Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Līdz šim lielākajā automobiļu iepirkumā Valsts policijas (VP) konkursā uzvarējusī pilnsabiedrība A26 nepiekrīt pārmetumiem, ka policijai nodotas gluži citas, līgumam neatbilstošas automašīnas.

A26 pārstāvis Guntars Šīrants uzsver, ka VP ir piegādāti iepirkuma nolikumam un tehniskajai specifikācijai atbilstoši auto.

Pilnsabiedrība A26 ir skaidrojusi VP, ka Nodrošinājuma valsts aģentūras pērn izsludinātā atklātā konkursa par transporta nomu VP vajadzībām nolikumā un tehniskajā specifikācijā bija definēts, ka vieglo automobiļu A16 emisijas klasei jāatbilst EURO 6 standartam, tas ir, dzinējam jāatbilst uz EURO 6 attiecināmām robežvērtībām.

«Konkursa nolikumā VP nav pieprasījusi automašīnas, kuru dzinējs ir sertificēts kā EURO 6, bet ir norādījusi, ka piedāvātajām automašīnām ir jāatbilst emisiju klasei EURO 6. Proti, piegādājamo transportlīdzekļu dzinējiem jāatbilst uz EURO 6 attiecināmām emisijas robežvērtībām. Iesniedzot savu piedāvājumu, mūsu piegādātājs nodrošināja iepriekš minēto prasību, veicot tehniskus uzlabojumus zemākam emisiju standartam atbilstošām automašīnām un attiecīgi samazinot to radīto emisiju līmeni un nodrošinot atbilstību EURO 6 attiecināmām robežvērtībām,» skaidroja Šīrants.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Nākuši gaismā jauni fakti par skandālu, kurā iesaistīta bijusī tehnoloģiju kompānijas Hewlett Packard darbuzņēmēja Džodija Fišere (Jodie Fisher) un kompānijas vadītājs Marks Hurds, kurš nesen atkāpās no amata.

Sieviete apgalvo, ka viņa zaudējusi darbu, jo viņa nav piekritusi seksuālām attiecībām ar nu jau bijušo bosu M. Hurdu, atsaucoties uz vārdā nenosauktu informācijas avotu, ziņo Reuters.

Kā norāda Reuters, šī ir pirmā reize, kad tapusi zināma sīkāka informācija par notikušo, jo vienīgais, ko iepriekš sacījusi pati kompānija ir tas, ka M. Hurds ticis apsūdzēts par seksuālu uzmākšanos.

Kā vēstīts, 53 gadus vecais M. Hurds no kompānijas prezidenta un vadītāja amatiem atkāpās šā gada 6. augustā pēc tam, kad HP viņu apsūdzēja nepareizu izdevumu pārskatu iesniegšanā saistībā ar Dž. Fišeri. Vienlaikus tika ziņots, ka izmeklēšanā nav gūti pierādījumi par seksuālu uzmākšanos.

Mēdz teikt, ka darbinieki iet prom nevis no darba, bet bosa, un tieši pretīga vadība nevis nauda, kā varētu šķist, ir biežākais iemesls, kāpēc darbs tiek mainīts.

Taču ko darīt ar pretīgu vadītāju, ja darba maiņa nav risinājums? Vienkāršības labad sauksim viņu par bosu, ar to apzīmējot sievietes un vīriešus, kas ir augstākā hierarhiskajā pozīcijā un kam ir vairāk varas, tātad tas tikpat lielā mērā attiecas uz strādnieku fabrikā, kā uz direktoru valdes priekšā.

