Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Divi no svarīgākajiem faktoriem sporta klubu apmeklētāju skaita pieaugumam gada sākumā, ir Jaunā gada apņemšanās, ko cilvēki cenšas īstenot, un dāvanu kartes, kas tiek saņemtas Ziemassvētkos, norāda sporta klubu pārstāvji. Aktīvi sportot arī pēc tam visi gan neturpina.

Viena no jogas studijas Urban Yoga dibinātājām Liene Krauze-Luste atzīst, ka apmeklētāju skaita un intereses pieaugums gada sākumā ir novērojams pilnīgi noteikti. Viņa norāda, ka pēc janvāra ir arī apmēram 30% apmeklētāju skaita samazinājums, tomēr tas ne vienmēr skaidrojams tikai ar motivācijas trūkumu pildīt Jaunā gada apņemšanās. «Uz Ziemassvētkiem un Jauno gadu tiek saņemtas dāvanas dažādu abonementu, dāvanu karšu veidā un tās tiek aktīvi izmantotas janvārī,» saka L. Krauze-Luste.

Aktivitāti janvārī viņa skaidro arī ar mierīgāku periodu darba vietās: «Periodā, kad nenotiek ļoti lielas aktivitātes darbā, cilvēkiem ir iespēja veltīt vairāk laika sev. Pēc tam jau atkal sākas diezgan aktīvs un noslogots periods uzņēmumos.»

SEB banka saviem darbiniekiem nodrošinājusi iespēju pēc darba aktīvi atpūsties – bankā iekārtota trenažieru zāle, volejbola, futbola un basketbola laukums, sauna un baseins, kā arī viss nepieciešamais aerobikas nodarbībām.

Būvējot bankas ēku Valdlaučos, atklājās, ka telpas ir piemērotas, lai tajās izveidotu sporta zāli. Tagad sporta kompleksā atrodams teju vai viss iespējamais, lai aktīvi sportotu. Uz trenažieru zāli trīs reizes nedēļā nāk profesionāls treneris, kas konsultē darbiniekus, jo tur bez speciālista padoma neiztikt.

«Tā ir iespēja līdzsvarot darba dzīvo ar privāto, jo mēs strādājam daudz un smagi. Tas ļauj atrast balansu un rūpēties par veselību,» stāsta SEB banka Personāla pārvaldes vadītāja Gunita Meiere.

Viņa uzskata, ka pēc darba aiziet pasportot ir iespēja bez maksas atpūsties pēc darba dienas. Sportot nākot arī bankas darbinieki no citām filiālēm, bet brīvdienās darbiniekiem ir iespēja sportot kopā ar saviem radiniekiem.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Advokātu tēls sabiedrībā vairāk tiek vērtēts kā negatīvs. Tikai 16% respondentu norāda, ka tas ir pozitīvs, savukārt 36%, ka negatīvs, liecina OMD snapshot veiktā aptauja.

Vispopulārākais viedoklis par advokātiem, ka tie ir dārgi. Tā uzskata 73% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Vienlaikus 33% sabiedrības advokātus uzskata par savtīgiem, vienlaicīgi gan atzīstot, ka šādi speciālisti ir vajadzīgi. Tikai 5% advokātus vērtē kā uzticamus, bet 4% kā godīgus.

Būtiski, ka gandrīz vienādi negatīvs viedoklis par advokātiem ir tiem, kam ir sadarbības pieredze, gan tiem, kam nav. Tiem, kas nav saskārušies ar advokātiem personīgi, biežāk ir viedoklis, ka advokātu pakalpojumi ir dārgi. Tā domā 76% respondentu, kas nav izmantojuši pakalpojumus pretstatā 68 aptaujāto ar pieredzi.

Lielākā daļa jeb 64% respondentu norādījuši, ka nav izmantojuši advokātu pakalpojumus, biežāk tie bijuši lauku iedzīvotāji, kā arī respondentiem ar mazākiem ienākumiem.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Daži saka, ka uzņēmējam ir jāveido komanda, nevis bizness, jo, izveidojot labu, motivētu komandu, tā spēs sasniegt izvirzītos biznesa mērķus!

