Neskatoties uz sarežģīto situāciju darba tirgū, Latvijas uzņēmēji pagaidām vēl ir ļoti piesardzīgi, vērtējot viesstrādnieku nodarbināšanas iespējas, liecina lietišķās aktivitātes indeksa Parex index 2007.gada decembrī veiktās aptaujas rezultāti.

No aptaujātajiem 750 uzņēmējiem tikai 4,1% pēdējā gada laikā savos uzņēmumos ir nodarbinājuši viesstrādniekus un 5,2% to plāno darīt nākamā gada laikā. Savukārt atvieglojumu noteikšanu viesstrādnieku nodarbināšanai Latvijā kopumā atbalsta 41,4% aptaujas dalībnieku. Tas ļaujot secināt, ka pieprasījums pēc papildus darbaspēka Latvijas uzņēmēju vidū ir salīdzinoši liels un, ieviešot atvieglojumus, nodarbināto viesstrādnieku skaits varētu būtiski palielināties.

Vairākums no uzņēmējiem, kuri atbalsta atvieglojumu noteikšanu viesstrādnieku nodarbināšanai Latvijā (41,4%), uzskata, ka to būtu nepieciešams attiecināt tikai uz kvalificētiem speciālistiem - 17,6%, savukārt gandrīz tikpat - 17,5% uzskata, ka atvieglojumi būtu piemērojami gan kvalificētiem speciālistiem, gan mazkvalificētam darbaspēkam. 6,3% uzņēmēju uzskata, ka atvieglojumu noteikšana nepieciešama tikai mazkvalificēta ārvalstu darbaspēka nodarbināšanai. 47,9% aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka atvieglojumi šobrīd Latvijā nav nepieciešami.

Neskatoties uz agrāk paustajiem solījumiem atvieglot viesstrādnieku ievešanas procedūru, valdošās partijas kļūst arvien noraidošākas šajā jautājumā.

Lai gan viena no šī procesa atbalstītājām bija Tautas partija, tās ierindas biedra Andra Šķēles uzruna Spīdolas balvas pasniegšanas ceremonijā liecina par pretējo, un to pierāda arī nesenā jautājuma skatīšanas valdībā atlikšana.

Atliek koncepciju

Līdz šim šis process valdošajai koalīcijai bija kā karsts kartupelis, kas tika mētāts no rokas rokā, bet sagremot to neviens nav varējis. Novembra vidū valdībā bija plānots skatīt Migrācijas politikas nodarbinātības kontekstā koncepciju, kas tomēr nenotika, jo pirms lēmuma pieņemšanas nepieciešams panākt politisku vienošanos. Lai gan, atliekot koncepciju, ministriem solīja to atkārtoti skatīt jau decembra beigās, pašlaik valdošās partijas tālāk par solījumiem situāciju vērtēt un skatīties nav tikušas. Tikmēr statistika liecina - šogad Latvijā nodarbinātības nolūkos iebraukušo ārzemnieku skaits pārsitis visus iepriekšējo gadu rekordus, līdz 31. oktobrim sasniedzot 4037 cilvēkus, kas ir teju divreiz vairāk nekā 2006. gadā. Db jau iepriekš vēstīja, ka daudzi uzņēmēji un ekonomisti uzskata par nepieciešamību atvērt darba tirgu viesstrādniekiem. Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle ir pārliecināta, ka valstij ir resursi šā jautājuma risināšanai, taču trūkst mērķa un gribasspēka (Db, 07.11.). To pierādīja novembra sākumā kārtējo reizi atliktā Iekšlietu ministrijas izstrādātā koncepcija, kas atvieglotu darbaspēka ievešanas procedūru un izmaksas no trešajām valstīm. Tāpat Db jau ziņots par bulgāru viesstrādnieku pieredzi celtniecībā un zivju pārstrādē, kad daļa celtnieku norādīja uz zemāku algu izmaksu nekā vietējiem strādniekiem.

«Darba tirgus atvēršana ir absolūta nepieciešamība,» atzīst Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Izmaiņas kavējas

Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis Db uzsvēra, ka normatīvo aktu grozījumus, kas nepieciešami, lai ieviestu koncepciju, valdība varētu pieņemt līdz šī gada beigām. «Tie ir arī politiski iemesli, kāpēc normatīvo aktu izstrāde kavējas. Ir politiķi, kas uzskata, ka nevajag atvērt darba tirgu. Mēs gan uzskatām, ka tas būtu jādara,» tā I. Godmanis. «Par darba tirgus atvēršanu mēs, protams, diskutēsim valdībā, var būt dažādi modeļi darba tirgus atvēršanai. Atsevišķās profesijās darba tirgu varētu atvērt, bet noteikti jākvotē viesstrādnieku skaits,» uzskata premjers Aigars Kalvītis.

Ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu tapis pētījums, kurš liecina, ka Latvija ir visnedraudzīgākā ES valsts viesstrādniekiem, un Zviedrija, turpretī, viesstrādniekiem ir visdraudzīgākā valsts ES, raksta BBC.

Pētījuma pamatā ir ņemts viesstrādnieku iespējas un labklājība valstī, kurā viņi ieradušies strādāt.

Pētījuma autori uzskata, ka kopumā ES valstis šajā jomā izmanto tikai pusi no sava potenciāla.

25 ES valstu konsorcijs, kurš pēta valstu politisko ietekmi uz viesstrādnieku dzīvi attiecīgajā valstī, kopumā pieskata apmēram 21 miljonu viesstrādnieku, kuri devušies strādāt uz kādu no 25 ES valstīm, vadoties pēc 140 aspektiem, to skaitā:

- viesstrādnieku tiesības darbavietā;

- viesstrādnieku iespējas iekārtoties valstī uz pastāvīgu dzīvi;

- iespēja viesstrādnieku ģimenēm pārcelties uz dzīvi valstī, kurā viņš strādā

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Arvien vairāk Londonā vērojama trūkuma ciešana Centrāleiropas un Austrumeiropas viesstrādnieku vidū. Kopš 2007. gada bezpajumtnieku skaits no 8 valstīm, no kurām Lielbritānijā ieradušies visvairāk viesstrādnieku, palielinājies no 18 līdz 25 % kopējo bezpajumtnieku galvaspilsēta ielās, liecina organizācijas Homeless Link pētījums.

Pētījums liecina, ka 45% no ielās guļošajiem austrumeiropiešiem ir poļi, 13 % rumāņu, 8% lietuviešu un 6% čehu. Latvijas pilsoņu īpatsvars bez pajumtes palikušo austrumeiropiešu vidū pieaudzis no 3% 2007.gadā līdz 4% 2008.gadā.

Daudzi austrumeiropieši no dzīves uz ielas izvairās, atgriežoties dzimtenē, taču joprojām salīdzinoši liels ir to cilvēku skaits, kuri ir bezpajumtnieki vairāk nekā gadu. Liels ir arī jauno bezpajumtnieku skaits.

Nākamgad pirmo reizi pēdējo 14 gadu laikā viesstrādnieku skaits, kas pamet Īriju, pārsniegs viesstrādnieku skaitu, kas dodas uz Īriju strādāt. Šādu prognozi izklāstījis Dublinas Ekonomikas un sociālās izpētes institūts, raksta Bloomberg.

Kad 2004. gadā Eiropas Savienībai (ES) pievienojās vairākas Austrumeiropas valstis, Īrija atvēra šo valstu iedzīvotājiem savu darba tirgu, lai panāktu lielākus ekonomikas izaugsmes tempus. Tagad viesstrādnieki Īriju sāk pamest.

Dublinas institūts norāda, ka lielākais skaits viesstrādnieku, kas pametīs Īriju nākamgad, būs Austrumeiropas iedzīvotāji, kuru izteikts pieplūdums notika pēdējo četru gadu laikā.

Pēdējo četru gadu laikā uz Lielbritāniju un Īriju devās aptuveni 1.2 miljoni viesstrādnieku no Polijas. Varšavas Starptautisko attiecību centrs norāda, ka aptuveni trešdaļa no viņiem varētu zaudēt darbu.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja atvieglotu nosacījumu piemērošanu augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no ārvalstīm, informē Ekonomikas minsitrijas Sabiedrisko attiecību daļa.

Tie paredz, ka gadījumā, ja nodarbinātais vēlēsies saņemt ES zilo karti - minimālais atalgojums nedrīkstēs būt zemāks par vidējo bruto darba samaksu Latvijā iepriekšējā gadā reiz koeficients 1,2 (pašreizējā koeficienta 1.5 vietā). Ārvalstnieku varēs piesaistīt vakancei, kas Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēta vismaz 10 darba dienas (pašreizējā prasība – ne mazāk kā mēnesi).

Profesiju saraksts, uz kuru atvieglojumi attieksies, veidots izmantojot EM rīcībā esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu; identificējot profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu (darba devēju aptauja); prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums.

