Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Degvielas cenas pēdējās dienās ir samazinājušās lielākajā daļā degvielas uzpildes staciju, lai gan cenu samazinājums ir atšķirīgs.

Degvielas tirgotājs Statoil samazinājis degvielas cenas par diviem santīmiem litrā benzīnam un par vienu santīmu litrā dīzeļdegvielai. Attiecīgi 95. markas benzīna cena samazināta no 99,9 santīmiem līdz 97,9 santīmiem, bet dīzeļdegvielas cena - no 97,9 santīmiem līdz 96,9 santīmiem.

Tikpat strauji cenas ir samazinājusi arī Neste un Viada, un patlaban 95. markas benzīns maksā attiecīgi Neste - 95,7 un Viada - 96,9 santīmus, bet dīzeļdegviela attiecīgi - 94,7 santīmus un 95,9 santīmus litrā.

Lukoil 95. markas benzīna cenu ir samazinājis no 98 santīmiem līdz 97,6 santīmiem, bet dīzeļdegvielu no 96 santīmiem līdz 95,6 santīmiem. Latvijas nafta samazinājusi 95. markas benzīna cenu par vienu santīmu līdz 96,7 santīmiem, bet dīzeļdegviela joprojām maksā 95,7 santīmus. Gotika auto cenas samazinātas no 97,7 santīmiem līdz 97,2 santīmiem, bet dīzeļdegvielai no 95,7 līdz 94,7 santīmiem.

Degvielas mazumtirgotāji otro reizi šīs nedēļas laikā samazinājuši benzīna un dīzeļdegvielas cenas, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie degvielas mazumtirgotāji.

Degvielas mazumtirgotāja Statoil Fuel & Retail Latvia (Statoil) degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis aģentūrai BNS norādīja, ka ceturtdien Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās benzīna cena ir samazināta par diviem centiem litrā, bet dīzeļdegvielas cena - par vienu centu litrā.

«Kopumā nedēļas laikā benzīna cenas ir samazinātas par pieciem centiem un dīzeļdegvielas cenas par diviem centiem,» sacīja Žubulis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kopš šā gada jūlija Statoil tīklā benzīna cena ir samazinājusies par 22 centiem litrā, bet dīzeļdegvielas cena ir sarukusi par 15 centiem litrā, saglabājoties zemākajā līmenī kopš 2011.gada.

Sekojot līdzi naftas produktu cenu izmaiņām pasaules biržās, decembra pirmajā pusē degvielas mazumtirdzniecības cenas Statoil degvielas uzpildes stacijās ir samazinātas par 2 centiem benzīnam un par 3 centiem dīzeļdegvielai, informē Statoil Fuel & Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis.

Vidējā miles benzīna cena Statoil degvielas uzpildes stacijās ir 1,064 EUR/l, bet miles dīzeļdegvielas cena – 0,974 EUR/l.

AS Virši-A degvielas nozares eksperts Arnis Andrianovs stāsta, ka, ņemot vērā izmaiņas degvielas biržās, Virši-A degvielas uzpildes stacijās decembra laikā ir vērojamas būtiskas degvielas cenu izmaiņas: 95 E markas benzīna cena ir samazinājusies par vidēji 2,5 eiro centiem litrā, savukārt dīzeļdegviela par vidēji 3 eiro centiem litrā. Šobrīd vidējā 95 E markas benzīna cena Virši-A DUS tīklā ir 1,029 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas vidējā cena ir 0,954 eiro litrā.

Decembrī ir vērojams straujš dīzeļdegvielas biržas cenas samazinājums, aptuveni 100 ASV dolāru par 1 tonnu, kas ir viens no zemākajiem pēdējo gadu laikā. Ņemot vērā tik strauju cenu samazinājumu, ir grūti prognozēt, vai uz svētkiem cenas pazemināsies vēl vairāk, skaidro A. Andrianovs.

Šīs nedēļas nogalē kompānijas Statoil degvielas uzpildes stacijās (DUS) Igaunijā degvielu var iegādāties par līdz pat 0.85 kronu (teju 4 santīmiem) zemāku cenu, ziņo Dv.ee.

