Optimisms par dažādiem indikatoriem dažādās pasaules vietās, kas atspoguļo labāku situāciju ekonomikās, tomēr ietver divas lamatas – vienas acīmredzamas, otras – smalkākas, raksta The Economist.

Acīmredzamās lamatas ir sekojošas: cerību uzliesmojumi var tikt interpretēti kā spēcīgas atlabšanas sākums, taču vienīgais, ko tie rāda: lejupslīdes temps mazinās.

Optimisms ir viena lieta, bet ilūzija, ka pasaules ekonomika atgriežas normālās sliedēs, var kavēt atlabšanu un bloķēt politiskās rīcības, kas novērstu tālāku ekonomikas pagrimumu.

The Economist akcentē divus faktorus, kas „saindēs ekonomiku” uz ilgu laiku. Galvenais ir banku krīze un kredītproblēmas „burbuļa” ekonomikās, īpaši Amerikā un Lielbritānijā, kur nobijušies cilvēki ir tendēti taupīt. Otrs – daudzas ekonomikas ir skāris negaidīts privātā pārrobežu kapitāla plūsmas kritums jeb piesardzīgie investori patur naudu paši savās mājās. The Economist norāda, ka, lai atgūtu investoru uzticību, būs nepieciešami gadi.

Pieaugošs optimisms, kas ne vienmēr ir pamatots ar adekvātu un atbilstošu rīcību, – šādi var raksturot Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu par savu finanšu stabilitāti nākotnē un gatavību kaut ko darīt savā labā.

Pētījums par iedzīvotāju attieksmi pret vecumdienām un apņēmību savlaicīgi veidot uzkrājumus atklāj, ka pagājušā gada laikā cilvēki par savu nākotni kļuvuši krietni optimistiskāki. Trešdaļa aptaujāto ir pārliecināti, ka viņu vecumdienas būs sociāli aktīvas un piepildītas. Gada laikā optimisma īpatsvars ir pieaudzis par 10 procentpunktiem, kā arī ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri «pensijas jautājumu» gadu no gada atliek uz vēlāku laiku. Saglabājas salīdzinoši augsta neuzticība valsts pensiju sistēmai – teju piektdaļa aptaujāto gatavojas strādāt arī vecumdienās, jo apzinās, ka būs vajadzīgi papildu ienākumi.

Pētījums atklāj savdabīgu uztveres «šķēri» – no vienas puses, cilvēki sagaida, ka pensijas vecumā varēs nodoties aktīvai un piepildītai dzīvei, taču ne vienmēr sasaista šīs ieceres ar savām finansiālajām iespējām. Optimisms aug, bet adekvātas rīcības, lai to piepildītu, nav. Uzdodot tiešus jautājumus par to, vai pensijas vecumā būs jāturpina strādāt, cilvēkiem nākas abus minētos jautājumus sasaistīt, un atklājas - jo tuvāk nāk pensijas gadi, jo vairāk sarūk optimisms par savām iespējām. Ja jaunieši vecumdienās plāno pelnīti atpūsties (tā domā vidēji trešdaļa), tad vecāka gadagājuma cilvēki turpinātu strādāt, jo būs nepieciešami papildu ienākumi.

Ražotāju un pakalpojumu sniedzēju vidū lēnām sāk atgriezties optimisms, savukārt būvnieki kļūst aizvien pesimistiskāki, šādu tendenci šī gada trešajā ceturksnī novēroja Parex Index.

Šī gada trešajā ceturksnī Parex Index (lietišķās aktivitātes indekss) visvairāk ir pieaudzis uzņēmējiem, kas strādā ražošanas un pakalpojumu sfērā, savukārt tie, kas strādā būvniecības nozarē, situāciju raksturo pesimistiskāk nekā otrajā ceturksnī. Salīdzinot ar šī gada otro ceturksni ražošanas un pakalpojumu nozarēs vērtējums pieaudzis par attiecīgi 3.84 un 2.39 punktiem, savukārt būvniecības nozarē tas pasliktinājies par 2.48 punktiem.

Pētījuma dati arī liecina, ka saglabājusies tendence, ka ekonomisko situāciju valstī un biznesa attīstības iespējas uzņēmumi, kuros ir pārstāvēts ārvalstu kapitāls, kopumā vērtē pozitīvāk, nekā vietējie uzņēmumi.

