Neraugoties uz vēl samērā vājo patērētāju aktivitāti eirozonā un ekonomisko krīzi Krievijā, gads Latvijas tautsaimniecībai sācies samērā veiksmīgi
Par to, vai tāds būs arī turpinājums, pagaidām vēl grūti spriest. Labām ziņām mijoties ar sliktām, formulēt noteiktu viedokli par Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvām kļūst aizvien grūtāk. Nepārprotami ir pazīmes, kas norāda uz visai labvēlīgiem ekonomiskās attīstības scenārijiem. Viena no tām būtu valsts iekšzemes kopprodukta izmaiņas šā gada pirmajā ceturksnī, kuras liecina, ka ekonomikas pieauguma tempu samazināšanās, kas Latvijā bija vērojama iepriekšējo pusotru gadu, varētu būt beigusies. Turklāt priecējošs ir fakts, ka izaugsme lielā mērā notikusi uz apstrādes rūpniecības rēķina, un tas bijis brīdī, kad Latvijas rūpniekiem aizvien nācies saskarties ar visai pabēdīgajiem eirozonas ekonomiskajiem rādītājiem un gada sākumā fiksēto valūtas zonas ieslīgšanu deflācijā. Tā lielā mērā notika uz enerģētisko resursu cenu krituma rēķina, kas patērētājiem, protams, ir labvēlīga. Taču tas nav pozitīvi ietekmējis inflācijas rādītāju, piemēram, iedzīvotāju maksātspēju raksturojošajā pakalpojuma sektorā, kurš šā gada aprīlī salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn sadārdzinājies par 1%, uzrādot par 0,2 procentpunktiem vājāku rādītāju nekā pagājušā gada nogalē, kad valūtas savienība ieslīga deflācijā, liecina Eurostat dati.
Vēl sliktāka situācija ir Krievijā, kur ekonomiskā izaugsme gada pirmajā ceturksnī bijusi ar mīnusa zīmi. Potenciālās izaugsmes iespējas saistīt ar šo tirgu nākotnē aptumšo kaut vai Krievijas paziņojums par Latvijas un Igaunijas zivrūpniecības produkcijas importa aizliegšanu. Tas, protams, pasliktinās sociālekonomisko stāvokli daudzās piejūras apdzīvotās vietās, turklāt lielākajā no tām Kurzemes piekrastē ir radušies jauni stresi saistībā ar Liepājas metalurga tēraudkausēšanas ceha darbības apturēšanu un darbinieku skaita samazināšanu. Pasaules tērauda tirgus aizvien ir trausls un konkurēt ar augstām izmaksām būs grūti, līdz ar to droši vien ir jāpārskata uz leju kādreiz tik cerīgās prognozes par Metalurga darbības atsākšanas devumu Liepājas un visas valsts tautsaimniecībai.
Metalurga problēmas zināmā mērā ir saistītas ar globālo kontekstu, kur, piemēram, ekonomikas dati no ASV liecina par deflācijas atnākšanu un ar to saistītiem draudiem, kas lielā mērā vedina domāt, ka bez stingras naudas drukājamās mašīnas ieslēgšanas pogas nospiešanas izaugsme pasaules lielākajā tautsaimniecībā draud izsīkt. Latviju gan pagaidām glābj mazais ekonomikas apjoms un inflācijas rādītāji liecina par veselīgu patērētāju aktivitāti, ko turklāt varētu pastiprināt aizvien pieaugošā vidējā darba samaksa un noguldījumi, kā arī saistību mazināšanās pret banku sektoru.