Mēs ticam, ka darbinieku motivācija ir viens no noteicošajiem faktoriem uzņēmumu veiksmes stāstos. Pirmais, lielākais un pašam uzņēmējam neizdevīgākais darbinieku motivācijas rīks ir alga jeb finansiālā atlīdzība, taču visi papildu labumi ir alternatīvā motivācija. Uzņēmums iegūst finanses tikai pašās biznesa cikla beigās, uzražojot un pārdodot savu produktu, vienalga, vai tā būtu prece vai pakalpojums, un tieši tāpēc ir tik svarīgi šos iegūtos augļus ieguldīt pārdomāti.

Izmantojot finansiālo motivāciju, darba devējs zaudē, jo naudai ir precīza vērtība uz dienu X, taču, nodrošinot darbiniekiem masveida labumus, piemēram, apmaksātas pusdienas, kino biļetes vai sporta aktivitātes, uzņēmums var iegādāties šos labumus ar īpašu atlaidi, jo tas ir apjomīgs pirkums. Tādā veidā iztērētajām finansēm tiek pievienota papildu vērtība iegādātā labuma atlaides apjomā, turklāt šādi arī tiek izrādītas rūpes par darbinieku labklājību, kas palielina viņu lojalitāti.

2022. gada pavasarī durvis vērs jauns “Lemon Gym” sporta klubs Rīgā, Grostonas ielā. Telpu iegādē un sporta kluba iekārtošanā uzņēmums investējis 750 000 eiro.

Uzņēmumā informē, ka šis būs viens no lielākajiem ķēdes sporta klubiem Latvijā. “Esam patiesi lepni, ka neskatoties uz sarežģītajiem pandēmijas apstākļiem, turpinām paplašināties, piedāvājot Latvijas iedzīvotājiem augstākās kvalitātes sporta klubus par pieejamu cenu. Jaunā sporta kluba platība būs vairāk nekā 1500 kvadrātmetri, tā interjers tiks veidots atbilstoši jaunam konceptam, savukārt papildu trenažieru zālei klientiem būs pieejama pirts un arī grupu nodarbības, kas šobrīd pieejamas četros no sešiem sporta klubiem,” stāsta Impuls LTU valdes priekšsēdētāja Ingrida Damuliene.

Globālā pandēmija ir veicinājusi vairāku paradumu maiņu, tostarp arī to, kurus laikus cilvēki velta sportošanai. Ja pirms pandēmijas, cilvēki labprāt sportoja pēc darba laika, šobrīd tendences rāda, ka cilvēki labprāt vēlētos sportot agri no rīta vai pat nakts stundās.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, šaha spēles entuziasts Andris Ozols stāsta par šaha popularitāti Latvijā, spēlē iegūstamajām iemaņām un to, vai šahistiem un uzņēmējiem ir kas kopīgs?

Velkot paralēles starp šahu un uzņēmējdarbību

Gan šahā, gan uzņēmējdarbībā jāspēj pārredzēt laukumu – panākumi uzņēmējdarbībā lielā mērā ir saistīti ar spilgtu ideju un spēju neiekrist kādās no neskaitāmām lamatām, ko izliek dzīve. Starp dzīvi un jebkuru stratēģisku spēli – šahu, bridžu vai monopolu – var vilkt abstraktas paralēles. Stratēģiskās spēles iemāca lietu kopsakara stratēģisku aplūkošanu, un tas palīdz uzņēmējdarbībā. Tie uzņēmēji, kuri ikdienā cīnās ar neatliekamām un acīmredzamām lietām, bieži vien neaizdomājas par ne tik steidzamām, bet stratēģiski ne mazāk svarīgām lietām, kas ir nepieciešamas veiksmīgam biznesam. Velkot paralēles starp stratēģisku spēli un dzīvi, uzņēmējs tikai iegūst, jo tas mudina uzdot sev tādus jautājumus, par kuriem ikdienas darba steigā aizmirstam.

Valdlaučos, Daugavas krastā, 65 000 m2 teritorijā top lielākais privātais daudzfunkcionālais sporta komplekss “LNK Sporta Parks”, informē projekta attīstītājs LNK Properties.

Kopējās investīcijas kompleksa attīstībā ir pieci miljoni eiro. Sporta kompleksa atklāšana plānota nākamā gada vasarā.