Akciju cena dažās pēdējās nedēļas turpinājusi pieaugt. Tam labvēlīgu fonu uzturējuši pasaules ietekmīgāko valdību stimuli, sabiedrību vakcinēšana pret Covid-19 vīrusu, makroekonomisko rādītāju uzlabošanās un daudzsološi uzņēmumu peļņas rādītāji.

Eksperti gan norāda, ka, neskatoties uz šādu kāpumu, pārlieks optimisms var būt nevietā.

Stimuli un optimisms

"Pieņēmusi 1,9 triljonu ASV dolāru vērtu programmu ekonomikas atveseļošanai no Covid-19 krīzes un izziņojusi plānu 10 gadu laikā ieguldīt infrastruktūras attīstībā 2,3 triljonus ASV dolārus, Baidena administrācija neapstājās un nāca klajā ar paziņojumu par vēl vienu valdības finansētu programmu, kas paredzēta ģimeņu atbalstam un kuras īstenošanai turpmāko 10 gadu laikā tiks iztērēti 1,8 triljoni ASV dolāri. Līdz ar to kopš gada sākuma ASV Demokrāti ir jau izplānojuši fiskālos stimulus aptuveni 6 triljonu ASV dolāru apmērā, kas nosacīti atbilst aptuveni 30% no ASV iekšzemes kopprodukta. Objektīvi jaunajām programmām, kuras plānots īstenot 10 gadu garumā, gan nevajadzētu viest investoros pārlieku optimismu. Valsts izdevumu palielinājums tiks gandrīz pilnībā segts nevis uzņemoties jaunu valsts parādu, bet gan paaugstinot nodokļus uzņēmumiem un īpaši turīgām privātpersonām. Piemēram, aprīlī tika paziņots, ka kapitāla pieauguma nodoklis noteiktām bagātnieku grupām nākotnē teju dubultosies un tiks palielināts no 20% līdz aptuveni 40%," stāsta Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs un piebilst, ka pagaidām investori gan izvēlas ignorēt gaidāmās negatīvās sekas.

Latvijas uzņēmēju noskaņojums šoruden ir labākais pēdējo piecu gadu laikā, lielajiem uzņēmumiem sasniedzot pat pirmskrīzes gadu optimismu, liecina Citadele Index.

Latvijas uzņēmēju noskaņojums šoruden ir uzlabojies, un Citadele Index ir 52.4 punkti, salīdzinot ar indeksu 51.3 iepriekšējā ceturksnī. Tas ir optimistiskākais uzņēmēju noskaņojums kopš 2013. gada sākuma, kad Citadele Index bija līdzvērtīgs.

Turklāt Latvijas lielo uzņēmēju noskaņojums sasniedzis sen nepieredzētu optimismu un ir pirmskrīzes gadu līmenī. Uzņēmumu ar vairāk nekā 250 darbiniekiem Citadele Index šoruden ir 62.5 punkti, kas ir augstākais indekss kopš 2006. gada nogales, kad tas bija bija 63.5.

Mazie un vidējie uzņēmēji gan ir noskaņoti piesardzīgāk. Ar indeksu 57.0 optimistiski noskaņoti ir vidējo uzņēmumu vadītāji ar darbinieku skaitu no 50 līdz 249. Mazo uzņēmumu, kuri dod darbu no 10 līdz 49 darbiniekiem, indekss ir 52.6, bet mikrouzņēmumu optimisms ir piesardzīgāks - 50.6 punkti.

Uzņēmumu vadītāji jaunajā, dziļi digitalizētajā pasaulē redz potenciālu attīstībai, uzņēmumu vadītājos ir atgriezies optimisms, taču pieaug bažas par kvalificētu darbinieku piesaisti.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta profesionālo pakalpojumu kompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņa norāda, ka Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja (PwC Baltic CEO Survey 2022) atklāj vairākas interesantas tendences.

Fragments no intervijas

Kāda ir kopējā situācija uzņēmumu vadītāju skatījumā?

2022. gada pirmajos mēnešos pēc ilgāka laika varam vērot sava veida atgriešanos pirmspandēmijas laikā. Tiek apspriesta pakāpeniska ierobežojumu atcelšana, uzņēmumi un institūcijas atsāk sniegt pakalpojumus klātienē. Tiesa, šī atgriešanās jāliek pēdiņās, jo divu gadu laikā notikušās pārmaiņas ir uz visiem laikiem mainījušas daudzus procesus sabiedrībā, attiecībās, biznesa vidē. Uzņēmumu vadītāji šajā jaunajā, dziļi digitalizētajā pasaulē saskata labu potenciālu attīstībai, tāpēc viens no PwC Baltic CEO Survey nozīmīgākajiem secinājumiem: biznesa vidē saglabājas optimisms.