Konstruktīva rīcība attiecībās ar pretīgu bosu būtu tieša komunikācija: izstāstīt, kā redzi situāciju, norādīt, kas ir nepieņemami un noteikt robežas. Tā ir vienīgā jēdzīgā reakcija, ko cilvēki nekad vai reti piekopj. Haifas universitātes pētījumā šāda tieša komunikācija tika vismazāk saistīta ar tālāku teroru. Kaut arī tā nebija nekāda brīnumnūjiņa, tomēr tiešai komunikācijai ir viens milzīgs bonuss – pats «cietušais» jūtas emocionāli daudz labāk.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

Par atkārtotu valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas kritēriju neizpildi četrām valsts ģimnāzijām draud statusa atņemšana, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Lai izglītības iestāde varētu pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, kas nodrošina arī piemaksas pedagogu algām, tai ir jāatbilst vairākiem kritērijiem, tostarp jābūt atbilstošam skolēnu skaitam un augstiem centralizēto eksāmenu rezultātiem.

Trīs no četrām izglītības iestādēm - Gulbenes novada valsts ģimnāzija, Jūrmalas valsts ģimnāzija un Viļakas valsts ģimnāzija - atkārtoti neizpilda noteikumos par ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību un kritērijiem noteikto minimālā skolēnu skaitu kritēriju.

Viļakas valsts ģimnāzija 2018.gadā nav izpildījusi arī skolēnu rezultātu valsts centralizētajos eksāmenos kritēriju. Šo pašu kritēriju, taču jau atkārtoti, neizpilda arī Krāslavas valsts ģimnāzija.

Ja vidusskola vairākus gadus pēc kārtas nesasniegs noteiktus izglītības kvalitātes kritērijus, tā varētu nesaņemt valsts budžeta finansējumu pedagogu algām, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais noteikumu projekts par kritērijiem un kārtību pedagogu darba samaksas finansēšanā vidusskolas posmā.

Noteikumu projektā ietverta norma, kas nosaka, ka, aprēķinot un sadalot valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksas finansēšanai, tiek paredzēts ņemt vērā vairākus kritērijus - viens no tiem paredz minimālo skolēnu skaitu, bet otrs - izglītības kvalitātes rādītājus. IZM noteikusi, ka izglītības kvalitātes rādītāji būs primāri finansējuma piešķiršanai.

Attiecībā uz izglītības kvalitāti, tiks vērtēta vidusskolas vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kvalitāte. Tai spēkā esošajā akreditācijā vairākos kvalitātes kritērijos (mācību saturs, mācīšanas kvalitāte, atbalsts mācību darba diferenciācijai, iekārtas un materiāltehniskie resursi, fiziskā vide) ir jābūt novērtētai ar vismaz III kvalitātes vērtējuma līmeni (labi).

Valdība atbalstījusi grozījumus likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», ar kuriem plānots ierobežot lauksaimniecības zemes iespējamo pircēju loku. Mazāk afišēts šī likumprojekta mērķis ir panākt, lai lauksaimniecībā izmantojamā zeme pēc iespējas paliktu vietējo lauksaimnieku rokās, jo no 2014. gada 1. maija ES dalībvalstu pilsoņiem un juridiskajām personām ir tādas pašas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi kā vietējiem un šo termiņu nav iespējams pagarināt, Latvijas valstij nepārkāpjot ES līguma noteikumus.

Līdz šim LR pilsoņi un LR reģistrētās kapitālsabiedrībām, kurās vairāk nekā puse kapitāldaļu pieder LR pilsonim vai sabiedrībai, varēja iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi bez ierobežojumiem un bez īpašām papildus formalitātēm. Tagad tā vairs nebūs!

