Importa dati vedina domāt par patērētāju aktivitātes pieaugumu un ekonomikas veselības stāvokļa uzlabošanos
Ārējās tirdzniecības datu kontekstā uzmanība biežāk tiek pievērsta valsts eksportam, tomēr arī importa dati var samērā daudz pateikt par to, kāds ir valsts ekonomikas stāvoklis. Ja aplūkojam jaunāko informāciju, tad par mūsu valsts ekonomiku ir pamats zināmam optimismam. Lai arī pērn kopumā Latvijas imports ir samazinājies par 1,7%, pagājušā gada decembrī salīdzinājumā ar 2015. gada pēdējo mēnesi importa vērtība bija palielinājusies par 11,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šī izaugsme galvenokārt ir apliecinājums tam, ka iedzīvotāji un uzņēmēji ir gatavi tērēt vairāk un ka to rocība šādus tēriņus atļauj, jo kreditēšana patlaban ir tik vien kā knapi atguvusies no iepriekšējās finanšu krīzes.
Turklāt vēl viens pozitīvs aspekts ir tas, ka lielākās un strauji augošās importa preču grupas liecina, ka nauda netiek «vienkārši noēsta». Patiesībā straujākais kāpums lielā mērā ir tieši tajās pašās preču grupās, kurās ir straujākā eksporta izaugsme. Piemēram, dzelzs un tērauda izstrādājumu imports pieaudzis par 44,4%, bet koksnes izstrādājumu – par 25,2%.
Tās ir izejvielas, kuras Latvijā tiek apstrādātas un eksportētas tālāk, vai arī vienkārši to var skaidrot ar lielāku reeksportu minētajās preču grupās. Droši vien arī alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu importa palielināšanās par 18,4% ir skaidrojama tieši ar lielāku reeksportu, sevišķi vēl ņemot vērā Latvijas demogrāfiju, kuras rezultātā potenciālo patērētāju skaits sarūk ar katru dienu.
Neatkarīgi no tā, kādi ir konkrēto preču kustības mērķi, lielāki ārējās tirdzniecības apjomi galu galā atsaucas pozitīvi uz Latvijas ekonomiku. Turklāt nevajag domāt, ka straujais importa pieaugums būtu katastrofāli audzējis Latvijas ārējās tirdzniecības deficītu. Pagājušajā gadā importa pārsvars pār eksportu sasniedza 18,9% salīdzinājumā ar 20,5% gadu iepriekš. Savukārt tā dēvētajos treknajos gados, piemēram, 2007. gadā, atsevišķos mēnešos imports eksportu pārsniedza pat vairāk nekā par 100%. Līdz ar to izaugsme patlaban notiek samērā sabalansēti un tērēts tiek «pa kabatai».Ja paraugāmies uz vispārējo konjunktūru, kas saistīta ar banku kredītportfeļa krituma apstāšanos un aizdevumu apjomu pakāpenisku palielināšanos, ko šogad vēl vairāk ietekmēs Eiropas Savienības fondu naudas apguve, visticamāk, jau tuvākajos ceturkšņos varam sagaidīt tautsaimniecības aktivizēšanos. Pastāv iespēja, ka tautsaimniecības attīstības kontekstā jau visai drīz varēsim runāt par jauniem treknajiem gadiem, tiesa, daudz piezemētākā formā, nekā tas bija iepriekšējā desmitgadē, turklāt arī pati izaugsme būs sabalansētāka. Tā kā ES fondu apguve ir aizkavējusies, tad ārējās tirdzniecības kontekstā, visticamāk, piedzīvosim straujāku importa palielināšanos, kam eksporta tempi droši vien netiks līdzi. Tomēr nākamo gadu gaitā ārējās tirdzniecības bilance varētu stabilizēties.
