DB Viedoklis

DB viedoklis: Nodokļu parādnieki zem VID brunčiem

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks,16.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzināta caurspīdīguma mazināšana Valsts ieņēmumu dienestā, no tautas acīm sākot slēpt lielākos nodokļu parādniekus

Tikai nelielu laika strēķīti (pusotru nedēļu), pirms jaunā VID vadītāja sāka saimniekot nodokļu iekasētāja mītnē, VID klusi paziņoja, ka iestāde pārtrauks publicēt lielāko nodokļu parādnieku sarakstu. Precīzāk – lielākais ēnu apkarotājs vairs nesauks vārdā valsts budžeta apzadzējus, tā vietā uzņemoties savdabīgu gādību par to datu drošumu. Taisnības labad gan jāsaka, ka jau kādu laiku (kopš nodokļu administrācijas interneta vietnes «uzlabojumu» veikšanas) tagad noslepenotais saraksts bija kā iebāzts ērkšķu krūmā. Sadabūt to nebija viegli, par ko pārliecinājās arī DB. Jau septembrī DB pie tā izdevās tikt, tikai vairākkārt sarakstē lūdzot pēc tā VID Sabiedrisko attiecību daļas darbiniekiem, kas ar trešo piegājienu atsūtīja derīgu saiti. Tā DB uz sarakstu patiešām aizveda, bet citiem nodokļu iekasētāja mājaslapas lietotājiem sasniegt šos datus faktiski nebija iespējams jau septembrī. Augusts tā arī palika pēdējais mēnesis, par kuru VID apkopojis šo ārkārtīgi interesanto informāciju. Noslepenotā un kopumā 294 miljonus eiro parādu nastas ietilpīgā TOP 100 lielāko nodokļu parādnieku saraksta virsotnē vairākus mēnešus bija divi uzņēmumi, kam saistības ar valsti samilzušas vairāku desmitu miljonu eiro apmērā, ko piedzīt nekad neizdosies. Līderis nodokļu parādu jomā ilgstoši bija mobilo telefonu vairumtirgotājs SIA Tendem Neman, kam nodokļu auditā aprēķinātā summa uz 1. septembri jau pārsniedza 44 miljonus eiro. Tam sekoja pēc saimnieciskās darbības jomas līdzīgs uzņēmums SIA M4U ar 34 miljonu eiro lielām parādsaistībām pret valsti. Kā iepriekš DB izteicās nodokļu eksperti, visus nodokļu parādniekus gan nedrīkst likt vienā maisā, jo parādi radušies dažādos veidos. Lielākās parādu summas veido nodokļu uzrēķini, un šādas summas parasti nemaz nav vainīgā uzņēmumu rīcībā, bet gan atspoguļo VID teorētiskos aprēķinus. Lai arī tas ir fakts, tomēr lielākā daļa no nodokļu lielākajiem uzrēķiniem ir (varbūt tagad jāsaka – bija, jo šim procesam kurš katrs vairs nevarēs izsekot) par PVN krāpšanās lietām un «pazudušajiem» tirgotājiem.

Atgriežoties pie VID paziņojuma, notikumu drīz vien sapiparoja jaunā VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, intervijā DB paziņojot, ka nodokļu parādnieku publiskošana būtu jāturpina, tādējādi «izglītojot un informējot». Viņa gan rosina parādu «miljonārus» neapveltīt ar tādiem uzmanības apliecinājumiem kā nepiedzenamiem kavējuma un soda uzrēķiniem. Jāpiekrīt, ka noslepenotajam sarakstam bija tikai audzinošs vai disciplinējošs efekts. Bez šaubām, lielāko daļu šajā kauna sarakstā atrodamo parādu var uzskatīt par nepiedzenamiem. Tomēr šī liste veicināja kaut niecīgu uzticības kredīta līmeni, kas pašam VID tā nosacītos juku laikos ir akūti nepieciešams kā timiāna tējas malks klepotājam.

Jācer, ka kādam no nodokļu administrācijas vairāk nekā 4 tūkst. darbinieku tomēr arī turpmāk atradīsies brīvs brītiņš pakalkulēt miljonus, cik un kurš «aizmirsis» samaksāt Latvijas valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru