Viena no šīs nedēļas apspriestākajām tēmām nenoliedzami ir starptautiskā autobūves giganta Daimler atzīšanās, ka tas savas automašīnas neskaitāmās pasaules valstīs, tostar Latvijā, ir realizējis ar kukuļošanas palīdzību.
Pašam Daimler šis stāsts jau drīz vien būs beidzies, samaksājot ASV valstij nedaudz vairāk par 100 milj. Ls. Protams, summa nav maza, taču, ņemot vērā, ka savulaik ar kukuļu palīdzību pārdotie auto ir devuši krietni vien lielākus ienākumus, faktiski var teikt, ka Daimler būs izļuvis no šī skandāla ar salīdzinoši mazām sāpēm. Šī summa būtu uzskatāma par nelielu kaut vai tāpēc, ka citā stipri vien līdzīgā kukuļošanas gadījumā Vācijas rūpniecības koncernam Siemens nācās šķirties no aptuveni četras reizes lielākas summas. Turklāt nebūsim naivi — ne jau šis skandāls kalpos par argumentu tam, lai kāds nākotnē sev neiegādātos, piemēram, jaunu Mercedes markas automobili.
Taču par Latviju kā šajā skandālā iesaistīto valsti jautājums joprojām paliek atklāts. Redz, pērkot automašīnas vai autobusus šādu koruptīvu darbību ceļā, faktiski vienmēr tiek būtiski pārmaksāts, jo cenā ir iekļauta arī kukuļa veidā samaksātā summa. Secinājumus izdarīt nav grūti — acīmredzot vairāku gadu garumā ir šķiesta nodokļu maksātāju nauda, visticamāk, vairāku miljonu latu apmērā. Kā atzīst juristi, būtu naivi iedomāties, ka Daimler jebkādu kompensāciju maksās ne tikai ASV, bet arī Latvijai un pārējām šajā stāstā iesaistītajām valstīm. Tikpat absurdi būtu uzskatīt, ka mums izdosies nosēdināt uz apsūdzēto sola Daimler amatpersonas.
Tātad Latvijas gadījumā atliek praktiski tikai viena iespēja — atcerēties, ka jebkuras kukuļošanas gadījumā ir ne tikai tie, kuri kukuli dod (šajā situācijā Daimler), bet arī tie, kas ņem. Jāsaka vēl vairāk — korupciju visvienkāršāk ir izskaust, kukuli neņemot, jo tad arī nav to, kas to dod. Tas nozīmē, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kā arī citām atbildīgajām institūcijām šobrīd, iespējams, sadarbojoties ar amerikāņiem, ir jānoskaidro, kuros iepirkumos tad ir tikusi izmantota šī kukuļošanas metode. Plus vēl jāņem vērā, ka nekad nekorumpējas valsts, pašvaldība, kāda institūcija vai uzņēmums. Kukuļus ņem konkrēti cilvēki, kam ir savs vārds, uzvārds un personas kods.
Citiem vārdiem sakot, ja reiz pasaulē ir izdevies panākt, ka globāla mēroga kompānija tiek izskaitļota kā kukuļotājs, kurš atzīstas savā nodarījumā, tad vienkārši vajag vēlēties atrast tās «sadarbības partnerus» Latvijā. Pretējā gadījumā var izveidoties absurda situācija, ka Daimler ir atzinies kukuļošanā, atpircies no ASV valdības, bet daudz kur pasaulē dažādu organizāciju amatpersonas sēž un berzē rokas, cik labi ir izdevies gūt nelikumīgu labumu uz visu nodokļu maksātāju rēķina un galvenais — neiekrist.
Un vēl… Gan šis, gan arī tā saucamais Bērnu slimnīcas skandāls liek aizdomāties par kādu nepatīkamu jautājumu — interesanti, cik Latvijā ir tādi kaut cik ievērojami iepirkumi, kas ir norisinājušies bez kukuļošanas?!
