«LED gaismekļi ir tā niša, kur Latvijas uzņēmēji var un spēj iesaistīties lielajā Eiropas tirgū ar šo tehnoloģiju izstrādēm.»

To intervijā DB saka SIA Moduls interjers Projektu nodaļas vadītājs Ingars Ozoliņš.

Nesen tapis atvērts Mārupes Rimi projekts, kas ir lielveikals, kurā izmanto tikai LED apgaismojumu. Vai tā ir tendence?

Tā neapšaubāmi ir tendence. Jā, pilnīgi visur Mārupes Rimi projektā tiek izmantots LED apgaismojums – gan veikala tirdzniecības zālē, gan īrnieku telpās, noliktavās un teritorijā ārpusē. Šis ir pirmais pilnībā ar LED apgaismojumu aprīkotais Rimi veikals Latvijā. Uzņēmums mainīja veikala būvniecības projekta konceptu. Pamatiemesls, kāpēc tas bija jādara, bija uzstādītās jaudas trūkums, taču LED apgaismojuma ieviešana nebija vienīgais energoefektivitātes projektā, kas ļāva ietaupīt jaudu. Bija nepieciešams paveikt ko kardinālu, lai ietaupītu jaudu. Rezultātā tika panākts elektrības ietaupījums, līdz ar to investīcijas pašam Rimi kā attīstītājam atmaksājās. Tomēr jāsaka, ka LED apgaismojumu Rimi veikalos sadarbībā ar Moduls interjers projektu nodaļu sāka ieviest jau 2014. gadā. Taču pilnībā neviens veikals tikai uz LED apgaismojumu vēl līdz šim nebija pārgājis, jo LED tehnoloģijas tam vēl nebija gatavas. Lai gan minētās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, sākotnēji simtprocentīgas pārliecības nebija. Jo tehnoloģija ir jāpārbauda, pirms varam to pielietot klienta vajadzībām.

Kultūras ministre Helēna Demakova tomēr pieņēmusi lēmumu atkāpties, Db apstiprināja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Šodien Ministru prezidentam Ivaram Godmanim (LPP/LC) tiek nogādāts kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) iesniegums par atkāpšanos no ministra amata. Savus pienākumus H. Demakova beidz pildīt sākot ar 12.janvāri.Demakova atkāpjas

Viņa uzskata, ka piemērots pēctecis viņas amtā būtu viens no Tautas partijas dibinātājiem, aktieris, Cēsu pilsētas domnieks un jau vairākus mēnešus Helēnas Demakovas padomnieks Juris Žagars. Vienlaikus kļuvis zināms, ka Helēna Demakova arī neatjaunos Saeimas deputāta mandātu un nekandidēs ne pašvaldību, ne Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Līdz 2009.gada janvāra beigām Kultūras ministre Helēna Demakova pieņems lēmumu, vai veselības stāvokļa dēļ uz laiku pārtraukt aktīvu politisko darbību, liecina Helēnas Demakovas paziņojums presei.

Ministre informē, ka medicīnisku izmeklējumu rezultātā viņai ir konstatēta locītavas kaula saslimšana. «Locītavas slimība tās pašreizējā fāzē no ārstu puses tiek vērtēta kā akūta un prasa nekavējošas konsultācijas ar speciālistiem par turpmāko ārstēšanas gaitu, režīmu, operācijas veidu un laiku.

Saslimšanas straujo attīstību ir veicinājusi fiziska trauma, kuru guvu pērnā gada oktobrī, taču nepievērsu tai uzmanību,» skaidro ministre. Viņa norāda, ka locītavas ārstēšana prasīs nopietnu terapiju un ķirurģisku iejaukšanos un turpmāko trīs nedēļu laikā paredzētas konsultācijas ar medicīnas speciālistiem Latvijā un ārvalstīs, lai noskaidrotu, kāda veida ārstēšana būs nepieciešama. Atkarībā no ārstu ieteikuma būšot jāpieņem lēmums, vai ārstēšana, kas pesimistiskā gadījumā aizņems vairākus mēnešus, ļaus viņai pilnvērtīgi pildīt kultūras ministres pienākumus. «Patlaban ticamība, ka man uz laiku, kas var sasniegt vairākus mēnešus, būs jāpārtrauc aktīva politiskā darbība, ir vērtējama kā tuva piecdesmit procentiem. Ja tik augstas atbildības darbs, kāds tas ir ministram Latvijas pašreizējos apstākļos, būs jāpārtrauc uz vairākiem mēnešiem, ir skaidrs, ka atbildību par nozares līdzsvaru un attīstību nevarēs atstāt tikai valsts sekretāra – pat vislabākā, kā tas ir Kultūras ministrijas gadījumā – ziņā,» tā Demakova.