Līdz šim uzņēmums ir specializējies industriālo parku un dzīvojamo ēku būvniecībā, “LNK Sporta Parks” būs pirmā sporta būve, kuras celtniecību tas realizēs.

Kompleksā ietilps trīs mūsdienīgi pilna izmēra futbola laukumi, no tiem divi ar augstākās kvalitātes dabīgo zālāju, bet viens ar jaunākās paaudzes mākslīgo segumu; tiks izbūvēti arī pludmales volejbola, basketbola, 3x3 basketbola, strītbola, florbola, pludmales futbola un mazāka izmēra futbola laukumi.

Valdlaučos tiks izbūvēta arī konferenču zāle, ģērbtuves, dušas un citas tehniskās telpas sporta pasākumu nodrošināšanai. Kompleksā vienlaikus sportot varēs vairāk nekā 300 cilvēki.

Piešķirot kredītus Latvijai, aizdevēji labi saprot, ka mēs tos nekad nespēsim atmaksāt. Šādu viedokli pauž bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) šefs Lainis Kamaldiņš. Viņaprāt, aizdevēji rēķinās, ka viņi varēs kontrolēt mūsu attīstību, ka mēs pildīsim šakālīša lomu vienas vai otras lielvaras labā.

Situācija ir pietiekoši bēdīga. Tie, kas ir bijuši «pie šprices», valsti ir noveduši gandrīz vai līdz mūžīgai parādu verdzībai. Un ir grūti redzēt risinājumu, kā no šīs verdzības izkļūt ārā.

Vai tas vispār vēl ir iespējams?

Visu naudu jau mēs vēl neesam noēduši. Taču vai šī valdība būs labāka par iepriekšējo? Jau tagad mēs dzirdam, ka kredītā ņemtā nauda tiks noēsta, tiks aizbāzts budžeta caurums. Netiek taču izstrādāta kāda programma, kas būtu orientēta uz ekonomikas attīstību, uz valsts struktūru optimizāciju. Neko tādu es neredzu.

Kad tiek veidota kāda koalīcija, pieeja ir vienkārša - visi izstāsta, kādu ministru amati viņiem ir vajadzīgi. Loģiskāk gan būtu, ja vispirms politiķi vienotos, kuras struktūras jālikvidē, kuras - jāapvieno. Ja tas būtu izdarīts, nerastos situācijas, ka brīdī, kad ministrs jau ir apstiprināts amatā, viņš pasaka - kāpēc man grib kaut ko «saīsināt», ja tam otram «neīsina» neko?

Sporta klubu aplikācija Sportlex piedāvā iespēju tās lietotājam apmeklēt kādu no 70 klubiem; galvenais mērķis – piesaistīt tos, kuri pagaidām vēl nesporto

Šobrīd aptuveni 2500 lietotāji ir lejuplādējuši Sportlex mobilo lietotni. No tiem aptuveni 350 ir aktīvie lietotāji. SIA Sportlex īpašnieka Konstantīna Bratuškina mērķis ir sasniegt desmit tūkstošus aktīvo klientu Latvijā. Tas varētu notikt trīs četros gados. Salīdzinot ar Eiropu un Ameriku, Latvijā cilvēki sporto diezgan maz, tāpēc ir pamats domāt, ka izaugsmes potenciāls ir liels, viņš spriež.

Sportlex darbību sāka 2017. gada jūlijā, bet ideja par šādu aplikāciju Konstantīnam bija jau vairākus gadus. «Es pats gandrīz astoņus gadus biju valdes loceklis sporta klubā Active Life. Man jau ilgu laiku bija vēlme vadīt lielāku tīklu. Skaidrs, ka katram īpašniekam ir savas idejas, tāpēc man radās doma par šādu aplikāciju, kura ļauj apmeklēt jebkuru no tajā piedāvātajiem klubiem,» viņš stāsta. Vaicāts, vai pasaulē nav kaut kas līdzīgs, Konstantīns teic, ka Amerikā jau vairākus gadus tiek īstenots līdzīgs projekts Classpass, bet Sportlex ir mazliet citāds biznesa modelis, turklāt tas sniedz papildu iespējas, piemēram, korporatīvie klienti to var piedāvāt saviem darbiniekiem kā t.s. bonusu.

Rūpēs par darbinieku veselību, uzņēmumi šajā laikā darbiniekiem nodrošina iespēju vingrot mājās.

