Eiro valūta nav bijusi brīnumnūjiņa, kuru novicinot atrisinātos visas nebūšanas biznesā; ieguvumi – konvertācijas izmaksu samazinājums, taču izpalicis iepriekš solītais ārvalstu investīciju apmēra uzrāviens , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Neraugoties uz darījumu pasaulē bieži vien sludināto viedokli par to, ka Latvijas iestāšanās eirozonā un ar to saistītā valūtas konvertācijas izdevumu samazināšanās dos ievērojamu grūdienu Latvijas eksportam un kopējai valsts tautsaimniecības izaugsmei, pērn ir noticis pretējais. Valsts ekonomikas izaugsmes temps gada laikā ir sarucis aptuveni divtik, trešajā ceturksnī valsts iekšzemes kopprodukta pieaugumam gada izteiksmē palielinoties par 2,4%. Tādējādi šobrīd var teikt, ka Latvijas ekonomika patlaban uzrāda lēnāko izaugsmes tempu kopš atkopšanās no iepriekšējās finanšu krīzes.
Lai arī plašākos sabiedrības slāņos ekonomikas lēnīgums bieži vien tiek saistīts ar situāciju Krievijā un Ukrainas austrumos, šī faktora nozīme dažās jomās ir relatīvi neliela, taču ir nozares, kur ietekme ir būtiska. Lielāku iespaidu uz tautsaimniecības bremzēšanos ir atstājusi samērā smagnējā Rietumeiropas ekonomika, sevišķi saistībā ar ieilgušu pamat inflācijas samazināšanos eirozonā, kura uzskatāmi liecina par zemo patērētāju aktivitāti, kam seko grūtības kāpināt realizācijas apjomus, lēna naudas aprite ekonomikā un galu galā traucējumi kopējam labklājības pieaugumam. Raugoties no šāda skatu punkta, iepriekšējās neērtības, kas saistītas ar valūtas konvertāciju un papildu izmaksām, var izrādīties sīkums salīdzinājumā ar to, ja eirozona tiešām nokļūtu ilgstošā deflācijā. Lai arī Eiropas Centrālā banka īsteno un ir gatava turpināt apjomīgu finanšu līdzekļu ieplūdināšanu finanšu sektorā, pagaidām deflācijas draudiem gals nav redzams, arī par pozitīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, iestājoties valūtas savienībā, runāt ir stipri pāragri.
Uzņēmēju viedokļi par eiro ieviešanu dalās, ko spilgti atspoguļo DB apkopotā informācija. Piemēram, transporta jomas uzņēmumi eiro vērtē kā ieguvumu, ņemot vērā, ka atkrīt valūtas konvertācijas izdevumi. «Mums no tā ir tikai ieguvumi,» DB norāda SIA Kreiss pārstāvis Boriss Zaks. Proti, jo mazāk valūtu, jo vieglāk strādāt, tāpat ir arī mazāk riska uzņēmējdarbībai. «Gaidām, kad eiro ieviesīs arī Krievijā un Baltkrievijā,» paironizēja kādas pārvadājumu kompānijas darbinieks. Kopējais secinājums, kas izriet no DB apsekojuma, ir tāds, ka visvairāk eiro labumus novērtē tie uzņēmumi, kas strādā eirozonā. «Uzsvērām, ka eiro samazinās valūtas konvertācijas izmaksas. Bez šaubām – piepildījies! Tie ir ap 70 miljoniem eiro gadā, ko ietaupījuši Latvijas uzņēmēji un iedzīvotāji,» piebilda Latvijas Bankas komunikācijas speciālists Jānis Silakalns.
Visu rakstu Eiro nav brīnumlīdzeklis un viedokļus lasiet piektdienas, 16. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!