24. jūlijā Statoil visās savās DUS Igaunijā samazinājis degvielas cenu par 0.50 kronām (nedaudz vairāk par 2 santīmiem) litrā. Tiem, kas lieto Statoil karti, degviela maksā par 0.85 kronām (gandrīz 4 santīmiem) lētāk, jo kartes īpašniekiem ir atlaide 0.35 kronu (gandrīz 2 santīmu) apmērā.

Arī Neste Igaunijā samazinājusi degvielas cenu par 0.50 kronām (nedaudz vairāk nekā 2 santīmiem) litrā.

Šīs nedēļas sākumā degvielas cenas Latvijā noslīdēja zem 0.70 latiem litrā, tiesa, cenas tika pazeminātas tikai par santīmu.

Statoil DUS cenas Igaunijā:

95 - 14.70 kronas/litrā (0.66 Ls/l)

95 Ultima - 14.95 kronas/litrā (0.67 Ls/l)

Valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu, pauda degvielas mazumtirgotāju "Virši-A" un "Neste Latvija" pārstāvji.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība skaidroja, ka pašlaik dīzeļdegvielai ir definēts obligātais biokomponentes piejaukums 7% apmērā. Ja biokomponente tiek atcelta, tad tirgotājiem būs jāmeklē tirgū pieejamā degviela, lai šos 7% aizvietotu. Pašlaik naftas produktu cenas tirgū ir būtiski augstākas nekā gada nogalē slēgtajos tirgotāju ilgtermiņa līgumos.

Tas nozīmē, ka biokomponentes aizvietošanas process ar parasto degvielu būs būtiski dārgāks nekā minēts Ekonomikas ministrijas veiktajos aprēķinos un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.

Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu 

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi...

Vība arī uzsvēra, ka degvielas tirgotāji jau ir laicīgi slēguši līgumus un iegādājušies biokomponentes apjomus šim gadam. Šo līgumu neizpilde vai laušana tirgotājiem draudēs ar soda sankcijām, kuras attiecīgi būs jāieceno pārdotās degvielas litra cenā.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas, ka atteikšanās no biokomponentes novedīs pie tā, ka valsts nespēs izpildīt Eiropas Savienības (ES) definētos kaitīgo izmešu mērķus, kā rezultātā valstij var draudēt papildus soda naudas, kuras pēc tam var tikt uzliktas uz tirgotāju pleciem. "Uzskatām, ka cenu mazināšanai degvielai nevajadzētu tikt īstenotai balstoties uz vides mērķu neizpildi," norādīja Vība.

Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu politikas īstenošanai valstij būtu jāfokusējas uz attiecīgām izmaiņām nodokļos, piemēram, akcīzes nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanā. Vairums valstu šo scenāriju jau ir izvēlējušās, un pašlaik Latvijā ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai starp Baltijas valstīm.

Savukārt "Neste Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka biodegviela veido tikai 5-6% no katra degvielas litra, kas tiek pārdots degvielas uzpildes stacijā. Salīdzinājumam, apmēram 55% no cenas ir atkarīgi no naftas produktu cenas un apmēram 40% - no valsts noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Valsts nodokļi un nodevas ir vairāk vai mazāk nemainīgi, un nepieciešamības gadījumā valdība tos var salīdzinoši viegli mainīt, savukārt naftas cenas tiek noteiktas globālajā tirgū, un Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tās nevar ietekmēt.

"Tādējādi, ja valdība pieņemtu lēmumu izslēgt biodegvielu no degvielas cenas aprēķina vienādojuma, tas joprojām būtu atkarīgs no naftas cenu svārstībām pasaules tirgū. Tas ir, ja naftas cena pasaulē pieaugtu, tas faktiski padarītu par neesošu iecerēto pozitīvo ietekmi no piejaukuma prasības apturēšanas," skaidroja Beiziķis.

Viņš arī norādīja, ka piejaukuma prasības atcelšana palielinātu Latvijas mazumtirgotāju pieprasījumu pēc degvielas bez biodegvielas piejaukuma. Palielināts pieprasījums, jo īpaši jau tā nestabilā tirgū, iespējams, varētu izraisīt vēl augstākas degvielas cenas.

Beiziķis uzsver, ka šobrīd tirgū jau ir vērojams fosilā kurināmā (īpaši dīzeļdegvielas) deficīts, un piegādes ķēdes ir būtiski mainījušās Rietumu tirgotāju un ražotāju atteikšanās dēļ izmantot Krievijas naftu un degvielu.

