Ēdināšanas uzņēmuma AS «Lido» nākotnē varētu pamest Vācijas tirgu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts, un patlaban kompānija turpina analizēt savas kļūdas un iespējas šajā tirgū, sacīja «Lido» padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Neesam nolēmuši šo tirgu pamest, bet veicam tā izpēti, pārrunas un analizējam savas iespējas,» sacīja Ķirsons, atzīstot, ka tiek pieļauta iespēja, ka «Lido» varētu aiziet no Vācijas tirgus, taču gala lēmums nav pieņemts.

Komentējot līdzšinējo darbību Vācijā, Ķirsons norādīja, ka «Lido» patlaban Berlīnē ir divas ēdināšanas iestādes, no kurām vienai veicas samērā labi - tā dubultojusi apgrozījumu kopš darbības uzsākšanas. Otrai - Šarlotes ielā - klājies slikti, un to būtu jāslēdz ciet. Tāpat kompānijai ir ražotne Berlīnē, kuru gan plānots pārcelt uz citu apdzīvotu vietu Vācijā, jo iecere Berlīnē atvērt 12 restorānus esot kļūda, tostarp lielās ēnu ekonomikas dēļ Vācijas galvaspilsētā.

Patērētāji kļūst arvien prasīgāki, meklē iespējami labāku preci un prasmīgāku tās piedāvāšanas veidu, bet uzmanību noturēt ir grūti mūsdienu informācijas un izvēļu plašajā klāstā. Arvien tiek meklēti jaunievedumi tirgū, kur svarīgi faktori ir izdevīgums, efektivitāte, estētiskums un citi patērētājiem saistoši parametri. Lai piesaistītu uzmanību, iegūtu uzticību un lojalitāti ilgtermiņā un veicinātu pārdošanu, svarīgs ir merčendaizings, tajā skaitā reklāmas stendi. Merčendaizings ir process kā notiek preču prezentēšana tirdzniecības vietās, lai piesaistītu potenciālo klientu uzmanību un veicinātu pārdošanu.

Merčendaizinga mērķi tirdzniecības vietās var būt vairāki un tos var ietekmēt reklāmas vai mārketinga kampaņas kopējais vēstījums un uzdevumi, bet tie var būt, piemēram:

• palielināt pārdodamo preču apjomu un iepazīstināt ar jauniem produktiem;

• veidot preču zīmolu pievilcīgumu, piesaistīt uzmanību;

• palielināt lojālo pircēju skaitu un piesaistīt jaunus pircējus;

• uzsvērt preču konkurētspēju, salīdzinot ar konkurentu produktiem;

• nostiprināt pircēju apziņā konkrētu zīmolu un tā priekšrocības;

• efektīvi piedāvāt preces tirgum (klientiem);

• nodrošināt pircējus ar nepieciešamo informāciju par konkrēta zīmola preci vai precēm.

Merčendaizings ir process, kura rezultātā preces tiek prezentētas saistošā un pamanāmā veidā tirdzniecības vietās. Produkcija tiek izkārtota tā, lai tiktu stimulēta uzmanība un patērētāju vēlme to iegādāties. Reklāmas stendi ir iecienīts risinājums preču prezentēšanai tirdzniecības vietās, jo tie ir pamanāmi, kā arī palīdz veicināt pārdošanu un radīt zīmola atpazīstamību.

No 2024. gada 28. maija līdz 7. jūnijam 1427 poligrāfijas iekārtu ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no 50 valstīm prezentēs inovatīvas tehnoloģijas un novatoriskus risinājumus, kas virza nozari šodien un nākotnē. Latviju izstādē pārstāvēs trīs uzņēmumi: Baltink SIA 3/E08, Print Wire SIA 6/F40, PrintOn.Pack.com AS 7A/B21. Pasaulē vadošās poligrāfijas iekārtu un pakalpojumu izstādes galvenās tēmas būs digitalizācija un ilgtspējība.