"Lai kolēģi varētu sagatavoties vasaras sezonai un kvalitatīvi izkustētos no saviem darba krēsliem, maiju pasludinājām par "Sport@Citadele". Tā, divas reizes nedēļā, darba dienas vidū, kopā ar kolēģiem, bet katrs savās mājās, darbiniekiem ir iespēja izkustēties profesionāļu pavadībā. Bankai ir svarīgi, ka darbiniekiem ir šāda iespēja, tāpēc katram ir nosūtīts kalendāra atgādinājums par tiešsaistes nodarbību ar SIA "Fitcamp" sertificētajām trenerēm darbinieku slēgtajā grupā," stāsta Kristīne Mennika, bankas "Citadele" korporatīvās komunikācijas vadītāja.

Savukārt "PwC" īsteno "Be well, work well" kustību, caur kuru aicina kolēģus pievērsties savai fiziskajai un emocionālajai labsajūtai, regulāri veidojot izglītojošas vieslekcijas un sportiskus pasākumus. "Vēl pirms Covid-19 kļuva par pasaules aktualitāti nr.1, liela daļa no mūsu kolēģiem šīs pašas kustības ietvaros uzsāka dalību fitnesa treneres Nikas Lindes 90 dienu veselīga dzīvesveida izaicinājumā," teic Anna Bērziņa, biznesa konsultāciju kompānijas "PwC" Mārketinga un komunikāciju vecākā speciāliste.

Uzlabotais Mazda CX-5 ir izaudzis par spēcīgu un iekārojamu auto; atsevišķās disciplīnās tas jau rāda premium klases cienīgu sniegumu

Savelkot kopā visus plusus un mīnusus, var teikt, ka CX-5 šobrīd ir viens no saturīgākajiem savas klases modeļiem, kas no Latvijas pircēju puses līdz šim nav izpelnījies to uzmanību, kādu tas būtu pelnījis. Pilnīgi iespējams, ka pie vainas ir cena. Priekšpiedziņas Mazda CX-5 bāzes modelis maksās, sākot no 22750 eiro, savukārt ar pilnpiedziņu, – sākot no 29900 eiro. Loģiski, ka šie skaitļi nespēj konkurēt ar Latvijas dižpārdokļa Nissan Qashqai cipariem, taču potenciālajiem pircējiem ir jāliek aiz auss, ka Mazda CX-5 salīdzinājumā ar Qashqai ir krietni augstākas raudzes produkts, un citējot klasiķa teikto: lietas pasaulē maksā tik, cik viņas maksā, un agrāk vai vēlāk investīcijas lielums atmaksāsies. Jebkurā gadījumā Mazda CX-5 ir auto, kas nezinātājiem un šādas klases auto tīkotājiem varētu būt patīkams atklājums.

Ozolnieku novada nodokļu maksātāji par vēlmi sportot maksās divreiz - novada Dome par pašvaldības budžeta līdzekļiem ierīkotā kortā tenisu ļaus spēlēt par maksu, turklāt tā būs augstāka nekā, piemēram, privātajos kortos Jelgavā, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Šovasar uzbūvējot Ozolnieku Sporta centra atklāto tenisa laukumu (kortu), pašvaldības galvenais mērķis ir maksimāli ieinteresēt un iesaistīt novada iedzīvotājus regulārās fiziskās aktivitātēs, savā interneta mājas lapā apgalvojot Ozolnieku novada Dome. Savukārt, lai motivētu bērnus jau no mazotnes pievērsties veselīgam dzīvesveidam, Sporta centra paspārnē izveidota bērnu sporta sekcija tenisa apgūšanai.

Tomēr Ozolnieku novada Domes sēdē otrdien deputātu paustie krasi atšķirīgie viedokļi liekot šaubīties par pašvaldības mērķi iedzīvotājus piesaistīt sportam.

Saskaņā ar deputātu vairākuma pieņemto lēmumu Ozolnieku Sporta centra lielā tenisa bērnu sporta sekcijai nodarbības (pa divām stundām līdz trim reizēm nedēļā) būs pieejamas bez maksas, savukārt novada iedzīvotāji kortā varēs sportot uz pusi lētāk nekā citu pašvaldību teritorijās deklarētie.