Šie faktori ne vien nesamazinātu degvielas (īpaši dīzeļdegvielas) cenas, bet gan tieši pretēji - tās palielinātu, kā arī varētu negatīvi ietekmēt piegādes drošību. "Tā kā naftas un fosilā kurināmā cenas veido apmēram 55% no katra degvielas uzpildes stacijā pārdotā litra cenas, iecerēta biodegvielas komponentes izslēgšana no degvielas cenas vienādojuma var izraisīt pretēju iznākumu, tas ir, faktisku degvielas cenas pieaugumu gala patērētājiem, un var rasties arī degvielas piegādes pārtraukumi," pauda Beiziķis.

Turklāt viņš arī skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Zaļā kursa direktīvai Latvijai obligātais mērķis līdz 2030.gadam ir sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas īpatsvaru transporta sektorā 14% no galapatēriņa. Piejaukuma prasības apturēšana uz laiku uzreiz neietekmētu iespējas sasniegt direktīvas mērķus, taču šo mērķu sasniegšana arī netiktu nekādi veicināta. Beiziķis atzīmēja, ka Latvija jau būtiski atpaliek no 2020.gada mērķa, kas bija 10%, un līdz šim nav pat pietuvojusies tam. Tādējādi jebkurš regulatīvs pasākums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas izmantošanu, Latviju tikai attālinātu no saistošā 2030.gada Zaļā kursa mērķa sasniegšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrija noteikumu grozījumu par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu anotācijā minējusi, ka, izstrādājot kārtību ļaut nepievienot biopiejaukumu degvielai, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas (EK) paziņojums “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”.

Šajā paziņojumā EK ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Sekojot līdzi naftas produktu cenu samazinājumam pasaules biržās, pēdējo divu mēnešu laikā benzīna cenas mazumtirdzniecībā Latvijā ir samazinājušās par 6 centiem, stāsta Statoil Degvielas produktu attīstības departamenta direktors Viesturs Astičs.

Viņš uzsver, ka būtisks (bet ne vienīgais) degvielas mazumtirdzniecības cenas ietekmējošais faktors ir degvielas produktu cenas pasaules biržās. Degvielas produktu cenas pasaules biržās vienlaicīgi ietekmē virkne dažādu faktoru, kas var veicināt gan to pieaugumu, gan samazinājumu (pasaules lielāko ekonomiku izaugsmes rādītāji, naftas produktu rezervju līmenis pasaulē, centrālo banku pieņemtie lēmumi par ekonomikas stimulēšanas pasākumiem), tāpēc nav iespējams viennozīmīgi prognozēt tālāko degvielas produktu cenu attīstības dinamiku pasaules biržās un līdz ar to arī mazumtirdzniecībā.

Salīdzinājumam – gada sākuma benzīna cena pasaules biržās bija vidēji 947 USD/tonnu, benzīna cena mazumtirdzniecībā Latvijā tajā laikā bija – 1,330 EUR/l (ar PVN). Šobrīd benzīna cena pasaules biržās ir apm. 948 USD/tonnu, bet mazumtirdzniecībā Latvijā – 1,32 EUR/l (ar PVN). Līdz ar to Latvijā šobrīd ir vienas no zemākajām degvielas mazumtirdzniecības cenām Eiropā.

Lai arī pasaulē naftas cenas kāpj samērā strauji, Latvijā degvielas cena pašlaik turas apmēram vienā līmenī, un tuvākajā laikā lielas cenu izmaiņas nav gaidāmas, apgalvo Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA)prezidents Ojārs Karčevskis.

Pašlaik gan dīzeļdegvielas, gan benzīna cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās turas aptuveni vienā līmenī, nenotiekot straujām izmaiņām. Karčevskis prognozēja, ka, ņemot vērā notiekošo pasaulē, arī Latvijā cenas pamazām, bet, visticamāk, pieaugs, tomēr iespējamību, ka degvielas cena sasniegs latu par litru, Karčevskis izlēdza pilnībā.