Kā liecina vadošo tehnoloģiju, iekārtu, izejmateriālu un pakalpojumu sniedzēju aptaujas, starptautiskās poligrāfijas nozares pārstāvji ar nepacietību gaida savas nozares nozīmīgāko pasākumu klātienē, uz kuru šoreiz gaidīts divreiz ilgāk nekā citkārt, proti, ir pagājuši astoņi gadi kopš pēdējās izstādes klātienē. Tas ir ilgs laiks, ja mēs runājam par jaunu tehnoloģiju ienākšanu tirgū, produktu pilnveidošanu un savlaicīgu nozares spēlētāju informēšanu par tirgus tendencēm, kas ir viens no starptautiskās izstādes uzdevumiem. Lai arī pandēmija jau ir labi aizmirsta pagātne, pašreizējā situācija globālajā tirgū tiek raksturota kā nepastāvīga, to pavada gan lieli sociāli, gan arī strauji tehnoloģiski satricinājumi, uz kuriem gan uzņēmumiem, gan izstādes organizatoriem jāspēj reaģēt.

Otrdien Amsterdamā atklāta ikgadējā World of Private Label izstāde, kurā, par spīti notikušajai zādzībai, izveidots arī Latvijas stends.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe informē, ka pirms izstādes nozagtas stendam izšķiroši svarīgas konstrukcijas, taču, neskatoties uz zādzību un Īslandes vulkānu pelnu dēļ atcelto avioreisu dēļ, izstādes stends izveidots.

World of Private Label izstāde palīdz ražotājiem un tirgotājiem izveidot to privātās preču zīmju programmas un tā ilgs divas dienas - līdz 19.maijam. Starptautiskā izstāde noris RAI izstāžu centrā Amsterdamā.

Latviju Amsterdamas izstādē pārstāv divi kopstendi - Zemkopības ministrijas stends un Latvijas Zivrūpnieku stends. Zemkopības ministrijas stendā izvietojušies sekojoši uzņēmumi: SIA Anatols; a/s Balticovo; a/s Latvijas balzams; SIA NP Foods; SIA Pērnes L; SIA Pure food; a/s Rīgas piena kombināts; SIA Vinnis. Savukārt Latvijas Zivrūpnieku pārstāvētajā stendā atrodas SIA Karavela; A/S Brīvais vilnis; SIA Gamma; SIA Mottra.

Berlīnē atvērts Latvijas modes un dizaina konceptveikala Paviljons pop-up veikals Po Berlin, lai izprastu modes patērētāja paradumus un konkurenci

«Plāns atvērt veikalu Berlīnē jau labu laiku ir mūsu «jāizdara» sarakstā. Pie mums atgriezās kolēģis, kurš bija uzkrājis pieredzi darbā Berlīnē ar iniciatīvu par Po Berlin atvēršanu. Apspriežoties un izskatot iespējas, sapratām, ka ir īstais brīdis projektu realizēt un nonācām līdz oficiālam paziņojumam par atklāšanas pasākumu 1. jūlijā, kas sakrīt ar brīdi, kad Berlīnē ir daudz izstādes un modes skates un tāpēc tur koncentrējas daudz modes industrijas pārstāvju,» stāsta Elīza Ceske-Feldmane, Paviljons līdzīpašniece. Po Berlin projekta autors un veikala vadītājs Rūdolfs A. Packēvičs teic, ka, strādājot Berlīnē un iepazīstot Berlīnes modes tirgu, kurā ir daudz patērētāju ar spilgtām personībām un kreatīvu ārieni, šķita, ka Latvijas dizaineriem ir liels potenciāls būt ievērotiem. «Po Berlin mērķis ir izvirzīt alternatīvu Berlīnē jau pieejamajām dizaina precēm, piedāvāt līdzvērtīgu kvalitāti, tomēr atšķiroties ar savu pozicionējumu – atšķirīgu produktu selekciju kā arī demokrātiskāku cenu segmentu,» viņš teic.

Tukuma velosipēdisti var līksmot - pie Tukuma Tūrisma informācijas centra (TIC) uzstādīts velopumpis un stends ar nepieciešamajiem rīkiem velosipēdu labošanai, kas pieejams visiem velobraucējiem.

Šī un uzstādītu līdzīgu stendu mērķis citās pilsētās ir nodrošināt velobraucējiem iespējas bez maksas jebkurā diennakts laikā salabot savu riteni vai uzpumpēt riepas. Pie Tukuma TIC ierīkots veloremonta stends, uz kura var uzlikt velosipēdu, lai to ērtāk varētu remontēt. Pie stenda izvelkamās trosēs pievienotas atslēgas - universālā atslēga, biežāk lietotie skrūvgrieži, seškantes un divu izmēru roratslēgas, kā arī lāpstiņas riepu montāžai. Savukārt blakus remonta stendam (statīvam) novietots velopumpis ar universālu galviņu - gan resnajam, gan šaurajam ventilim. Tajā iestrādāts industriāls cilindrs, kas darbināms ar roku spēku, lai stends nebūtu atkarīgs no elektrības.