Lehman Brothers haoss daudziem, domājams, vēl nav aizmirsies; ar laiku gan zūd pat visdziļāko traumu ietekme

Pirms 10 gadiem tieši septembra vidū viena no globāli ietekmīgākajām pasaules investīciju bankām Lehman Brothers paziņoja par savu bankrotu, un šis notikums pilnā mērā iegrieza globālo finanšu krīzi. Apritot šādai apaļai jubilejai, pašlaik ir aktuāli dažnedažādi spriedumi par to, kas varētu izraisīt nākamo krīzi vai vismaz recesiju. Tiek tradicionāli spriests arī par finanšu aktīvu cenu līmeni, kur, piemēram, ASV akcijas pēc ne pārāk veiksmīgās gada pirmās puses nupat atkal «aizdzīvojušās » līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam.

Vienkāršotais pieņēmums ir, ka iepriekšējo finanšu krīzi radīja vairāku apstākļu kopums, kur pamatā mājsaimniecības bija sapirkušās tādus mājokļus, kurus tās nevarēja atļauties, un bankas bija attiecīgi izsniegušas aizdevumus, kuri kļūdaini tika uzskatīti par nosacīti drošiem. Turklāt tad tie tika sapakoti kopā, lai pēc tam, balstoties uz to «neapgāžamo drošību», varētu pārdot veselu kaudzi ar tiem saistītu atvasinātu finanšu instrumentu. Atslābuši bija arī regulatori un valdības, kas, šķiet, uzskatīja, ka lielas ekonomikas depresijas piederas vien pagātnei. Ja skatījās pēc likmēm, tad aizdot Grieķijai likās aptuveni tikpat droši kā Vācijai.

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) visus savus īpašumus esot deklarējis ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā, tāpēc viņu nebiedējot uzliktais pienākums ar zvērestu Anglijas un Velsas Augstākajai tiesai atklāt visus aktīvus, kas viņam pieder visā pasaulē un kuru vērtība pārsniedz 10 000 mārciņu (7970 latu).

Lembergs ir pārliecināts, ka no tiesas procesa Anglijā nekas nevar sanākt, jo viņam neesot nekāda sakara ne ar uzņēmēja Oļega Stepanova un viņa kompanjonu veiktajām «mahinācijām», ne uzņēmuma Vitol «iespējamām blēdībām» Latvijā un aiz tās robežām.

Kā paziņojumā medijiem norāda Ventspils mērs, AS Latvijas Kuģniecība (LK) starptautiskie auditori pirms vairāk nekā pieciem gadiem, veicot kompānijas ikgadējo auditu, konstatējuši, ka LK ir veikusi ar tās vadību saistītām personām darījumus par kuģu īres likmēm, kas ir ievērojami zemākas nekā tirgus likmes. Aizdomas kritušas uz tā laika vairākām vadošām LK amatpersonām - Stepanovu, Valēriju Godunovu un citiem.

Šobrīd Latvijā ir pieejams plašs klāsts dažādu moderno medicīnisko tehnoloģiju, taču trūkst kvalificētu speciālistu, kas šos tehniskos risinājumus spētu pareizi pielietot.

Galvenā problēma šajā gadījumā neslēpjas tehnoloģiju pieejamībā, bet gan iespējās tās pareizi integrēt veselības sistēmas aprūpē, norāda Jānis Kļoviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka šobrīd primāri būtu jādomā nevis par papildu atbalstu tehnoloģijām, bet gan ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, tādējādi paplašinot to speciālistu loku, kas varētu ar šiem risinājumiem strādāt.

Trūkst finansējuma

Pašlaik mums ir pieejamas ļoti attīstītas tehnoloģijas, piemēram, diagnostikas jomā, kā rezultātā mēs varam veikt ļoti precīzu vēža diagnostiku un noteikt, kādi medikamenti konkrētajam pacientam ir jālieto, taču jāņem vērā, ka tālākā ārstēšana pacientiem izmaksā ļoti dārgi, skaidro J. Kļoviņš.

