Ja vien būs gribēšana risināt problēmas, nevis imitēt darbību Vienotības stilā, zaļzemnieki transporta nozarē var daudz laba izdarīt
To, ka transporta un to ietekmējošajās jomās ir daudz ielaistu, lai neteiktu – fatālu, kaišu, zina ikviens Latvijas iedzīvotājs, kas to izbaudījis, braucot pa bedrainiem ceļiem vai ar veciem vilcieniem. Savukārt tranzīta un loģistikas nozares spēlētāji zinās stāstīt, cik ļoti esošā birokrātija, VID un muitas attieksme «veicina» vēlmi veidot biznesu šajā valstī. Daudzās problēmas dažādām auditorijām atzinis gan zaļzemnieku premjers, gan finanšu ministre un satiksmes ministrs.
Ja minētie politiķi turpinātu Vienotības nespējnieku noskatīšanos uz risināmajiem jautājumiem tikpat bezpalīdzīgi kā Rīgas mērija, katru gadu sastopoties ar pirmo sniegu galvaspilsētas ielās, tad droši vien pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu būtu jālūdz veikt igauņiem Latvijas ziemeļu daļā, bet lietuviešiem mūsu valsts dienvidos. Savukārt Rīgas un Ventspils ostas pievienot Klaipēdai, kurai vienīgajai vērojams kravu pieaugums, vai arī kādai Skandināvijas valstij, kas tad būtu ieinteresēta virzīt preču plūsmu minētā reģiona virzienā nu jau caur «savām» ostām.
Metot ironiju pie malas, jāatzīst, ka transporta nozares biznesam tomēr kāds cerību stariņš ir palicis, lai arī iededzies visai savdabīgā veidā. Atšķirībā no Vienotības savulaik apātiskajiem finanšu un satiksmes ministriem, kuriem, šķiet, kādā brīdī jau bija vienalga, ko par viņiem domā gan komersanti, gan sabiedrība, zaļzemnieku politiskajam partnerim un reizē Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) prezidentam Aivaram Lembergam «savu» ministru reputācija rūp.
Labā ziņā ir arī tā, ka viņš ļoti labi saprot, ap ko lieta grozās. Uz to norāda viņa viedokļraksts par DB žurnālista komentāru saistībā ar riskiem tranzītam, kas gaidāmi, VID un muitas klanu savstarpējo karu nomocītajiem «vienkāršajiem» ierēdņiem ieviešot jauno Muitas likumu dzīvē. Droši vien vēloties saglabāt finanšu ministres labo slavu, LTBA vadītājs ņēmās stāstīt, cik labs ir jaunais Muitas likums, cik daudz tā izveidē roku pielikusi LTBA, kamēr citas nozares asociācijas tiekušās likumprojekta izstrādi novilcināt.
DB komentāra pamatā gan bija uzņēmēju paustās bažas nevis par to, cik slikts ir Muitas likums, bet neziņa, kā tas tiks piemērots, jo tam pakārtotie normatīvie akti vēl nav izstrādāti. Par to, kas varētu sekot jau pēc mēneša, pat LTBA biedri varētu asociācijas vadītājam smalki izstāstīt, balstoties līdzšinējā, komersantiem «draudzīgajā» saskarsmē ar VID un muitu. A. Lemberga vēlme aizstāvēt «savējos», vēl pirms tie mēslus sastrādājuši, gan rāda, ka viena lieta ir sēdēt iekšējā opozīcijā un izteikt pārmetumus neprasmīgajiem Vienotības politiķiem, bet pavisam cita – pašiem vadīt valdību, ietekmīgas ministrijas un labi apzināties, ka tiksi nesaudzīgi kritizēts par nepadarīto. Neviens gan neteica, ka atbildības nasta ir viegla. Ja vien būs gribēšana, zaļzemniekiem ir visas iepējas pierādīt, ka ir labāki valsts vadītāji par koalīcijas partneriem, kaut vai tikai izmēžot VID un muitas kūti, kur netrūkst pat godīgam tranzīta biznesam kaitējošu personāžu.