Starptautiskajā informācijas tehnoloģiju (IT) izstādē CEBIT, kura norisinājās Hannoverē no 6.-10.martam, pēc ilgāka pārtraukuma bija Latvijas valsts stends.

Jāatzīmē, ka pirms tam Latvijas valsts stends CEBIT izstādē bija pirms vairākiem gadiem, kad Latvijā bija vēl tā dēvētā E-lietu ministrija. Šogad Latvijas valsts stendā bija pārstāvēti septiņi Latvijas IT uzņēmumi: DEAC, Interaktīvās Tehnoloģijas, iMedia, SWH SETS, Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Zabbix un Solcraft. Vienlaikus jāpiebilst, ka kopējais pārstāvošais Latvijas uzņēmumu skaits CEBIT bija lielāks, jo citi uzņēmumi – Comtech, MoonCom, Proks, SAF Tehnika, Ascensio System, D&A Mobile, M4U piedalījās citos stendos. Tas skaidrojams ar to, ka CEBIT izstāde ir ārkārtīgi liela, un daļa uzņēmumu vēlējās būt starp konkrētās nišas uzņēmumiem. Izstāde pulcēja lielu dalībnieku skaitu un plaši pārstāvēti tika Vācijas uzņēmumi, DB novērojumos dalījās Accenture Latvijas filiāles vadītājs Maksims Jegorovs. Izstādē daudz lielāks akcents, pēc viņa teiktā, tika pievērsts risinājumiem, kuri palīdz radīt pievienoto vērtību biznesā. Tāpat netika aizmirsts par «mākoņa» piedāvātajām iespējām. «Manuprāt Latvijas uzņēmumi izstādē izskatījās labi,» sacīja M. Jegorovs, tomēr kopējā izstādes dalībnieku «pīrāgā» būtu labāk, ja Latvija tiku pārstāvēta plašāk.

Dobelē 7.septembrī tiks atklāts autocentrs Bosch Car Service, kura izveidē investēti 1,7 miljoni eiro, informē uzņēmuma SIA Autofirma Raivo īpašnieks Raivo Paškausks.

Telpu kopējā platība ir 2700 kvadrātmetri, un centrs ir aprīkots ar 11 auto pacēlājiem, brīvās spēles kustību detektoru, kā arī riepu montāžas un riteņu balansēšanas iekārtām. No kompānijas Bosch ir bremžu stends, amortizatoru stends, motoru diagnostikas iekārta, kā arī jaunākās paaudzes 3D riteņu ģeometrijas regulēšanas stends un kondicionieru uzpildes iekārta.

R.Paškausks atzīmē, ka uzņēmumā patlaban nodarbināti 12 darbinieki, bet nākotnē plānots palielināt darbinieku skaitu par četriem vai pieciem.

Bez auto servisa telpām tiks atklāts arī Dobelē pirmais automobiļu muzejs ar kopējo platību 665 m2. Ekspozīcijā, kas tiek regulāri papildināta, patreiz apskatāmi 12 eksponāti.

Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” šovasar aicina iepazīt vietas, kurās risinājušies Latvijas un Igaunijas vēsturē svarīgi notikumi laikā no Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā un abu valstu neatkarības iegūšanas 1918. gadā līdz tās atjaunošanai 1990./1991. gadā.

Apmeklētājiem atvērtas vairāk kā 300 militārā mantojuma vietas Latvijā un Igaunijā - muzeji, nocietinājumi, militārais aprīkojums, takas, bunkuri, cīņu vietas, militāras pilsētas, infrastruktūra, piemiņas vietas.

Latvijas un Igaunijas vēsturē ir daudz kopīga, jau sākot ar kopīgām cīņām par neatkarību, cauri abiem pasaules kariem un padomju laiku, kad bijām Dzelzs Priekškara rietumu robeža. Lai šo vēsturi saglabātu apziņā, mūsdienās daudzas militārā mantojuma vietas pielāgotas tūrismam.

Klajā laista jauna ceļojumu karte, kurā ietvertas 150 interesantākās militārā mantojuma apskates vietas Latvijā un Igaunijā. Starp tām ir gan lieli un labiekārtoti bijušie militārie objekti ar plašu ekspozīciju un gida stāstījumu, gan arī objekti dabā - kauju vietas, ierakumi un mežabrāļu bunkuri, kuru apmeklējumu var apvienot ar pastaigām mežā un dabas takās.

