Esošā gada pirmajā pusgadā ir apstiprināti 1370 darba izsaukumi ārzemniekiem no trešajām valstīm. Salīdzinot ar pagājušajā gadā kopumā izsniegtajām darba atļaujām, šogad atļaujas izsniegtas par trešdaļu vairāk.
Šis fakts izklausās kā sausa statistika un arī pat absolūtie skaitļi, iespējams, nav nekas dramatisks.
Tomēr tas parāda zināmu tendenci - viesstrādnieku no trešajām pasaules valstīm Latvijā kļūs aizvien vairāk, neatkarīgi no tā - patīk tas vai ne. It kā jau no vienas puses tas ir labi - cilvēku plūsma uz kādu valsti allaž ir bijusi kā lakmusa papīrs, kas liecina par tās labklājību vai strauju ekonomisko izaugsmi. No otras puses, valstīs, kur notikusi vērienīga imigrācija, allaž rodas sociāla spriedze, un diez vai Latvija nākotnē būs izņēmums. Ņemot vērā to, ka Latvija kā valsts nespēj savus iedzīvotājus noturēt un konkurēt ar citu, attīstītāku valstu darba tirgiem, kas ikdienā ir izslavēti ar darbaspēka deficītu, tad dilemma būtībā ir ārkārtīgi vienkārša ? kā saglabāt ekonomisko izaugsmi, neradot nevajadzīgu spriedzi sabiedrībā.
Ja vēlamies attīstīties, izvairīties no darbaspēka importēšanas ir faktiski neiespējami. Ne tikai tāpēc, ka mums ir darbaspēka deficīts, bet arī tādēļ, ka Latvijā bieži vien trūkst specifiskas kvalifikācijas profesionāļu. Tāpēc valstij būtu jāliberalizē trešo valstu darbaspēka ievešanas politika. Iespējams, ka daudzi iebildīs, taču runa nav par nekontrolētu svešinieku ievešanu.
Problēma jau nav viesstrādniekos, bet gan viņu un situācijas kontrolēšanā. Ja jau kāds uzņēmums X vēlas ievest viesstrādniekus, tad valstij būtu jāparedz, ka šis pats uzņēmums ne tikai atbild par normāliem sadzīves apstākļiem, regulāri maksātu algu utt., bet arī par to, ka pēc kontrakta beigām šie viesstrādnieki izbrauc no Latvijas.
Protams, arī šādā situācijā daļa no atbraucējiem paliktu šeit dzīvot. Tāpēc valstij būtu savlaicīgi jāparedz, kā šos cilvēkus iesaistīt sadzīvē, nevis tos vienkārši atgrūst, kā tas savulaik ir noticis daudzās Eiropas valstīs, kas rezultējies daudzos svešinieku apdzīvotos, sociāli nelabvēlīgos pilsētu rajonos.
Jācer, ka atbildīgās valsts institūcijas apzinās, ka viesstrādnieki nav nekas eksotisks, tā jau ir realitāte. Un jācer, ka ierēdņi saprot arī to, ka kontrolēta un uzraudzīta imigrācija ir sabiedrības interesēs, nekā ja tas notiktu puslegāli, kā tas, iespējams, notiek jau tagad.
Dānijas valdības ministru aicinājums braukt strādāt uz šo Ziemeļvalsti.