Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 3,9% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,7%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis kritums par 0,4%.

Savukārt 2022.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada otro ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,7%.

2022.gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, bija 7,104 miljardu eiro apmērā.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis secina, ka "ekonomika ir iestūrējusi mīnusos nedaudz ātrāk kā gaidīts, kas noticis gan salīdzinoši labās aktivitātes šajā laika periodā pērn, gan tas, ka augošās dzīves dārdzības krīze un nenoteiktība sāk izplesties pa dažādiem ekonomikas sektoriem".

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas preču eksporta vērtība samazinājusies par 8,2%. Īpaši jūtams eksporta kritums ir uz tādiem tradicionālajiem Latvijas eksporta tirgiem kā Vācija un Zviedrija.

Ir skaidrs, ka tas lielā mērā ir ciklisks samazinājums saistībā ar ģeopolitiskajiem notikumiem un cenu pīķiem atsevišķās nozarēs. Tomēr tas ir signāls, ka jādomā par risku sadalīšanu un jāizvērtē arī eksporta iespējas ārpus Eiropas.

Dienvidkoreja – vieglāk sasniedzamais tirgus Āzijā

Latvijas ekonomiskās attiecības ar Āzijas reģionu tikai veidojas, un Dienvidkoreja šajā ziņā, salīdzinot ar Japānu vai Ķīnu, ir vieglāks tirgus pirmajiem soļiem Āzijā. Dienvidkorejā dzīvo aptuveni 52 miljoni iedzīvotāji, un šo tirgu varam salīdzināt ar tādām turīgām Rietumeiropas valstīm kā, piemēram, Vāciju vai Franciju. Pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju Dienvidkoreja ir 26. bagātākā valsts pasaulē un 4. Āzijas reģionā aiz Singapūras, Japānas un Brunejas. Latvijas un Dienvidkorejas tirdzniecības apjoms 10 gadu laikā, kopš noslēgts brīvās tirdzniecības līgums, ir pieckāršojies, sasniedzot 130 miljonu eiro. Tas ir tirgus, kurā vairāk importē, nekā eksportē, jo korejieši ir samērā atvērti pret kvalitatīvām precēm vai pakalpojumiem no Eiropas vai Ziemeļamerikas.

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Aptuveni 30 tūkstoši cilvēku apdzīvo Dienvidkorejas galvaspilsētas Seulas rajonu, kuru mēdz saukt par Eksāmenu ciematu. Tajā topošie Dienvidkorejas speciālisti gatavojas noslēguma eksāmeniem, kas, iespējams, pavērs karjeru valsts dienestā.

Ciematu veido vairākas kopmītnes un mācību telpas, kur par zemu samaksu studenti var veltīt laiku studijām, kā arī izmantot pieejamo aprīkojumu, lai sagatavotos noslēguma eksāmeniem. Eksāmenu laiks Dienvidkorejā ir ārkārtīgi saspringts – to rezultāti nosaka ne tikai nākotnes darbu, bet arī, vidusskolnieku gadījumā, nākamo augstākās izglītības iestādi. Eksāmena rezultāti identificē izglītotus un spējīgus cilvēkus, kuriem sabiedrībā tiek dota priekšroka.

Gads, kurā paredzēti noslēguma eksāmeni, Dienvidkorejas studentu vidū ieguvis apzīmējumu «gads ellē». Tas tiek pavadīts saspringti mācoties, miegam nereti veltot aptuveni piecas stundas diennaktī. Eksāmenu laikā arī sabiedrības dzīve tiek pakārtota lielajam notikumam, tā, piemēram, policijas automašīnas uz mācību iestādēm ved studentus, lai nodrošinātu to, ka neviens nenokavēs pārbaužu sākumu.

Ziemeļkorejai nemākulīgas saimniekošanas un milzīgo militāro tēriņu dēļ nākas lūgt starptautiskās sabiedrības palīdzību, paziņojis Dienvidkorejas ārlietu ministrs, vēsta BBC.

Kims Sung-Hvans (Kim Sung-Hwan), Dienvidkorejas ārlietu ministrs, stāstīja, ka Phenjana starptautiskajai sabiedrībai nesen lūgusi pārtiku. Tas noticis pateicoties tās «šausmīgajai ekonomiskajai situācijai».

