca kompensē privātajam uzņēmumam mobilizētā personāla darba algu izmaksas," VC4 redzējumu skaidroja Rēvalds.

Latvijas gruzīnu biedrība Samšoblo (latv.val- dzimtene) aicina visas puses – Gruzijas valdību, Krievijas valdību, Dienvid un Ziemeļosetijas pārstāvjus izbeigt militāra spēka pielietošanu konflikta risināšanā, kā arī pielietot visus Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, kā arī citus pieejamos starptautiskos instrumentus situācijas atrisināšanai mierīgā ceļā.

"Mēs uzskatām, ka svarīgākais ir nodrošināt drošību civiliedzīvotājiem. Dienvidosetijā dzīvo osetīnu, gruzīnu un arī citu etnisko grupu pārstāvji, tāpat Tbilisi dzīvo osetīni, kuri nevar atgriezties savās mājās. Arī Latvijas gruzīnu vidū ir cilvēki, kuru tuvinieki dzīvo Osetijā un kuri ir ļoti satraukti par notiekošo.

Ar šo ziņu vēlamies pievērst Latvijas sabiedrības un plašsaziņas pārstāvju uzmanību par saasināto situāciju visā Gruzijā. Pēc pēdējo stundu laikā Gruzijas mediju paustās informācijas apšaudes ir skārušas ne tikai Dienvidosetiju, bet pirms dažām stundām Krievijas lidmašīnas ir spridzinājušas arī Gori pilsētā, kas ir 70 km attālumā no Tbilisi. Pēc neoficiāli sniegtās informācijas no Gruzijas, Krievija, iespējams, šo mazo pilsētu ir izvēlējusies, jo tā ir Iosifa Staļina dzimtā pilsēta. Pēc Gruzijas plašsaziņas līdzekļu sniegtās informācijas apšaudes ir skārušas arī Karēlijas pilsētu, kas atrodas Dienvidosetijas sastāvā un Vaziani militārajai bāzei, kas atrodas 10km attālumā no Tbilisi uzmestas divas bumbas (pl.15:00 pēc Latvijas laika). Pēc Gruzijas Iekšlietu ministrijas sniegtās informācijas Gruzijas aizsardzības spēki ir notriekuši vienu no uzbrucēju lidmašīnām, pagaidām ziņu par cietušajiem nav.

Jau pēc Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva paziņojuma par militārās operācijas Gruzijā pārtraukšanu no šīs valsts joprojām tiek ziņots par uzbrukumiem tai.

Savukārt Krievijas miera uzturētāji Dienvidosetijā paziņojuši, ka Gruzijas bruņotie spēki joprojām periodiski apšauda Krievijas militāros spēkus Dienvidosetijā. Tiesa, Gruzijas valdība apgalvo, ka tās armija koncentrēta Tbilisi tuvumā, lai aizstāvētu galvaspilsētu, informē Reuters.

Savukārt Krievijas ziņu aģentūra Interfaxziņo, ka par svarīgiem soļiem pilnīgai konflikta noregulēšanai Medvedevs uzskata Gruzijas armijas atsaukšanu no karadarbības zonām, daļēju šīs valsts karaspēka demilitarizāciju, kā arī juridiska dokumenta parakstīšanu, apņemoties spēka nepielietošanu.

Caur Roki tuneli Dienvidosetijā ierodas Krievijas smagā militārā tehnika un bruņumašīnas. Tajā pašā laikā Gruzijas spēki uzbrukuši Dienvidosetijai, lai aplenktu separātistu nometnes, ziņo aģentūra Reuters.

Gruzijas drošības spēku augsta ranga virsnieks Kaha Lamija (Kakha Lamaia) norādījis, ka Gruzija konstatējusi, ka caur Roki tuneli Dienvidosetijā ierodas tikai Krievijas smagā militārā tehnika un bruņumašīnas

Gruzijas spēkiem iebrūkot Dienvidosetijā, sadursmes izcēlušās vairākās vietās gan āpus, gan iekšpus Dienvidosetijas robežām.

