Neizlēmība un neiedziļināšanās nav tas pats, kas empātija un ieklausīšanās – abu reformu gadījumos politiķi vispirms paspēlējas ar spičkām un pēc tam mēģina dzēst ugunsgrēku
Pērn, kad spēkā vēl bija uzstādījums par Mikrouzņēmumu nodokļa režīma izskaušanu un tika plānota vērienīga uzņēmējdarbības vides dezinficēšana, lai no tā nepaliktu ne smakas, valdošo politiķu retorika sakņojās argumentos par to, ka minētais režīms ir pārlieku ēncietīgs un tajā strādājošie, likuma burta piesegti, tā sacīt, pievīlē nodokļus. Piedevām vēl padarot cilvēkus par nabagiem avansā, jo par viņiem netiek maksātas cilvēka cienīgas sociālās iemaksas.
Neskatoties uz plānoto obligāto sociemaksu «triecienu», politiķi tomēr atkāpās no saviem iepriekš dzelžainajiem pasludinātajiem argumentiem, sabiedrības spiediena vadīti, lielā mērā pret šo tematu atmaigstot. Un pie viena labi saprotot, ka problēmas neapdzēst vien ar vēju, ko rada garastāvokļa maiņas. Ekonomikas ministrs te gribēja MUN režīmu transformēt, te faktiski iznīdēt. Tika solīts, ka uz skatuves tiks prezentēts jauns regulējums mazā biznesa pasaulei, daiļskanīgi un, manuprāt, visai veiksmīgi izvēloties vārdus, to nodēvējot par dzīvesstila uzņēmumiem. Arvils Ašeradens (14.11.2016. DB) piedāvāja ar jaunu uzņēmējdarbības uzsācēju normu aizvietot esošo mikrodarboņu regulējumu, «kuru daudzi izmanto tikai tāpēc, lai optimizētu nodokļu maksājumus».
Kamēr regulējums vēl top normatīvi radošās mokās – Ekonomikas ministrija pēkšņi atradusi citus uzsvarus, pretējus iepriekšējam noskaņojumam, tagad secinot, ka MUN režīms labvēlīgi ietekmējis tautsaimniecību – mazo uzņēmumu skaits audzis, tie pērn nodrošinājuši ar darbu vairāk nekā 94 tūkst. cilvēku un, galu galā, valsts budžets no mazo uzņēmumu darbības pērn ieņēma par vairāk nekā 60 milj. eiro. Iepriekš gan ministrs dziedāja citu dziesmu: «Tas bija ļoti svarīgs valdības lēmums, ka par katru strādājošo ir jāsamaksā obligātās iemaksas vismaz minimālā līmenī. Pašlaik vairāk nekā 100 tūkst. cilvēku tā nerīkojas, ļaunprātīgi izmantojot iespēju». Šādu masveida krāpšanu tikai pirms četriem mēnešiem DB atklāja Ekonomikas ministrs. Gada nogales «cirks» ap sociālajām iemaksām izraisīja pirmo MUN rindu retināšanās vilni, tāpat režīma dalībnieku skaitu paplucināja lēmums paaugstināt MUN likmi, tagad var prognozēt, ka mikrouzņēmēju skaits samazināsies vēl, ja tiks īstenota ideja par neto apgrozījuma griestu pazemināšanu šī nodokļa maksātājiem no 100 tūkst. eiro līdz 40 tūkst. gadā (plašāk DB 09.03.2017.). Jāatgādina, ka Pasaules bankas rosināja no šī režīma atteikties pavisam.
Te velkamas paralēles ar notikumiem ap savvaļas zvēru izmantošanas aizliegumu cirkā. Raustīšanās, te politiķiem neieklausoties sabiedrības protestos, te metot kažoku uz otru pusi un sliecoties aizliegumu atbalstīt, parāda ne tik daudz spēju atzīt savas kļūdas kā patoloģisku nevēlēšanos iedziļināties bez īpaša pamudinājuma (sabiedrības spiediena).
Trokšņainais notikums parādīja arī to, ka sabiedrība ir gatava pieslēgties un paust savu nostāju viegli uztveramos «balts-melns» skalas jautājumos, kamēr par nodokļiem sirdi publiski izkrata retais.