Gadiem ilga nemākulīga saimniekošana, ekonomiskas dabas problēmas un milzīgi tēriņi valsts armijai, nozīmē, ka tās iedzīvotāji dzīvo bada apstākļos, stāstīja Dienvidkorejas ārlietu ministrs.

Līdz 2008. gadam Dienvidkoreja ik gadu Ziemeļkorejai piegādāja 400 tūkstošus tonnu rīsu, ko tā beidza darīt, pasliktinoties attiecībām starp abām Korejām. Saspīlējums valstu starpā vēl vairāk pieauga pēc tam, kad Ziemeļkoreja torpedēja un nogremdēja Dienvidkorejas karakuģi, kā arī pēc Ziemeļkorejas veiktās Dienvidkorejas ciemata apšaudes pērnā gada novembrī.

Dienvidkorejas centrālā banka ceturtdien samazināja valsts ekonomikas izaugsmes prognozi nākamajam gadam, norādot uz iespējamo ietekmi valsts tautsaimniecībai, ko varētu radīt elektronikas uzņēmuma Samsung Electronics viedtālruņu atsaukumu krīze.

Dienvidkorejas Samsung otrdien paziņoja, ka pilnībā pārtrauc viedtālruņu Galaxy Note 7 ražošanu, ņemot vērā problēmas ar to akumulatoru uzsprāgšanu.

Šāds lēmums izraisījis kompānijas akcijas vērtības strauju kritumu un licis tai par trešdaļu samazināt peļņas prognozi šā gada trešajam ceturksnim.

Ņemot vērā, ka Samsung nodrošina aptuveni 17% no Dienvidkorejas iekšzemes kopprodukta (IKP), šādas būtiskas uzņēmuma nedienas, visticamāk, radīs ietekmi valsts līmenī, norāda centrālā banka.

Banka Dienvidkorejas ekonomikas izaugsmi nākamajam gadam samazināja no 2,9% uz 2,8%.

Vienlaikus eksperti brīdina, ka valsts ekonomiku negatīvi ietekmē arī gaidāmais bāzes procentu likmes paaugstinājums ASV un Dienvidkorejas uzņēmumu restrukturizēšana.

Saistībā ar satraukumu par iespēju, ka ASV varētu tikt aizliegtas Dienvidkorejas tehnoloģiju milža Samsung ražotās ierīces, tās akcijas vērtība piedzīvojusi lielāko kritumu pēdējo četru gadu laikā, kas par vairākiem miljardiem samazinājis kompānijas tirgus vērtību. Samsung zaudējums tiesā, licis vairot Somijas kompānijas Nokia cerības.

Piektdien ASV tiesa atzina, ka Samsung ir pārkāpis Apple patentus un Dienvidkorejas kompānijai piesprieda soda naudu 1,05 miljardu ASV dolāru apmērā. Lai gan Samsung jau pavēstījusi, ka spriedumu pārsūdzēs, analītiķi norāda, ka investori uztraucas, ka spriedums varētu ietekmēt to ieņēmumus, vēsta BBC.

Jau pārskatāmā nākotnē dalīšanās ekonomika kļūs par būtisku globālās ekonomikas sastāvdaļu. 2015. gadā dalīšanās ekonomikas uzņēmumu apgrozījums Eiropā bija 28 miljardi eiro (nedaudz vairāk nekā Latvijas 2015. gada iekšzemes kopprodukts (IKP)).

Paredzēts, ka līdz 2025. gadam šī summa varētu vairāk nekā trīskāršoties, sasniedzot 80 miljardus eiro. Šajā rakstā apskatīšu, kas tad īsti ir dalīšanās ekonomika, kādas ir tās pozitīvās un negatīvās puses, un – vai tā ir tradicionālās ekonomikas konkurents vai glābējs?

Kas ir dalīšanās ekonomika?

Ja pirms pāris gadiem vien retais no mums zināja, kas ir dalīšanās ekonomika, tad šodien atliek tikai nosaukt globāli atpazīstamos zīmolus, piemēram, taksometru servisu "Uber" vai naktsmītņu rezervācijas vietni Airbnb, un par tiem būs dzirdējis gandrīz ikviens no mums. Precīzāk dalīšanās ekonomiku var definēt kā ekonomisku sistēmu, kurā indivīdi bez atlīdzības vai par samaksu dalās ar īpašumiem, prasmēm vai līdzekļiem, ko paši mazāk izmanto.