Likumprojekts paredz, ka lauksaimniecības zemi drīkstēs iegādāties fiziska persona, kura ir reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicēja, kura bijusi tiesīga saņemt tiešmaksājumus vai vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, kas veido vismaz vienu trešdaļu no tās kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, vai kura ir ieguvusi lauksaimniecisko vai tai pielīdzināmu izglītību, vai arī ir guvusi pieredzi lauksaimniecībā. Tas nozīmē, ka arī Latvijas iedzīvotājiem, tāpat kā personām no citām ES dalībvalstīm, būs ierobežotas tiesības iegādāties lauksaimniecības zemi. Visām personām, kas vēlēsies iegūt lauksaimniecības zemi, būs jāvēršas ar iesniegumus vietējā pašvaldībā, no kuras būs jāsaņem atļauja iegūt īpašumā šādu zemi. Tāpat kā līdz šim lauksaimniecības zemi nevarēs iegūt fiziskas un juridiskas personas no trešajām valstīm, izņemot no tām, ar kurām LR ir noslēgusi starptautiskus līgumus, atbilstoši kuriem ir pieļaujama lauksaimniecības zemes iegūšana īpašumā. Fiziskās un juridiskās personas no ES dalībvalstīm, t.sk., Latvijas Republikas varēs iegūt lauksaimniecības zemi, ja atbildīs izvirzītajiem kritērijiem, cita starpā ja tās būs reģistrētas Latvijā kā nodokļu maksātāji, būs bijušas tiesīgas saņemt tiešos maksājumus vai vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvušas ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, kas veido vismaz trešdaļu no tās kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Saeima vakar vakarā galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, nākamgad plānojot tērēt līdz šim lielāko naudas summu - 10,001 miljardu eiro.

Par 2020.gada budžetu nobalsoja 57 deputāti. Pārējie parlamentārieši sēdē nepiedalījās. Saeima budžeta paketē iekļautos likumprojektus deputāti sāka skatīt trešdien plkst.9, pirmo darba cēlienu noslēdzot tuvu pusnaktij.

Sēde tāpat sākās plkst.9, un bija paredzēts, ka tajā plkst.23.30 varētu tikt izsludināts pārtraukums, lai piektdien no rīta turpinātu izskatīt budžeta projektu. Budžeta izskatīšanas laikā divas reizes tika pieņemts lēmums saīsināt debašu laiku, un otrajā reizē, kad debašu laiks saīsināts līdz vienai minūtei, opozīcija pameta zāli, tur vairs neatgriežoties. Opozīcijas politiķi pauda, ka tā ir ņirgāšanās par demokrātiju un opozīciju un viņu turpmāka atrašanās sēdē vairs nav vajadzīga.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais koncepcijas projekts par Uzticamo uzņēmumu sarakstu ar mērķi radīt sistēmu, kurā uzņēmumi, kas ir pierādījuši savu izcilību attieksmē pret valsti, no valsts puses saņem īpašu attieksmi un pretimnākošu sadarbību. Koncepcijas projekts paredz iespējamos saraksta veidošanas principus un darbības mehānismu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Uzticamo uzņēmumu saraksta mērķis ir veicināt ciešāku sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) nodokļu saistību izpildei, kā arī nākotnē atvieglot sadarbību arī ar citām valsts pārvaldes iestādēm, samazināt administratīvos šķēršļus un nodrošinātu iespēju ātrāk novērtēt komersantu atbilstību kvalifikācijas prasībām.

Sarakstā paredzēts reģistrēt komersantus, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem un piekrīt publiskot vispārēju informāciju par savu uzņēmumu. Reģistrēšanās sarakstā veicinātu tajā esošo komersantu savstarpējo sadarbību, pamatojoties uz norādītās informācijas publisko ticamību.

Šobrīd Latvijā attiecībā uz nodokļu piemērošanu, atskaišu iesniegšanu, sodu piemērošanu, kā arī valsts kopējo attieksmi pastāv pilnīgi vienāda pieeja visiem komersantiem. Valsts, slēdzot sadarbības līgumus ar komersantiem, šobrīd ņem vērā tikai formālas un uz konkrēto brīdi izpildāmas prasības, neņemot vērā komersanta kopējo praktisko darbību ilgākā laika periodā. Tā rezultātā veidojas situācija, kad komersanti, kas pilda visas saistības ar valsti un cenšas ievērot visas normatīvajos aktos noteiktās prasības, attiecībās ar valsti nonāk vienlīdzīgā situācijā vai pat zaudē tiem komersantiem, kas neuzskata par vajadzīgu strādāt godprātīgi, skaidro Finanšu ministrija.