«Patlaban situācija ir tāda, ka dolāra kurss attiecībā pret eiro kāpj, kas Latvijas situācijā ir labi. Grūti prognozēt par nākotnes notikumiem, tomēr domāju – ja arī degvielas cenas Latvijā pieaugs, tad tas notiks ļoti pamazām, un to, ka cena varētu sasniegt latu litrā, es apšaubu pilnībā. Tik liela summa nebūs jāmaksā ne tagad, ne nākotnē,» teica LDTA prezidents.

Latvijā 95. markas degvielas cenas DUS tīklos pārsniegušas 71 santīmu robežu, bet Statoil benzīntankos cenas sasniegušas pat 72.9 santīmus litrā.

Dīzeļdegvielas cenas savukārt turas zem 70 santīmu robežas litrā. Turpmāk straujš cenu kāpums gan netiek prognozēts. «Pasaules tirgos degvielas cenas sāka kāpt jau labu laiku atpakaļ, un šobrīd uz to ir noreaģējis arī Latvijas tirgus. Mūsu tirgu ietekmē divas lietas – iekšējā Latvijas mazumtirdzniecības tīklu konkurence, un noliktavu rezerves,» situāciju ieskicē Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) prezidents Ojārs Karčevskis.

Degvielas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenas Latvijā augušas jau kopš mēneša sākuma. Tā 95. markas degviela vidēji vairumtirdzniecībā mēneša sākumā vēl maksāja 62 santīmi litrā, bet šobrīd cena sasniegusi jau 66 santīmus litrā.

Ja vēl pērn mazumtirgotāji iekasēja 8% no katra pārdotā degvielas cenas litra, tad šogad tie vairs ir tikai 6%, kamēr valsts ieņēmumi no degvielas tirdzniecības nodevu veidā saglabājušies 49% apmērā, un, ņemot vērā cenu kāpumu, būtiski pieauguši.

Neskatoties uz to, ka degvielas cenas ir palielinājušās, mazumtirgotāju ieņēmumi ir sarukuši - no vidēji 6,8 santīmiem par katru pārdoto degvielas litru pērn līdz vidēji sešiem santīmiem šogad. Tikmēr valsts ieņēmumi no katra pārdotā degvielas litra ir palielinājušies no vidēji 41,7 santīmiem pērn līdz vidēji 49 santīmiem šogad, liecina Statoil informācija.

Šogad degvielas mazumtirdzniecības cenu veido degvielas iepirkums 45% (no cenas), valsts nodevas 49% un mazumtirgotāju ieņēmumi 6%.

Statoil norāda, ka galvenais degvielas cenu palielināšanās iemesls ir naftas un naftas produktu cenu, kā arī pieprasījuma kāpums, kuru veido nemitīgi pieaugošais pasaules iedzīvotāju skaits un viņu labklājība. Lai izprastu degvielas cenas veidošanās mehānismu, jāņem vērā, ka to ietekmē daudzi būtiski faktori galvenajos degvielas cenas veidošanās posmos:

Rīgā degvielas cena samazinājusies par vienu santīmu. Otrdienas rītā Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās (DUS) Rīgā 95. markas benzīna cena bija 0,914 lati litrā, 98. markas benzīns maksāja 0,944 latus litrā, savukārt dīzeļdegviela – 0,889 latus litrā.

Vakar Statoil DUS degviela bija par santīmu dārgāka - 95. markas benzīns maksāja 0,929 latus litrā, 98. markas benzīns - 0,954 latus litrā un dīzeļdegviela - 0,899 latus litrā.

Lukoil DUS Rīgā 95. markas benzīna cena otrdienas rītā bija 0,917 lati par litru, 98. markas benzīns maksāja 0,947 latus litrā, bet dīzeļdegviela – 0,892 latus litrā.

Neste DUS Rīgā 95. markas benzīns maksāja 0,912 latus litrā, 98. markas benzīns – 0,942 latus litrā, savukārt dīzeļdegviela – 0,887 latus litrā.

Nākamgad Latvijas patērētājam jārēķinās ar visai augstām degvielas cenām: no 1.janvāra cena varētu sasniegt 85 santīmus par litru. Degvielas tirgotājs Statoil piedāvā tabulu, kas atspoguļo degvielas cenas veidošanās principu.