Globālais biznesa procesu ārpakalpojumu un klientu apkalpošanas uzņēmums Webhelp oficiāli atklājis jaunu klientu apkalpošanas centru Rīgā. Kopumā darbības nodrošināšanai Latvijā uzņēmuma investīciju apjoms pāris gadu laikā būs ap miljonu eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja Webhelp Latvia biroja vadītāja Līna Boiko.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Šobrīd uzņēmumam ir viens klients Baltijā, kuru nedrīkst atklāt, bet daži no Webhelp Ziemeļvalstu reģiona klientiem ir, piemēram, Electrolux, Nespresso un HBO Nordic. Globālā mērogā klienti ir tādi zīmoli kā Vodafone, Michael Kors un Valentino.

Rīgas centra atklāšana ļaus Webhelp paplašināt biznesa ģeogrāfiju un piedāvāt papildu iespējas krieviski runājošajos tirgos, vienlaikus atrodoties Eiropas Savienībā (ES).

«Tā kā Rīgā ap 40% iedzīvotāju pārvalda krievu valodu, tā ir lieliska iespēja uzņēmumam izplesties Krievijas tirgū, kā mītnes vietu izvēloties ES un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsti Latviju. Tas sakrīt ar uzņēmuma stratēģiskajiem plāniem izplesties ģeogrāfiski un paplašināt uzņēmuma ekspertīzi. Rīgā ir izveidots zvanu centrs, kurā apstrādājam ienākošos zvanus Webhelp klientiem, kas ir pārstāvēti Krievijas tirgū. Klientu apkalpošanas centrs darbojas katru dienu no 8:00-23:00,» stāstīja L. Boiko.

«SEB banka» ir piešķīrusi 415 tūkstošu eiro ilgtermiņa aizdevumu uzņēmumam «Auto Rings», aizdevumam piesaistot Attīstības finanšu institūcijas «ALTUM» garantiju 80% apmērā no šīs summas. Līdzekļi tiks ieguldīti auto bezkontakta mazgātuvju tīkla paplašināšanas projekta līdzfinansēšanā – uzņēmums uzstādīs divas jaunas «LaserWash 360 Plus» robotizētās auto mazgātuves, kas darbojas bez cilvēka iesaistes.

Viena no automātiskajām bezkontakta mazgātuvēm tiks uzstādīta Purvciemā, bet otra Ādažos pie tirdzniecības centra «Apelsīns». Rīgā jau šobrīd darbojas viena «LaserWash» auto robotizētā mazgātuve – tā atrodas «Auto Rings» centrā, Senču ielā 2F.

«LaserWash 360 Plus» ir ASV ražota iekārta. Iebraucot mazgātuvē, vispirms tiek veikta automobiļa skenēšana, lai atbilstoši gabarītiem izvēlētos optimālus mazgāšanas režīmus. Atkarībā no klienta izvēlētās programmas, auto mazgāšanas procesā tiek lietoti vairāki auto ķīmijas līdzekļi, bet mazgāšana tiek veikta vienlaicīgi ar 18 augstspiediena sprauslām. Vienas automašīnas mazgāšana aizņem no četrām līdz deviņām minūtēm, atkarībā no mazgāšanas programmas un auto lieluma. «Auto Rings» piedāvā piecas auto mazgāšanas programmas.

Nomo.lv piedāvā Latvijā pagaidām maz zināmu pakalpojumu – preču nomu ar izpirkuma tiesībām, kas nozīmē, ka cilvēks var dažus mēnešus nomāt kādu preci un pēc tam nopirkt vai atdot atpakaļ

