Lai gūtu plašāku informāciju par fizisku personu naudas apriti bankas kontos, nodokļu administrācija vēlas piekļuvi šiem datiem; problēmas varētu rasties ne tikai aplokšņu algu saņēmējiem, bet arī cilvēkiem, kuri dzīvo civillaulībā.
Šādu iespējamo pavisam drīzo nākotnes scenāriju iezīmē ne tikai uzņēmēji kuluāru sarunās, bet arī nodokļu eksperts un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Vairāki citi aptaujātie cer, ka būs «pozitīvā šķirošana» un nodokļu administrācija visus, kuriem ir kādas skaidras naudas iemaksas vai kāds cilvēks ieskaitījis naudu bankas kontā, neuzskatīs par krāpniekiem. Iespējams, ka izmaiņas varētu stāties spēkā jau nākamgad, taču diskusijas par šo tēmu vēl turpinās. Tāpat nav skaidrības par naudas sliekšņu apmēru, kuru sasniedzot, bankām būtu obligāti jānodod ziņas nodokļu administrācijai.
Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone jau pērnā gada pavasarī (DB 28.04.2014.), runājot par fiziskām personām, atgādināja, ka VID vēl aizvien netiek klāt kredītiestāžu informācijai. «Mēs visi zinām, ka mēneša pirmajās dienās pie bankomātiem tiek iemaksātas summas, cilvēki stāv rindās, tāpēc VID cenšas sadarboties ar Finanšu ministriju un risināt šo problēmu. Viegli nav, jo mēs zinām, kas ir kredītiestādes un to pārstāvošās organizācijas,» piebilda I. Pētersone.
Uz jaunu nodokļu ieviešanas un esošo nodokļu likmju paaugstināšanas fona samērā nepamanīta bija Finanšu ministrijas informācija par valdībā izskatīto iespēju vairāk uzlabot informācijas apmaiņas procesu starp finanšu iestādēm un VID, paredzot, ka kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ar nākamā gada 1. aprīli jāinformē VID par aizdomīgiem darīju- miem nodokļu jomā. Izvirzītais priekšlikums paredz Kredītiestāžu likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteikt pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem informēt VID par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā. Šādu informāciju minētās iestādes jau šobrīd sniedz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. Informācijas saņemšana tikai pēc konkrēta pieprasījuma neļauj VID savlaicīgi konstatēt nodokļu maksāšanas iespējamos pārkāpumus, skaidroja Finanšu ministrijā. Proti, nodokļu kontroles pārbaudes procesā nereti atklājas, ka banku kontu informācija būtiski atšķiras no nodokļu maksātāju iesniegtās informācijas deklarācijās un pārskatos VID. Ņemot vērā, ka aizdomīga naudas plūsma ir ļoti būtiska riska informācija, lai atklātu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, arī noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar nodokļu nomaksu, ir vieni no izplatītākajiem nodarījumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumos, VID ir svarīgi savlaicīgi saņemt informāciju par aizdomīgiem darījumiem, kas ir tā kompetencē, uzsvēra Finanšu ministrija.
Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji atzina, ka aplokšņu algas ir viena no «sērgām», ar kurām jācīnās, un šim mērķim ir jāizmanto visu veidu instrumenti, sākot no pašu uzņēmēju – konkurentu –, beidzot ar darbinieku – ziņotāju – «signālu» pārbaudi par aplokšņu algām un banku kontu izpēti. Proti, cilvēki, kuri saņem minimālo algu un vēl papildu «dāvaniņu» aploksnē, to bieži vien iet un ar bankomāta palīdzību iemaksā savā bankas kontā. Tādējādi tiek oficiāli atzīta papildu algas daļas esamība, kura ar nodokļiem netiek aplikta. Dodot nodokļu administrācijai iespējas iegūt ziņas par šādām regulārām skaidras naudas «iemaksām», izmantojot bankomātus, tiek cerēts samazināt tieši aplokšņu algu saņēmēju loku un, vēl jo vairāk, «atsist apetīti» to izsniedzējiem kaut ko tādu darīt. Tomēr jārēķinās, ka skaidras naudas iemaksa kontā vēl nebūt nenozīmē, ka patiešām tiek saņemta nauda aploksnē. Turklāt diez vai visi aplokšņu algu saņēmēji tā nekavējoties skrien meklēt bankomātu, kurā šādi saņemto iemaksāt kontā. Nenoliedzami, nodokļu administrācijai būtu jautājumi arī par mazo algu veicējiem par papildu naudas iemaksām un varbūt pārskaitījumiem no trešajām personām brīdī, kad tiktu prasīts atmaksāt no valsts maka pienākošos diferencētā neapliekamā minimuma daļu, ko valdība vēlas sākt iedzīvināt jau no 2016. gada. Bez tam ar šādu metodi nodokļus maksāt tiktu piespiesti tie, kuri izīrē dzīvokļus un samaksu par to saņem caur bankas kontu. Tāpat arī dažādi privātu izklaižu organizētāji.
Plašāk lasiet rakstā Privātpersonu banku konti zem VID papēža piektdienas, 4.septembra laikrakstā Dienas Bizness (4.,5.lpp)!