Tirdzniecības tīkla Alije parusa veikalā Begovaja atklāts Rīgā un Latvijā ražotu pārtikas preču stends Rižskij dvorik. Tas ir jau otrais stends Rižskij dvorik tirdzniecības tīklā Alije parusa.

Pirmais Rišskij dvorik stends Maskavā tirdzniecības centrā Ščuka (Ščukinskaja iela 42) kopš pagājušā gada darbojas ar ievērojamiem panākumiem, norāda Rīgas dome.

Projekta ietvaros pārtikas produkti tiek pārdoti vēl desmit tīkla Alije parusa veikalos. Pieaug arī to Latvijas ražotāju skaits, kas ir pārstāvēti Rizškij dvorik stendos. Plānots, ka jau šovasar stendi tiks atvērti vēl vienā Maskavas lielveikalu ķēdē.

Rižskij dvorik stendos Maskavas iedzīvotāji var iegādāties piena produkciju, tai skaitā jogurtus, sviestu, biezpienu, sieru, skābo krējumu, maizi, cepumus, gaļas izstrādājumus, dzērienus, ūdeni, zivju konservus, sukādes, šokolādes izstrādājumus un citus saldumus, miltus, graudu pārslas, mērces, dārzeņu konservus, čipšus, Latvijas balzāmu un arī keramikas izstrādājumus.

Stends iepirkšanās centrā aukstās sezonas laikā būtu piemērota tirdzniecības vieta cepurēm un šallēm

Tā pēc dalības projektā Biznesa eskalators secinājusi Uniq cepures radītāja Linda Breide. Viņa projektam pieteicās, jo vēlējās izmēģināt, kā tas ir – darbotiets t/p Alfa. «Tas tomēr ir liels tirdzniecības centrs, gribējās redzēt, vai mēs vispār spējam to «pavilkt». Secinājām, ka spējam un ka šajā sezonā ir noderīgi tirgoties šādā vietā. Stends tirdzniecības centrā no oktobra līdz martam būtu ideāli,» spriež Linda.

Projekta gaitā viņai nav bijis pārsteigumu, ko nebūtu gaidījusi, taču centrā ir liela cilvēku plūsma, tāpēc jābūt lielākam piedāvājumam. «Kaut arī uz vietas visu laiku bija vairāk nekā 200 vienību, bija cilvēki, kuri nevarēja atrast neko sev piemērotu,» saka Linda. Tādos gadījumos viņa pircējiem iesaka izmantot cepuru konstruktoru internetā un veikt individuālu pasūtījumu tieši tādai cepurei, kāda pašam patīk. Vērtējot, cik daudzi nopērk gatavu cepuri un cik daudzi izvēlas inidivuāli to pasūtīt, Linda spriež, ka aptuveni puse izvēloties konstruktoru.

Latvijas ražotāju tieksme izmēģināt spēkus eksotiskāku valstu izstādēs nav izmisuma diktēts solis, bet gan jauns izaicinājums, atzīst aptaujātie uzņēmēji

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) organizē nacionālos stendus ar vairāku uzņēmumu dalību tajās valstīs, kuras pieprasa paši nozaru pārstāvji. Gadu no gada Latvijas stends ir lielākajās izstādēs Eiropā, bet pakāpeniski pieaug pieprasījums arī pēc eksotiskāku tirgu apgūšanas, informē LIAA ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta direktore Aija Jaunzeme. LIAA mājas lapā publicētā informācija liecina, ka, piemēram, oktobrī informācijas tehnoloģijas nozares uzņēmumi ar nacionālo stendu piedalīsies Dubaijā notiekošajā Gitex izstādē, bet interjera dizaina uzņēmumi – izstādē Downtown Design. Novembrī pārtikas rūpniecības nozares pārstāvji būs sastopami Almati (Kazahstānā) izstādē World Food, kā arī Šanhajā (Ķīnā) notiekošajā FHC China. Savukārt, piemēram, šī gada februārī Latvijas stends bija kokapstrādes un būvindustrijas izstādē Eco House & Eco Building Expo Tokijā (Japānā). Interjera dizaina un mājas tekstila pārstāvji martā apmeklēja Singapūrā notiekošo izstādi Maison&Objet Asia, bet maijā mūsējie pārtikas ražotāji piedalījās izstādē SIAL China Šanhajā (Ķīnā). Savukārt jūnijā Ninbo (Ķīnā) notika izstāde China CEEC Expo, kurā piedalījās dažādu nozaru uzņēmumi.