«Mēs piedāvājam preču nomu ar izpirkuma iespējām. Tā var būt jebkura prece – no viedtālruņa līdz pat mēbelei –, par to maksājot fiksētu ikmēneša maksājumu. Atšķirībā no līzinga galvenais bonuss ir pircēja brīvība jebkurā brīdī preci atdot atpakaļ, cilvēks nav tai «piesiets»,» stāsta Reinis Vaivars, a/s Nomo.lv īpašnieks. Viņa biznesa partneris un uzņēmuma valdes loceklis Māris Strods piebilst, ka laikā, kad hipotekāro kredītu nozarē politiķi joprojām strīdas par nolikto atslēgu principu, viņi šajā preču nomas modelī ir ieviesuši nosacītu nolikto atslēgu principu – cilvēks jebkurā brīdī var pārstāt nomāt preci un atdot to uzņēmumam bez soda sankcijām. «Mēs neesam nekas unikāls pasaules mērogā, ārzemēs šis modelis jau darbojas, bet mēs Latvijas tirgū to esam adaptējuši nedaudz citādā griezumā. Ārzemēs ir reāli fiziski veikali, kuros tiek piedāvāta iespēja nomāt preces ar izpirkuma tiesībām, bet mēs to piedāvājam internetā,» skaidro Reinis.

Ekonomikas transformācija ir veids, kā pārvarēt Latvijas strukturālo atpalicību, šodien uzrunājot Saeimas deputātus pēdējā pavasara sesijas sēdē, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš atzīmēja, ka īstermiņā tas nozīmē atgūt konkurētspēju, bet ilgtermiņā - kalpot Latvijas ilgtspējīgai attīstībai Eiropas un globālās ekonomikas kontekstā. Prezidenta ieskatā, ilgtspējīga attīstība ir atslēga nevienlīdzības mazināšanai.

"Nevienlīdzība Latvijā ir ievērojami augstāka kā vidēji Eiropā, taču risinājums nav esošā kopprodukta pārdale. Tas var būt tikai plāksteris. Risinājums nevienlīdzības mazināšanai var būt vienīgi ievērojams kopprodukta pieaugums, un tam ir jābūt straujākam kā mūsu Baltijas kaimiņvalstīs un straujākām kā Eiropā vidēji," pauda valsts pirmā persona.

Levits sacīja, ka tas ir iespējams tikai un vienīgi rūpīgi piestrādājot pie katra no elementiem un to sazobes. Šie elementi ir skolas izglītība, augstākā izglītība, zinātne, pētniecība, inovācija, ražošana un eksports. Prezidents akcentēja, ka tieši šādā kārtībā galarezultāts ir pastāvīgi augošs nacionālais kopprodukts.

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.

Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Skrējiens ceļā uz pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu ieņem pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

Kuram pirmajam vakcīna?

Pieņēmumi par ekonomikas un finanšu tirgus veselību šobrīd ir atkarīgi no panākumiem cīņā ar pandēmiju. Milzīgas pūles tiek pieliktas arī, piemēram, Covid-19 vakcīnas atrašanā. Pēc tās pasaulē dzenas desmitiem lieli uzņēmumi - "Sanofi", "Johnson & Johnson", "Moderna" utt. Ar dažādām iniciatīvām klajā nāk arī valdības.

Dažviet jau sākušies vakcīnu testi uz brīvprātīgajiem. "Bloomberg" ziņo, ka, piemēram, ASV sākusi īstenot projektu "Operation Warp Speed", kura mērķis ir apvienot privāto uzņēmumu, valdības institūciju un militāros resursus, lai minētās vakcīnas izstrādes laiku samazinātu par astoņiem mēnešiem. Rosās ne tikai Rietumi – aktīvi vakcīnas sacensībā piedalās arī Ķīna. "Financial Times" ziņo, ka Covid-19 vakcīnai ir vairāk nekā 80 kandidāti. Ja agrāk bija pieņēmumi, ka vakcīnu sāks pārdot pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tad tagad šajā ziņā jau tiek minētas šā gada beigas.

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Dienvidkorejas daudznozaru koncerna "Samsung" faktiskais vadītājs Ļi Džējons piektdien tika atbrīvots pirms termiņa, kļūstot par kārtējo piemēru Dienvidkorejas tradīcijai ekonomisku apsvērumu dēļ atbrīvot uzņēmējus, kas ieslodzīti par korupciju vai izvairīšanos no nodokļiem.

Ļi, kurš žurnāla "Forbes" veidotajā pasaules bagātāko cilvēku sarakstā ir 202.vietā ar 11,4 miljardu ASV dolāru lielu bagātību, izcieta janvārī piespriestu divarpus gadu cietumsodu par kukuļdošanu, izšķērdēšanu un citiem noziegumiem saistībā ar korupcijas skandālu, kura dēļ amatu zaudēja valsts prezidente Paka Gunhje.