2009. gada 3. ceturksnī jau otro ceturksni pēc kārtas pieaudzis darba ražīgums stundā - gada laikā par 11.4%.

Tā informē Latvijas Banka, atgādinot, ka tādējādi viens no galvenajiem iekšējās tautsaimniecības nelīdzsvarotības cēloņiem – iepriekšējos gados uzkrātā plaisa starp algām un darba ražīgumu – pašlaik strauji mazinās, tādējādi atjaunojot tautsaimniecības konkurētspēju un radot pamatu ekonomikas aktivitātes atdzīvināšanai.

3. ceturksnī arī turpināja mazināties vienības darbaspēka izmaksas, kas rāda, ar kādām darbaspēka izmaksām tiek saražota katra IKP «vienība». To ietekmējis gan stundas darba ražīguma pieaugums (darba stundā vidēji tiek saražots vairāk), gan vienas stundas darbaspēka izmaksu mazinājums (gada laikā – par 3.9%, darba samaksai sarūkot par 6.4%).

Ir sākusies reģistrēšanās ASV Valsts departamenta DV imigrācijas vīzu loterijai DV-2014 tiešsaistes režīmā un turpināsies līdz 2012. gada 3.novembrim.

Lai piedalītos ikgadējā imigrācijas vīzu loterijā, tās dalībniekiem ir jāatbilst vienkāršiem, taču stingriem kritērijiem. Uzvarētājus, kuri varēs pieprasīt DV imigrācijas vīzas, nosaka pēc nejaušības principa datorizētas izlozes rezultātā. Vīzas tiek sadalītas starp sešiem ģeogrāfiskiem reģioniem, turklāt lielāks vīzu skaits tiek piešķirts reģioniem, no kuriem uz ASV emigrējuši vismazāk cilvēku. Vīzas netiks piešķirtas to valstu pārstāvjiem, no kurām pēdējo piecu gadu laikā uz ASV emigrējuši vairāk nekā 50,000 cilvēku. Neviena no loterijas dalībvalstīm nesaņem vairāk par septiņiem procentiem DV imigrācijas vīzu viena gada laikā.

Iekšzemes kopprodukts dramatiski krītas, nodokļu ieņēmumi samazinās, bet Latvijas partneri diezgan skeptiski raugās uz mūsu vēlmi palielināt valsts budžeta deficītu.

Šādā stilā virsraksti jau vairākas dienas rotā lielāko daļu plašsaziņas līdzekļu.

Šodien, visticamāk, tiks apstiprināta Valda Dombrovska (JL) valdība, un ir skaidrs, ka tā savu darbu sāks ar to, ar ko beigs Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītais Ministru kabinets — ar līdzekļu samazināšanu. Jautājums ir tikai par to, atbilstoši cik lielam budžeta deficītam būs jāveic izmaksu «apgriešana » — 5.3 vai 7%. Tomēr, dzirdot dažādus izskanošos paziņojumus, prognozes, rodas sajūta, ka politiskā elite joprojām nav sapratusi, ka nevar tikai izģērbt pedagogus un mediķus, nevar bezgalīgi apkraut ar nodokļu slogu biznesu, vienlaikus atzīstot, ka gaidītā labuma gan no tā nav. Ir pienācis laiks samazināt arī pašiem savus izdevumus, lai cik sāpīgi un nepatīkami tas arī būtu.

Pretēji iepriekš solītajam, papildu kritēriji dalībai Padziļinātās sadarbības programmā jeb tā dēvētajā «baltajā sarakstā» tiks saglabāti.

DB jau rakstījis, ka Padziļinātās sadarbības programma sāka darboties pērn jūlija sākumā un tās ietvaros paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) nodokļu saistību izpildei. Lai uzņēmums tiktu iekļauts programmā, tam jāatbilst vairākiem kritērijiem, tostarp saimnieciskā darbība jāveic vismaz trīs gadus, nodokļu parādu kopsumma nedrīkst pārsniegt 100 latus u.c. Pirmos 12 mēnešus baltā saraksta kandidātiem jāatbilst tādiem papildu kritērjiem kā vismaz trīs miljonu latu apgrozījums, vismaz 500 tūkstoši latu iemaksāti valsts budžetā nodokļos, 25 darbinieki.