Pagājušajā nedēļas nogalē Berlīnē tika atvērts nu jau otrais Paviljona pop-up projekts - Po Berlin (Paviljons Berlin), kas ir pirmais konceptveikals ārpus Latvijas robežām, kurš fokusējas uz latviešu dizaineru darbiem, informē konceptveikala Paviljons līdzīpašniece Elīza Ceske-Feldmane.

Gūstot pieredzi Berlīnē pagājušajā gadā, ir apstiprinājies Berlīnes tirgus potenciāls, kurā ir daudz patērētāju ar spilgtām personībām un vēlmi izvēlēties dizaineru apģērbu. Šajā gadā Po Berlin mērķis ir audzēt zīmola atpazīstamību Berlines tirgū, piedāvājot alternatīvu Berlīnē jau pieejamajām dizaina precēm. Po Berlin atšķiras ar unikālu produktu selekciju kā arī demokrātiskāku cenu segmentu nekā tas ir vietējā dizaina precēm lidzīgā kvalitātē.

«Pagājušajā gadā sākām stāstīt Berlīnei savu stāstu par Latvijas dizaina identitāti,» stātsta E. Ceske- Feldmane. «Mūsu zīmoli ar katru gadu attīstās arvien straujāk un kļūst starptautiski arvien konkurētspējīgāki, tāpēc arī pārdošanas iespējas ar katru gadu paplašinās,».

Divu restorānu Kirsons un ražotnes izveidē Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ēdināšanas kompānija AS Lido investē trīs miljonus eiro, žurnālistiem stāsta Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Projektu galvenokārt finansē DNB banka, atzīmē Ķirsons.

Viņš arī norāda, ka Lido attīstībai Rietumeiropā ir tālejoši mērķi. Vācija kā starta vieta izvēlēta, jo Latvijas un Vācijas vēsturiskā saikne veidojusi līdzīgu ēdienu kultūru. Savukārt Berlīne ir dinamiska lielpilsēta, kur pastāv liels pieprasījums pēc daudzveidīga ēdienu piedāvājuma.

Viens no restorāniem Kirsons atrodas netālu no tūristu apskates objekta un transportmezgla Alexanderplatz - iepirkšanās centra Alex pirmajā stāvā. Otrs restorāns atrodas Šarlotes ielā, netālu no Berlīnes apskates objekta Check Point Charlie. Šis restorāns atrodas biroju ēkas pirmajā stāvā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) plāno palielināt pārstāvniecību skaitu ārvalstīs, neskatoties uz to, ka aģentūras budžets ir samazināts, DB pastāstīja LIAA vadītājs Andris Ozols.

Mērķa sasniegšanai LIAA ir iecerējusi pieteikties struktūrfondu atbalsta programmā, tiesa A. Ozols paskaidro, ka tādā griezumā, lai šis atbalsts tiktu uzņēmējiem, nevis LIAA, bet valstīs – kuras paši uzņēmumi atzīst par prioritārām, tiktu atvērtas piecas jaunas pārstāvniecības.

«Tās varētu būt Baltkrievijā, Ukrainā, Somijā. Man gribētos arī Ķīnu, ja jau ar Expo [red. piez.World Expo 2010] mēs piedalāmies izstādē Šanhajā, kādēļ, tad nepiedāvāt arī šīs sadarbības iespējas,» pārdomās dalījās A. Ozols.

LIAA ir guvusi arī Ekonomikas ministrijas atbalstu un šobrīd skaņo nepieciešamo informāciju ar Finanšu ministriju un, ja viss izdosies un ritēs raiti, tad jaunas pārstāvniecības varētu tikt atvērtas šogad rudens pusē.

Dizainers Mārcis Ziemiņš radījis produktu "Spray Box", kas apvieno gaumīgu dizainu ar šobrīd svarīgu funkciju - roku dezinfekciju.

Brīdī, kad arī M.Ziemiņa nozarē, tāpat kā daudzās, tika norauts stopkrāns, atcelti un apstādināti pilnīgi visi esošie un tuvākās nākotnes projekti, dzima doma, kas tiešā mērā ir saistīta ar šī brīža situāciju.

