Izrādās, ka ir vēl Latvijā arī ļaudis, kas par ekonomisko krīzi, algu samazināšanu un vispārēju cenu kritumu neko nav dzirdējuši. Piemēram, tādi šķiet vairāku Gaujas pieturvietu jaunie apsaimniekotāji, kas par ūdenstūristu apmešanos labiekārtotajās piestātnēs ir iecerējuši iekasēt visnotaļ nesaprotamas summas.
Līdz ar dižķibeles turpināšanos diezgan bieži ir dzirdams par dažādiem tūrisma objektiem, kuros sāk iekasēt vai paaugstina apskates maksu. Pirms kāda laika apmeklētāju sašutumu izraisīja summas, kas tika prasītas par gadatirgus un Jāņu svinību apmeklējumu Brīvdabas muzejā, vai fakts, ka ir jāmaksā par tādu objektu kā Abavas rumba apskate. Savukārt tagad par nepatīkamu pārsteigumu laivotājiem ir kļuvis fakts, ka, sākot no 1. jūlija, vairākas laivotāju iecienītās piestātnes vietas pie Gaujas kļūs par maksas piestātnēm. Ciešot no līdzekļu trūkuma, pieturvietu līdzšinējais apsaimniekotājs - Gaujas nacionālā parka administrācija - par vairāku piestātņu apkopšanu un sakopšanu ir noslēgusi līgumus ar privātiem uzņēmējiem.
Vispārīgi ideja par to, ka par labiekārtoto piestātņu izmantošanu tūristiem būtu kaut kas jāmaksā, šķiet saprātīga un pamatota — taisnība, ka liela daļa atpūtnieku neapšaubāmi atrodas Cūkmena melnajā sarakstā un aiz sevis savākt nevīžo. Tāpat ir skaidrs, ka nu gluži par baltu velti vai zilu gaisu pieturvietas apsaimniekot neviens negribēs. Tomēr, plānojot savu darbu, jaunajiem apsaimniekotājiem vajadzētu šajā gadījumā ņemt vērā vismaz trīs lietas, proti, patērētāju pirktspēju, konkurenci un kontroles iespējas.
Diez vai ūdenstūristi ir izteikti turīga sabiedrības daļa, turklāt - upju ir gana daudz, pat sausākajā vasaras periodā, lai būtu iespējams pieņemt lēmumu doties izbraucienā pa kādu citu ūdenstilpi. Nemaz nerunājot par faktu, ka tās Gaujas pieturvietas, kas vēl aizvien atrodas GNP «aprūpē», vēl aizvien ir iespējams izmantot bez maksas. Tādējādi cerības iekasēt par vienas nakts atpūtu, teiksim, no divām ģimenēm ap 25 latiem, ir diezgan vārgas. Protams, ja šādā veidā jaunie apsaimniekotāji mēģina panākt, lai pie viņiem neviens neapmetas, tādējādi aiztaupot sev pūles par pieturvietas sakopšanu (nevar noliegt, ka Gauja patiesi ir viena no ūdenstūristu iecienītākajām upēm, kur satiksmes intensitāte šajā laikā ir kā uz šosejas), tad šis ir veiksmīgs risinājums. Taču tikpat iespējams ir, ka cilvēki brauks kā braukuši - taču turpmāk apmetīsies nelabiekārtotajās piestātnēs, izbradājot pļavas un piemēslojot vietas, no kurām izvest atkritumus ir krietni sarežģītāk.
Ekonomiskā krīze ļoti daudzus uzņēmējus ātri vien atskurbināja no trekno gadu ambīcijām un iemācīja par saviem pakalpojumiem prasīt samērīgu maksu. Gluži loģiski, ka ierobežoto finanšu dēļ Latvijas iedzīvotāji aktīvāk izmanto iekšzemes tūrisma iespējas, taču izskatās, ka daži vēl aizvien nav sapratuši, ka ir jādomā par ilgtspējīgu attīstību un ilgtspējīgām attiecībām ar klientu.