ASV Baltais nams aicina Krieviju un Gruziju nesaskaņas par Dienvidosetiju kārtot mierīgā ceļā. Baltais nams nolēmis iesaistīsies abu pušu sarunās, lai palīdzētu atrisināt situāciju mierīgā ceļā.

Saskaroties ar grūtībām attiecībās ar Krieviju, daudzi politiķi darīs visu, ko tie spēj, lai saglabātu savus personīgos biznesa darījumus, klasificētās telegrammās secina ASV diplomāti, komentējot Latvijas reakciju uz Gruzijas un Krievijas militāro konfliktu.

Apskatīt saistītos dokumentus

Globālajā tīmeklī līdz ar simtiem ASV vēstniecību klasificētajiem ziņojumiem noplūdušas arī sešas telegrammas no ASV vēstniecības Latvijā. Tās sūtītas 2008. gada augustā, laikā, kad sākās Gruzijas un Krievijas militārais konflikts Dienvidosetijā.

ASV vēstnieks un vēstniecības darbinieki tajās informē par Latvijas politiķu un amatpersonu reakciju uz notikumiem, galvenokārt norādot, ka Latvijas valstsvīri sliecas atbalstīt Gruziju. Amerikāņi uzsver virkni Latvijas iekšpolitikas problēmu, piemēram, to, ka liela daļa valsts krieviski runājošo iedzīvotāju atrodas Maskavas kontrolēto mediju ietekmes zonā.

Lai gan pavīdējusi cerība, ka militāras operācijas Gruzijā vairs netiks veiktas, analītiķi norāda, ka situācijai vēl tālu līdz atrisinājumam.

Krievi diktē toni

Ar šo konfliktu Krievija ir pierādījusi, ka turpina noteikt toni reģionā, vienalga, vai runa ir par «gāzes krāna» aizgriešanu Ukrainai, naftas piegāžu Lietuvai pārtraukšanu vai Gruzijas mērķiem Dienvidosetijā, norāda Reuters. Savukārt Eiropa, kas tik ļoti atkarīga no Krievijas naftas un gāzes, atkal izrādījusies nosacīti bezspēcīga pret Maskavas gribu. Krievija likās nedzirdam ne ASV, ne NATO, ne ES saucienus izbeigt karadarbību, kamēr nebija īstenojusi savu ieceri. «Operācijas mērķis ir sasniegts. [..] Agresors ir ticis sodīts» - pavēstīja Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, pavēlot pārtraukt militāro operāciju Gruzijā.

Krievija reaģēs, ja notiks uzbrukums tās interesēm Ukrainā, tāpat kā tas 2008.gadā notika Dienvidosetijā, kas izraisīja karu ar Gruziju, trešdien brīdināja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

«Ja mums uzbrūk, mēs noteikti atbildam. Ja notiek tiešs uzbrukums mūsu interesēm, mūsu likumīgajām interesēm, krievu interesēm, kā tas, piemēram, bija Dienvidosetijā, es neredzu citu iespēju kā atbildēt saskaņā ar starptautiskajām tiesībām,» intervijā telekanālam RT norādīja Krievijas ārlietu ministrs.

Jau ziņots, ka Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki šomēnes Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.

Eiropas Parlaments trešdien (3. septembrī) pieņem ilgi gaidīto politisko rezolūciju par situāciju Gruzijā. Deputāti nepārprotami un asi nosoda Krievijas vienpusējo Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarības atzīšanu kā starptautisko tiesību pārkāpumu, aicina Krieviju ievērot miera plānu un nekavējoties pilnībā izvest savu karaspēku no Gruzijas, atbalsta plašu humanitāro un rekonstrukcijas palīdzību, brīvās tirdzniecības ieviešanu un vīzu režīma atvieglošanu ar Gruziju, kā arī nopeļ Krievijas mēģinājumus Kaukāzā veidot savu īpašās ietekmes zonu, Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāts Rihards Pīks.

Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas deputāts Rihards Pīks, kurš Eiropas Parlamenta oficiālās delegācijas sastāvā apmeklējis Gruziju, uzskata: "Kremlis liek Eiropai pamosties. Pirmais trauksmes zvans izskanēja jau 2006. gada janvārī, kad politisku motīvu vārdā Krievija "piegrieza gāzes krānu" Ukrainai un tādējādi radīja gāzes piegādes traucējumus arī citām Eiropas valstīm. Esmu pārliecināts, ka Krievijas militārā agresija un teritorijas okupācija Gruzijā piespiedīs Eiropas Savienību vienoties un daudz aktīvāk veidot kopēju ārpolitiku, vismaz - attiecībās ar Krieviju. Vienlaikus Gruzijas krīze piespiedīs Eiropas Savienību straujāk veidot kopējo energodrošības politiku."

Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri ārkārtas sanāksmē Ņujorkā trešdienas vakarā (ceturtdienas rītā pēc Latvijas laika) vienojušies, ka nepieciešams noteikt jaunas sankcijas Krievijai, reaģējot uz šajā valstī izsludināto rezervistu mobilizāciju karam Ukrainā.

"Mēs izpētīsim, mēs pieņemsim jaunus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti gan pret privātpersonām, gan [ekonomikas] sektoriem," žurnālistiem sacīja ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels pēc sanāksmes, kas notika Ņujorkā, kur ministri piedalās ANO Ģenerālās asamblejas sesijā.

Jau ziņots, ka Borels sasauca šo sanāksmi, lai apspriestu ES atbildi uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina trešdien teikto runu, kurā viņš paziņoja par rezervistu mobilizāciju un izteica aizklātus draudus par kodolieroču lietošanu saistībā ar karu Ukrainā.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili (Mikheil Saakashvili) 8. augustā paziņoja, ka Gruzijai no Krievijas puses draud plaša mēroga militārs uzbrukums. M. Saakašvili izsludināja valstī pilnīgu mobilizāciju, ziņo AFP.

M. Saakašvili paziņojums televīzijā tika translēts pēc tam, kad Krievijas kara lidmašīnas veica uzlidojumu Gruzijas teritorijā. Krievijas kara lidmašīnas nometušas trīs bumbas divos Gruzijas ciematos.

Savā runā M. Saakašvili aicina Krievijas Federāciju pārtraukt bombardēt Gruzijas miermīlīgos ciematus.

"Es izsludinu pilnīgu mobilizāciju. Rekrutēšanas punktos jāierodas visiem. Aicinu jūs nebaidīties no uzbrukumiem," savā runā sacīja Gruzijas prezidents.

Veselības ministrija (VM) jau piektdien, 29.oktobrī, plāno valdībai iesniegt pieprasījumu mobilizācijas izsludināšanai, šodien Ministru kabineta sēdē paziņoja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga.

Viņa skaidroja, ka mobilizācija nozīmē to, ka tiek mērķtiecīgi plānoti un sagatavoti valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumi valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus.

VM prognozē, ka rīkojumu par mobilizāciju vajadzēs izsludināt 2.novembrī.

Heiberga uzsvēra, ka līdz šim Mobilizācijas likums nekad iepriekš nav bijis iedarbināts.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdībā plāno iesniegt rīkojumu par daļēju vai vietējās mobilizācijas izsludināšanu, kurā norāda cilvēkresursu mobilizāciju ārkārtējās situācijas laikā. Plānots, ka VM būs tiesības koordinēt un izsniegt pavēstes. Tiks noteiktas ārstniecības personāla specialitātes, uz kurām attiektos izsludinātā mobilizācija.

Biļetes uz šovasar notiekošo XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku pasākumiem maksās no 1 Ls līdz 30 Ls, taču uz daļu pasākumu būs pieejamas arī bezmaksas biļetes.

To otrdien, apstiprinot noteikumus par Latvijas Nacionālā kultūras centra maksas pakalpojumu cenrādi XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku pasākumu nodrošināšanai, nolēma Ministru kabinets.

Saskaņā ar šo cenrādi, visdārgākās būs biļetes uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu «Līgo!». 30 Ls maksās arī XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku Gājiena ieejas biļete tribīnēs.