Pārtikas un lauksaimniecības produktu ražotāji, arvien vairāk izjūtot darbaspēka deficītu, gatavi to piesaistīt no trešajām valstīm. Par to liecina darba devēju sniegtā informācija Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA). Tiesa, daļa uzņēmēju cer potenciālos dabiniekus atrast tepat Latvijā.

Nav variantu

Viens no lielākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem SIA Gamma-A šomēnes plāno piesaistīt 123 darbiniekus - zivju sagatavotājus, atslēdzniekus. Uzņēmums gatavs kārtot darba atļaujas darbinieku piesaistīšanai no trešajām valstīm. Gamma-A tehniskais direktors Knuts Bude sacīja, ka "nav variantu, jo darbaspēka resursu nav". Īpaši situācija nokaitēta Rīgā, kur uzņēmumam ir sava ražotne. Patlaban kompānija ved strādājošos no Salacgrīvas, kur darbu uz laiku pārtraukusi a/s Brīvais vilnis, tāpat no Jēkabpils. K. Bude pauž, ka pēdējais laiks atvērt darba tirgu viesstrādnieku ievešanai. Maizes cepšanas uzņēmuma a/s Lāči saimnieks Normunds Skauģis norāda: ja tas netiks izdarīts, tad lielas briesmas draudēs tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Arī AS Aldaris Personāla vadības departamenta vadītāja Laila Anna Kaca norāda, ka Latvijā šobrīd trūkst gan zemas kvalifikācijas strādnieku, gan arī dažādu līmeņu tehnisko specialitāšu darbinieku. "Valdība ar formālajiem bezdarba procentiem" sevi māna: tie, kas skaitās bezdarbnieki, vai nu strādā "pelēkajā ekonomikā", nav ieinteresēti zaudēt bezdarbnieka statusu, veicot sezonas darbus, par kuriem oficiāli maksā nodokļus, vai arī diemžēl nav spējīgi veikt darbu, kas rada pievienoto vērtību. Esam to pārbaudījuši praktiski - Vidzemes un Latgales pagastos, kuros skaitās salīdzinoši augsts bezdarba līmenis, reālus darbiniekus neatrast - visi strādātgribētāji jau sen ir emigrējuši uz Īriju," tā L. A. Kaca. Aldaris piedāvājot konkurētspējīgas algas, dienesta viesnīcu, citus bonusus, bet Latvijas darba tirgū vienkārši neesot rezervju. Tas izkropļojot darba tirgu, algas nekontrolēti aug, samazinās disciplīna un atbildība, pieaug personāla mainība. "Algu pieaugums bez proporcionālas ražošanas efektivitātes palielināšanās lej ūdeni uz inflācijas dzirnavām. Sen un visiem zināms ekonomikas likums vēsta, ka inflācija un bezdarbs ir savstarpēji atkarīgi apgrieztā proporcijā. Tieši tādēļ - jo ātrāk tiks atvērts darba tirgus viesstrādniekiem, jo labāk Latvijas ekonomikai," tā L.A. Kaca. Aldaris NVA pieteicis, ka no trešajām valstīm grib piesasitīt 15 automatizētās montāžas līnijas operatorus.

Viesstrādnieku jautājums vairs nav aktuāls un lielākā daļa jau devusies mājup, liecina Db aptaujātie pārtikas industrijas uzņēmēji.

Viens no lielākajiem dārzeņu ražotājiem z/s Ezerkauliņi, kas viesstrādniekus bija ievedis no Ukrainas, patlaban vairs to nedara. Ezerkauliņu komercdirektore Kristīne Brunovska pastāstīja, ka jautājums par viesstrādniekiem jau vairs nav aktuāls kopš vasaras vidus. «Mēs vairs netērējam laiku un līdzekļus, lai piesaistītu jaunus viesstrādniekus,» tā Ezerkauliņu komercdirektore. Lielākā daļa viesstrādnieku devušies mājup, palikuši vien divi, kas uzņēmumā jau strādā aptuveni trīs gadus un ar darbu esot apmierināti.

Lielākajā alus un bezalkoholisko dzērienu ražotājā a/s Aldaris šovasar strādājā 18 viesstrādnieki no Uzbekistānas un Ukrainas. Kā informēja Aldara personāla vadības departamenta direktore Pārsla Baško, šāds lēmums tika pieņemts, jo bija nepieciešamība pēc papildus kvalificēta darba spēka ražošanas un loģistikas jomā.

