Nemieri Ēģiptē joprojām tā īsti nav rimušies, lai gan tās prezidents Hosni Mubaraks ir atkāpies. Bahreinā bruņotu konfliktu dēļ tiek atcelta F1 sporta sacensību šā gada sezonas atklāšana, Lībijas mūžīgais revolucionārs Muamars Kadafi šonedēļ apgalvojis, ka nekur prom neies un mirs mocekļa nāvē, lai gan šīs valsts ielās notiekošais jādēvē par plaša mēroga bandītismu…

Protams, minētās valstis ir reģionā, kas atrodas krietni tālu no Latvijas, tomēr mēs nevaram ignorēt to, kas tur notiek. Savulaik jau bija prātvēderi, kas apgalvoja, ka krīze ASV Latviju neskar, jo abas šīs valstis taču ir tik ļoti tālu viena no otras. Nācās gan pārliecināties, ka dzīvojam vienotā ekonomiskajā telpā un šī krīze mūs skar joprojām. Diemžēl līdzīgi ir ar nosauktajām arābu apdzīvotajām teritorijām.

Redz, tās visas ir naftas ieguves valstis, un nemieri tajās negatīvi ietekmē gan naftas, gan arī degvielas cenas pasaulē. Par to katrs var pārliecināties, iebraucot kādā no degvielas uzpildes stacijām, lai uzpildītu savu auto – tās cena jau krietni ir pārsniegusi 80 santīmu robežu. Protams, Latvijas spēkos nav pārtraukt nemierus Lībijā vai ieviest demokrātiju Ēģiptē. Tomēr būtu tikai normāli, ja mūsu valdības līmenī tiktu nopietni sekots līdzi ārvalstīs notiekošajam, tā izdarītu secinājumus un pieņemtu attiecīgus lēmumus. Diemžēl izskatās, ka Valda Dombrovska (Vienotība) valdība dzīvo savā savrupajā pasaulē, kur galvenā nozīme ir finanšu tabulām ar svarīgāko mērķi – budžeta konsolidāciju.

Apzinoties, ka savulaik šī valsts no Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas ir aizņēmusies vairākus miljardus latu, ir skaidrs, ka šobrīd ir jāpilda prasība par budžeta konsolidāciju. Tomēr nav saprātīgi laikā, kad visā pasaulē, tostarp Latvijā, degvielas cenas strauji iet augšup, pieņemt lēmumu par akcīzes nodokļa palielināšanu benzīnam. Uzņēmēji jau ir pauduši, ka rezultāts šādai politikai varētu būt piecu santīmu pieaugums jau tā astronomiskajai benzīna cenai uz katru litru. Faktiski sanāk, ka to, ko Kadafi ar savu neprātu paveic Lībijā, Latvijas valdība vēl vairāk paspilgtina, ceļot nodokļus. Tas ir vēl viens solis uz to, lai liktu patērētājiem izvēlēties starp nelegālo degvielu «no mašīnas» vai «no kuģa»...

Nav nekāds noslïpums, ka šī nav pēdējā reize, kad Latvijai ir jākonsolidē valsts budžets – nākamgad tas būs jādara atkal. Šajā kontekstā jāatgādina ekspertu atziņas, ka izdevumu slogs pēc šīs budžeta papildu konsolidācijas sasniegs savu kritisko robežu. Proti, ienākumu apjoms, pirktspējas līmenis nepieaug, un nekas neliecina, ka tuvākajā laikā varētu pieaugt, neraugoties uz premjera optimistiskajiem paziņojumiem, ka bezdarbs jau drīzumā varētu samazināties, savukārt izdevumu daļu patērētājiem valdība palielina, neraugoties ne uz kādiem argumentiem. Un šeit rodas loģisks jautājums, uz kuru vismaz līdz šim nav izdevies sadzirdēt kaut cik sakarīgu atbildi – no kuras kabatas iedzīvotājiem un uzņēmumiem ņemt naudu, lai maksātu tās cenas, kas jau ir un vēl tiks uzskrūvētas ar valdības lēmumu palīdzību?!