"Pirmkārt, mani rīkoties pamudināja apziņa, ka ļoti gribu kādam palīdzēt un radīt ko tādu, kas atvieglotu kādam ikdienu šajā mums visiem sarežģītajā laikā. Nedaudz papētot tirgu un apsekojot sabiedriskas iestādes, kurās ir izvietoti roku dezinfekcijas stendi, sapratu, ka gribu radīt stendu, kas atšķiras no citiem. Galvenā doma man bija radīt tādu stendu, lai rokas dezinficēt varētu, nepieskaroties stendam/pogām/ pumpīšiem, kuriem ir pieskārušies vēl simtiem citu cilvēku pirms manis. Man kā dizainerim, protams, svarīgi ir, lai stends ne tikai perfekti un droši pilda savu galveno funkciju, bet ir arī vizuāli pievilcīgs, elegants un estētisks, un tas organiski var iederēties telpas interjerā, to tikai papildinot, ne izbojājot kopējo dizainu," stāsta M.Ziemiņš.

Latvijas stends ziemeļvalstu tūrisma izstādē Matka izpelnījies lielu interesi un atsaucību. Izstādes laikā publiski paziņots arī lēmums nākamgad Latvijai kļūt par Matka 2014 partnervalsti.

Izstāde Matka, kas ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem ziemeļvalstu tūrisma gadatirgiem, šogad notika no 17. līdz 20. janvārim. Interese, kāda valdījusi Helsinku izstāžu centrā jeb FinnExpo, un atsaucība, ar kādu uzņemts Latvijas nacionālais stends, nostiprinājusi pārliecību, ka bijis pamatots un pareizs pirms izstādes pieņemtais lēmums nākamgad Latvijai kļūt par Matka 2014 partnervalsti, skaidro Latvijas pārstāvji.

Par šo lēmumu Helsinkos publiski paziņojis Latvijas vēstnieks Somijā Juris Bone, un kopdarbs ar Matka 2014 rīkotājiem jau ir sācies, norāda TAVA.

Šogad, 2013. gadā, Latvija bija partnervalsts specializētajai auto tūrisma izstādei Caravan 2013, kas turpat Helsinkos notika paralēli lielajai tūrisma izstādei Matka. «Somijā ceļošana ar automašīnu ir ļoti populāra, un akcents, kādu Latvijas puse lika uz autotūristiem, nebija nejaušs. Izstādes pirmajā dienā TAVA un Latvijas kempingu asociācija kopīgi ar Latvijas vēstniecību Somijā rīkoja pieņemšanu somu žurnālistiem un citiem interesentiem, kuri strādā autotūrisma jomā,» skaidro TAVA.

Pagājušajā nedēļā Kannās notika gadskārtējais nekustamā īpašuma sarkanā paklāja pasākums. Par pasniegtajiem «palmas zariem» Dienas Bizness jau informēja.

Pēc šādiem pasākumiem parasti ir ilgstoša gandarījuma sajūta par paveikto, par saņemto atzinību, par saplānoto gaišajai nākotnei. Nu, kaut kā tā.

Droši vien lielākā daļa Latvijas dalībnieku, kas pasākumā piedalījās ar kādu nopietnu mērķi, tā arī jutās – nedrošība un neziņa bija pazudusi no dienaskārtības, daudz tika runāts par konkrētiem projektiem, to pircējiem, nomniekiem un adresātiem. «Lielā nauda» gan joprojām centās palikt nepamanīta, taču bija turpat klāt – vai nu bez tās tik daudz par infrastruktūras projektiem runātu pilsētas, reģioni un veselas valstis.

Savukārt viens no mulsinošākajiem un nesaprotamākajiem pasākumiem bija Rīgas pilsētas stends. Dizainiski tas bija loti pievilcīgs, stendā strādājošie cilvēki bija izcili, bija arī tikai Rīgai un Latvijai raksturīgi obligātie stenda našķi – balzams, sulas un žāvēti augļi. Forma bija perfekta un sagatavošanā iesaistīto cilvēku ieguldījums – milzīgs. Ja MIPIM būtu tūrisma galamērķu gadatirgus, Rīga būtu līderu vidū ar pamatīgu handikapu.

Atzīmējot tuvojošos Līgo svētkus un Jāņus, šodien Maskavā, tirdzniecības tīkla Zeļonij perekrestok veikalā Smoļenskas laukumā 3/5 Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atklāja vēl vienu Latvijā ražotu pārtikas preču tirdzniecības stendu Rižskij dvorik.

Šis ir jau trešais Rižskij dvorik, kas tiek atvērts Maskavā, bet veikalu tīkls Zeļonij perekrestok ir jau otra mazumtirdzniecības ķēde, kurā tiek atvērti šie stendi.

«Mūsu pircēji ir ļoti iecienījuši Latvijā ražotos produktus. Par to liecina kaut vai tas, ka preces no šī jaunā stenda sāka izpirkt, vēl pirms tas tika oficiāli atklāts un plauktus nācās papildināt vēl un vēl. Cenu ziņā produkcija, kas pārstāvēta Rižskij dvorik stendā, ir ļoti konkurētspējīga,» norāda tīkla Zeļonij perekrestok pārstāve Jeļena Guļajeva.

Latvijā ražotās produkcijas stendi ir noformēti ar Vecrīgas skatiem, Rīgas centram raksturīgām laternām un citiem elementiem, kas atgādina Vecrīgas pagalmu.

Runājot par nākotnes attīstības tendencēm Latvijā, neskaitāmas reizes ir dzirdēti viedokļi, ka ir nepieciešams ne tikai mazināt izdevumus, bet arī veicināt tādus pasākumus, kas stimulētu tautsaimniecības attīstību. Vienkārši pretējā gadījumā vienā brīdī viss būs nomazināts tik tālu, ka vairs nebūs, ko mazināt, bet jēgas vienalga - nekādas.

Tiesa, šo patiesību reāli atzīst vien dažādi eksperti, bet ne atbildīgās valsts institūcijas, kas konsekventi dod priekšroku izdevumu griešanai un nodokļu sloga palielināšanai. Taču arvien vairāk apstiprinās, ka dzīves realitāte ir vēl skarbāka, nekā varētu šķist — pat tad, kad tiek dota iespēja pasaulei parādīt, ko īsti mēs savā tautsaimniecībā esam sasnieguši un spējam piedāvāt citiem, Latvija to ātri vien palaiž garām. Nožēlojami, bet fakts!

Šajā gadījumā runa ir par šomēnes Vācijā notikušo pasaules lielāko rūpniecības mesi, kurā Latvija gan piedalījās, taču droši var teikt, ka diez ko nepapūlējās, lai tam arī tiktu piesaistīta kāda uzmanība. Proti, mūsu valsts stends bijis iespiests piektās halles stūrī pie aizmugurējās sienas. Vienkāršāk sakot — vietā, līdz kurienei lielākā daļa meses apmeklētāju pat neaizgāja. Protams, var aizbildināties, ka Latvija mūžīgā naudas trūkuma dēļ labāku vietu atļauties nevarēja, taču šeit būtu jāņem vērā viens otrs būtisks aspekts.

Tirdzniecības centrā “Domina Shopping” šogad līdz septembrim atvērti 14 jauni veikali, bet vēl seši tiks atvērti no oktobra līdz decembrim, tostarp divi 5. oktobrī – modes preču veikals “Peek & Cloppenburg”, kā arī apavu un aksesuāru veikals “Este”.

“Šīs divas preču kategorijas mums ir īpaši svarīgas, jo tieši tās cilvēki jo īpaši novērtē “Domina Shopping” veikalu klāstā. Otro “Domina Shopping” dekādi uzsākam ar pilnībā nokomplektētu nomnieku sastāvu,” saka Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore.

Šī gada noslēdzošajā ceturksnī (oktobrī, novembrī un decembrī) savas durvis tirdzniecības centra “Domina Shopping” apmeklētājiem atvērs vēl četri nomnieki – uztura bagātinātāju stends “Vitamīns.lv”, “Storexo” elektronikas un sadzīves tehnikas veikals, “British American Tobacco” stends un “Dipstage” pašapkalpošanās automazgātuve.

"Domina Shopping" pārvaldītājs ir SIA "Eften Domina". Pagājušajā gadā "Eften Domina" strādāja ar 12,797 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 42,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 97,3% - līdz 3,011 miljoniem eiro.

Lai paplašinātu tūristu ģeogrāfiju un veicinātu tūristu skaita pieaugumu, Jūrmalas pilsēta nākamnedēļ pirmo reizi piedalīsies divās izstādēs Kazahstānā – rudens tūrisma izstādē Astana Leisure un Astana Zdorovie, kas veltīta veselības tūrismam, informēja Jūrmalas pilsētas domes Tūrisma nodaļa.

