Baltijā vislielākās valsts augstāko amatpersonu algas ir Igaunijā, kam seko Lietuva un Latvija; atalgojuma ziņā visā Eiropā amatpersonas sapnis tomēr ir ES institūcijas, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Šogad nedaudz ir augusi Saeimas deputātu alga, kas mēnesī ir apmēram 2291 eiro liela, un valsts augstākās amatpersonas ik pa laikam ar piesardzīgu retoriku norāda uz ministrijās nepieciešamo atalgojuma pieaugumu, kas ir zemāks nekā Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Tas ir saprotams, jo algu pacelšana pašiem sev nav populārs temats, kas vairotu vēlētāju simpātijas pret politiskajām partijām, jo daudzās nozarēs vēl aizvien atalgojuma līmenis ir ārkārtīgi zems. Tāpat būtisks ir jautājums par to, vai, paceļot algas amatpersonām, tiešām mazinātos iespējamie korupcijas riski valsts pārvaldē, jo, kā zināms, apetīte aug ēdot. Savukārt uzņēmēji vairākkārt ir norādījuši, ka biznesā cilvēki ar vajadzīgām iemaņām saņem daudz vairāk nekā valsts pārvaldē, tomēr kopumā sabiedrībā šāds temats nav populārs un negūst vairākuma atbalstu. Viens no veidiem, kas izskanējis saistībā ar ierēdņu algu palielināšanu, ir tāds, ka varētu tikt saglabāts esošais atalgojuma apmērs, bet samazināts valstī kopējais strādājošo skaits, tādējādi paceļot algas. Jāatgādina, ka pērn Saeima rosināja 800 eiro neto algas pielikumus ministriem, kas tika argumentēta ar nepieciešamību pēc daudzmaz atbilstoša atalgojuma attiecīgās nozares līderim, tomēr priekšlikums caurkrita, un pašlaik ir dzirdama vien murmināšana par principiālu nepieciešamību pēc korekcijas, bet ne par konkrētiem skaitļiem.
Līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā valdošajās aprindās ar runām par algas pielikumiem cilvēki ir piesardzīgi, un skaļiem mediju virsrakstiem, piemēram, par to, kurš valstī var cerēt uz 13. algu, seko čiks. Proti, neviens nevar, un publiskajā sektorā strādājošie jau noteikti ne. Tā pērn ap Ziemassvētkiem Lietuvas ministrijas un prezidentes kanceleja «atkrustījās», ka nebūs ne prēmiju, ne piemaksu.
Lietuvas medijos arī nav lasāms par nesenākām diskusijām par ministru algām, un par šo tēmu acīmredzot nemīl runāt arī valdībā. Var jau būt, ka tas saistāms ar atvaļinājumu sezonu, bet DB nedēļu nācās par sevi atgādināt vairākām Lietuvas valdības kontaktpersonām, lai noskaidrotu algu līmeni kaimiņzemes valdībā. Iznākumā informācija tika sniegta tikai par premjera kanceleju, un tā pati lietuviešu valodā. Ar baltu valodu kopīgo sakņu palīgu top skaidrs, ka Lietuvas premjera alga šogad ir 4074 eiro mēnesī – nedaudz lielāka nekā Latvijas kolēģei. Salīdzinoši atsaucīgāka ir kaimiņu prezidentes kanceleja, un DB noskaidroja, ka prezidentes neto alga ir 5454,90 eiro mēnesī. Jāatgādina, ka, stājoties amatā 2009. gadā ekonomiskās krīzes situācijā, Daļa Grībauskaite paziņoja, ka saņems pusi no līdzšinējā Valsts prezidenta atalgojuma. Vērtējot viņas atalgojumu, jāņem gan vērā, ka Lietuva ir daļēji prezidentāla republika ar plašākām prezidenta pilnvarām nekā Latvijā. Igaunijas prezidenta un valdības kanceleja ar informācijas sniegšanu ir nesalīdzināmi operatīvāki (tas prasīja pāris stundas) un dāsnāki, un, kā jau tas mūsu ziemeļu kaimiņiem ierasts, oficiālā informācija, ieskaitot likumu par valsts amatpersonu atalgojumu, ir viegli pieejama angliski. Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess mēnesī pelna 5050,23 eiro, un papildus viņam pienākas arī kompensācija reprezentācijas izdevumiem 20% apmērā no algas jeb 1010,05 eiro. Igaunijas premjerministra alga ir 5298,80 eiro mēnesī, bet nozaru ministru alga ir 4503 eiro mēnesī. Ministriju kancleru alga Igaunijā ir 4053,58 eiro. Atskaites punkts valsts amatpersonu atalgojumu aprēķinā ir augstākajām amatpersonām ar likumu noteiktais 5200 eiro atalgojums.
Atalgojuma ziņā visā Eiropā amatpersonas sapnis tomēr ir ES institūcijas. Salīdzinot «Briseles labumus» ar algu vidējo līmeni valstī, vispiemērotāk šķiet vērtēt Eiropas Parlamenta deputāta peļņu, un tā EP ir ievērojami lielāka par algu gan nacionālajos parlamentos, gan attiecīgajās dalībvalstīs vidēji. Tiesa, viena lieta ir atšķirīgais izpeļņas līmenis, loģiski, arī lielākās pilnvaras, ietekme un, jācer, arī atbildība par Briselē darāmo darbu, tomēr kaut kas pavisam cits ir, kā tas sasaucas ar darba tirgu un sociālo situāciju pašu valstīs.
Plašāk lasiet rakstā Cik saņem Ilvess un Grībauskaite? trešdienas, 12. augusta, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!
