http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(66).jpg
Tas bija jau pirms vairākiem gadiem, kad tika konstatēts - Latvijā nodokļu politika ir uzbūvēta ačgārni, jo ir lieli darbaspēka, bet mazi patēriņa nodokļi.
Lai kaut ko «labotu» šajā jomā, vairākas valdības ir spērušas lielus soļus uz priekšu, palielinot patēriņa nodokļus.
Jāatgādina, ka savulaik tika gan palielināta PVN likme, gan arī atceltas dažādas samazinātās likmes. Turklāt šo samazināto likmju atcelšana notika, nevis modelējot, kā šāds solis ietekmēs katru konkrēto soli, bet gan par pamatu ņemot datorprogrammas Excel tabulas. Rezultātā, piemēram, grāmatu izdevniecība gandrīz piedzīvoja savu fiasko, bet gāzes un siltumenerģijas rēķini pieauga, jo samazinātā likme dabasgāzei arī tika atcelta. Īsi sakot, tam, ko vairāku gadu laikā ar gāzes cenām darīja Gazprom, punktu pielika pašmāju valdība. Kā redzams, padarīts šajā jomā tika daudz, taču diemžēl tikai vienā virzienā. Proti, darbaspēka nodokļi tā arī savu lejupslīdi nepiedzīvoja. Argumentu visi labi zinām - aizdevēji prasa, gribam būt paraugi Eiropas acīs utt.
Šā gada sākumā šķita, ka vismaz kaut kāda saprāta balss šajā jomā mūsu budžeta veidotājus ir sasniegusi - vairāki ministri viens aiz otra sāka izplatīt paziņojumus, ka, sākot ar nākamo gadu, būtu jāsamazina iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likme. Protams, to būtu vajadzējis darīt vienlaikus ar PVN likmju celšanu, taču labāk vēlāk, nekā nekad, ja vien… Izrādās, ka šī potenciālā labvēlība tautsaimniecībai vēl var pamatīgi atspēlēties. Respektīvi, nav izslēgts, ka, lai varētu veikt IIN samazināšanu, valdība varētu izšķirties vai nu par atlikušo samazināto PVN likmju atcelšanu, vai arī atteikšanos no iepriekš paredzētās iemaksu palielināšanas pensiju otrajā līmenī. Abi nupat minētie varianti ir pilnīgs nonsenss! Samazināto PVN likmju atcelšana nozīmētu sitienu pa tām nozarēm, kurām tās vēl ir atlikušas. Turklāt nav izslēgts, ka tādā gadījumā būs pilnīgi vienalga - PVN likme ir standarta, pazemināta vai kaut paaugstināta, jo vienkārši nebūs uzņēmumu, kas šo nodokli maksā. Reālā tirgus situācija ir tāda, ka nodokļu sloga palielināšana atsevišķām nozarēm var izrādīties letāla tajās strādājošajiem uzņēmumiem. Savukārt atteikšanās no iemaksu palielināšanas otrajā pensiju līmenī nozīmētu, ka šodienas valdība turpinātu noēst nākotnes pensionāru naudu. Proti, cilvēki arī nākotnē būs atkarīgi nevis no pašu veiktajām iemaksām, bet gan esošo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iejūtības un spējas maksāt nodokļus.
Ja trešā pēc kārtas Valda Dombrovska valdība ir nonākusi pie secinājuma, ka vēl nav iespējams samazināt IIN, nepalielinot nodokļu slogu citā veidā, tad nevajag steigties to darīt, sākot ar nākamo gadu. Protams, vienmēr jau pastāv iespēja pārvērtēt, cik daudz naudas valsts aparātā tiek tērēts, cik efektīvi tiek saimniekots un vai visas ministrijas vispār ir informētas par to, cik daudz maksā katrs konkrētais pakalpojums, kam tiek tērēta nauda. Iespējams, tādā veidā izdotos atrast vēl ne vienu vien miljonu.
