http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(335).jpg
Būtu labi iekasēt atlīdzību no katra iegādātā mobilā telefona, zibatmiņas, MP3 atskaņotāja un tamlīdzīgām lietām - vismaz to vēlas likumdošanas līmenī panākt Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA).
Kāpēc tas ir vajadzīgs? Lai varētu izmaksāt kompensācijas autoriem par viņu autordarbu iespējamo pavairošanu. Starp citu, uzsvars ir uz vārdu «iespējamo»! Tikpat labi katru, kurš trauku veikalā iegādājas virtuves nazi, varētu preventīvi uz pāris gadiņiem ielikt aiz restēm, ņemot vērā, ka ar minēto galda piederumu kādu var arī nodurt…
Principā gadījumā, ja tiešām tiks ieviesta minētā tā saucamā atlīdzība, kaut kādā mērā tiks atcelts legālās prezumpcijas princips. Ir tikai normāli, ka pie atbildības jāsauc personas, kuras izplata nelegālos ierakstus, kuras tos zog utt. - te runa ir par kāda cita cilvēka intelektuālā īpašuma izmantošanu, nesamaksājot viņam par to jeb, vienkārši sakot, zagšanu. Tomēr, lai kādu par attiecīgajām darbībām sodītu, viņa vaina vispirms ir jāpierāda. Savukārt, ja persona, nopērkot mobilo tālruni, samaksā šo atlīdzību, rodas jautājums, ko īsti tā iegūst - tehnikas vienību, ar ko piezvanīt un saņemt zvanus, vai arī oficiālu atļauju «spert» dažāda veida intelektuālo īpašumu, darot to ar apziņu, ka par visu jau ir samaksāts? Izklausās kaut kā absurdi!
Tomēr vēl lielāka neskaidrība sāksies tad, ja AKKA/LAA vēlmes šajā jomā tiks apmierinātas. Pieņemsim, ka persona ir iegādājusies mobilo tālruni, samaksājot šo nodevu, kam jātiek nodotai tālāk attiecīgiem autoriem. Kuriem?! Pateicoties moderno tehnoloģiju attīstībai, ar mobilā tālruņa palīdzību šodien, neko nesamaksājot, ir iespējams tikt pie mūzikas ierakstiem, spēlfilmām, literatūras šedevriem, glezniecības darbiem un vēl citām neskaitāmām vērtībām. Tad kā starp visām šīm jomām tiks sadalīta par vienu tālruni samaksātā atlīdzība trīs latu apmērā? Pat pieņemot, ka šī atlīdzība tiks maksāta tikai par «nokačātajiem» mūzikas ierakstiem, nekāda prātīgā matemātika nesanāk. Kam tad maksās - pašmāju Prāta vētrai, Raimondam Paulam un Laurim Reinikam vai tomēr ārzemju zvaigznēm Aerosmith, Polam Makartnijam un Allai Pugačovai? Kaut kā jocīgi iedomāties, ka, piemēram, Madonnas kontā vienu reizi trīs gados no Latvijā iegādātajiem šāda veida datu nesējiem tiktu pārskaitīts viens santīms.
Drīzāk jau šis stāsts izskatās pēc kaut kā pavisam cita. Proti, Latvija jau vairākus gadus izjūt procesu, kad valdība, lai gūtu ienākumus budžetā, nepārtraukti palielina viena vai otra nodokļa likmi. Nav runa par noteiktu ekonomisko procesu modelēšanu, tirgus regulēšanu un tamlīdzīgām lietām, bet gan izmisīgu vēlmi iekasēt pēc iespējas vairāk no tiem, kas vēl spēj maksāt. Izskatās, ka attiecīgā autortiesību organizācija jau labu laiku ir nonākusi līdzīgā stadijā. Tātad ilgi vairs nav jāgaida brīdis, kad tā saucamā atlīdzība tiks iekasēta no katra iegādātā krēsla, jo, uz tā sēžot, ir iespējams nelegāli iegūt kādu autordarbu.