Pagājušā gada pēdējā ceturksnī patērētāju noskaņojums Baltijas valstīs bija optimistiskāks, nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina jaunākais Nielsen pētījums.

Optimistiskākie ir lietuvieši, kuru noskaņojums veido indeksu 87, tad seko igauņi ar indeksu 84. Latvijā patērētāju noskaņojums uzlabojies vislēnāk – līdz indeksam 81, kas gan ir augstāks nekā vidēji Eiropā, kur indekss ir 76. Pasaulē patērētāju noskaņojumu raksturo indekss 96.

Patērētāju noskaņojumu pasaulē pēta starptautiska informācijas un mērījumu kompānija Nielsen, un to nosaka, izmantojot robežšķirtni 100. Indeksa rādītāji virs tās nozīmē optimistiskāku, bet zem – pesimistiskāku attieksmi.

«Patērētāju noskaņojums pasaulē uzskatāmi atspoguļo aktuālos notikumus katrā reģionā,» stāsta Iveta Pukše, Nielsen valdes locekle Latvijā. «Eirozonas lēnais izaugsmes temps un ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās jaunattīstības valstīs, kā arī militāri konflikti un lielas katastrofas ietekmē pasaules iedzīvotāju noskaņojumu. Piemēram, Malaizijā, kuru pērn skāra vairākas traģiskas aviokatastrofas, iedzīvotāju optimisms piedzīvojis dramatiskāko kritumu un pazeminājies līdz indeksam 89, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada. Arī Krievijā pēdējā ceturksnī iedzīvotāju optimisms ir krietni mazinājies un noslīdējis līdz indeksam 79, kas ir par 8 punktiem mazāk, nekā iepriekš,» viņa uzsver.

Kad bērni sāk iet skolā, viņi saprot un iemācas, ka ir bērni, kuru rakstura īpašības un vērtības ir atšķirīgas no tām, kuras ir pierasts novērot savā ģimenē. Kad bērni pieaug, viņi saprot, ka ir nepieciešams prāts un atjautība, lai izdzīvotu savā rajonā. Kad šie paši bērni sāk darboties biznesa vidē, viņi saprot, ka ne visiem cilvēkiem, kuriem ir dārgi uzvalki un vizītkartes, piemīt arī biznesa ētika un godīgums.

Var šķist, ka biznesa kultūra Latvijā ir balstīta uz principa – ka uzvarētājs ir tas, kas gudrāk un izmanīgāk uzmetīs savus biznesa partnerus, klientus, darbiniekus un valsti. Un, lai arī cik tas traģikomiski arī neizklausītos, mūsu sabiedrība glorificē «uzmetējus» un piedod viņu grēkus, ļaujot tiem turpināt grēkot.

Tāpēc, rodas jautājums – vai «uzmešanas» kultūra ir biznesa izdzīvošanas nepieciešama sastāvdaļa Baltijā vai veids kā maksimizēt savu peļņu? Es teiktu, ka, dzīvojot tik mazā reģionā kā Baltijas valstis, mēs nevaram atļauties kādu uzmest, jo nekad nevaram būt pilnīgi droši par to, kā tas var ietekmēt biznesa attīstību nākotnē.

Pēc ilgstoši pamatīgu savstarpējo apvainojumu paušanas plašsaziņas līdzekļos valdošā koalīcija beidzot ir vienojusies par pasākumiem, uz kuru rēķina varētu konsolidēt valsts budžetu par 50 milj. Ls.

Lai gan daļa politiķu ideju izraisa teju šoku, nevarētu teikt, ka notiekošais šajā jomā būtu pārsteigums. Katrā ziņā Latvijas politiskā elite ir kārtējo reizi pierādījusi, ka tā ir spējusi sasniegt meistarklasi disciplīnā ar nosaukumu «braukšana grāvī».

Pirmkārt, ne mazākā mērā pārsteigumu neraisa fakts, ka šajā konsolidācijas plānā vairs nav paredzēts iegūt 12,8 milj. Ls ēnu ekonomikas apkarošanas rezultātā. Pareizāk sakot, šajā pozīcijā vairs nav pat 0,01 Ls. Jau vairākkārt gan DB, gan dažādi eksperti ir norādījuši, ka šie 12,8 milj. Ls ir vien politiķu labā vēlme, kam neseko faktiski nekāds praktisko pasākumu plāns, kā to visu realizēt. Nu to ir apstiprinājuši arī starptautiskie aizdevēji, liekot šo pozīciju no konsolidācijas plāna izņemt. Ja vietējos ekspertus Valda Dombrovska (Vienotība) valdība var atļauties neņemt galvā, tad aizdevēju teikto tomēr vismaz reizēm ir jārespektē.