Lielbritānijā par Baltijas imigrantu paverdzināšanu tiek tiesāti četri Latvijas pilsoņi.

28 gadus vecais Ivars Mežals, 36 gadus vecais Juris Valujevs, 33 gadus vecā Oksana Valujeva un 26 gadus vecā Lauma Vankova apsūdzēti par nelicencētu starpniecību darbā iekārtošanā, par viesstrādnieku šantažēšanu un apkrāpšanu.

Visi apsūdzētie tiesā noliedza savu vainu viņiem izvirzītajās apsūdzībās.

Apsūdzētie Latvijas pilsoņi aizturēti pagājušā gada oktobrī apjomīgā Lielbritānijas likumsargu reidā, vērstā pret Latvijas un Lietuvas viesstrādnieku paverdzināšanu lauksaimniecības darbos Kembridžšīrā.

Lielbritānijas Nacionālā policija, Kembridžšīras policija sadarbībā ar nodarbinātības starpniecības uzņēmumu licenzēšanas aģentūru (GLA) reidā Visbīčā, Mārčā un Kingslinnā no verdzības apstākļiem atbrīvoja 80 viesstrādniekus, kas pārsvarā bija no Latvijas un Lietuvas.

Centrālās un Austrumeiropas valstu viesstrādnieku skaits, kuri brauc strādāt uz Lielbritāniju, kopš vairāku šo valstu iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā, samazinājies, atsaucoties uz Financial Times raksta Biznews.lv.

Uz Lielbritāniju atbraukušo strādnieku skaits no valstīm, kuras 2004. gadā iestājās ES, šā gada otrajā ceturksnī samazinājās par 27 %, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, sasniedzot 38 tūkstošus cilvēku. No Latvijas aizbraukušo viesstrādnieku skaits samazinājies par 10 % (1475 viesstrādnieki šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 1 635 viesstrādniekiem pērn attiecīgajā periodā).

Latvieši kopējā uz Angliju aizbraukušo viesstrādnieku īpatsvarā sasniedz 4 %. Tomēr dati atspoguļo tikai legāli strādājošos, kuri ir saņēmuši visas nepieciešamās atļaujas no Lielbritānijas varas iestādēm. Tāpat par 35 % samazinājies viesstrādnieku skaits no Bulgārijas un Rumānijas, kuras pievienojās ES 2007. gadā. Pagājušā gada otrajā ceturksnī uz Lielbritāniju atbrauca 10 860 šo valstu viesstrādnieki, savukārt šogad 7 005 viesstrādnieki.

Kaut arī tiek runāts par kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistes nepieciešamību, ar to Latvijai sokas sliktāk nekā ar mazkvalificētu un vidēji kvalificētu ārvalstu strādājošo piesaisti. 2015. gada 1. janvārī nekvalificētu darbu Latvijā strādāja 5163 ārzemnieki, savukārt kvalificētu darbu – tikai 1002. Tikmēr top jauna imigrācijas koncepcija, kas paredz atvieglojumus viesstrādnieku nodarbināšanas kārtībā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan Latvijā ik pa laikam tiek aktualizēts darbinieku trūkums, viesstrādnieku skaits tomēr ir neliels. Šā gada 1. janvārī saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem Latvijā uzturējās 2117 ārzemnieku no trešajām valstīm, kuriem izsniegta termiņuzturēšanās atļauja līdz pieciem gadiem, kam par iemeslu ir nodarbinātība Latvijā. Tomēr lielais vairums mūsu valstī strādājošo ārzemnieku – 4048 – ir no Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm. Kā skaidro PMLP pārstāve Undīne Priekule, lai gan ES ir brīva darbaspēka kustība un strādājošajiem no ES un EEZ īpašas darba atļaujas nav nepieciešamas, tomēr, uzturoties ilgāk par 90 dienām Latvijā, viņiem ir pienākums reģistrēties PMLP un saņemt ES pilsoņa reģistrācijas apliecību.

Palēninoties ekonomiskajai attīstībai, strauji rūk brīvo darba vietu skaits un pamazām palielinās bezdarba līmenis.

Ieguvēji no šīm pārmaiņām ir darba devēji, kuriem samazinās konkurence par darbiniekiem. Tomēr ekonomikas eksperti norāda, ka situācija darba tirgū un nodarbinātībā nav atraujama no citiem ekonomiku raksturojošiem rādītājiem, kas ir visai satraucoši. Db jau rakstīja, ka iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu krasais samazinājums pērnā gada ceturtajā ceturksnī līdz 8% un februāra dramatiski augstā gada inflācija - 16,7% liecina par to, ka ekonomika ieiet krietni lēnākas attīstības un zemāka patēriņa ciklā.

