Pēc vienpadsmit dienām Latvija pievienosies to valstu skaitam, kas ietilpst Šengenas līguma zonā.
Jāatzīst, ka šāda pavērsiena rezultātā mums būs vairāk plusu nekā mīnusu, un galvenais labums, protams, ir iespēja brīvai tūrisma un kravu plūsmai, nestāvot nereti bezcerīgās rindās pie vienas otras valsts robežas. Taču ir atsevišķi aspekti, kam šajā jaunajā situācijā noteikti būtu jāpievērš uzmanība.
Pirmkārt, ņemot vērā, ka nupat mēs, teju burtiski, būsim kļuvuši par tiltu starp Austrumiem un Rietumiem. Ņemot vērā Šengenas līguma zonas galējās robežas faktoru, šo situāciju vajadzētu mēģināt vērst mums par labu, attīstot šo valsti gan kā tranzīta, gan arī kā tūrisma un pakalpojumu centru. Bet, otrkārt, līdz ar 21. decembri mūsu valsts institūcijām būtu jāpievērš uzmanība vairākiem būtiskiem faktoriem.
Vispirms jau Latvija būs atbildīga par katru robežpārkāpēju, katru kontrabandas kravu, kas caur Latviju būs iekļuvusi Eiropā. Respektīvi, Vācijā notverts nelegālais ieceļotājs tiks nogādāts nevis savā izcelsmes valstī, bet gan (ja izrādīsies, ka pie vāciešiem šāda persona nokļuvusi no Latvijas) pie mums - jūs, mīlīši, viņu ielaidāt, jūs arī tiekat galā. Taču ir vēl kāds būtisks aspekts. Katrai no Šengenas valstīm ir savas nevēlamās personas, ko tās atsakās ielaist savā teritorijā. Latvijā tāds ir, piemēram, slavenais krievu oligarhs Boriss Berezovskis, kurš pašreizējā brīdī ar Platona Jeļeņina vārdu mitinās Lielbritānijā. Turpmāk viņam un daudziem citiem būs liegta iespēja iebraukt jebkurā Šengenas valstī, ja vien kādai konkrētai valstij attiecīgo personu nevajadzēs tik ļoti, ka tā izšķirsies par īpašas vīzas izsniegšanu ieceļošanai tikai tās teritorijā, garantējot, ka noteiktā laikā cilvēks to pametīs. Jautājums ir par to, vai mūsu valsts ir gatava šādai personu kontrolei.
Katrā gadījumā ir skaidrs, ka Šengenas līgums ir ļoti laba iespēja, ko katrai valstij, kas tam ir pievienojusies, būtu pēc iespējas vairāk jāmēģina izmantot savā labā.
Taču nedrīkst aizmirst, ka tas uzliek arī noteiktus pienākumus un jaunus risināmus jautājumus. Viens no šādiem jautājumiem ir par to, ko Latvija iesāks ar zemi un ēkām, kas pagaidām vēl kalpo robežkontroles vajadzībām uz Lietuvas un Igaunijas robežas. Mūsu kaimiņi igauņi jau ir pateikuši, ka šāda veida īpašumus pārdos, bet ko darīsim mēs?