Lai arī sākotnēji bija paredzēts, ka papildu kritēriji būs spēkā tikai gadu, ļaujot programmā iesaistīties plašākam uzņēmumu lokam, tagad Finanšu ministrija (FM) konstatējusi, ka programmas paplašināšana varētu apdraudēt tās kvalitāti un visi noteiktie kritēriji ir saglabājami. Tomēr, nākot pretī vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, paredzēts atcelt prasību par ieguldījumu pamatlīdzekļos vai nemateriālajos ieguldījumos konkrētu apmēru (trīs miljoni latu), vienlaicīgi paredzot, ka šie ieguldījumi (neatkarīgi no to summas) var būt cēlonis atkāpēm no finanšu rādītājiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) trešdien, 19.janvārī, sāks projektu atlasi jaunā lielo investīciju atbalsta programmā uzņēmējdarbības attīstības projektiem, kas ir ne mazāki par 10 miljoniem eiro, informē LIAA.

Šo programmu izstrādājusi Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar LIAA un "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" ("Altum").

Uz aizdevumu ar kapitāla atlaidi līdz 30% apmērā no kopējām investīciju projekta attiecināmajām izmaksām varēs pretendēt Latvijā reģistrēti lielie un vidējie komersanti. Projektam pēc īstenošanas sasniedzot plānotos kritērijus, komersants varēs saņemt kapitāla atlaidi jeb dzēst "Altum" piešķirto aizdevumu.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) norāda, ka eksporta rādītāji turpina augt, taču lielu daļu no eksporta sastāda arī koksne, graudi un citi Latvijas dabas resursi, kam nebūtu jākalpo citu valstu attīstībai, bet gan jārada pievienotā vērtība uz vietas Latvijā. Tāpēc radīta programma, lai stimulētu Latvijas uzņēmumus veikt ieguldījumus jaunu produktu izstrādē.

Šobrīd daudz tiek diskutēts par to, kādām jābūt lielo valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību augstākā līmeņa vadītāju algām. Manuprāt, tām jābūt konkurētspējīgām tirgū – ne mazākām par lielu privāto uzņēmumu vadītāju algām, kas ir ap sešiem tūkstošiem latu mēnesī.

Lielajām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām apgrozījums ir daudzi miljoni latu gadā. Nevar būt tā, ka valsts kapitālsabiedrības vadītājam, neraugoties uz to, ka uzņēmums ir liels un atbildība ir milzīga, alga ir zema tikai tāpēc, ka viņš strādā valstij piederošā uzņēmumā.

Šķiet, ka sabiedrība uzskata, ka, strādājot valstij piederošā uzņēmumā, vadītājiem ir mazāk darba nekā vadot privātu uzņēmumu. Tomēr mainās tikai tas, kam vadītājs atskaitās par darba rezultātiem un kāda ir īpašnieku vīzija par uzņēmumu, kas vadītājam jārealizē, bet pēc būtības uzņēmuma vadīšana neatšķiras.

Viens no piemēriem – sabiedrībā daudz apspriestā a/s Air Baltic vadītāja Bertolda Flika alga. Manuprāt, tā ir pilnīgi adekvāta viņa veikumam. Lidmašīnas piloti saņem vairākus tūkstošus latu lielu algu. Vai tad uzņēmuma, kurā viņi strādā, vadītājam ir jāsaņem divreiz vai trīsreiz mazāka algu nekā darbiniekiem? Air Baltic ir starptautiska mēroga uzņēmums, kas konkurē pasaulē, un tur strādājošais darbaspēks ir mobils. To nevar salīdzināt ne ar vienu Latvijā strādājošu uzņēmumu. Savukārt, salīdzinot ar līdzīgām lidkompānijām Eiropā, uzņēmuma vadītāja alga ir pat neadekvāti maza.