Darba tirgus mainās

Nozaru pārstāvji norāda, ka kreditēšanas ierobežojumu dēļ palēninātā būvniecības un nekustamo īpašumu tirgus attīstība liek šo jomu uzņēmējiem samazināt darbinieku skaitu, kā rezultātā ražošanas un citu nozaru kompānijām rodas lielākas iespējas aizpildīt vakances. Martā darba devēju deklarētais brīvo darba vietu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājies par 3199 vietām jeb 18,1%, kas ir straujākās vakanču skaita izmaiņas vismaz kopš pērnā gada sākuma. Šis kritums varētu liecināt par ilgstoši brīvo vakanču aizpildīšanu vai arī "samierināšanos ar neattīstību", pieļauj ekonomiste Raita Karnīte. Proti, tautsaimniecībā līdz šim valdījis liels optimisms, un uzņēmēji bija pārliecināti, ka tikpat rosīga darbība būs arī turpmāk, tādēļ bija nepieciešami arvien vairāk darbinieku. Sastopoties ar attīstības tempu palēnināšanos vai pat uzņēmumu slēgšanu, samazinās brīvo darba vietu skaits. Kopš pērnā gada beigām bezdarbnieku skaits audzis par 2,1%, bet brīvo darba vietu skaits sarucis par 19,4%.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) no diviem pirmdien Ministru kabineta komitejā skatītajiem Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādātās koncepcijas par ārvalstu darbaspēka piesaisti diviem iespējamiem risinājuma variantiem atbalsta valdības lēmumu mazināt šķēršļus un izmaksas viesstrādnieku nodarbināšanai Latvijā (koncepcijas 2.variants), Db.lv informēja LDDK korporatīvās pārvaldes eksperte Agnese Alksne.

Tomēr LDDK norāda, ka koncepcijā par migrācijas politiku nodarbinātības kontekstā ir ņemti vērā vien nedaudz no LDDK iesniegtajiem priekšlikumiem, un būtiskākie ir palikuši ārpus koncepcijas.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: "Ir svarīgi atzīt, ka migrācijas pieaugums var sniegt ievērojamu atbalstu ekonomikas un nodarbinātības attīstībai, vēršot īpašu uzmanību situācijai reģionos un teritoriālajiem nodarbinātības plāniem, radot pārskatāmu un salīdzināmu nodarbinātības programmu un nepieciešamības gadījumā palielināt investīcijas viesstrādnieku adekvātai nodarbināšanai."

Ja sākumā skaļi izreklamētā dokumentā definētais mērķis bija noteikt valsts politiku attiecībā uz ārzemnieku uzņemšanu nodarbinātības kontekstā, tad tas darba gaitā tika sašaurināts jau uz nepieciešamības izvērtēšanu veicināt trešo valstu pilsoņu uzņemšanu nodarbinātības nolūkā. Tātad neskatoties uz to, ka uzņēmēji arvien asāk publiski pauž nepieciešamību pēc darbaspēka, valdība tikai doma par darbaspēka piesaistes nepieciešamību, bet sistēmas, ka risināt migrācijas jautājumus kopumā nav. Darbaspēka pieejamības un migrācijas procesu vadības jautājumu risināšanu kavē tas, ka valstī nav noteikta atbildīgā institūcija. LDDK aicina valdību rīkoties, lai izveidotu institucionālu sistēmu un darba koordināciju, lai valstī radītu efektīvu darbaspēka migrācijas vadību, izstrādātu īstermiņa un ilgtermiņa rīcības programmu un darbības stratēģiju darbaspēka kvalitātes nodrošināšanas un migrācijas politikai, nevis tikai aprobežoties ar birokrātisku procedūru izvērtēšanu un administratīvā sloga mazināšanu.

Šogad desmit mēnešos iebraukušo viesstrādnieku skaits pārsniedzis 4 000.

To liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati. Pēdējo dažu mēnešu laikā par vairāk nekā 2 000 audzis Latvijā darba nolūkos iebraukušo ārvalstnieku skaits. Līdz ar to priekšlaikus piepildījusies jau iepriekš Db izteiktā prognoze, ka līdzšinējā ārvalstu darbaspēka pieplūduma tendence vedina domāt, ka līdz gada beigām, salīdzinot ar 2006. gadu, ārvalstnieku skaits varētu dubultoties. Jau ilgāku laiku valdībā notiek diskusijas par Iekšlietu ministrijas izstrādāto koncepciju, kas paredz atvieglot ar darbaspēka ievešanu no trešajām valstīm saistītās birokrātiskās procedūras un samazināt nodevas par ievešanu. Otrdien valdība kārtējo reizi koncepcijas izskatīšanu atlika, tādējādi samazinot iespēju, ka grozījumi normatīvajos aktos varētu tikt izstrādāti līdz gada beigām. Kā norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle, no Latvijas pašlaik ir izbraukuši ap 90 000 ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, savukārt ārvalstu darbinieki Latvijā oficiāli ir ap 2000. Viņa gan atzīst, ka realitātē šis skaits varētu būt līdz 4000, jo šobrīd aptuveni 17 % no nodarbinātajiem strādā nelegāli, no tiem 10 % ir viesstrādnieki. «Ir skaidrs, ka Latvija nespēj apmierināt vietējās tautsaimniecības pieprasījumu pēc darbaspēka, taču straujš ārvalstu darbinieku pieaugums nav gaidāms, jo Latvijā nav izstrādāta ne migrācijas, ne integrācijas politika,» norāda E. Egle. Viņasprāt, pat tad, ja tiks pieņemta koncepcija, kas paredz atvieglot administratīvas procedūras un izmaksas trešo valstu darbaspēka izmantošanai Latvijā, kuru pagājušajā mēnesī akceptēja MK komiteja, tās efektu varam gaidīt ne ātrāk kā pēc diviem gadiem, kas nozīmē, ka spiediens uz atalgojuma paaugstināšanu turpinās pieaugt. E. Egle uzsver, ka nepareiza valsts politika attiecībā uz ārvalstu darbaspēka piesaisti un integrāciju arī uzskatāma par galveno iemeslu ievērojamajam nelegāli nodarbināto skaitam valstī. «Pagaidām, ņemot vērā nepamatoti augstās administratīvās nodevas un citas izmaksas, viesstrādnieki uzņēmējiem sanāk dārgs prieks.»

Vaicāti par to, cik lielā mērā Jūsu ģimenē lēmumu pirkt kādu produktu vai zīmolu nosaka Jūsu bērnu viedoklis, vidēji 37% vecāku atzīst, ka tas ietekmē ilgtermiņa preču pirkšanu (mobilais telefons, dators un elektroniskās mājsaimniecības preces). Savukārt 21% vecāku norāda, ka viņu bērnu viedoklis ietekmē arī banku un apdrošināšanas kompānijas izvēli.

Šādus rezultātus uzrādījis pētījumu kompānijas GfK Baltic februārī veiktais pētījums par bērnu viedokļa ietekmi uz vecāku patēriņa tendencēm.

Aptaujas dati liecina, ka, iegādājoties elektronikas un mājsaimniecības preces, vecāki galvenokārt ietekmējas no savu bērnu pusaudžu viedokļa (vecumā no 14 līdz 18 gadiem). Piemēram, datora iegādē bērnu viedoklis ietekmē vidēji 58%, mobilā telefona 57%, ceļojuma maršruta izvēlē 53%, bet koplietošanas mēbeļu iegādē 42% pusaudžu vecāku. Interesanti, ka 51% vecāku atzina, ka viņu bērni pusaudži ietekmē arī pašu vecāku apģērba izvēli.

Iepirkšanās vietas un ikdienas preču izvēlē vecāku lēmumus vairāk ietekmē jaunāki bērni. Vidēji 54% vecāku, kuriem bērni ir vecumā no 3 līdz 13 gadiem atzina, ka bērna viedoklis „ietekmē” vai „drīzāk ietekmē” iepirkšanās vietas izvēli un 57% vecāku arī ēstuves - vietas, kurā paēst ārpus mājas - izvēli. 51% šī paša vecuma bērnu vecāki atzina, ka bērnu viedoklis ietekmē ikdienas pārtikas iegādi.

