http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard01(408).jpg
Valda Dombrovska (Vienotība) vadītais Ministru kabinets, pakonsultējoties ar sabiedriskajām organizācijām, izstrādājis un pieņēmusi valdības rīcības plānu, iekļaujot tajā pietiekami daudz - kopumā 645 pasākumus.
Nevar noliegt, ka pats fakts ir apsveicams - katrai valdībai ir jābūt savas darbības plānam, lai būtu skaidrs, kāds ir tās mērķis un pēc kādas mērauklas ir iespējams mērīt tās darbu. Var arī saprast, kāpēc šāds plāns ir tapis tikai tagad, vairāk nekā 100 dienu pēc kārtējās Dombrovska valdības darba sākuma - ir skaidrs, ka pirmām kārtām tai vajadzēja tikt galā ar šā gada valsts budžetu, «dzēst ugunsgrēkus», kas izcēlās saistībā ar Latvijas krājbankas krahu un aviokompānijas airBaltic epopeju, un tad arī varēja sākt domāt par visu pārējo.
Jāatzīst, ka plāna galvenie uzstādījumi ir visnotaļ atzīstami, turklāt svarīgi ir tas, ka noteiktajiem uzdevumiem ir paredzēti arī saprātīgi termiņi, kad katram konkrētajam darbam jābūt izpildītam. Īpaši daudzsološs ir šā gada 1. jūlijs - datums, līdz kuram valdība ir apņēmusies sagatavot nodokļu politikas stratēģiju, sniedzot priekšstatu par plānotajām nodokļu izmaiņām, tostarp darbaspēka nodokļu samazināšanu, sākot ar 2013. gadu. Jo vairāk interesants šis jautājums ir tāpēc, ka finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) jau ir izteicies, ka, iespējams, vērtīgāk būtu nevis samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli, bet gan dubultot neapliekamo minimumu. Acīmredzot vasaras vidū biznesam būs lemts uzzināt, kads īsti ir valdības verdikts šajā sakarā. Atzīstams ir arī fakts, ka valdība svarīgāko valdības uzdevumu lokā ir iekļāvusi valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanu un vairākus citus Latvijas tautsaimniecībai būtiskus jautājumus.
Tomēr, kā jau allaž tas ir noticis, arī šoreiz ir gadījies savs klupšanas akmens. Problēma lielā mērā ir faktā, ka šobrīd tiek pieņemti, top un vēl taps ne viens vien valstiski svarīgs plāns un kaut kā izzūd skaidrība, kurš no šiem dokumentiem būs prioritārais. Tātad nupat ir apstiprināts valdības rīcības plāns, līdz rudenim ir jābūt gatavam Nacionālās attīstības plānam, savi plāni attiecībā uz ES fondu apguves lietām ir Finanšu ministrijai. Plus vēl, protams, Valsts prezidenta pakļautībā darbu šonedēļ ir sākusi Stratēģiskās attīstības komisija, kurai arī droši vien būs savs plāns attiecībā uz valsts attīstību (vismaz par to liecina šīs organizācijas nosaukums), lai gan pagaidām tā nav spējusi vienoties pat par tās vadītāju. Tātad, kā redzams, plāni plāna galā ir un vēl būs.
Jautājums rodas par to, vai šiem plāniem ir kāda kopsakarība un kurš kuru plānu realitātē pildīs. Savukārt, ja kāds no šiem svarīgajiem dokumentiem tomēr ir galvenāks pr pārējiem, noteikti nenāktu par ļaunu informēt sabiedrību, lai iedzīvotāji, tostarp uzņēmēji, būtu lietas kursā par savas valsts turpmākās attīstības virzieniem. Līdz šim gan tas nav diez ko izdevies, bet varbūt tomēr… Pretējā gadījumā var sanākt ka plānu ir bez sava gala, bet tā īsti realizēts nav neviens.