Degvielas cenu balstīs gan paaugstinātie nodokļi Latvijā, gan globālā pieprasījuma pieaugums pēc naftas un naftas produktiem, gan visai neizdevīgais valūtas kurss, ASV dolāram attiecībā pret eiro pieņemoties spēkā.

Jaunā gada sākumā degvielas litra cena 95.markas benzīnam pieaugs par diviem santīmiem litrā. No tā gan neiegūs degvielas tirgotāji, bet gan valsts budžeta vajadzībām no katra patērētāja kabatas par katru litru tiks izņemti divi santīmi. Cena pieaugs, jo valdība ir atcēlusi 5% biopiejaukuma daļai, kā arī pievienotās vērtības nodokļa likme ir pacelta no 21% līdz 22%.

2011.gadā gan tas nebūs vienīgais degvielas sadārdzinājums, kuru veicinās valdības pieņemtie lēmumi. Visticamāk, jau gada pirmajā pusē Ekonomikas ministrija būs pieņēmusi galīgos lēmumus par jauno kārtību, kādā nākamgad notiks valsts obligāto degvielas rezervju uzglabāšana. Skeptiķi norāda, ka pēc jaunās kārtības iedibināšanas pastāv iespēja, ka litra cena varētu paaugstināties par vēl diviem santīmiem.

Turpinoties karadarbībai Ukrainā, degvielas cenas pamatīgi aug visā pasaulē, arī Latvijā strauji pietuvojoties jau teju diviem eiro par litru 95.markas benzīna, liecina DB novērotais.

Circle K degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs atzīst: kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dīzeļdegvielas cena ir pieaugusi par 70%, savukārt benzīna cena – par 48% (biržas cenas – red.), kas attiecīgi sadārdzinājis degvielas gala cenu – dīzeļdegvielas cena pieaugusi par vairāk nekā 40 centiem/litrā, benzīns – par 30 centiem/litrā.

“Tas galvenokārt ir saistīts ar spekulācijām par ASV un ES sankcijām pret Krievijas naftas produktu eksportu. Degvielas uzpildes stacijas, kas līdz šim iepirka dīzeļdegvielu un benzīnu no Krievijas, meklē alternatīvus piegādātājus, kas būtiski palielina pieprasījumu un līdz ar to arī degvielas cenu. Redzam, ka klienti iepērk degvielu lielākos daudzumos, taču šobrīd lielu rindu uzpildes stacijās nav un degvielas pieejamība ir stabila. Degvielas cenu ietekmē virkne faktoru, tajā skaitā ģeopolitiskā situācija, tāpēc kā mazumtirgotājs nevaram izteikt degvielas cenu prognozes un tirgus nākotnes scenārijus,” skaidro G.Titovs.

Latvijā lielākais degvielas tirgotājs Latvija Statoil ceturtdien palielināja 95.benzīna un dīzeļdegvielas cenas Rīgā. Statoil pārstāve Margrieta Akmens skaidro, ka pašreizējās degvielas cenu izmaiņas skaidrojamas ar iepirkuma cenu izmaiņām.

Viņa skaidro, ka Statoil degvielas mazumtirdzniecības cena veidojas atkarībā no termināļos un degvielas uzpildes stacijās (DUS) uzkrātās degvielas cenas un jaunā pieveduma cenām. Attiecīgi, palielinoties vai samazinoties iepirkuma cenām un par šīm cenām iepirktajai degvielai nonākot tirdzniecībā, notiek cenu pārrēķins, kas šajā gadījumā rezultējies mazumtirdzniecības cenu pieaugumā.

Tikmēr citas uzpildes stacijas uz šīm pāŗmaiņām nav reaģējušas LUKoil Baltija R valdes priekšsēdētājs Haims Kogans norāda, ka uz pavisam nelielām piegādātāju cenu izmaiņām uzņēmums nereaģē, bet jebkurā gadījumā degvielas mazumtirdzniecības cenas veidošana notiek, balstoties no iepirkuma cenu izmaiņām.

Pieaugot nodokļiem, Finanšu ministrija aprēķinājusi, ar cik lielu cenu kāpumu jārēķinās Latvijas iedzīvotājiem, kuri iegādājas benzīnu un cigaretes.