Lai gan kultūras ministre Helēna Demakova šobrīd teorētiski atrodas mājas režīmā un savus tiešos pienākumus nepilda, TV3 raidījums Nekā personīga sastapis H. Demakovu piektdien lidostā Rīga, dodoties uz Parīzi.

Sirgstošā Demakova dodas uz ParīziKā jau ziņots, drīz pēc klajā nākušās informācijas par pērnā gada pēdējā dienā noslēgto vairāk kā 6. milj. Ls vērto koncertzāles līgumu, kuru Valsts prezidents Valdis Zatlers nodēvēja par amorālu, kultūras ministre sasirga, vēlāk izplatot informāciju par konstatētu locītavas saslimšanu, kas iespējams varētu liegt viņai pildīt ministres pienākumus.

Dodamās uz Parīzi, H. Demakova nevēlējās atbildēt uz Nekā personīga žurnālistu jautājumiem.

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Gaismas pils būvniecība nav jāaptur valsts smagās finansiālās situācijas dēļ, bet gan jāturpina būvēt, jo tam būs vairāki ieguvumi, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Kultūras ministre Helēna Demakova.

“Investīcijas ir jāsekmē. Pašā celtniecībā un apkārt nodarbināto skaits ir tikpat liels kā kultūras sektorā, tas nav arguments, bet arguments ir tāds, ka šobrīd ir jāstimulē ekonomika un tas ir viens no lielajiem objektiem. Tieši par to pašu runā N. Sarkozī un A. Merkele, cilvēki, kas seko ārzemju notikumiem, saprot, ka nav cita veida, kā stimulēt ekonomiku. Mums dramatiski krītas ekonomiskā aktivitāte, būvniecībā jau tas sasniedzis 8%. Otrs arguments – nekad būvnieki paši cenas nenolaidīs. Mēs nolaidīsim - Kultūras ministrija un aģentūra piespiedīsim nolaist cenas, tāpēc, ka šobrīd ir izdevīga konjunktūra, mums ir jānospiež cenas uz leju,” uzsver H. Demakova.

«Parasti pasaulē šādus objektus pavada liels tautas entuziasms. Ar to lepojas jebkurā Eiropas valstī. Grūti saprast, kāpēc pie mums ir tā, kā ir,» saistībā ar Gaismas pils būvniecību intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka Kultūras ministrs Ints Dālderis.

Jaunais tilts pār Daugavu ir aktuāls piemērs, norāda ministrs. «Viena cilvēku daļa principā ir «pret». Eifeļa torņa nojaukšanas biedrība Parīzē pastāv vēl mūsdienās. Ir vēl viena daļa, kas uzskata, ka bibliotēkas un grāmatas vispār ir novecojis formāts. Tad vēl iebildes pret arhitektonisko veidolu. No visiem šiem aspektiem veidojas kopaina. Vēlos vērst uzmanību, ka saskaņā ar pēdējiem socioloģijas datiem Gaismas pils celtniecību atbalsta vairāk par pusi Latvijas pilsoņu - turpat divreiz vairāk nekā dalību Eiropas Savienībā; taču skeptiķu balsis vienmēr ir daudz skaļākas. Tie, kas spēj pacelties tām pāri un saprot, kāds būs Gaismas pils pienesums kultūrai pēc gadiem piecdesmit, saprot bibliotēkas nepieciešamību. Bet, protams, ir jācīnās pret nelikumībām, pret pārtēriņiem un pārmērībām,» stāstījis I. Dālderis.

Ar Latvijas gaismas mākslinieku radošās apvienības I Did It interaktīvā gaismas mākslas objekta Emogrāfs ceremoniālu iedarbināšanu piektdien Singapūrā atklāts Āzijas lielākais gaismas festivāls i Light Marina Bay.

Dažas dienas pirms gaismas festivāla sākuma tā rīkotāji izvēlējās, ka tieši Emogrāfs būs centrālais gaismas mākslas objekts festivāla atklāšanas ceremonijā un simboliski atklās trīs nedēļas ilgos gaismas svētkus Singapūrā.

i Light Marina Bay atklāšanas ceremonijā kā pirmais Emogrāfa ierīci izmēģināja Singapūras Nacionālās attīstības ministrs Lorenss Vongs, tādejādi iededzot pirmās gaismas un paziņojot par festivāla sākumu.