TOP 20 amatpersonas ar lielāko aktīvo amatu skaitu patlaban ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos. Līderi to vidū ir Ralfs Jansons ar 72 amatiem un itālietis Paolo Bettiol ar 62 amatiem, liecina Lursoft pētījums par amatpersonām, kuras Latvijā reģistrētajos uzņēmumos patlaban ieņem visvairāk amatus.

Dati atklāj, ka atsevišķi cilvēki patlaban ieņem amatus pat vairāk nekā 50 uzņēmumos, informē Lursoft komunikāciju vadītāja Indra Urtāne.

Kamēr R. Jansona vārds pārsvarā saistīts ar nekustamo īpašumu jomā strādājošiem uzņēmumiem, no kuriem senākais reģistrēts 1996.gadā, Paolo Bettiol ieņem amatus lielākoties uzņēmumos, kuri reģistrēti pēdējo divu gadu laikā un pārsvarā to darbība saistīta ar citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniegšanu. Izpētot Lursoft pieejamo NACE nozaru klasifikatoru, redzams, ka attiecīgā nozare ietver, piemēram, dažādu pašapkalpošanās automātu ekspluatāciju u.tml. uzņēmējdarbības jomas. Par šo Paolo Bettiol vadīto uzņēmumu darbības efektivitāti pāragri spriest, jo vēl nav pieejami to 2016.gada pārskati, taču jācer, ka to panākumi būs bijuši labāki nekā 2014.gada martā reģistrētajam SIA Winter, kas 2015.gadā apgrozījis 59 eiro un strādājis ar 183 eiro zaudējumiem.

Nu jau pagājušā gada decembra galvenais notikums bija jauna gada iestāšanās. Tieši tik garlaicīgs pasaules finanšu tirgos padevās pērnā gada pēdējais mēnesis. Finanšu teorētiķu lokā pastāv viedoklis, ka jauna gada iestāšanās ir vien mākslīgs, kalendārs atskaites punkts, kuram nebūtu jābūt nekādai faktiskai ietekmei uz finanšu tirgu pamatrādītājiem pretēji, piemēram, būtiskiem politiskiem vai ekonomiskiem notikumiem. Taču realitātē tā nav. Investori apzināti vai ne, taču jaunu gadu uztver kā nogriezni rezultātu apzināšanai, savu stratēģiju izvērtēšanai, peļņas vai zaudējumu fiksēšanai. Jauns gads nozīmē jaunu pieeju, jaunas tirdzniecības stratēģijas, varbūt jaunus tirdzniecības limitus un jaunu attieksmi pret risku. Tam visam ir pavisam reālas sekas finanšu tirgos un 2018. gads nesīs jaunas vēsmas neatkarīgi no pērnajā gadā uzņemtā virziena.

Iepriekšējo gadu laikam vislabāk raksturo vārds «mierīgs». Finanšu tirgi kopumā bija pat mierīgāki, kā sociālekonomiskā vai ģeopolitiskā situācija pasaulē. Fondu tirgi ir būtiski pieauguši, S&P 500 indekss audzis par gandrīz 500 punktiem, fiksējot 21% izaugsmi un 62 reizes tirdzniecības dienas beigās uzrādot jaunus vēsturiskos rekordus. Tirgus korekcijas, ja skatāmies tikai uz dienas beigu rezultātu, bija īsas un nepārsniedza 3%. 2500 punktu it kā psiholoģiski nozīmīgais līmenis tika sasniegts un pārsniegts bez īpaša stresa vai eiforijas. Negatīvas politiskas vai ekonomiskas ziņas tirgus vai nu nepamanīja, vai ātri virzījās tālāk pēc pavisam īsa krituma. Par specifiskiem tirgiem jāsaka, ka tehnoloģiju uzņēmumu fondu aktīvi aktīvi auga straujāk par citiem, NASDAQ indekss pieauga vairāk par ceturtdaļu. Nelielu uzņēmumu finanšu aktīvi, savukārt, vērtībā auga lēnāk un RUSSELL2000 indekss pieauga mazāk par 15%. Interesanti, ka individuālu uzņēmumu lokā lielāko pieaugumu uzrādīja nevis tehnoloģiju veiksminieki Micron Technology (+87%) vai PayPal (+86%), bet gan pavisam tradicionālais, taustāmais Boeing ar iespaidīgu +90% rādītāju. Bija arī iespaidīgi neveiksminieki – slavenais rotaļlietu, tostarp Bārbijas lelles ražotājs Mattel zaudēja 47% vērtības.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Lai arī Latvijas ekonomika gada griezumā uzrādījusi straujāko kāpumu Eiropas Savienībā, Latvijas uzņēmēju noskaņojumā nav vērojams konsekvents optimisma pieaugums, liecina bankas Citadele sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Indeksa vērtība šā gada otrajā ceturksnī ir kritusies par 0,59 punktiem un ir 52,36 punkti.

