Jo vēlāk pieņem Ministru kabineta noteikumus, jo pievilcīgāka ir uzņēmējdarbības vide – šķiet, šajā izteikumā loģisku cēloņsakarību spēj saskatīt vien Ekonomikas ministrija

Reālajā dzīvē mēdz būt grūti izskaidroties, ja vārdi nesaskan ar darbiem. Tas gan neattiecas uz politiķiem, kuriem drīzāk izņēmuma gadījumā vārdi ar darbiem mēdz sakrist. Kā citādāk, kā vien ar savādu skatījumu uz lietām, lai skaidro to, ka ministrs, publiski uzstājoties, gandrīz izrunā dvēseli no ķermeņa, sacīdams, ka uzņēmējdarbības vides pievilcība ir Latvijas ekonomikas konkurētspējas pamats, bet viņa ministrijas darbība liecina par kaut ko gluži pretēju? Savās runās ministrs stāv un krīt par to «jo mēs vairāk atvieglosim uzņēmējdarbības veikšanu, jo mums būs vairāk gan pašmāju, gan ārvalstu komersantu, kas Latvijā radīs jaunus uzņēmumus un līdz ar to arī darba vietas». Ar vārdu «mēs» ministrs gan laikam domā kādu abstraktu kopumu, tikai noteikti ne paša vadīto Ekonomikas ministriju, jo tā nule ir pierādījusi, ka 14 mēnešu laikā nespēj atbilstoši sagatavot un valdībā laicīgi iesniegt Latvijā ļoti svarīgas tautsaimniecības jomas – būvniecības – regulējošos noteikumus.

Līdz ar to ir izveidojusies paradoksāla situācija – jaunais Būvniecības likums ir stājies spēkā, taču valdība nav apstiprinājusi vairākus šo likumu pavadošos noteikumus. Pēc garās cīņas ap Būvniecības likumu Saeimā, kad jau izkristalizējās vairāki strīdīgi jautājumi un ierosinātā regulējuma vājie punkti, nebija grūti paredzēt, ka vismaz par būvspeciālistu sertifikāciju viedokļu dažādība un diskusijas būs. Un to var saprast, ja Ekonomikas ministrija pašreizējo 33 sertifikātu vietā piedāvā ieviest 80, turklāt par 150 eiro gabalā. Vieniem tas nenoliedzami ir izdevīgs bizness, bet citiem – lieli izdevumi un birokrātijas murgi. Taču noteikumi par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu nebija vienīgie, kas valdības sēdē «uzkārās». Atlikti tika arī autoceļu un celtniecību jūras ūdeņos regulējošie normatīvi. Praktiski iznāk tā – ja arī kāds uzņēmējs šajās jomās tagad gribētu kaut ko darīt, viņš to nevarētu, jo nav attiecīgu MK noteikumu. Tas viss ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim gan nekādi netraucē – nākamajā dienā pēc valdībā notikušā farsa un viņa vadītās ministrijas izgāšanās būvniecības uzņēmēju priekšā publiski runāt par Latvijas labo uzņēmējdarbības vidi. Ja vēl šis būtu tikai viens atsevišķs neizdarības gadījums! Taču patiesībā runa ir par valsts pārvaldes attieksmi pret biznesu, kas jau ir pārvērtusies par savdabīgu principu. No sērijas, «nu un kas, ja, piemēram, noteikumu laikā nav, bizness taču piemērosies».

Tā kā šāda attieksme no valsts pārvaldes nav pieļaujama, rodas jautājums – ko darīt? Protams, ne jau Ministru kabinetam bija jāpakļaujas viena ministra šantāžai un pēdējā dienā pirms likuma stāšanās spēkā ar skubu jāpieņem kaut kādi pusgatavi noteikumi tāpēc vien, ka daži cilvēki nav bijuši spējīgi tikt galā ar savu darbu. Un acīmredzami nebija spējīgi, jo vēl ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts solīja izstrādāt visus nepieciešamos būvniecības noteikumus līdz šā gada februāri. Vai situācija Ekonomikas ministrijā tik spēji mainījās līdz ar V. Dombrovska atnākšanu? Labi, ainu zināmā mērā koriģēja pagājušā gada novembrī notikusī Zolitūdes traģēdija, taču īstenībā tai vajadzēja būt vislielākajam stimulam, lai par būvniecības nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija darītu visu, lai šo jomu iespējami operatīvi un kvalitatīvi sakārtotu. Taču notikumu secība liecina, ka acīmredzot bez radikālas pieejas šeit neiztikt. Nu ko, ja reiz ministrija iedomājas, ka celtnieki neesošu noteikumu dēļ var pagaidīt un pasēdēt kādu laiku bez darba un līdz ar to bez naudas, tad bez naudas noteikti kādu laiku varētu iztikt arī atbildīgie ministrijas ierēdņi, pašu ministru ieskaitot. Kas tā par duālu attieksmi, ja uzņēmējs, piemēram, laikā nesamaksā nodokļus, tad attiecīgās valsts iestādes ar finansiālu sodīšanu nekavējas ne mirkli, bet ministrijas savus darbus var vilcināt mierīgi un vēl vārdos paņirgāties par uzlabotu uzņēmējdarbības vidi? Vislabākais indikators tam, vai kāds politiķis spēj uzlabot valsts uzņēmējdarbības vidi, ir tas, vai viņš ir «savācis» kaut vai savā pakļautībā esošo ministriju. Ja tā nav, tad kādus uzlabojumus viņš var garantēt valstij?