http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(67).jpg
Arvien vairāk dzirdams par gadījumiem, kad teju vienas dienas laikā var apturēt jau uzsāktu būvprojektu, paverot ceļu bezgalīgā stāsta cienīgam tiesāšanās procesam, kas attiecīgajam komersantam nenoliedzami rada finansiālus zaudējumus.
Protams, katrā konkrētajā šādā gadījumā būtu vērts izpētīt, kādā ceļā attiecīgais pasūtītājs ir spējis nonākt līdz sava projekta apstipriņāšanai un arī būvatļaujas saņemšanai, tomēr pats princips, ka tikai brīdī, kad projekta realizācija jau rit pilnā sparā, to var apturēt kā iespējami nelikumīgu, ir nepareizs. Proti, šeit runa ir par uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides principu.
Ja potenciālais investors redz, kādi katrā konkrētajā valstī ir nosacījumi, lai varētu realizēt vienu vai otru projektu, ieceri, viņš vērtē, kurā no tām viņam strādāt ir izdevīgi, bet kurā - nav. Savukārt, ja viņš redz, ka nosacījumi gan ir, bet tie var iegūt negaidītu pavērsienu - tās jau sauc par augsta riska investīcijām, turklāt ne vienmēr ar lielu peļņas procentu izdošanās gadījumā. Vietējiem investoriem šāda sistēma ir sarežģīta, taču viņi pie tās vismaz ir pieraduši. Savukārt ārvalstu uzņēmējiem attieksme nereti ir vienkārša - labāk neizvēlēties vietu, kur kaut kas nav saprotams. Līdzīga situācija bija laikā, kad Latvijas valdība ar intensitāti divas reizes gadā mainīja dažādu nodokļu likmes. Toreiz ne viens vien investors teica - nodokļi var būt augsti, taču tiem ir jābūt prognozējamiem pietiekami daudzus gadus, nevis tikai pāris mēnešu.
Tātad katrā pašvaldībā ir jābūt skaidri definētām vietām, kur drīkst un kur nedrīkst veikt būvniecību. Attiecībā uz vietām, kur drīkst būvēt, ir jābūt tikpat skaidri pateiktam - kāda veida celtnes ir pieļaujamas. Piemēram, var būt situācija, ka konkrētajā vietā nedrīkst būt ražošanas celtnes, un vienīgais, ko tur drīkst būvēt, ir dzīvojamās mājas, turklāt ne vairāk kā sešu stāvu augstumā. Ja attiecīgais investors šādā vietā nolemj būvēties, viņam atbildīgajās institūcijās ir jāsaņem gan projekta apstiprinājums, gan arī atļauja būvniecības uzsākšanai. Un pēc tam šādam inestoram ir jāliek svēts miers līdz pat būves nodošanas brīdim, un projekts nevar tikt apturēts vien tāpēc, ka kādam nepatīk un ir vēlme šādu investoru pačakarēt, dzenājot pa tiesām tuvākos divus, trīs, četrus gadus. Protams, šeit ir pāris «bet»…
Pirmkārt, ir jābūt mehānismam, kas ļauj projekta realizāciju apturēt situācijās, ja tās laikā tiek konstatētas nelikumības - būvapjoma pārsniegšana, daļēja būvniecība vietā, kur tā nebūt nav apstiprināta, un tamlīdzīgas lietas. Otrkārt, nododot uzcelto ēku ekspluatācijā, to nedrīkst apstiprināt, ja ir kaut mazākās novirzes no apstiprinātā projekta vai arī tiek konstatētas tehniskas nepilnības. Citiem vārdiem sakot, ir jābūt konkrētiem spēles noteikumiem, kurus nedrīkst mainīt tās laikā. Savukārt, ja viena vai otra atbildīgā iestāde ir atļāvusies apstiprināt projektu, kurš pēc savas būtības neatbilst Latvijā pastāvošajai likumdošanai, tad pirmām kārtām pie atbildības jāsauc tā amatpersona, kuras paraksts gozējas uz projekta realizāciju atļaujošā dokumenta.