Emogrāfa dalība festivāla atklāšanas ceremonijā no rīkotāju puses līdz šim tika rūpīgi glabāta kā īpašs pārsteigums.

Latvijas autoru darbs Singapūras gaismas festivālā būs aplūkojams uz Marinas līča pilsētas mākslas galerijas fasādes visu tā norises laiku no 4. līdz pat 27. martam.

Valmieras stikla šķiedras ražotais produkts Atex® iedvesmojis divas apņēmīgas jaunietes - valmierieti Viktoriju Šarlāni un viņas kursabiedreni no Serbijas Mariju Dondoviču (Marija Dondovic). Viņām, studējot Eindhovenas Dizaina Akadēmijā Nīderlandē, Atex® kļuvis par daļu no kopīgā diplomdarba - jaunradītā produkta «Light Screens» jeb «Gaismas ekrāni», informēja uzņēmumā.

«Gaismas ekrāni» ir funkcionāli gaismas objekti atvērtā tipa biroju telpām, kurās nav ierīkotas atdalošās sienas individuālām darba vietām un kurās trūkst dabīgā apgaismojuma. Gaismas risinājums palīdz radīt atmosfērisko gaismu. «Gaismas ekrāni» kalpo arī kā gaismas un skaņas kontroles mehānismi, nodrošinot efektīvāku gaismas izkliedēšanu telpā, izvairoties no žilbinošas un spilgtas gaismas, un labāku skaņas akustisko efektu. Radīto objektu forma ir izlocīta no vienas tērauda caurules, pie kuras piefiksēts alumīnija rāmis ar Atex® membrānu. Kā gaismas avots izmantota LED spuldze.

Ceļš pretī diplomdarba projektam «Gaismas ekrāni» saistīts ar Viktorijas interesi par to, kas īsti tiek ražots Valmieras stikla šķiedrā. Vienā vasarā viņa apmeklēja uzņēmumu, aplūkoja jaunākos materiālus un inovācijas šajā jomā un iedvesmojās no pieredzētā. Lai gūtu atbildes uz sev būtiskiem jautājumiem, tika sazvanīts Valmieras stikla šķiedras meitas uzņēmums Lielbritānijā, kur tiek ražotas Atex® membrānas. Pie projekta jaunietes sāka strādāt kopā, jo abas vieno ne tikai līdzīgs redzējums dizainā, bet arī draudzība. Kā viņas pašas saka, komandas darbs pie projekta īstenošanas ir tikai stiprinājis abu draudzību.

Andris Šķēle un citi Tautas partijas dibinātāji pastarpināti ziedojuši Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, raksta laikraksts Dienas bizness.

Likvidējot sabiedriskās izglītības fondu Jaunā akadēmija, kuru veidojuši Tautas partijas biedri, uzņēmēji un dažādu radošo profesiju pārstāvji, prasījuma tiesības pret stipendiātiem, kas vēl nav atdevuši no fonda mācībām saņemtos kredītus, nodotas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) atbalsta biedrībai.

Lai gan jau šā gada pavasarī tika runāts par Jaunās akadēmijas likvidēšanu, oficiāli tas noticis tikai šā gada 20. novembrī, liecina Lursoft datu bāzē rodamā informācija. Savukārt LNB atbalsta biedrība par Jaunās akadēmijas tiesību un saistību pārņēmēju kļuvusi, pamatojoties uz 22. oktobrī parakstītu vienošanos.

Kultūras ministrija uzskata, ka Nacionālās bibliotēkas projektā nav izskatāma iespēja ēkas celtniecību finansēt pēc valsts un privātās partnerības modeļa. "Valsts un privātās partnerības modeļi klasiski paredz, ka ēka vai tās daļa uz laiku vai vispār nonāk privātīpašnieka rokās, kas nav pieļaujams Gaismas pils gadījumā, jo Nacionālā bibliotēka ir valsts atbildība un nacionālās pašcieņas jautājums," akcentē ministrija.