Latvijā viesstrādnieku nodarbināšanas noteikumi nav konkurētspējīgi, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa pauda, ka Latvijā situācija ar viesstrādnieku piesaisti lauksaimniecībā nekad nav bijusi laba, jo viesstrādnieku iebraukšanas noteikumi nav konkurētspējīgi. "Arī šo gadu mēs gaidām ar ļoti lielām bažām, jo šobrīd nav politiskā apsolījuma, ka kaut kas varētu būtiski mainīties," sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa minēja, ka ir daudzas absurdas prasības attiecībā uz iebraucējiem no trešajām valstīm, piemēram, sezonas viesstrādnieks no Ukrainas, kuram ir traktora vadītāja tiesības, tās nevar legalizēt, ja viņš Latvijā nav nodzīvojis sešus mēnešus.

Vienlaikus Dzelzkalēja-Burmistre atzīmēja, ka Latvijā konkurence par vietējo darbaspēku ir ļoti liela. "Mēs neredzam bezdarbu laukos. Tie, kuri negrib strādāt, tie nestrādā, bet tie, kuri grib strādāt, vienmēr var atrast darbu," teica "Zemnieku saeimas" pārstāve.

Lielbritānijā radušās bažas, ka valstī drīzumā ieplūdīs vēl vairāk viesstrādnieku no Latvijas un citām Austrumeiropas valstīm, cerot saņemt visnotaļ dāsnos pabalstus, kādus Apvienotajā Karalistē izmaksā bez darba palikušiem cilvēkiem.

Pēc laikraksta Daily Express portālā vēstītā, sagaidāms, ka nākamgad pabalstu maksājumi austrumeiropiešu viesstrādniekiem strauji pieaugs, jo Lielbritānijā stāsies spēkā jauni noteikumi, kuri ļaus pieprasīt pabalstu izmaksu jau pēc trim valstī nostrādātiem mēnešiem.

Pašreizējā kārtība noteic, ka strādniekiem no 10 jaunajām Eiropas Savienības valstīm, kuras iestājās blokā 2004.gadā, ir jānostrādā Apvienotajā Karalistē vismaz gads, lai viņi varētu pretendēt uz pabalstiem, kuru apmērs tiek aprēķināts no viņu ienākumiem.

Jaunās kārtības kritiķi ir nobažījušies, ka šīs izmaiņas kā magnēts pievilks Lielbritānijai vēl vairāk cilvēku, kuri grib tikt pie daudz lielākiem pabalstiem, nekā saņem paši savās valstīs.

Lielbritānijā pagājušā gada beigās dzīvoja 39 tūkstoši Latvijas viesstrādnieku un viņu ģimenes locekļu pretstatā tikai aptuveni 7000 viesstrādnieku 2004.gadā, pirmdien vēstī britu laikraksts Telegraph, atsaucoties uz oficiālajiem Apvienotās Karalistes statistikas datiem.

No Eiropas Savienības (ES) jaunajām dalībvalstīm visvairāk Lielbritānijā ir poļu - 529 tūkstoši; strauji palielinās arī Lielbritānijā dzīvojošo un strādājošo slovāku skaits -pagājušā gada beigās viņu skaits sasniedzis 52 tūkstošus iepretim tikai 8000 slovāku 2004.gadā, kad Lielbritānija atvēra savu darba tirgu strādājošajiem no jaunajām bloka valstīm Austrumeiropā. Savukārt Apvienotajā Karalistē dzīvojošo rumāņu skaits minētajā periodā pieaudzis no 14 tūkstošiem līdz 53 tūkstošiem.

Kopumā Lielbritānijā no jaunajām ES valstīm pērnā gada nogalē dzīvoja 508 tūkstoši ES Austrumeiropas valstīs dzimušu cilvēku - astoņas reizes vairāk nekā 2004.gadā.

"Šobrīd nav nepieciešams domāt par darba tirgus atvēršanu trešo valstu viesstrādniekiem, bet gan par efektīvāku esošā darbaspēka resursa izmantošanu," uzskata tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Viņš arī akcentē, ka darbinieku algām Latvijā ir jāturpina celties.

"Latvijai ir jāaizstāv savs darba tirgus, tādēļ viesstrādnieku piesaistīšanai arī turpmāk jābūt dārgai un laikietilpīgai. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), iestājoties par viesstrādnieku piesaistīšanu, vadās tikai no savām uzņēmējdarbības interesēm, taču jāņem vērā, ka šāds solis būtiski ietekmēs arī citas jomas un ir saistīts ar vairākām negatīvām sociālām un ekonomiskām sekām," ir pārliecināts ministrs.