Latvijas uzņēmēju vidū vērojams mērens optimisms, un Citadele Index vērtība kopš 2012.gada 1.ceturkšņa arvien ir virs 50 punktu robežas, tomēr indeksa vērtība svārstās un nav novērojams konsekvents optimisma pieaugums. Šī gada 2.ceturksnī tagadnes vērtējumā uzņēmēji ir visai piesardzīgi – tās indekss ir 50,83 punkti, savukārt nākotnes indekss ir noslīdējis no 56,74 punktiem līdz 53,89 punktu atzīmei.

Indeksa vērtības, kas pārsniedz 50 punktu robežu, liecina par uzņēmēju optimismu, savukārt par uzņēmēju pesimismu var runāt, ja indekss nesasniedz 50 punktu robežu.

Pērnā gada decembrī uzņēmēju noskaņojums arvien saglabājies optimisma līmenī – 51,26 indeksa punkti, lai arī līdzīgi kā pirmajos trīs ceturkšņos, arī pēdējā ceturksnī uzņēmēju optimisms kritās un indekss samazinājās par 0,54 punktiem, liecina bankas Citadele sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Indeksa vērtības, kas pārsniedz 50 punktu robežu, liecina par uzņēmēju optimismu, savukārt par uzņēmēju pesimismu var runāt, ja indekss nesasniedz 50 punktu robežu.

Drīzāk pesimistiski noskaņoti joprojām ir Latgales uzņēmēji – 49,59 punkti. Pēc apgrozījuma līdzīgi noskaņoti ir arī mikro un mazo uzņēmumu vadītāji - attiecīgi 49,30 un 49,56 punkti. Tāpat mikrouzņēmumi ar 1 līdz 9 darbiniekiem – 49,68 punkti. Pēc optimisma zonā pavadītiem teju diviem gadiem drīzāk pesimistiski 2013. gada nogalē jutušies arī Pierīgas uzņēmēji – 49,85 punkti.

Piesardzīgāki kļuvuši arī uzņēmēji ar ārvalstu kapitālu. Ja 2012. gadā uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu optimisms turējās tuvāk 60 punktu robežai, tad pērn vērojama tendence optimismam mazināties, un gada pēdējā ceturksnī tas, noslīdot vēl par 1,7 punktiem, bija 56,92 punkti.

2017. gada noslēdzošais Citadele Index pētījums liecina, ka pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs.

Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm. Eksperti uzsver, ka ekonomikas uzrāviens ir īstais laiks pārdomātām investīcijām. Lielākais optimisms ir vērojams starp būvniecības (52.84 punkti) un ražošanas (52.35 punkti) nozaru uzņēmējiem, tad seko tirdzniecībā (51.33 punkti) un pakalpojumu (50.94 punkti) sfērā strādājošie uzņēmēji. Visstraujāk ir uzlabojies tirdzniecības sfērā strādājošo uzņēmēju noskaņojums – par 2.40 punktiem.

Latvijas ekonomikas attīstība šogad ir pārspējusi pat visoptimistiskākās prognozes, un 2017. gads noteikti ir uzskatāms par vienu no veiksmīgākajiem pēckrīzes periodā. Arī Citadeles Index pētījums liecina, ka uzņēmēji kļūst optimistiskāki, un mēs varam identificēt, kas ir galvenie iemesli potenciālajam iekšzemes kopprodukta pieaugumam, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Šogad līdz šim Rietumvalstu akciju sniegums bijis izcils. Kopš janvāra sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība palēkusies jau vairāk nekā par ceturto daļu.