Kultūras ministrija šodien, 10.oktobrī, izplatījusi paziņojumu, ka valdībai, lemjot par Lattelecom privatizāciju, būtu konceptuāli jāvienojas arī par to, ka daļa no šī uzņēmuma privatizācijas ieņēmumiem iezīmējama Nacionālās bibliotēkas projekta jeb Gaismas pils īstenošanai, jo tas ir vienīgais reālais risinājums tās celtniecības finansēšanai.

Kultūras ministrijas paziņojums: "Inteliģences pārstāvji jau ir vērsušies ar atklātu vēstuli pie valdības un sabiedrības, norādot, ka Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana ir tikpat svarīga kā Latvijas iestāšanās NATO un ES. Norādot, ka Gaismas pils celtniecību nedrīkst atlikt, inteliģences pārstāvji mudina valdību rezervēt daļu Lattelecom privatizācijas ieņēmumu Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai.

Pieminekļa «Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no fašistiskajiem iebrucējiem» jeb tā dēvētā Uzvaras pieminekļa māksliniecisko vērtību savā ziņā var pielīdzināt Brīvības piemineklim vai Brāļu kapu ansamblim, Latvijas Radio pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas priekšsēdētājs, mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis.

«Šajā piemineklī ir liels mērogs, kurā izveidots ansamblis, kas savā veidā līdzvērtīgs, es nebaidos salīdzināt, Brāļu kapu ansamblim un Brīvības piemineklim. Tas savā apkārtnē pakļauj lielu teritoriju un ienes viņā savu emocionālo starojumu, jā, tādu starojumu, kādu prasīja tā laika māksla,» norādīja mākslas zinātnieks.

Tajā pašā laikā O. Spārītis prognozēja, ka politiskajās sarunās par pieminekļa nākotni mākslas zinātāju viedoklis netiks ņemts vērā.

Iepriekš rakstīts, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns pauda, ka Uzvaras piemineklim neesot vietas blakus Gaismas pilij un ka nākotnē šī pieminekļa vietā varētu atrasties, piemēram, starptautisks stadions, taču pašam piemineklim Rīgas panorāmā būtu jāizskatās citādāk. Savukārt portālā ManaBalss.lv par iniciatīvu, kas piedāvā nojaukt tā dēvēto Uzvaras pieminekli un atjaunot laukuma vēsturisko plānojumu, parakstījušies vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku. Tiesa gan, lai jautājumu par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu skatītu parlamentā, ieceres ceļš varētu nebūt viegls, jo tas būtu pretrunā ar 1994. gadā noslēgto Latvijas valdības līgumu ar Krieviju, norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvis Kārlis Eihenbaums.

Kultūras ministrija, slēdzot līgumus par Gaismas pils celtniecību vai koncertzāles projektēšanu, iespējams, varēja noslēgt izdevīgākus līgumus.

Latvijas praksē izmantojami FIDIC līgumi, kas tiek izmantoti uzsākot būvniecības, projektēšanas vai konsultāciju projektus, pārsvarā netiek īpaši pētīti, bet slēgti tikai balstoties uz labās prakses piemēriem. Noslēgtie līgumi ir ļoti sabalansēti, tomēr pašreizējā ekonomiskajā situācijā bijusi iespēja slēgt vienkāršāku, tomēr saprotamāku un, iespējams, valstij un nodokļu maksātājiem izdevīgāku līgumu, neizmantojot FIDIC. FIDIC līgumi ir Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas tipveida līgumi, kas parasti tiek piemēroti liela apjoma (vairāku miljonu latu) pasūtījumos un to izmantošanai ir nepieciešamas gan speciālas zināšanas, gan ievērojami resursi līguma administrēšanai, norāda juridisko konsultāciju firmas Sorainen partneris Ģirts Rūda.

Vaiņodes pagasta padome kopā ar domubiedriem turpina iepriekšējos gados aizsākto tradīciju un arī šogad, 16. augustā Vaiņodē, notiks trešie Gaismas Svētki.

Lai atjaunotu aviācijas tradīcijas Vaiņodes lidlaukā, jau trešo gadu tiek rīkoti Gaismas Svētki, un šogad svētku vadmotīvs ir No pieredzes uz zināšanām. Gaismas Svētku idejas autori un domubiedri ir lidlauka īpašniece Ināra Avotiņa un mūziķis Igo. Šogad Gaismas Svētkus organizē Vaiņodes pagasta padome.