Pēdējos mēnešos gan uzņēmējdarbības līderi, gan politiķi arvien skaļāk aicināja atbrīvot Ļi, kā iemeslu minot iespējamu vadības vakuumu Dienvidkorejas lielākajā konglomerātā.

Tieslietu ministrija pirmdien paziņoja, ka Ļi ir starp 810 ieslodzītajiem, kuriem tika piešķirta pirmstermiņa atbrīvošana saistībā ar Atbrīvošanas dienu, kurā tiek atzīmēta Korejas atbrīvošana no Japānas impērijas varas 1945. gadā. Ministrija pamatoja atbrīvošanu ar bažām par jaunā koronavīrusa pandēmijas ietekmi uz ekonomiku.

Dienvidkorejas tehnoloģiju kompānija Samsung varētu mēģināt panākt ASV uzņēmuma Apple jaunākā viedtālruņa iPhone 5 pārdošanas aizliegumu Eiropā, vai arī kavēt tirdzniecības uzsākšanu, vēsta Reuters atsaucoties uz Dienvidkorejas laikrakstu Maeil Business Newspaper.

Kā norāda laikraksts – Samsung apsver iespēju vērsties tiesā pret Apple uzskatot, ka tā savā jaunākajā viedtālrunī izmantojusi Dienvidkorejas tehnoloģiju giganta patentētas tehnoloģijas.

Tiesvedība varētu aizkavēt iPhone 5 tirdzniecības uzsākšanu Eiropā, līdz tiesas lēmumam, skaidro Reuters. Tomēr, kā atzīmē aģentūra, iPhone 5 dienas gaismu varētu ieraudzīt tikai oktobrī un tajā izmantotās tehnoloģijas tiek turētas slepenībā. Tāpēc vēstis par iespējamajiem Samsung plāniem, var būt arī nepatiesas.

Iepriekš cits Dienvidkorejas laikraksts – The Korea Times – vēstīja, ka Samsung varētu uzsākt līdzīgu tiesvedību arī Dienvidkorejā. Kā uzsver Reuters, ja Samsung ierosinās tiesvedību un tai būs panākumi, tas kļūs par spēcīgu triecienu Apple.

Tehnoloģiju milzis Apple vēlas panākt astoņu Samsung viedtālruņu tirdzniecības aizliegumu ASV. Apdraudēts varētu būt arī jaunākais Samsun Galaxy S III viedtālrunis.

Apple vēlas panāt Samsung Galaxy S 4G, S2, AT&T, S2 Skyrocket, S2 T-Mobile, S2 Epic 4G, S Showcase, the Droid Charge un Prevail modeļus. Ja Apple izdosies panākt minēto ierīču tirdzniecības aizliegumu, kompānija varētu mēģināt panākt arī Samsung jaunākā Galaxy S III viedtālruņa tirdzniecības aizliegumu, citējot analītiķus, vēsta britu laikraksts The Guardian.

Volstrītas eksperti norāda, ka pašlaik Apple ir visizdevīgākais brīdis, lai «dotu» galīgo triecienu Samsung. «Pierādījumi šajā lietā runā par labu Apple. Mēs paredzam lielu iespēju, ka varētu notikt vēršanās pret Samsung produktiem,» skaidroja analītiķu kompānijas Jefferies & Co pārstāvis Peters Miseks (Peter Misek).

Ziemeļkoreja zaudē kontroli pār savu trešdien zemes orbītā palaisto satelītu un tas sācis kūleņot, pavēstījušas ASV varasiestādes. Tikmēr Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija norāda, ka satelīts darbojas normas robežās.

Gan ASV, gan Dienvidkorejas varasiestādes atzīst, ka nav spējušas atklāt, kādam mērķim satelīts paredzēts, savukārt Ziemeļkoreja uzsver, ka tā galvenie uzdevumi ir meteoroloģiskie novērojumi. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Ziemeļkorejas izvērsto kosmosa iekarošanu, norādot, ka tās aizsegā komunistiskā valsts nodarbojas ar tālas darbības raķešu tehnoloģiju eksperimentiem.

