Nākamā gada budžets atspoguļo īstermiņa domāšanu; ar 2017. gada budžetu problēmu var būt vēl vairāk

Ar šādiem un tādiem paņēmieniem valdībai ir izdevies nākamā gada budžetā papildus rast gandrīz 233 miljonus eiro. Ja atskaitām nost 27 miljonus eiro, kas radīsies no valsts uzņēmumu dividenžu palielināšanas (valsts kā šo uzņēmumu īpašnieks var izrīkoties ar to peļņu, kā grib), un 60 miljonus, kas radīsies no politiķu vēlētājiem doto solījumu neturēšanas (iedzīvotāju ienākuma nodoklis netiks samazināts par 1%), kā arī vēl dažas sīkākas pozīcijas, tad aptuveni 100 miljonus eiro valsts ir iecerējusi iekasēt visai primitīvā veidā, proti, cenšoties atņemt tiem, kam kaut kas vēl ir, pamatā uzņēmējiem. Līdz ar to, lai kā sevi nedēvētu pie varas esošās partijas – par labējām, centriski labējām vai varbūt pat liberālām –, viņu īstenotā politika patiesībā ir pilnībā kreisa.

Apskatoties nākamā gada budžetu, mēs redzam, ka krietna ieņēmumu daļa ieplānota vai nu no jauniem nodokļiem, vai nu no esošo celšanas. Piemēram, 25 miljoni eiro tikšot iekasēti no darbaspējīgā vecumā esošu personu svītrošanas no apgādājamo saraksta, 41 miljons eiro radīsies no tā dēvētā solidaritātes jeb «bagātnieku» nodokļa ieviešanas, kas izdomāts tik sagrozītā veidā, ka lielāko slogu radīs uzņēmumam, nevis pašam lielās algas saņēmējam. Teju 17 miljonus plānots iekasēt, paceļot akcīzes nodokli dažādām precēm, sākot no alkohola un tabakas līdz degvielai, bet 12 miljonus iegūt no PVN izmaiņām. Tad vēl zināmu naudas summu ir paredzēts gūt no privātuzņēmumu dienesta automašīnu izmantošanas, gan paceļot pašu nodokli, gan neieviešot nākamgad solītās maksāšanas kārtības izmaiņas, turklāt jāpiebilst, ka ministriju vai valsts iestāžu ierēdņiem šāda nodokļa slogs nav uzlikts, jo tiek pieņemts, ka šis autoparks tiek lietots tikai un vienīgi darba vajadzībām. Lūk, jums nākamā gada budžets! Diferencētā neapliekamā minimuma efekts būs manāms tikai 2017. gadā, tāpat arī transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kārtības maiņa ir pārcelta uz 2017. gadu, kas nozīmē, ka nākamgad tiks daļēji «apēsti» jau 2017. gada līdzekļi.

No tā var secināt, ka šī valdība tālāk par savu degungalu neredz un nedomā. Nedomāšana redzama arī tajā, ka šo lēmumu pieņēmējiem acīmredzot ir pilnīgi vienalga, kāds tādējādi tiek atstāts iespaids uz Latvijā strādājošu uzņēmumu konkurētspēju. Jauni nodokļi ieviesti, minimālā alga tiks celta, bet kā tas atsauksies uz investīciju piesaisti Latvijai? Vai esošie uzņēmumi pie šādiem nosacījumiem gribēs un varēs vēl šeit investēt, jeb realitātē kaut kam tiks sagatavota «atbrīvotā teritorija»? Ja vēl paskatāmies, ka valsts pārvaldes izdevumu samazināšana ir panākta vien «padsmit» miljonu eiro apmērā, tad ilūzijas par to, kam Latvijā būs jāvelk lielākais slogs, diemžēl vairs nepaliek nekādas.