Swedbank akcionāri izvērtēs, vai neatgūt banku vadītājiem izmaksātās pietiekami lielās prēmijas. Šāda ziņa īsi pirms svētkiem pāršalca Latviju, izraisot pietiekami lielu rezonansi. Protams, būs interesanti pavērot, kā šīs bankas akcionāriem tas izdosies, un kāda būs attiecīgo meitas kompāniju bosu reakcija, taču pati ideja vien ir aizdomāšanās vērta.

No vienas puses, var teikt, ka, mainoties ekonomiskajai situācijai, prognozēm par nākotni, uzņēmuma stabilitātes līmenim utt., var mainīties arī tā vadības attieksme pret dažādiem bonusiem, tostarp prēmijām, taču diez vai šādus jauninājumus var ieviest ar atpakaļejošu datumu (viss, protams, ir atkarīgs no līgumos atrunātā un Latvijā ir bijuši precedenti attiesāt šādus līdzekļus). Nekas nebūtu iebilstams pret prēmiju un dividenžu izmaksu tādu kompāniju menedžmentam, kas īpašniekiem nodrošinājis gana pieklājīgu peļņu. Piemēram, 2007. gadā vēl toreizējā Hansabanka saviem skandināvu akcionāriem dividendēs izmaksājusi vairāk nekā 101 miljonu latu. No otras puses, šķiet, jebkura uzņēmuma īpašnieks atzīs, ka šobrīd tāda rīcība būtu pietiekami lieka greznība.

Var teikt, ka ir atsācies Latvijā laiku pa laikam piedzīvotais realitātes šovs Meklējam premjeru!.

Turklāt galveno sižeta līniju šajā gadījumā pat nevar uzskatīt par diez ko oriģinālu.

2007. gadā, kad valdības vadītāja posteni pameta paš­eiz Saeimu kā guļasvietu iecienījušais Aigars Kalvītis (TP), jāteic godīgi - neviena partija tā īsti nevēlējās, lai tai tiktu premjera postenis. Iemesls tam gauži vienkāršs - visiem polittehnologiem ir skaidrs, ka ekonomiskās krīzes situācijā premjera partija ar sabiedrības uzticību (it īpaši uz vēlēšanām) diez ko rēķināties nevar. Toreiz koalīcijai paveicās - pieteicās Ivars Godmanis, kuram vēl reizi gribējās izmēģināt spēkus lielās politikas galvenajā lomā. Protams, lai radītu demokrātijas ilūziju, TP izvirzīja savu kandidātu Edgaru Zalānu, bet principā līdz ar Godmaņa pieteikšanos attiecīgais jautājums bija izlemts. Tomēr ar Godmani sanāca ķibele - viņa lēmumi bija pareizi vai kļūdaini, taču viņš diez ko neinteresējās, ko par to domāja pārējā valdība. Plus vēl viņa rosība sabiedrībā radīja iespaidu, ka vienīgais, kurš Godmaņa valdībā strādā, ir pats Godmanis. Un tas vismaz pāris partijām- ZZS un TP neder.

Strādājot pie kredītņēmēju glābšanas plāna, Zviedrijas bankas piedāvā atsevišķu privātpersonu gadījumos norakstīt 10% no parāda summas, ziņo nytimes.com.

Nytimes.com atgādina, ka Latvijas premjers Valdis Dombrovskis paziņoja par jauniem pasākumiem, kas atbalstīs kredītņēmējus.

Lai kvalificētos šiem pasākumiem, būs jāatbilst stingriem kritērijiem, tādēļ tas neattiecas uz lielu skaitu parādā esošo Latvijas iedzīvotāju, sacījis Swedbank pārstāvis Tomass Bektemans (Thomas Backteman).

T. Bektemans sacījis, ka ideja par parādu norakstīšanu nākusi no banku puses. Viņš informējis, ka Latvijas Banku asociācija patlaban diskutējot ar valdību par maksājumu moratorija ieviešanu Latvijā.