To, ka Ziemeļkorejas satelītam būtu radušās kādas problēmas un tas sācis kūleņot gan nav apstiprinājusi Dienvidkoreja, kuras Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka satelīts uzvedas normāli un pārvietojas ar ātrumu 7,6 kilometri sekundē. Arī Dienvidkoreja atzīst, ka tai nav zināms kādu uzdevumu satelīts veic.

Dienvidkorejas laikraksta Pulse rīcībā esošā informācija liecina, ka Igaunija par vismaz 12 Dienvidkorejā ražotām lietotām haubicēm K9 Thunder, kas Igaunijas bruņoto spēku rīcībā nonāks līdz 2021.gadam, maksās 50 miljonus ASV dolāru (nedaudz vairāk kā 47 miljonus eiro).

Pulse vēstīja, ka Somija tuvākajā laikā ar Dienvidkoreju noslēgs līgumu par 48 lietotu haubiču K9 Thunder iegādi, līguma summai sasniedzot 200 miljonus ASV dolāru.

Savukārt Igaunija no Dienvidkorejas plāno iegādāties 12 haubices, par kurām, kā liecina Pulse rīcībā esošā informācija, tā samaksās 50 miljonus ASV dolāru.

Laikraksts vēstīja, ka līguma ar Igauniju nosacījumi būs līdzīgi līgumam ar Somiju.

Turklāt Somija un Igaunija plāno iegādāties arī apkalpojošo tehniku un rezerves daļas. Pulse vēstīja, ka Somija par to maksās tikpat, cik par pašām haubicēm, proti, 200 miljonus ASV dolāru.

Tāpat izdevumā norādīts, ka jaunas K9 Thunder cena ir ap pieciem miljardiem vonu (četriem miljoniem eiro), bet lietota haubice ir par piektdaļu lētāka.

Jaunākās ziņas liecina, ka kopumā Dienvidkorejas prāmja avārija paņēmusi 183 pasažieru dzīvību, taču vēl 121 pasažieris ir bez vēsts pazudis, ziņo BBC.

Dienvidkorejas prāmja avārijā bez vēsts pazudušo pasažieru tuvinieki pauda savas dusmas zivjsaimniecības ministram un krasta apsardzes priekšniekam, kas atradās glābšanas darbu koordinēšanas teltī. Amatpersonas glābšanas darbu telti ielenca saniknoti pazudušo pasažieru ģimenes locekļi. Ministrs un krasta apsardzes priekšnieks aizvadīto nakti esot pavadījuši izklāstot avarējušā kuģa pasažieru tuviniekiem, kādi darbi tiek veikti, lai atrastu pazudušos cilvēkus.

Kopumā avārijas brīdī uz kuģa atradās 476 cilvēki, no kuriem daudzi bija iesprostoti, kuģim sasveroties uz vienu pusi. Kuģis nogrima divu stundu laikā no brīža, kad sāka skanēt trauksmes signāls. No grimstošā prāmja tika izglābti 174 pasažieri.

Dienvidkorejā aizturēts vīrietis, kurš savā mikroblogošanas vietnes Twitter kontā pārpublicējis Ziemeļkorejas oficiālā konta saturu. Par šādām izdarībām viņam draud pat septiņus gadus ilgs cietumsods.

Aizturētais Parks Džangeūns (Park Jung-geun), kurš ikdienā nodarbojas ar mazuļu fotografēšanu, aizturēts janvārī saistībā ar Dienvidkorejas Nacionālās drošības likuma, kurš aizliedz «darbības, kuras var dot labumu ienaidniekam», pārkāpšanu.

P. Džangeūns pārpublicējis tādus ziņojumu, kā «Ilgu mūžu ģenerālim Kimam Čeniram», bet Dienvidkorejas varasiestādes viņu apsūdz ienaidnieka atbalstīšanā. Notiesāšanas gadījumā viņš var saņemt septiņus gadus ilgu cietumsodu, vēsta AFP.

Aizturētais dienvidkorejietis noraida visas apsūdzības un apgalvo, ka šādā veidā vēlējies «izzobot Ziemeļkorejas līderus, nevis tos atbalstīt». Cilvēktiesību organizācija Amnesty International aicinājusi Dienvidkorejas varasiestādes atbrīvot aizturēto.