Kopumā XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku ietvaros šovasar notiks 51 pasākums. Sešpadsmit no šiem pasākumiem būs maksas pasākumi. No biļešu realizācijas varētu tikt gūti aptuveni 180 tūkst. Ls lieli ieņēmumi.

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Db.lv viesojas Langstiņos pie maestro un viena no XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentiem - Edgara Račevska. Maestro sagaida ar smaidu sejā, uz klavierēm spēlējot «Mūžu mūžos būs dziesma». Simtgades Dziesmu svētkos virsdiriģenta tribīnē viņš kāps jau vienpadsmito reizi.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertā izskanēs plašs repertuārs četru stundu garumā, kuru diriģēs 20 galvenie Dziesmu svētku virsdiriģenti.

«Es nebiju iedomājies, ka tik ātri tiks izpirktas visas biļetes gan uz noslēguma lielkoncertu, gan uz ģenerālmēģinājumu. Nodomāju - nu ko, mēs paši esam palikuši bez biļetēm,» Edgars Račevskis kopā ar kolēģiem spriedis. Diriģenti Vispārējo latviešu Dziesmu svētku organizatoriem lūguši biļetes, lai varētu atvest savas ģimenes uz konceru, taču šobrīd pastāv maza iespēja tās iegūt, lai gan parasti problēmas nav bijušas.

Lai gan gribētēju uz šiem koncertiem ir daudz, organizatori nav plānojuši citus koncertus.

Ņemot vērā militārā konflikta eskalāciju Dienvidosetijas reģionā Gruzijā, pieaugošo sadursmju intensitāti un cietušo skaitu civiliedzīvotāju vidū, kā arī Krievijas bruņoto spēku uzbrukumus objektiem Gruzijas teritorijā pēdējo 12 stundu laikā, kas atrodas ārpus konflikta zonas, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš Latvijas Republikas valdības vārdā paudis nosodījumu šādiem Krievijas aktiem, Db.lv informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamenta Preses centra nodaļa.

„Starptautiskajai sabiedrībai adekvāti jānovērtē notikumi Dienvidosetijā un uzskatu, ka nepieciešama koordinēta un operatīva rīcība visos formātos - ES, NATO, EDSO un ANO ietvaros, izmantojot gan valstiskā, gan nevalstiskā sektora rīcības iespējas dialoga veicināšanai un situācijas stabilizēšanai. Esmu uzdevis Latvijas pārstāvim NATO uzrunāt Ģenerālsekretāru ar aicinājumu jau tuvākajā laikā sasauktu NATO Pastāvīgās padomes sēdi, lai izvērtētu šī konflikta ietekmi uz Aliansi un tās dalībvalstu drošības interesēm. Aicinu Krievijas pusi pārtraukt jebkādas militārās darbības, kas var vēl vairāk destabilizēt situāciju reģionā. Atsaucoties uz Gruzijas puses izteiktiem vairākkārtējiem aicinājumiem, pusēm atgriezties pie sarunām, lai mazinātu spriedzi un risinātu konfliktu.” norāda ārlietu ministrs.

Gruzijas ekonomikai zaudējumi karadarbības dēļ sasnieguši 641 miljonu EUR. Šādu skaitli speciālā preses konferencē 18. augustā paziņojis Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets, atsaucoties uz Gruzijas premjerministra Lado Gurgenidzes sniegto informāciju, ziņo dv.ee.

Pēc U. Paeta teiktā, šie ir provizoriski skaitļi, jo pagaidām nav aprēķināti zaudējumi, kas radušies iznīcinātās infrastruktūras dēļ valsts ziemeļu un rietumu daļā, tāpat nav aprēķināti tādi zaudējumi kā uzticības samazināšanās gruzīnu ekonomikai, tai skaitā no starptautisko investoru puses. db.lv jau ziņoja, ka ka Dienvidosetijā karadarbības zonā no Krievijas aizplūduši aptuveni 7 miljardi EUR.