Līdzīgi strauji palielinājusies arī cita ASV akciju tirgus - 30 gigantiskas kapitalizācijas kompāniju Dow Jones Industrial Average - indeksa vērtība. Tā novembrī pārsoļoja pāri 28 tūkst. punktu atzīmei. Tādējādi aiz kalniem šim indikatoram vairs nav arī apaļā 30 tūkstošu punktu atzīme. Lai Dow indekss to sasniegtu, tam no pagājušās nedēļas beigu līmeņa būtu jāpieaug vien par 6,5%. Ņemot vērā to, ka ASV akcijas gandrīz katru jaunu dienu nu aizsniedzas līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam, šāds scenārijs izskatās visai ticams.

Katrā ziņā šā brīža akciju cenu pieaugums neliecina par to, ka vērtspapīru mijēji būtu pievērsuši lielu uzmanību runām par ekonomikas bremzēšanos. Zināms pamats tam ir, jo vadošo tautsaimniecību dati pēdējās nedēļās bijuši nedaudz labāki nekā pirms tam gaidīts (tas attālinājis kādas neizbēgamas recesijas iespējamību). Tāpat pārsvarā aktuālas cerības uz tirdzniecības kariņu pamieru un to, ka aktīvi ekonomiku stutēs ietekmīgās centrālās bankas.

Iveta Zāģere pirms diviem gadiem nolēma izkāpt no komforta zonas – atvērt M.Pūres restorānu gandrīz 40 kilometru attālumā no Rīgas.

Vēl pirms četriem gadiem notika pirmais Ogres uzņēmējas lēciens ar galvu aukstā ūdenī, atverot Ogrē beķereju. Ar gadiem cilvēku plūsma Ogres promenādē palielinājusies, biznesa plānā ierakstītie mērķi saistībā ar beķereju ir sasniegti, taču restorāns ir kā tāds dzeguzes bērns – dzīvesstila uzņēmums, kas pašlaik spēj pastāvēt vienīgi beķerejas siltajā paspārnē. «Matemātika ir nepielūdzama, lai kā tu gribētu «izvilkt». Esam pamanījušies atvērt restorānu sarežģītā brīdī,» atzīst Iveta. Ivetas vīrs Māris Bulats, ar kuru viņa iepazinās, studējot pirmajā kursā Latvijas Mākslas akadēmijā, ir dzimis Ogrē. Sākotnēji ģimene dzīvoja Rīgā, bet vēlāk pieņēma lēmumu pārcelties uz klusāko un zaļāko Ogri.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) īsā laika periodā veicis kratīšanas aptuveni 40 vietās, pārsvarā uzmanību pieveršot trīs Latvijas politekonomiskās dzīves smagsvariem - Ventspils mēram Aivaram Lembergam, ekspremjeram Andrim Šķēlem un LPP/LC līderim Aināram Šleseram.

Nenoliedzami virsraksti šajā kontekstā sanāk skaļi - beidzot ķeras klāt tā saucamajiem oligarhiem. Tomēr kaut kas tajā visā neizskatās diez cik pārliecinoši.

Nevar noliegt, ka jau gadiem ilgi kuluāros ir dzirdama informācija, ka Rīgas tirdzniecības ostā īstais saimniekotājs esot Šķēle, ka aviokompānijā lietu noteicējs esot nevis šā uzņēmuma vadītājs Bertolts Fliks, bet gan Šlesers, savukārt par Lemberga iespējamo saistību ar dažādām kompānijām var veselus stāstus sarakstīt. Iespējams, viss nupat minētais un varbūt arī daudz kas cits ir balta patiesība. Līdzīgi gadījumi pasaules vēsturē ir bijuši, un tie ir beigušies ar pietiekami skaļām prāvām. Parasti tādās reizēs tiek savākts pietiekams apjoms pierādījumu, iespējamajiem vainīgajiem uzrādītas apsūdzības, nepieciešamības gadījumā ievietojot viņus iestādē ar strīpainām pidžamām un rūtainu skatu uz ārpasauli. Turklāt katrai konkrētajai šādai lietai ir jābūt pēc iespējas ātrāk izskatītai un ar pasludinātu spriedumu.

Pagājušās nedēļas kontekstā runāt par kādu labu vēsti bija ļoti grūti. Īslandes vulkāna izvirduma dēļ uz zināmu laiku apstajās daļa Eiropas aviosatiksmes, kārtējo reizi aktualizējās jautājums par politisko partiju melnajām kasēm, ka arī, protams, izgāzās Saeimas balsojums par Jāņa Maizīša trejkārtēju apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā.