Astana Leisure ir lielākā Kazahstānas tūrisma rudens izstāde, kuras galvenie apmeklētāji ir tūrisma firmu pārstāvji un potenciālie tūristi. Šajā izstādē Jūrmalai būs kopīgs informatīvais stends ar galvaspilsētu. Tajā varēs saņemt tūrisma informatīvos materiālus par Jūrmalu, Rīgu un Latviju, kā arī noskatīties videoklipus par Latvijas galvaspilsētu un kūrortpilsētu Jūrmalu.

Izstādes laikā Astanā tiek rīkots Latvijas – Kazahstānas biznesa forums, kurā notiks arī Jūrmalas kūrorta prezentācija. Foruma kontaktu biržā ir paredzētas tikšanās ar Kazahstānas tūrisma nozares profesionāļiem, lai apspriestu tūrisma attīstības iespējas.

Pasaules lielākajā rūpniecības mesē Vācijas pilsētā Hannoverē Latvija pat nepūlējās piesaistīt uzmanību, šodien vēsta Dienas bizness.

Dalībai pasaules lielākajā rūpniecības mesē, kas no 19. līdz 23. aprīlim notika Vācijas pilsētā Hannoverē, Latvijas stends bija iespiests pašā piektās halles stūrī pie aizmugurējās sienas, novēroja DB. Stendā bija pārstāvēti pieci Latvijas uzņēmum Elk Plus, Hagiteks, Prometals, Roto Plus un Sperre Baltic, kā arī Latvijas Mašīnbūves un Metālapstrādes rūpniecības asociācija.

Uz DB jautājumu, kā Latvijas dalībnieki vērtē dalību šā gada mesē, kas kopumā pulcēja vairāk nekā 4 600 uzņēmumus no 63 pasaules valstīm, latvieši samērā vienaldzīgi atzina, ka «kopumā cilvēku, šķiet, esot vairāk, lai gan ne gluži pie Latvijas stenda.» Iemesls – stenda vieta nav tā labākā, «vēl aiz Turcijas, apmeklētāji tik tālu vienkārši neatnāk.» Tika atzīts, ka latvieši labprāt būtu stāvējuši blakus lietuviešu Eiropas līmeņa stendam halles centrā, taču arī šoreiz katra Baltijas valsts bija izvēlējusies savu individuālu stratēģiju.

No 19. līdz 22. janvārim Latvija ar savu nacionālo stendu piedalīsies tūrisma izstādē Matka Helsinkos.

Matka (no somu valodas – ceļojums) ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem tūrisma gadatirgiem Ziemeļvalstīs. Ar ERAF atbalstu no Latvijas izstādē Somijā piedalīsies 17 pašvaldības un komersanti, kuru vidū ir tūrisma firmas, viesnīcu, restorānu un kempingu biznesā strādājošie, arī izstāžu un koncertu rīkotāji.

2011. gada pirmajos trīs ceturkšņos somu tūristu skaits Latvijā pārsniedza 75 tūkstošus, un pieaugums salīdzinājumā ar 2010. gada šo pašu laikposmu bija 14 procentu, informē Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). Latvijā Somijas tūristi (apmeklējums un nakšņojumi) ir ceturtajā vietā pēc Krievijas, Vācijas un Lietuvas.

Šo rakstu mazāk nekā divas dienas pirms marta sākuma. Un marts nekustamā īpašuma nozarē nozīmē MIPIM – gadskārtējo nekustamā īpašuma saietu Kannās.

Līdzīgi, kā pagājušajos gados, atkal būs Rīgas stends. Citāds, kā pagājušajos gados būs tā dalībnieku sastāvs – lielākoties RD struktūru pārstāvji vien, ieskaitot vienu bijušo ministru (šoreiz citu) un pāris konsultantiem, kuru e-pasta adreses beidzas ar .ru. Taču šoreiz politiski aspekti nav tie, kas ir atturējuši uzņēmēju dalību stendā – ja iepriekš bija pieejamas MIPIM ieejas kartes ar pamatīgu (ap 60%) atlaidi, kas kombinācijā ar dažu stenda izdevumu apmaksu vienalga bija izdevīgi, tad šogad bija jāpērk pilnas cenas biļete un tad vēl jāatbalsta stenda izdevumu segšana. Ko neizdara politika, to izdara ekonomika – vienādi vai otrādi. Bija reāls piedāvājums, ka organizēt dalību, lai pietikšanās būtu izdevīga maksimāli lielam skaitam dalībnieku, taču birokrātijas cietoksnis bija neieņemams.