Gaismas Svētku laikā varēs gūt jaunas zināšanas par aviāciju un ieraudzīt daudz jauna un nebijuša – būs iespēja vairāk uzzināt par aviācijas vēsturi un lidaparātiem pirmajā konferencē, vērot aizraujošas ātrākās automašīnas sacīkstes ar lidmašīnu, pētīt noslēpumainos debess spīdekļus, piedalīties papīra lidmašīnu sacensībās un citās atrakcijās, kā arī svētku izskaņā baudīt koncertus un krāšņo uguņošanu. Gaismas Svētkus atbalsta Ināras Avotiņas juridiskā firma, tipogrāfija Indriķis, Hansabanka.

Vēl 60 miljonu latu, ja kāds grib, lai leģendārā Gaismas pils, kas jau tāpat nodokļu maksātājiem izmaksā 116 miljonus latu, vispār vērtu vaļā durvis.

Iepriekšējo gados, realizējot kādu pietiekami lielu projektu, šāda veida stāsti tika dzirdēti laiku pa laikam, jo parasti kaut kā atklājās dažādi neparedzēti darbi, sarežģījumi un inflācijas pieaugumi, ko iepriekš it kā nevarēja paredzēt. Nereti arī šādos gadījumos tas lielā mērā izskatījās pēc vienkāršas naudas izspiešanas, taču nu stāsts ir pavisam citāds.

Proti, plānojot jaunās Nacionālās bibliotēkas būvniecību, izmaksās nav iekļautas tādas pozīcijas kā kondicionēšanas iekārtas, katlumāja, labiekārtošanas darbi utt. Tātad runa ir par lietām, bez kurām nevar iztikt faktiski nevienas būves gadījumā, izņemot suņu būdu un ķemertiņu lauku sētā. Turklāt šie 60 miljoni latu tāmē nav iekļauti tāpēc, ka pasūtījuma brīdī minētie komponenti vienkārši vēl nav bijuši uzprojektēti. Līdz ar to šajā kontekstā rodas viens otrs būtisks jautājums. Pirmkārt, kā interesēs bija pieņemt lēmumu par būvniecības uzsākšanu tik strauji, nesagaidot, kamēr tiek izstrādāti visi nepieciešamie projekti un aprēķinātas izmaksas? Jāatgādina, ka Gaismas pils projekts tika muļļāts vairāk nekā desmit gadus, un tādējādi būs grūti kādam iestāstīt, ka vēl dažus mēnešus pagaidīt nu nekādi nevarēja. Tātad šeit atbildīgajām institūcijām būtu vērts papētīt, kam un kāpēc vajadzēja, lai attiecīgie dokumenti tiktu parakstīti pēc iespējas ātrāk.

Pārdošanā ir izlikta vēsturiskā Kaucmindes pils Bauskas novadā. Pils tiek pārdota par 250 000 eiro, liecina informācija nekustamo īpašumu kompānijas Rent In Riga mājaslapā.

Pils tiek piedāvāta kā investīciju objekts, un saskaņā ar pašreizējā īpašnieka sniegto informāciju objekts ir pieejams.

Privātīpašums Kaucmindes pils sastāv no pils ēkas 2887 kvadrātmetru kopplatībā un tam pieguļoša gleznaina parka 4,59 hektāru platībā.

Kaucmindes pili ieskauj divi dārzi: viens regulārais dārzs, kuru veidojis dārznieks K.Savickis ap 1780.gadu, bet otrs ir ainavu parks, kas veidots 19.gadsimtā un aptver Kauces upītes gravu. Zemes gabala ziemeļu robežu veido neliela upīte, rietumu robežu - divi sakopti un iztīrīti mākslīgie dīķīši.

Kaucmindes pils atrodas Latvijas arhitektonisko pērļu trijstūrī. Līdz baroka stila Latvijas arhitektūras un mākslas šedevram Rundāles pilij ir tikai astoņi kilometri, līdz viduslaiku restaurētajai Bauskas pilij - trīs kilometri, bet līdz Mežotnes pilij - 10 kilometri.

No pirmdienas, 9.novembra mājas lapā www.staroriga.lv pieejama informācija par visiem piecdesmit sešiem gaismas festivāla Staro Rīga objektiem. Lielākā daļa festivāla objektu izvietota pastaigu maršrutos Vecrīgas teritorijā un pilsētas centrālajā daļā, taču lielāki objekti izvietosies Skanstes ielas rajonā un Brīvdabas muzejā.

