Apsveicama saprāta dzirksts pagājušajā nedēļā ir atspīdējusi Latvijas valstsvīru viedajās galvās, pieņemot lēmumu uz diviem mēnešiem atlikt akcīzes nodokļa piemērošanu dabasgāzei.
Vēl spožāk tā acīmredzot iemirdzējusies jau pēc valdības sēdes, kurā tika lemts par grozījumiem likumā «Par akcīzes nodokli», kad, dokumentu virzot parakstīšanai, tajāiekļāva normu, ka siltumnīcu īpašniekiem akcīzes nodoklis par dabasgāzi tomēr nebūs jāmaksā. Taču zem jautājuma zīmes vēl joprojām paliek pārējie uzņēmumi.
Pēdējā laikā daudzu nozaru lielie spēlētāji ir brīdinājuši valdību par aiziešanu no Latvijas un savu ražotņu pārcelšanu uz citām zemēm. Jau tā cīnoties ar ekonomiskās krīzes radītajām problēmām, akcīzes nodokļa piemērošanu dabasgāzei — bez kuras izmantošanas nevar iztikt ne viens vien ražotājs — daudzi uztvēra kā sitienu zem jostasvietas. Tika lēsts, ka līdz ar jauno nodokli gāze uzņēmumiem sadārdzināsies vidēji par 7%, un gan uzņēmēji, gan dažādas nozaru asociācijas brīdināja par nopietnu apdraudējumu Latvijas ekonomikas konkurētspējai salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, kā arī šķēršļiem investīciju pieplūdumam Latvijā un izmaksu sadārdzinājuma neizbēgamo atspoguļojumu dažādu produktu mazumtirdzniecības cenās.
Turklāt lēmums par šāda nodokļa ieviešanu tika pieņemts, atsaucoties uz Eiropas Savienības direktīvām, kam ir tikai rekomendējošs raksturs, un principā ir skaidrs, ka reālais tā iemesls bija rast papildu ienākumu avotu valsts budžetam. Pēc Finanšu ministrijas (FM) plānotā, valsts budžetā tas ienestu astoņus miljonus latu. Starp uzņēmējiem, kas vērsuši uzmanību uz kompāniju augošo vēlmi savu biznesu attīstīt citur, ir bijuši tādi ražotāji kā Sakret un Kvadra Pak, savukārt citi, piemēram, SIA Mārupes Siltumnīcas, pat brīdināja par bankrota iespējamību. Tādējādi astoņi miljoni latu, protams, ir laba lieta, taču vai kāds ir parēķinājis, cik miljoni latu ies zudumā tad, ja šie uzņēmumi vairs «neierakstīsies» Latvijas ekonomikas kopējā katlā? Un cik valstij izmaksās šo uzņēmumu bijušie darbinieki, kas, jādomā, stāsies bezdarbnieku rindās?
Pārceļot jaunā nodokļa piemērošanas termiņu, FM aizbildinājusies ar faktu, ka 1. jūlijā stājas spēkā arī jaunie Latvijas Gāzes tarifi, un tāpat šim uzņēmumam esot nepieciešams ilgāks laiks, lai piemērotu aprēķinu sistēmas, sagatavotu jaunas rēķinu formas utt. Lai cik apbrīnojama būtu LG (vai, kas to lai zina, varbūt pašas FM) neizdarība (par jaunā nodokļa ieviešanu tika pielemts, veidojot šā gada budžetu), šoreiz tā ir izrādījusies uz labu.
Tiesa gan, ņemot vērā vēlēšanu tuvumu, var gadīties, ka arī vēl 1.jūlijā nebūs skaidrs, ko, kā un vai piemērot, un šāda «raustīšanās» koši papildinās neskaidrību buķeti, ar ko ikdienā saskaras Latvijas uzņēmēji. Taču jācer, ka nelielā saprāta dzirksts valdības rindās tik drīz neapdzisīs un vismaz krīzes laikā jaunais nodoklis, kas tik būtiski sitīs pa ražošanu, tomēr netiks ieviests.
