Ziepju opera - tā, visticamāk, var nodēvēt jau nez cik ilgu laiku notiekošos procesus uz Latvijas politiskās skatuves.
Visticamāk, ir gaidāmas nākamās sērijas, ar kurām varētu lepoties pat Latīņ-amerikas platuma grādos strādājoši seriālu veidotāji. Vēl tikai jāatgādina īss iepriekšējo sēriju saturs: Valsts prezidents uzstāda ultimātu Saeimai ar noteiktām prasībām, piedraudot ar tās atlaišanu; TP piedāvā Saeimas pašatlaišanās plānu; tiek nolemts Jaunajam laikam iet valdībā, kļūstot par vienu no koalīcijas partneriem; JL kopā ar citām opozīcijas partijām ierosina balsojumu par neuzticības izteikšanu Godmaņa valdībai; izgāžas TP piedāvātais Saeimas pašatlaišanās plāns... Atliek vien atvainoties tiem, kuri visam šim stāstam nav rūpīgi sekojuši līdzi, jo virkne būtisku notikumu tajā tika izlaisti, piemēram, ministru «atšaušana pa vienam» utt. Savukārt jau tuvākajās sērijās droši vien jārēķinās ar ķīviņiem par tiesībām vadīt Kultūras un Tieslietu ministriju, bet bonusšovs varētu būt jaunu seju meklēšana Godmaņa valdībai. It īpaši jestri tas varētu būt tāpēc, ka, visticamāk, katrs no ministriem uzskata, ka ir strādājis pietiekami labi, lai tomēr tiktu saglabāts pie vecajām sejām, turklāt par darba algu, no kuras netiek nogriezti 15%.
Tas viss būtu labi - seriāli tautai vienmēr ir patikuši, un arī birokrātiskais aparāts priekš tik mazas valstiņas, kāda ir Latvija, ir pārāk liels. Diez vai ikdienā kāds pamanītu, piemēram, to, ka Labklājības, Veselības, kā arī Bērnu un ģimenes lietu ministrijas ir savienotas vienā, no valdības padzenot veselus divus ministrus. Ir taču redzams viens no iemesliem, kāpēc mūsu valstij nav naudas - gadiem ilgi no nodokļu maksātāju kabatām ir maksātas algas speciālistiem, bez kuriem itin labi varam iztikt. Vienīgi.. Kaut kā nepamet sajūta, ka politiķi šā savdabīgā seriāla veidošanai velta vairāk uzmanības nekā sasāpējušo ekonomikas problēmu risināšanai. Un tas jau ir vismaz nožēlojami.