Saskaņā ar programmu par aizdevumiem, kuru maksātāji pieteiksies uz īslaicīgu parāda atmaksas atlikšanu, garantēs valdība. Tad banka varētu tos norakstīt, tādējādi mazinot savu risku Latvijā, skaidrojis T. Bektemans.

Ķīnas tiešsaistes iepazīšanās vietne 51Taonan.com uzsākusi meklēt piemērotus vīrus 36 ķīniešu miljonārēm, kurām pagaidām atrast dzīvesbiedrus nav izdevies.

Vīri tiek meklēti Ķīnas nekustamo īpašumu un rūpniecības magnātēm no Sičuaņas provinces, vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph. Vietnes vadītājs Džonijs Du (Johnny Du) skaidroja, ka iepazīšanās shēma, kas paredzēta vientuļām bagātniecēm esot izveidota pirmo reizi pasaulē.

Ķīnas bagātniecēm atrast otro pusīti esot īpaši sarežģīti aizņemtības un sociālo aizspriedumu dēļ. «Bagātiem vīriešiem nav obligāti vajadzīga tikpat veiksmīga sieva. Turpretī bagātām sievietēm ir augsti vīra izvēles standarti. Tā kā viņas ir daudz sasniegušas, apkārtējie – ģimene, draugi – uzskata, ka viņu vīriem ir jābūt vismaz tik pat bagātiem,» sacīja Dž. Du.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada martā lūgusi uzsākt kriminālvajāšanu par aplokšņu algu izmaksu sabiedrībā pazīstamos ēdināšanas uzņēmumos, informēja VID.

Uz jautājumu, vai konkrētais uzņēmums ir «Tokyo City», VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē to ne apstiprināja, ne noliedza. Atsaucoties uz likumu, VID norādīja, ka nevar sniegt informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem un/vai konkrētiem kriminālprocesiem.

Nodokļu un muitas policijas pārvalde Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret divām personām par sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos veiktu grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu algu izmaksu, nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tādejādi nodarot kaitējumu valsts budžetam.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Jaunā tirdzniecības centra Galleria Riga nesenā atklāšana mediju telpā raisīja gan pozitīvas atsauksmes, gan skarbu kritiku. Vienlaikus vairākos preses izdevumos tika analizēts, vai jauniem tirdzniecības centriem Rīgā vispār ir attīstības potenciāls. Tas radīja pārdomas - kādi īsti ir tie iemesli, kas liek vienam tirdzniecības centram pazust nebūtībā, bet otram baudīt apmeklētāju nedalītu uzmanību?

Ļoti vienkāršoti runājot, patērētāju izvēle par labu vienam vai otram tirdzniecības centram ir atkarīga no trīs galvenajiem kritērijiem, pirmkārt, tā atrašanās vietas, otrkārt, piedāvājuma unikalitātes un kvalitātes, treškārt, tirdzniecības centra reputācijas. Reputāciju gan lielā mērā veido esošo un potenciālo pircēju viedoklis par iepriekšējiem diviem kritērijiem. Tas nozīmē, ka pircējs vienlaikus ir gan mērķauditorija, gan arī centra reputācijas veidošanas būtiska sastāvdaļa.

Tādējādi veidojas sava veida apburtais loks. Turklāt, ja pirmie divi kritēriji ir objektīvi, tad trešais ne vienmēr nosaka lietu patieso būtību un ir visai subjektīvs. Proti, pircēja viedoklis par tirdzniecības centra piedāvājumu var ne vienmēr saskanēt ar realitāti. Tas lielākoties ir atkarīgs no tā, vai klients ir pārliecināts, ka noteiktā tirdzniecības centrā vienmēr atradīs meklēto. Ja šāda pārliecība viņam ir, tad viņš arī uzskatīs, ka konkrētajā lielveikalā ir visplašākais preču un pakalpojumu sortiments, kaut gan patiesībā varbūt tā nemaz nav.