http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(348).jpg
Jau sen zināms ir uzskats, ka pati labākā automašīnas marka ir «dienesta auto». Brauc, kur gribi, kā gribi, tehniskajam stāvoklim tā īsti līdzi neseko, bet maksā par visu darba devējs. Vienkārši ideāls variants!
Tiesa, savulaik, cenšoties atrast pēc iespējas vairāk naudas valsts budžeta konsolidācijai, valdība ieviesa tā saucamo dienesta auto nodokli, paredzot, ka gadījumā, ja darba automašīna tiek izmantota tikai profesionālo pienākumu veikšanai, valstij nekas jāmaksā nav, bet, ja ar to tomēr tiek braukts uz mājām, veikalu, ballītēm un tamlīdzīgām un citām privātām darīšanām, noteikti jāsamaksā nodoklis. Un, lai to kontrolētu, katrs auto jāapgādā ar GPS sistēmu. Principā nav nepareiza pieeja, ņemot vērā, ka uz uzņēmuma vārda reģistrēts auto tāpat saņem ievērojamus atvieglojumus, piemēram, PVN atlaižu veidā.
Ir gan nianse - šāda prasība tika noteikta tikai privātajam sektoram, skaidro pasakot: valsts iestāžu auto privātajām vajadzībām vispār nedrīkst tikt izmantoti, tāpēc arī nekādi GPS nav jāliek un nodoklis nav jāmaksā. Kaut kādai kontrolei gan esot jābūt, tāpēc amatpersonām, kas šos auto izmanto, jāaizpilda papīra formāta ceļazīme. Vispirms jau nav nekādas pārliecības, ka ikvienā ministrijā tiešām ir pa darbiniekam, kurš rūpīgi pārbauda, kāda informācija ir iekļauta katrā konkrētajā iesniegtajā ceļazīmē. Ja nu vienīgi to šad tad varētu darīt Valsts kontroles darbinieki, bet viņu atzinumiem ministrijas jau vēsturiski diez ko lielu uzmanību nepievērš.
Vēl interesantākas ir ministriju atrunas, kāpēc to pārziņā esošajiem auto GPS iekārtas neesot nepieciešamas. Populārākā no atbildēm - tas nav lietderīgi, jo šādu iekārtu uzstādīšana prasa papildu izdevumus. Balta patiesība! Tomēr jāņem vērā, ka GPS uzstādīšana prasa vienreizējas izmaksas, bet, ja ir amatpersonas, kas laiku pa laikam dodas, piemēram, no Rīgas uz Daugavpili, «pa ceļam» degvielu uzpildot Jelgavā, tas ilgtermiņā varētu izmaksāt ievērojami dārgāk. Šajā sakarā vēl jāmin, ka visoriģinālākais aizbildinājums tam, kāpēc nav jāievieš GPS, viennozīmīgi ir sanācis Veselības ministrijai - šādu ierīču datus ir iespējams sagrozīt… Super! Tātad sanāk, ka GPS datus ir iespējams sagrozīt, bet ierakstus ceļazīmēs - nekādi. Turklāt šadā veidā Veselības ministrija principā norāda, ka neuzticas saviem darbiniekiem, uzskatot, ka viņi grozītu GPS datus. Interesanti būtu zināt, vai par cita veida datiem šajā ministrijā nepastāv līdzīgas aizdomas.
Par šo absurda kalngalu varētu vien pasmaidīt, tomēr realitāte ir pārāk skaudra, lai to darītu - valsts aparāts joprojām meklē (un arī atrod) iespējas, kā neattiecināt uz sevi tos taupības pasākumus, ko ievēro privātais sektors. Iemesls tam varētu būt vienkāršs - privātuzņēmuma īpašnieks skaita savu naudu, bet valsts iestādes (ne)atbildīgais darbinieks - nodokļu maksātāju naudu. Diemžēl tā arī nav izskausts princips, ka vismaz daļa valsts sektorā strādājošo vēlas ne tikai saņemt algu, bet arī baudīt zināmus «siles» labumus.