Runājot par pašu balsojumu, jāteic, ka ne jau tas, ka Maizīti neievēlēja vēlreiz šajā amatā, izsauc vislielāko negatīvismu. Problēma ir tajā, kā šis process notika — vairums deputātu apgalvo, ka ir par Maizīti, bet balsojuma rezultāts izrādījās negatīvs. Tas vien ļauj domāt, ka deputāti balso tā, kā vajag viņu maizes tēviem, bet daudziem no viņiem nepietiek drosmes to atzīt. Vai arī nav kaut cik loģisku argumentu, ar ko pamatot savu lēmumu, un tāpēc vieglāk ir pateikt — es balsoju par… Notikušais šajā jomā aktualizē divus būtiskus jautājumus.

Pirmkārt, cik pareizi ir tas, ka ģenerālprokuroru un tiesnešus ievēl parlaments. Sanāk, ka lēmums par tādu amatpersonu iecelšanu, kam ir jābūt objektivitātes iemiesojumam, ir politisks. Turklāt deputāts, izdarot savu izvēli šajā jomā, var balstīties uz daudz dažādiem argumentiem, bet tikai ne pašu būtiskāko — pretendenta profesionalitāti.

445 tūkstoši latu - tik lielu naudas summu nakamajā gadā paredzēts tērēt politisko partiju tērēšanai no valsts budžeta. Tātad - no nodokļu maksātāju samaksātās naudas.

Var jau, protams, teikt, ka nekas labāks par demokrātiju pasaulē nav izdomāts, un tās uzturēšana izmaksā pietiekami dārgi. Iespējams, ka pasaulē ir valstis, kur šāds modelis veiksmīgi strādā. Tomēr Latvijas gadījumā ir viena otra nianse, kas būtiski runā par sliktu šādai naudas šķiešanai.

Pirmkārt, Latvijā ir ļoti grūti runāt par politisko partiju kultūru pašos pamatos. Kā Latvijā pārsvarā gadījumu ir veidojušās partijas? Viens vai daži gana ietekmīgi cilvēki, kam ir noteiktas politekonomiskās intereses, sapulcina ap sevi bariņu personu, kam savukārt ir vēlme pasēdēt Saeimā, tādējādi četrus gadus iegūstot garantētu darbu, vai arī izsist vēl kādu citu amatu, izvēlas kādu skanīgu nosaukumu un startē vēlēšanās. Ja vēlēšanās paveicas, partija četrus gadus rullē uz nebēdu, ja nepaveicas - vairāk vai mazāk ātri paput. Atcerēsimies - Demokrātiskās partijas Saimnieks, Zīgerista partijas, Jaunās partijas un vēl viena otra politiskā spēka vairs nav. Savukārt LPP/LC atlika palikt opozīcijā, lai reģionālās nodaļas viena aiz otras sāktu no tās norobežoties. Tas ir biznesa, nevis politkas princips - ja viens projekts neizdodas, jādomā jauns. Šeit nav partiju, bet ir biznesa projekti, kas izvērsuši darbību vietās, ko uzskata par saviem tehnoloģiskajiem parkiem - Saeimā un Ministru kabinetā. Un šajā brīdī rodas loģisks jautājums - kāpēc visiem nodokļu maksātājiem jāsamet pusmiljons, lai daži indivīdi varētu no tā gūt labumu?

Nesen noskatījos Krievijas dokumentālo filmu, kurā, visa cita starpā, tika apgalvots, ka t.s. lidojošie šķīvīši jebšu NLO patiesībā ir ASV / britu slepenais ierocis, ko izmanto spiegošanā un ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Pietiekami nopietni ļaudis ar ekonomisko, finansiālo un politisko ietekmi stāstīja, ka valstis NLO izmanto arī, lai novērstu uzmanību no pašreizējām ekonomiskajām problēmām, un to parādīšanās biežums un raksti par tiem tādos respektablos izdevumos, kā The Guardian, norāda uz iespējamo finanšu tirgus krīzi un lielām pārmaiņām eksistējošajās finanšu paradigmās.

Domājams gan, ka nav jābūt lielam speciālistam, lai saprastu, ka pašreiz dzīvojam pārmaiņu laikā, kad mainās ne tikai finanšu, bet kopējais skatījumus uz ekonomikas un politikas procesiem kopumā. Diez vai kāds tagad var prognozēt, kāda būs pasaule pēc 5 –10 gadiem, bet var diezgan droši apgalvot, ka tā būs savādāka.

