Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), liedzot daudznozaru uzņēmumam Daugava uz paša ražotajiem produktiem norādīt, ka tiem nav pievienotas ķīmiskas piedevas, ir radījis gana interesantu, bet vienlaikus arī bīstamu precedentu.
Paradoksālākais šajā gadījumā ir pamatojums, ka, izveidojot šādus uzrakstus, tiekot maldināti patērētāji, liekot viņiem saprast, ka visos citos pārtikas produktos ķīmiskas piedevas ir.
Vadoties pēc šādas loģikas, uzrakstus uz pašu ražotās produkcijas vajadzētu rūpīgi pārskatīt ne vien pašmāju, bet arī starptautiska līmeņa uzņēmumiem, kuri vēlas tirgoties Latvijā. Piemēram, Cido ražo sulas, norādot, ka tās ir pagatavotas, izmantojot 18 apelsīnus. Pēc PVD loģikas sanāk, ka citi sulu ražotāji vienkārši žņaudzas ar apelsīniem. Tāpat visai populārs ir Nokia mobilo tālruņu uzraksts Connecting people (savieno cilvēkus). PVD (ja vien tas būtu šā dienesta kompetencē) šādā situācijā droši vien apgalvotu, ka citu ražotāju tālruņi cilvēkus šķeļ.
Šādus piemērus varētu saukt bezgalīgi, un tādējādi nav skaidrs, kāpēc PVD ir uzlicis aci tikai uz vienu Daugavu. Vai arī šāds solis ir jāsaprot kā pilotprojekts visaptverošai pārtikas produktu marķējuma revīzijai ar nolūku izskaust dažādus uzrakstus? Īpaši absurda situācija varētu veidoties gadījumā, ja PVD, līdzīgi kā Daugavas gadījumā, liktu aizvākt tos uzrakstus, kas nav formulēti normatīvajos aktos (tieši tā ir noticis ar jēdzienu ķīmiskas piedevas), jo diez vai, piemēram, termins dzīvs alus, ko izmanto viens otrs alus ražotājs, ir definēts kādā normatīvajā aktā.
Redzot minēto situāciju, tā arī nekļūst skaidrs, kas ir bijis par pamatu tam, lai vienam no vietējiem pārtikas ražotājiem absurdu, pat muļķīgu prasību dēļ radītu zaudējumus (tādi nevar nebūt, ņemot vērā, ka minētā kompānija pat bija spiesta algot cilvēku, kas ar flomāsteru aizkrāso attiecīgo PVD neiepatikušos uzrakstu) - attiecīgā dienesta iesaistīšanās konkurences cīņā vai arī klajas nekompetences demonstrēšana.
Jā, ir svarīgi, lai uz jebkura produkta iepakojuma netiktu uzrakstīts tas, kā reāli dabā nav. Tajā pašā laikā piekasīšanās pie plika staba situācijā, kad Latvijas valstij būtu jāpalīdz vietējiem uzņēmumiem attīstīties, veicinot konkurētspēju (tostarp starptautiskajā tirgū), ir vismaz neizprotama politika.