Parlaments pieņēmis rezolūciju Gruzijas jautājumā, kurā tiek izteikts atbalsts Tbilisi un pausta nosodoša attieksme pret Krievijas agresiju Kaukāzā. Par rezolūcijas pieņemšanu nobalsojuši 549 deputāti, pret – 68, atturējās – 61.

Rezolūcijas tekstā nosodīti ”visi tie, kas pielieto spēku un vardarbību” Dienvidosetijā un Abhāzijā. Krievija tiek nosodīta arī par „nepieļaujamu un neproporcionālu” spēka pielietošanu konflikta zonā, kā arī par Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības atzīšanu, ko Eiroparlaments uzskata par starptautisko tiesību pārkāpšanu.

Tāpat atbalstīts lēmums uz nenoteiktu laiku atlikt Krievijas un ES sarunas par turpmākās sadarbības jautājumiem, kā arī pieņemts lēmums nosūtīt uz Gruziju novērotāju komisiju. Miera noregulēšanai nolemts izveidot Transkaukāza komisiju miera vārdā.

Ārkārtas ES sēde par Gruzijas Krievijas jautājumu norisinājās 1. septembrī. Tika pieņemta rezolūcija, kurā Krievija tiek aicināta izvest armiju no Gruzijas teritorijas un ievērot miera noregulēšanas plānu.

Pilsoniskās savienības (PS) valdes priekšsēdētājas vietnieks, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts (UEN grupa) un EP Ārlietu komitejas Drošības un aizsardzības apakškomitejas priekšsēdētāja vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis aicina nekavējoties sasaukt EP Ārlietu komitejas un Drošības un aizsardzības apakškomitejas sēdes, lai formulētu EP attieksmi pret Krievijas rīcību Gruzijā.

Ģ. V. Kristovskis savā aicinājumā EP un tā priekšsēdētājam Hansam-Gertam Poteringam raksta: "Dārgie kolēģi! Uzskatu, ka ārkārtīgi satraucošo notikumu attīstība Gruzijā ir pietiekami nopietns pamats, lai pēc iespējas ātrāk sasauktu Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas un Drošības un aizsardzības apakškomitejas ārkārtas sēdes. Mēs kā Eiropas tautu priekšstāvji nedrīkstam vienaldzīgi noskatīties, kā Krievija, ko uzskatām par Eiropas Savienības stratēģisko partneri, pielieto neadekvātu militāro spēku un izraisa karadarbību neatkarīgās Gruzijas valsts teritorijā.

Mums nekavējoties kopīgi jāizstrādā Eiropas Parlamenta nostāja šajā jautājumā un jāizmanto visi mūsu rīcībā esošie līdzekļi, lai apturētu karadarbību un mazinātu cilvēku ciešanas Gruzijā un tās sastāvā esošajā Dienvidosetijā."

Šogad Nobela Miera prēmija par sešu desmitgažu ilgu darbu miera nostiprināšanā Eiropā piešķirta Eiropas Savienībai (ES).

Norvēģijas Nobela komiteja norādīja, ka ES palīdzējusi pārveidot Eiropu no karu mākta kontinenta par kontinentu, kurā valda miers.

54 gadu pastāvēšanas laikā ES šobrīd piedzīvo smagāko recesijas gadu, daudzām savienības valstīm slīgstot dziļā parādu krīzē, tomēr Nobela komitejas prezidents Tūrbjerns Jāglans (Thorbjoern Jagland) pauda, ka ES sešu desmitgažu garumā veicināja «mieru, demokrātiju un cilvēktiesības». Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs pauda, ka ir «dziļi aizkustināts un pagodināts» ar pasniegto balvu.

Pēdējo reizi Nobela Miera prēmija tika piešķirta organizācijai 1999. gadā, kad Nobela komiteja ar šo balvu sumināja nevalstisko organizāciju Medecins Sans Frontieres (Ārsti Bez Robežām), kura vadījusi daudzus ar veselības aprūpi un ārstēšanu saistītus projektus kara zonās un attīstības valstīs.