Pasaule vienmēr ir mainījusies, nekad nav stāvējusi uz vietas, un tieši tas tai ir palīdzējis izdzīvot. Pārmaiņas ir skārušas arī vienu no fundamentālākajiem pasaules aktīviem – zeltu, kas gadsimtu griežos ir bijis viens no centrālajiem valstu monetārās politikas instrumentiem, piedzīvojot kritumus un kāpumus, tomēr allaž saglabājot savu unikālu spīdumu un iekāres objekta statusu.

Esot Krievijas kaimiņvalstij, ir jārēķinās, ka laiku pa laikam var nākties kļūt par upuri politekonomiskām spēlēm, kas būs vāji maskētas ar vinotaļ cēliem lozungiem. Šoreiz upurjēra godā ir Lietuva. Proti, Krievija ir aizliegusi ievest no Lietuvas piena produktus, pamatojot to ar kvalitātes problēmām.

Šajā kontekstā jāatgādina, ka pirms dažiem gadiem Krievija ar ļoti līdzīgu argumentāciju pamanījās aizliegt vairākiem Latvijas šprotu ražotājiem savu produkciju eksportēt uz šo lielvalsti. Arī toreiz tika stāstīts kaut kas par kvalitātes prasībām, taču realitāte bija daudz vienkāršāka – krievi gribēja attīstīt paši savu šprotu ražošanu un atbrīvoties no Latvijas konkurentiem. Šis latvju šprotu embargo drīz vien tika atcelts, jo izrādījies, ka Krievijas pārtikas rūpnieki normālus šprotu konservus ražot nemaz nav spējīgi. Kā stāsta zinātāji, nevar izgatavot labu šproti, saldētas zivtiņas teju vai ar liekšķeri sakraut žāvētavā, pēc tam pa taisno salādēt skārda bundžās un piegādāt klientiem. Savukārt katrai zivij izvērt cauri diegu Krievijas ražotājiem vienkārši pietrūcis pacietības, tāpēc nācies vien atvērt tirgu, jo vietējiem tomēr gribējies nopirkt labi garšojošu šproti.

No šodien vien 40% nebanku kreditētāji var turpināt izsniegt jaunus kredītus, jo pārējie vēl nav saņēmuši licenci - no 42 kompānijām licences saņēmušas vien 17.

Iespējams, būs arī kompānijas, kas savu biznesu pārcels uz valstīm (izsniedzot kredītus ar distances līgumu), kuru likumdošana neparedz licencēšanu un šo kompāniju klienti var būt vēl lielāki cietēji. Ja lieta nonāks līdz tievedībai, tā notiks pēc citas valsts likumiem un Latvijā šos kredītu ņēmējus neviens neaizsargās, zin teikt Latvijas Ātro kredītu devēju asociācijas (LĀKDA) vadītājs Dāvis Barons.

Metālapstrāde

Investīcijas apgrozījuma apjomā

Spiedformu ražotājs SIA Skan-Tooling modernizācijā investē 1,75 milj. eiro - tikpat daudz cik liels ir uzņēmuma neto apgrozījums. Projekts tiek īstenots, piesaistot ES finansējumu. DB aplēses liecina, ka ES fondu programmā «Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde - atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā» metālapstrādes un mašīnbūves nozarē šogad ir uzsākti 20 jauni projekti ar kopējām investīcijām - ap 17 milj. Ls.

Ar lielām cerībām gaidītais G20 valstu līderu samits sevis attaisnojis — panākta vienošanās par vērienīgu ekonomikas glābšanas plānu, kura kopējā vērtība ir 5 triljoni ASV dolāru.

Protams, interesanti būtu zināt, kur tiks sadabūta tik liela nauda, ņemot vērā, ka lielākā daļa pasaules valstu ir atzinušas, ka tajās valda nopietnas ekonomiskas problēmas. Cerams, tas netiks panākts uz nesamērīgas dolāru drukāšanas rēķina. Taču pat gadījumā, ja izrādīsies, ka tik lielas naudas realitātē nemaz nav, par pozitīvu ir tzīstams kaut vai minētais Lielbritānijas premjera Gordona Brauna paziņojums par ekonomikas glābšanas plānu — ne vienā vien lielā pasaules biržā ir pieaugusi gan darījumu aktivitāte, gan arī akciju cena. Un tas jau ir pozitīvs rādītājs ekonomikai.