"Veiksmīga Latvijas attīstība nav balstīta uz mazkvalificētu viesstrādnieku pieplūdumu no Austrumiem. Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts un ES pastāv brīva darbaspēka kustība, tādēļ jādomā kā piesaistīt Latvijas darba tirgum kvalificētu darbaspēku no citām ES valstīm, kuri ir gatavi apgūt latviešu valodu un respektēt mūsu kultūru un tradīcijas. Darba spēka imports ir vienkāršākais darbaspēka trūkuma problēmas risinājums, bet es uzskatu, ka jāapsver arī citas alternatīvas. Jādomā par emigrācijā strādājošo Latvijas pilsoņu aicināšanu atgriezties dzimtenē, kā arī jāmeklē neizmantotais potenciāls," tā tieslietu ministrs.

Labākā dzīvē aizbraukušie «atsitas» Londonas būvlaukumos

Londonas Karaliskā tiesa aprīlī uz septiņiem gadiem cietumā notiesājusi rumāņu vergturi, kurš kādā demontāžas objektā paverdzināja 15 strādniekus. Kāda tam saistība ar Latviju? Tāda, ka Londonas nekustamo īpašumu tirgū pašlaik ieplūst milzīga nauda, tostarp Krievijas miljardieriem piederoša, un būvlaukumos ir daudz mūsu tautiešu, kas svešumā devušies labākas dzīves meklējumos, bet realitātē sastopas ar pazemojumiem, meliem un vilšanos. Arī tāda ir emigrācijas seja.

Dodoties projām no Latvijas, daudzi savai zemei velta skarbus vārdus: cilvēki ir «ne tādi», valdība – «ne tāda», darba devēji skopi. Pat ziema un vasara – nekāda. Un tad viņi aizbrauc uz «normālu» valsti, piemēram, Angliju. Kāds varbūt arī sāk savu jauno, skaisto un bagāto dzīvi jau ar pirmo dienu, taču lielai daļai vispirms jāpiedzīvo smags kritiens. Izrādās, ka tā «normālā» valsts pret imigrantiem izturas pat ļoti skarbi. Nule Lielbritānijā publicēts plašs pētījums par vienu no iecienītākajām darba nozarēm – būvniecību – vienā no populārākajiem Austrumeiropas viesstrādnieku galamērķiem – Londonā. Tur skaistai un bagātai dzīvei nepieciešams īpašs rūdījums un iemaņas. Ne katram izdodas, un šo pieredzi ir vērts popularizēt. Varbūt kādam tā būs iespēja atgriezties mājās vai neaizbraukt, jo nekur taču nav tik labi...

Aizbraukušie tautieši iecirtuši robu darba tirgū, un pašlaik darbaspēka izsīkums vērojams vairākās nozarēs; izskan aicinājumi ievest viesstrādniekus gan no bijušajām PSRS valstīm, gan no eksotiskām zemēm

«Lauksaimniecība jau ilgstoši izjūt darbaspēka nodrošinājuma problēmu. Īpaši aktuāli tas ir dārzeņkopības un augļkopības sektorā. Daudzi dārzkopji jau pagājušajā gadā ar grūtībām novāca ražu, jo nebija, kas strādā,» DB apgalvo biedrības Zemnieku saeima (ZSA) valdes locekle un kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa. «Kamēr saimniecības nebūs spējīgas samaksāt konkurētspējīgu atalgojumu, tikmēr situācija neuzlabosies, tāpat kā jebkurā citā nozarē. Kā saimniecības padarīt spējīgas atalgot labu un kvalitatīvu darbinieku – tas jau ir daudz kompleksāks jautājums,» papildina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne.

Austrumeiropas viesstrādnieku pieplūdums Lielbritānijā kopš 2004. gada samērā strauji palielinājis bezdarba līmeni starp pašiem britiem, raksta Daily Express.

Secinājums, ka pie britu bezdarba līmeņa palielināšanās vainojamas tieši Austrumeiropas valstis, izriet no tā, ka straujais viesstrādnieku pieplūdums bijis tieši no Austrumeiropas, kamēr citu valstu viesstrādnieku līmenis Lielbritānijā bijis samērā stabils.

Lielbritānijas dati, pēc kuriem vadījies profesors R. Rovtons, liecina, ka laika posmā no 2004. līdz 2007. gadam bez darba palikuši apmēram 528 000 britu. Tajā pat laikā pie darba tikuši 348 000 viesstrādnieki no Austrumeiropas un 237 000 viesstrādnieki no citām valstīm.

Pirms ES paplašināšanās 2004. gadā nodarbinātības līmenis gan Lielbritānijā, gan Austrumeiropā bija samērā stabils.