Kā norāda ministrija, ja pieņem, ka visi pārējie cigarešu cenu ietekmējošie faktori paliek nemainīgi, paaugstinot akcīzes nodokli cigaretēm, vienas cigarešu paciņas (20 cigaretes) cena varētu palielināties aptuveni par 10 santīmiem, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (bez PVN palielinājums ir par 8 santīmiem). Vienas cigaretes cena varētu palielināties par 0,5 santīmiem, ieskaitot PVN.

Savukārt, ja pieņem, ka visi pārējie cenu ietekmējošie faktori paliek nemainīgi, paaugstinot akcīzes nodokli benzīnam par 2 santīmiem litrā, degvielas cena varētu palielināties par 2,44 santīmiem litrā, ieskaitot PVN.

Gan attiecībā uz benzīnu, gan cigaretēm ministrija norāda, ka «nodokļu paaugstināšana ne vienmēr nozīmē arī attiecīgu ietekmi uz cenu izmaiņām. Ja visi citi faktori samazina cenu, tad, paaugstinot nodokli, cena var palikt nemainīga vai pat samazināties. Pastāv arī iespēja, ka, paaugstinoties nodoklim, lai cena paliktu nemainīga, respektīvi, izmaiņas negatīvi neietekmētu patēriņa pieprasījumu, par nodokļa paaugstinājumu vai tā daļu uzņēmēji var arī attiecīgi samazināt savu peļņas daļu.»

Latvijas lielākie degvielas tirgotāji, sekojot naftas cenu samazinājumam pasaules biržās, turpina samazināt degvielas cenas.

SIA Statoil Fuel & Retail Latvia pirmdien par vienu santīmu ir samazinājusi benzīna un par diviem santīmiem dīzeļdegvielas cenu.

Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, naftas produktu cenu samazinājumu pasaulē veicinājuši ASV Enerģētikas ministrijas publicētie dati par naftas produktu krājumu apjomu, kas ir lielāks nekā sākotnēji prognozēts. Tas savukārt norāda uz vājāku naftas produktu pieprasījuma tendenci, uzsver Statoil. Pēdējo divu mēnešu laikā Statoil gan benzīna, gan dīzeļdegvielas cenu savā tīklā ir samazinājis par pieciem santīmiem. 95 miles benzīns Statoil maksā 0,929 lati litrā, 98 miles benzīns - 0,959 lati litrā, bet D miles – 0,899 lati litrā.

98. markas benzīna cena Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās (DUS) Rīgā 13. janvāra rītā bija 0,999 Ls litrā, novēroja Db.lv.

Tikmēr citu uzņēmumu pārvaldītajās DUS Rīgā 98. markas benzīna cena bija nedaudz zemāka, piemēram, Neste DUS Rīgā 98. markas benzīns maksāja 0,984 Ls litrā, bet Lukoil DUS – 0,989 Ls litrā.

95. markas benzīna cena Statoil pilna servisa DUS Rīgā 13. janvārī bija 0,976 Ls litrā, Neste DUS Rīgā šis benzīns maksāja 0,954 Ls litrā, bet Lukoil cenu par litru 95. markas benzīna noteicis 0,966 latu apmērā.

Dīzeļdegvielas cena Statoil pilna servisa DUS Rīgā bija 0,983 Ls litrā, DUS Neste šī degviela maksāja 0,961 Ls litrā, bet Lukoil DUS – 0,973 Ls litrā.

Jau ziņots, ka pasaules plašsaziņā tiek apspriests, vai Saūda Arābija ar palielinātu ieguves apjomu spēs kompensēt Irānas naftas embargo dēļ radušos zaudējumus. Latvijas degvielas tirdzniecības eksperti vērtē, ka tas gan nav būtiskākais jautājums. Svarīgāk ir apsvērt, kā naftas tirgus reaģētu uz militāru konfliktu starp Irānu un ASV ar sabiedrotajiem.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

98. markas benzīna cena Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās (DUS) Rīgā 11. janvārī bija 0,994 Ls litrā, novēroja Db.lv.

Tikmēr citu uzņēmumu pārvaldītajās DUS 98. markas benzīna cena bija nedaudz zemāka, piemēram, Neste DUS Rīgā 98. benzīns maksāja 0,984 Ls litrā, bet Lukoil DUS – 0,989 Ls litrā.