Visi objekti sadalāmi piecās grupās - festivāla laikā būs apskatāmi 18 jauni festivāla programmas gaismu objekti, 3 festivāla programmas gaismu objekti no 2008. gada programmas, 9 objekti, kas tapuši ar festivāla sadarbības partneru atbalstu, 12 LMA studentu programmas gaismu objekti, kā arī 14 pilsētvides pastāvīgie gaismu objekti.

Pils laukumā, Torņa ielā un Aldaru ielā būs skatāmi Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas studentu darbi, kas iekļausies trīs idejiskās koncepcijās - Esi starā - ej ar tumsu karā!, Parazīti un Gaismoņi.

Jaunizveidotajos 18 gaismas festivāla objektos izmantots gan spuldžu, gan LED spuldžu spīdējums, gan video projekcijas, gan īpaši gaismas efekti. Jauno objektu vidū atrodami gan interaktīvi gaismas objekti, gan lielformāta pilsētvides objekti.

Gaismas pils restorāna nosaukums būs Kleever, šodien Gaismas pils durvju atvēršanas svinīgajā pasākumā paziņoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts.

Viņš stāstīja, ka pavasarī sabiedrības pārstāvji iesūtīja aptuveni 700 dažādu restorāna nosaukumu variantu, tomēr neviens no tiem pilnībā neatbilda restorāna konceptam. Bibliotēkas un restorāna darbinieki diskutējuši un izvēlējušies nosaukumu, apspēlējot vārdu Klīversala, aplūkojot tā semantisko jeb nozīmju daudzpusību.

Vārda priekšvēsture saistāma ar vēsturisku vietu un Rīgas pilsētas apgabalu, kur šobrīd atrodas Gaismas pils. Avotos šī vieta pirmoreiz minēta jau 1248.gadā, bet 17.gadsimta sākumā ūdensceļu aizsērējumi tās apkārtnē izveidoja vairākas mazas saliņas - Mazo Klīversalu un Kārķu salu, kas saplūda kopā ar Klīversalu un izveidoja Lielo Klīversalu. Vietvārds radies ap 1670.gadu, pateicoties vietējam koktirgotājam Dītriham Klīveram. «Apvienojot vēsturisko kontekstu ar Klīversalas vārda iespējamām interpretācijām, nonācām pie nosaukuma Kleever», teica Zilberts, piebilstot, ka nosaukuma pamatā ir atrašanās vieta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tās vēsturiskā atrašanās vieta un iespējamā nākotnes attīstība. Starptautiski vārds kleever skan līdzīgi vārdam clever angļu valodā, kas tulkojumā nozīmē gudrību. Tas savukārt veido saikni ar bibliotēkas vērtībām un apkārtnes pakāpenisko, bet progresīvo attīstību, norādīja bibliotēkas pārstāvis.

Latvijā ir pietiekami lielas ozolu audzes, lai ar tām pietiktu Gaismas pils grīdas izklāšanai, komentējot Gaismas pils autoruzrauga Mārča Mežula pausto, ka Latvijā neaug tik lielas ozolu birzis, kas atbilstu Gaismas pils parametriem, Db.lv norādīja parketa un grīdas dēļu ražotājuzņēmuma Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds. Turklāt bibliotēkas grīdai nepieciešamie apjomi nav tik milzīgi, lai raisītu uzņēmējos biznesa interesi par šo projektu, bet drīzāk tas ir pilsoņa pašapziņas jautājums par vietējo ražotāju atbalstu.

Diskusiju par to, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) grīdā tiks izmantota Kanādas kļava nevis Latvijas ozols, aizsāka kustība Nepērc svešu!, kuras pārstāvji atgādināja par ieceri Gaismas pils būvniecībā izmantot pēc iespējas vairāk Latvijā ražotu materiālu. Savukārt Kultūras ministrija (KM) skaidroja, ka Kanādas kļavas grīda ir Gaismas pils autora Gunāra Birkerta iecere, un bibliotēkas autoruzraugs Mārcis Mežulis piebilda, ka Latvijā nemaz neaug tik lielas ozolu birzis, no kurām varētu piegādāt nepieciešamos dēļus divu metru garumā un 15 – 18 centimetru platumā.