Pēdējos divus gadus SIA Maxima Latvija galvenokārt ir cīnījusies ar Zolitūdes traģēdijas sekām. Ir pienācis laiks fokusēties uz biznesa attīstību, kas uzticēta bijušajam putnu fabriku vadītājam Andrim Vilcmeieram

Andris Vilcmeiers mazumtirdzniecības biznesā nav iesācējs, viņa pakļautībā vairākus gadus bija a/s Putnu fabrika Ķekava veikalu tīkls. Lai arī runāt par konkrētiem biznesa plāniem jaunais Maxima vadītājs šobrīd atturas, viņš izrāda uzņēmuma loģistikas saimniecību un pauž gatavību jaunas veikalu ķēdes ienākšanai Latvijā.

Pirms gada, tiekoties Ķekavas putnu fabrikā, jūs aizrautīgi stāstījāt par plāniem sākt produkcijas eksportu uz Ķīnu. Vai jūsu kļūšana par SIA Maxima Latvija šefu nozīmē, ka ķīnieši nesaņems kāroto delikatesi – vistu ķepiņas?

(Smejas.) Ķekavas putnu fabrikā palika spēcīga komanda, plāni nav mainījušies. Šobrīd notiek sarežģītākais – administratīvais process, proti, tiek kārtotas visas nepieciešamās formalitātes ar Ķīnas pārtikas un veterināro dienestu, lai varētu sākt produkcijas eksportu.

Ārkārtas vēlēšanās ievēlētā Saeima varētu sanākt ne vēlāk kā pēc pieciem mēnešiem, svētdien norādīja prezidenta padomniece Sandra Sondore-Kukule.

Viņa aģentūrai BNS skaidroja, ka referendumam par Saeimas atlaišanu ir jānotiek viena līdz divu mēnešu laikā, arī Saeimas ārkārtas vēlēšanas ir jārīko viena līdz divu mēnešu laikā, bet jaunievēlētā Saeima sanāk mēneša laikā. Tādējādi Latvijā šis process varētu ilgt maksimums piecus mēnešus.

Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars aģentūrai BNS pieļāva, ka tautas nobalsošana varētu notikt 30.jūlijā.

Prezidenta padomniece Inese Lībiņa-Egner savukārt uzsvēra, ka Satversmē nav noteikti nekādi termiņa ierobežojumi prezidentam saistībā ar prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. "Prezidents ir pilntiesīgs savu tiesību [rosināt Saeimas atlaišanu] izmantot līdz pat savu pilnvaru pēdējai dienai," norādīja Lībiņa-Egner.

"Garmin Venu" patiks tiem sportiska dzīvesveida cienītājiem, kuri sagaida ne vien plašas sporta pulksteņa iespējas, bet arī kvalitatīvu skārienekrānu.

Kopš iesaistīšanās ar viedtelefonu savienojamu valkājamo tehnoloģiju ražošanā aizgājušās desmitgades sākumā "Garmin" uzaudzējis prāvu piekritēju pulku, kas augstu novērtē amerikāņu ražotāja piedāvātās daudzveidīgās sporta aktivitāšu mērīšanas iespējas. Tomēr visu šo laiku kompānija pati sev «šāvusi kājā», viedajiem pulksteņiem izvēloties taupīgus, taču modernos lietotājus pavisam neuzrunājošus zemas izšķirtspējas displejus. Pērnā gada nogalē "Garmin" šo kļūmi laboja, prezentējot savu pirmo izstrādājumu ar laika garam atbilstošu AMOLED ekrānu.

Dizains

✪✪✪✪✪✪✪

(Raksta autora vērtējums: 7 punkti no 10)

Atšķirībā no "Garmin" dārgajiem modeļiem, "Venu" vizuāli ir pavisam vienkāršs un viegls. Šeit nav ne titāna, ne safīra. Korpuss veidots no plastmasas, kas mārketinga vajadzībām nosaukta par «šķiedru stiprinātu polimēru» un tikai ap pašu 1,2 collu AMOLED displeju ir dažus milimetrus plats nerūsējoša tērauda gredzens, kurā nez kādēļ iegrebtas sīkas gropes. Var jau būt, ka vizuāli tas piešķir pulkstenim savdabīgu šarmu, taču praktisku labumu nedod. Gredzenu nevar pagriezt, tādēļ šādai saķeres virsmai jēgas nav. Vēl vairāk – gropēs viegli ieķeras netīrumi un tos ir grūti izkasīt no dziļajām rievām.