95. markas benzīna cena Statoil pilna servisa DUS Rīgā 11. janvārī maksāja 0,964 LS litrā, Neste DUS Rīgā šis benzīns maksāja 0,954 Ls litrā, bet Lukoil cenu par litru 95. markas benzīna noteicis 0,959 latu apmērā.

Dīzeļdegvielas cena Statoil pilna servisa DUS Rīgā bija 0,971 Ls litrā, DUS Neste šī degviela maksāja 0,961 Ls litrā, bet Lukoil DUS – 0,966 Ls litrā.

Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns iepriekš norādīja, ka tirgotāji cer, ka degvielas cena nesasniegs latu litrā, taču solīt to nevarot. Kaut arī nodokļi Latvijā ir augsti, tie ir stabili un cenu ietekmē mazāk. Vairāk esot jāuztraucas par notikumiem pasaulē. «To [kādas izmaiņas gaidāmas degvielas cenā] šobrīd nevar pateikt neviens. Ja sāksies kaut kādas kataklizmas pasaulē - vai politiskās vai militārās, par ko šobrīd ir vislielākā baža... Vai arī, kādas ekoloģiskās katastrofas – tas noteikti var iespaidot biržas, teiksim tā, spekulācijas, kas var padzīt cenu uz augšu,» tā M. Stirāns.

Ņemot vērā, ka šī gada 1.janvārī stājušās spēkā jaunās akcīzes nodokļa likmes degvielas produktiem, kas kopā ar pievienotās vērtības nodokli nozīmē trīs centu litrā pieaugumu benzīnam un autogāzei, atbilstoši tam mainījušās arī cenas Statoil degvielas uzpildes stacijās, informēja Statoil Fuel&Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis.

Dīzeļdegvielai cena attiecīgi pieaugusi par vienu centu litrā.

Vidējā benzīna cena Statoil degvielas uzpildes stacijās šobrīd ir 1,084 eiro litrā, dīzeļdegvielas cena - 0,944 eiro litrā. Zemākā benzīna cena stacijās ir 1,010 eiro litrā, bet zemākā dīzeļdegvielas cena - 0,900 eiro litrā.

Kā ziņots, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA) visai negatīvi vērtēja šī gada budžetā paredzētās akcīzes nodokļa likmju izmaiņas, jo kopā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summas kāpumu benzīnam un autogāzei cenas kāpums būs lielāks par trīs centiem litrā, bet dīzeļdegvielai nodokļu pieauguma summa būšot viens cents par litru.

Degvielas cenu atšķirības Latvijā un Lietuvā skaidrojamas ar Lietuvas degvielas tirgotāju aso konkurenci un atsevišķu tirgus dalībnieku īpaši zemām akcijas cenām, lai piesaistītu sev papildu klientus, skaidro degvielas mazumtirgotāja «Circle K Latvia» pārstāve Ieva Stūre.

«Circle K» pārstāve skaidroja, ka degvielas cenu atšķirības Lietuvā un Latvijā jāvērtē apdomīgi, jo jāņem vērā, ka līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā degvielas cenas ir ļoti dinamiskas un veidojas pēc mikrotirgus principiem, turklāt vienas dienas laikā cenas var mainīties pat vairāku centu robežās par degvielas litru, tādēļ korektāk ir veikt šādu salīdzinājumu ilgtermiņā. Tāpat arī jāņem vērā atšķirības komponentēs, kas veido degvielas cenu, piemēram, akcīzes nodokļi, loģistikas izmaksas un citas pozīcijas. Te arī jāuzsver, ka Lietuvā, pretēji valdošajam uzskatam, ceļu nodoklis nav ietverts degvielas cenā, gluži vienkārši, šāda nodokļa Lietuvā nav vispār, norādīja Stūre.

Uzpildes stacijās Latvijā degvielas cenas vēl nedaudz palielinājušās, liecina DB apkopotā informācija.

7.janvārī Latvija Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās (DUS) 95. markas benzīna cena bija 0,859 lati litrā, bet dīzeļdegviela – 0,844 lati litrā. Lukoil DUS Rīgā 95. markas benzīns maksā 0,847 latus litrā, bet dīzeļdegviela 0,832 lati litrā. Arī Neste DUS 95.markas benzīna cena ir 0,847 lati litrā, bet dīzeļdegvielas – 0,832 lati litrā.