SIA Amber Wood līdzīpašnieks un Lauksaimniecības Universitātes Kokapstrādes katedras docents I. Akerfelds norāda, ka Latvijā parketu ražo vairāki uzņēmumi, kas varētu nodrošināt ozolkoka grīdas ieklāšanu LNB. Kā piemēru viņš min no Latvijas kokiem ražoto parketu Mākslas muzeja Rīgas Fondu birža grīdu apdarē. Biržas grīdā izmantotie dēļi ir 21 centimetru plati, kas ir krietni vairāk par platumu (15 – 18 centimetri), ko kā nepieciešamo izmēru Gaismas pils grīdai minēja autoruzraugs M. Mežulis.

Piektdien, plkst. 21.00 akcijas GAISMAS TILTI ietvaros iedegsies nu jau 215 tilti 155 Latvijas pašvaldībās un 22 simboliskas gaismiņu vietas. Informāciju par akcijas centrālajiem tiltiem meklējiet Latvijas jubilejas dienasgrāmatā www.lv90.lv sadaļā GAISMAS TILTI vai zvanot uzziņu dienestam 1188.

Dodoties uz tiltiem, noteikti neaizmirstiet paņemt līdzi savu lukturīti vai kādu citu gaismas objektu, lai 21.00 kopā ar visu Latviju varētu vienoties vienā Gaismas tiltā. Tāpat būtiski ir paņemt līdzi arī Latvijas Radio, kas dos galveno signālu gaismiņu iedegšanai visā Latvijā.

Ja kāds šovakar nevarēs klātienē piedalīties akcijā Gaismas tilti, tad pasākumus Rīgā, Daugavpilī, Kuldīgā un Valmierā varēs vērot Latvijas Televīzijas 1. kanāla tiešraidē. Arī Latvijas Radio šovakar stundu nodrošinās tiešraidi un 21.00 aicinās visus iedegt lukturīšus. Latvijas Radio studijā būs akcijas Gaismas tilti vēstnese Žanna Dubska, kā arī notiks sazvanīšanās no dažādiem tiltiem Latvijā. Plānots, ka pārējie akcijas Gaismas tilti vēstneši šovakar dosies uz sev tuvajiem tiltiem visā Latvijā – Nora Ikstena gaismu pacels Rīgā uz Akmens tilta, Māra Ķimele – Valmierā, bet Imants Lancmanis - Rundālē.

Nākamās nedēļas nogalē, svētdien 17. janvārī ar rallijsprintu Ērgļi 2010

sāksies Latvijas rallijsprinta čempionāts. Paredzēts, ka šosezon tiks aizvadīti

septiņi posmi, kuros tiks noskaidroti valsts čempioni piecās ieskaites klasēs.

2010. gada rallijsprinta čempionāta kalendārā atrodami septiņi posmi. Plānots, ka četri posmi risināsies

kopā ar rallija čempionātu – Sarma 2010 Gulbenes rajonā, Madona 2010, Kurzeme 2010 Liepājā un Latvija 2010 (visticamāk – Kuldīgā).

Pērn pionieru loma tika Kurzemes rīkotājiem, kuri pirmie centās apvienot ralliju un rallijsprintu vienā pasākumā. Viedokļi par eksperimentu dalījās, tomēr, ņemot vērā sarukušo dalībnieku abos čempionātos, posmu apvienošana ir veids, kā izdzīvot un pārciest nelabvēlīgo ekonomisko situāciju valstī. Vēl rallijsprinta čempionāta kalendārā iekļauti Kalnamuiža 2010 Kurzemes pusē un Gulbis 2010 Gulbenē. Bet čempionāta pirmais posms rallijsprints Ērgļi 2010 jau pēc pusotras nedēļas, 17. janvārī tiks aizvadīts Ērgļu apkārtnē. 2009. gadā Ērgļi debitēja rallijsprintā un braucēju un līdzjutēju atmiņās palikuši kā lieliskas ziemas sacensības interesantā trasē. Sniega segas biezums un sinoptiķu prognozes liecina, ka arī šogad Ērgļos gaidāmas īstas ziemas sacīkstes. Rīkotāji sportistiem sagatavojuši trīs ātrumposmus, kurus būs jāveic trīs reizes. Viens no dopiem (ar slaveno tramplīnu) virzīsies pa pērn izmantoto ceļu, bet pretējā virzienā. Pārējie divi ātrumposmi ir jauni, tikai vienam atkārtojas neliela daļa no pērn izmantotās trases. Dopu garums – seši, septiņi kilometri. Iepazīšanās ar trasi notiks sestdien, bet rallijsprinta plānotais starts 17. janvārī plkst. 9.35 Road klasei un plkst. 10 sporta automašīnām. Interesanti, ka par sacensību dalībnieku var kļūt ikviens autobraucējs – Road klasē, kas distanci veic pēc regularitātes principa, var piedalīties ar standarta automašīnām. Arī dalības maksa Road grupā dalībnieku piesaistīšanas nolūkā samazināta līdz 60 LVL.

