Pats paradoksālākais ir tas, ka joprojām nav veikti aprēķini par to, cik izmaksās ap bibliotēku nepieciesamās infrastruktūras izveide.
Pēdējā laika notikumi saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas jeb Gaismas pils būvniecību liek domāt, ka šā projekta virzītājiem, galvenokārt Kultūras ministrijai un tās pakļautībā strādājošajai aģentūrai Jaunie trīs brāļi (J3B), nav ne mazākās nojausmas par to, cik lielu naudu nodokļu maksātājiem šis piemineklis nejēdzībai rezultātā izmaksās. Tiesa, J3B vadītājs Z. Magone ir norādījis, ka 139 miljoni latu esot reālā summa, par kādu varētu šo objektu realizēt, bet...
Jau visi tie soļi, kas līdz šim ir sperti, norāda, ka saistībā ar Gaismas pili strādāts tiek vai nu pavirši, vai arī izšķērdīgi (tas gan viens otru neizslēdz). Pirmkārt, valsts tās vajadzībās ir pamanījusies iztērēt jau 15,4 miljonus latu, taču jāatgādina, ka būvniecība pat vēl nav sākusies. Otrkārt, konkursa par būvniecības veikšanu noteikumi bija sagatavoti tā, ka tā dalībnieku piedāvātajās tāmēs gala skaitlis svārstās ap pusmiljardu latu.
Savukārt tagad J3B mēģina spert nākamo ģeniālo soli - panākt, lai būvniecības izmaksas tiktu indeksētas katru ceturksni, kas nozīmē, ka valstij pat nebūs skaidr��bas, cik lieli izdevumi šai būvei galu galā jāplāno. Taču pats paradoksālākais ir tas, ka joprojām nav veikti aprēķini par to, cik izmaksās ap bibliotēku nepieciešamās infrastruktūras izveide, turklāt pietiekami liela nauda būs vajadzīga, lai šo stikla kaudzi ikdienā uzturētu. Visai droši var teikt, ka pašreizējā politiskā kliķe ar joni mēģina realizēt pieminekļa celtniecību savai nespējai ekonomiski domāt, liekot vēl daudzām paaudzēm par šo prieku maksāt.
To visu redzot, kārtējo reizi rodas jautājums - kāpēc vispār vajag tērēt mistiski lielu naudas summu ēkas būvniecībai, kuras projekts tapis pirms vairāk nekā 10 gadiem, kuras dēļ cilvēkiem ir jānojauc mājas, kuras celtniecība draud vēl vairāk sakarsēt mūsu jau tāpat daudz cietušo ekonomiku, nemaz jau nerunājot par inflācijas līmeni, kura finansēšanai Magone ir iecerējis izmantot naudu no Lattelecom privatizācijas (vēl jau valstij pieder Latvenergo, Latvijas Dzelzceļš un šis tas cits)?
Rodas pat iespaids, ka runa šeit ir nevis par namu grāmatu glabāšanai, bet, piemēram, Ķīnas mūri. Katrā ziņā ievērojami efektīvāk šos neskaitāmos miljonus būtu izmantot, piemēram, sakārtojot nodokļu politiku vai neliekot uzņēmējiem vairākkārt apmaksāt slimības lapas vai daudz ko citu.