DB jau rakstīja, ka 5. janvārī Latvija Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās (DUS) Rīgā 95. markas benzīna cena bija 0,854 lati litrā. Lukoil DUS Rīgā 95. markas benzīns 5. janvāra pēcpusdienā maksāja 0,847 latus litrā, savukārt Neste Rīgas DUS šīs markas benzīna cena bija 0,842 lati litrā.

Degvielas cenas ir kārtējo reizi pieaugušas, pārsniedzot nu jau 93 santīmu robežu. Ceturtdienas pēcpusdienā Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās (DUS) Rīgā 95. markas benzīns maksāja 0,934 latus litrā.

98. markas benzīns Statoil DUS Rīgā maksāja 0,964 latus litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena bija 0,914 lati litrā.

Kā Db.lv apliecināja SIA Latvija Statoil komunikācijas konsultante Margrieta Akmens, degvielas cena ir sasniegusi visu laiku augstāko līmeni Latvijas vēsturē.

Neste DUS Rīgā 95. markas benzīns maksāja 0,922 latus litrā, 98. markas benzīns – 0,952 latus litrā un dīzeļdegviela – 0,902 latus litrā.

Lukoil DUS Rīgā 28. aprīļa pēcpusdienā 95. markas benzīns maksāja 0,922 latus litrā, 98. markas – 0,952 latus litrā, savukārt dīzeļdegviela – 0,907 latus litrā.

Jēlnaftas cena aprīļa piegādēm Ņujorkas preču biržā 18. marta rītā bija 82,18 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0,75 dolāriem mazāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Pēdējo divu dienu laikā naftas cenas bija palielinājusies par vairāk nekā 3 dolāriem, ko veicināja pazīmes, ka pieprasījums ASV sācis uzlaboties. OPEC, kas saražo 40% no kopējā daudzuma pasaulē saražotās naftas, sanāksmē 17. martā Vīne nolēma saglabāt esošos ražošanas apjomus, vēsta Associated Press.

Londonā Brent naftas cena samazinājusies par 0,73 ASV dolāriem līdz 81,23 dolāriem par barelu.

Degvielas cenas 18. martā

95. benzīna cenas:

Statoil pilna servisa DUS - 0,769 Ls/litrā

Statoil 1-2-3 DUS - 0,757 Ls/litrā

Lukoil DUS - 0,762 Ls/litrā

98. benzīna cenas:

Statoil pilna servisa DUS - 0,799 Ls/litrā

Jau 1. janvārī stāsies spēkā paaugstināta akcīzes nodokļa likme degvielai un palielināta obligātā biokomponentes piejaukuma prasība benzīnam, savukārt aprīlī pieaugs obligātā piejaukuma prasība arī dīzeļdegvielai, līdz ar to jārēķinās ar manāmu degvielas cenu pieaugumu.

Pašmāju degvielas tirgotāja "Virši" Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs atgādina, ka, saskaņā ar likumu par akcīzes nodokli, 2020. gadā būs izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs, kas paredz būtisku degvielas cenu pieaugumu -- no 1. janvāra akcīzes nodoklis benzīnam palielināsies par 3,3 centiem litrā, dīzeļdegvielai par 4,2 centiem litrā, lauksaimniecības degvielai par 0,6 centiem litrā, bet sašķidrinātai propāna gāzei (LPG) par 4,1 centiem kilogramā. Papildus akcīzes likmi apliek ar PVN 21 % apmērā.

"Akcīzes likmes palielināšana nav vienīgais faktors, kas atstās negatīvu iespaidu uz degvielas cenām tuvākajā nākotnē. Benzīna cenu, kuru redzēsim degvielas uzpildes stacijās jau pirmajā gada dienā, ietekmēs arī grozījumi "Noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu", kas paredz, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, 95. markas benzīnu Latvijā būs iespējams realizēt ar ne mazāk kā 9,5 % bioetanola piejaukumu līdzšinējo 5 % vietā. Abu šo faktoru ietekmē 95. markas benzīna cena jaunajā gadā palielināsies aptuveni par 6 centiem," skaidro A. Andrianovs.