2007. gada 20. septembris

Šodien notiekošā Latvijas Kultūras darbinieku otrā foruma vairāki dalībnieki savās runās pauda viennozīmīgu atbalstu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai, uzsverot, ka projektu nedrīkst atlikt, jo tā īstenošana ir ieilgusi jau septiņpadsmit gadu garumā.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis uzsvēra, ka "mēs īstenosim Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas projektu, lai kā pret to iebilstu populisti, kas atrod aizvien jaunus argumentus tā bremzēšanai". Savukārt kultūras ministre Helēna Demakova norādīja, ka "patlaban ir saņemti būvnieku piedāvājumi celt bibliotēkas ēku. Lētākais konkursā iesniegtais piedāvājums ir uzbūvēt Gaismas pili par 139 miljoniem latu, kas ir ļoti tuvu prognozētajām celtniecības izmaksām tik ļoti sarežģītai un lielai ēkai kā bibliotēka. Taču būvnieku piedāvātie finansēšanas nosacījumi uz 20 gadiem ir kategoriski noraidāmi, un bibliotēku nevarēs būvēt "uz parāda". Tādēļ valdībai šajā situācijā ir jāatrod citi finansēšanas instrumenti, no kuriem visloģiskākais ir 140 miljonu latu paredzēšana no plānotajiem Lattelekom privatizācijas ieņēmumiem."

Tautas partijas premjera kandidātu loks sašaurinās, Demakova vienīgā pieļauj iespēju kandidēt, šodien, 16.novembrī, vēsta laikraksts Diena.

Tautas partija varētu atvēlēt premjera amatu arī citam politiskajam spēkam, šonedēļ izskanējis TP valdes sēdē, un to ir pieļāvis arī TP līderis, premjers Aigars Kalvītis. Viņš kā piemērotu savu pēcteci jau pirms vairākiem mēnešiem nosauca iekšlietu ministru Ivaru Godmani (LPP/LC). Partija nevirzīs savu premjera kandidātu, taču, ja koalīcija vienosies par I.Godmani un Valsts prezidents Valdis Zatlers aicinās viņu veidot valdību, partija šķēršļus neliks, Dienai sacījis LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers.

Nākamajam valdības vadītājam ir jābūt cilvēkam, kas ir gatavs uzņemties šo darbu un kuram acīs deg uguntiņas. Arī tādus kritērijus šonedēļ, runājot par kandidātiem, minējis A.Kalvītis, norāda Diena. Viņš kontekstā ar šo posteni nosaucis četrus savus kolēģus, par kuriem trešdien arī diskutēts TP valdē — tie ir ministri Helēna Demakova, Māris Riekstiņš un Edgars Zalāns, kā arī Rīgas domnieks Edmunds Krastiņš. Taču no TP pārstāvjiem izskan, ka reālākie varētu būt H.Demakova un M.Riekstiņš, jo pārējie tagad un agrāk minētie pretendenti nav pauduši gatavību vadīt valdību.

Bijusī kultūras ministre Helēna Demakova nodibinājusi jaunu uzņēmumu SIA Kiti, liecina Komercreģistra informācija.

Uzņēmums Komercreģistrā reģistrēts šā gada 7. janvārī, tā parakstītais pamatkapitāls ir 2000 Ls, bet apmaksātais – 1000 Ls.

Uzņēmuma valdē kā valdes locekles darbosies Helēna Demakova un Laura Taubenberga – katrai ir piešķirtas tiesības pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi.

Uzņēmuma darbības veids Komercreģistrā nav norādīts. Pagaidām DB nav izdevies uzzināt uzņēmuma valdes locekļu komentāru, ar ko nodarbosies kompānija.

Jau ziņots, ka H. Demakova kultūras ministres amatu atstāja 2009. gada janvārī. Pērn viņa kandidēja Saeimas vēlēšanās no partiju apvienības Par labu Latviju Zemgales apgabalā, kur izpelnījās visvairāk svītrojumu un ieņēma pēdējo vietu 18 kandidātu sarakstā.