Lai mainītos attieksme, izmeklēšanas rezultātiem jābūt nepārprotamiem, tādiem, lai tos nevarētu «aprakt» citu ekspertu atzinumos
Šodien aprit gads, kopš, iebrūkot tirdzniecības centra Maxima jumtam Rīgā, Priedaines ielā 20, bojā gāja 54 cilvēki. Šajās dienās daudz runāts par to, kādas ir Zolitūdes traģēdijas mācības, ko mācījušies būvnieki, ko Maxima, ko – sabiedrība kopumā.
Vērtējot traģēdijas sekas, biznesa laikrakstā būtu jāspriež racionāli, bet tas nav iespējams, jo notikušais nebija prātam aptverams. Tāpēc gribas atcerēties DB viedoklī pirms gada rakstīto, kur tika pausta cerība, ka «saistībā ar šo negadījumu nebūs tādas pašas «gumijas stiepšanas» kā Rīgas pils ugunsgrēka gadījumā, kad nelaimes iemeslu neviens nevar pateikt jau piecus mēnešus, nemaz jau nerunājot par vainīgo nosaukšanu. Tā vietā ir tikai visu iesaistīto pušu taisnošanās – kāds jau vainīgs ir, bet es tas noteikti neesmu».
Diemžēl gada laikā šeit rakstītais turpinājies. Vainīgie nav nosaukti, un no iesaistītajiem uzņēmumiem neviens nav atzinis savu vainu. Izskatās, ka tas arī nenotiks, tāpēc atliek gaidīt izmeklēšanas rezultātus un tiesībsargājošo iestāžu secinājumus. Pagaidām izmeklēšana turpinās, taču tā ir noslēguma fāzē – vēlmju līmenī policija kā iespējamo termiņu min gada beigas. Ņemot vērā pagājušo laiku, var tikai cerēt, ka rezultāti būs kvalitatīvi un ekspertīžu rezultāti – nepārprotami. Tādi, lai tos nevarētu «aprakt» citu ekspertu atzinumos.
Ir saprotami, ka sabiedrība prasa ātru reakciju un vainīgo atrašana ir svarīga mums visiem. Tas beidzot ļautu skaidri pateikt, ko katrs darījis nepareizi, pavirši, nekvalitatīvi. Tomēr jāapzinās, ka traģēdijā nav viena vainīgā – līdzvainīgi ir daudzi. Notikumu ķēdi kāds no iesaistītajiem varēja pamainīt, pievēršot uzmanību vienam vai otram aspektam. Lai nepieļautu traģēdiju atkārtošanos, attieksme jāmaina visiem: būvniecības procesa dalībniekiem, pasūtītājiem, tirgotājiem, ēku īpašniekiem un nomniekiem, valstij un pašvaldībām, sabiedrībai.
Būvniecības procesa kontekstā diemžēl ir jārunā par alkatību, paviršību un totālu atbildības trūkumu, pirms gada DB rakstīja bijušais Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš. Izmaiņas būs, ja mainīsies ne tikai būvnieku, bet arī visu būvniecības procesā iesaistīto – pasūtītāju, projektētāju, būvinženieru – attieksme. Un arī kontrolējošo iestāžu attieksme. Runas par būvvalžu atbildību pieklusušas, jo viss izdarīts atbilstoši normatīvajiem aktiem. Vai būvvaldēs strādājošo speciālistu ir pietiekami un viņu kvalifikācija ir atbilstoša? Analizējot paveikto būvniecībā kopumā, būvnieki atzīst, ka process kļuvis lēnāks – projekti tiek pieņemti un izskatīti lēnāk. Tas ir viens no ieguvumiem, bet svarīgi, lai projekti tiek vērtēti pēc būtības, nevis papīriem. Kā zināms, ar papīriem mums lielākoties viss ir kārtībā. Otrs ieguvums, ko ar laiku nevajadzētu pazaudēt, ir dubultās pārbaudes un tagad vērojamais būvnieku maksimālais uzmanīgums.
Vēl viens no jauninājumiem ir jaunais Būvniecības likums, taču tas nav brīnumlīdzeklis, kas sakārtos nozari. Likums tikko sācis darboties, un priekšā vēl ir liels darbs, lai jaunie normatīvi sāktu strādāt saskaņoti, un arī ar to nebūs pietiekami. Normatīvi ir jāstiprina. Arī jaunajam Būvniecības valsts kontroles birojam jābūt maksimāli spēcīgam un neatkarīgam. Taču visi iespējamie normatīvi nedarbosies pilnvērtīgi, ja to nedarīs nozare. Līgumi un sertifikāti būvlaukumā nestaigā, to dara cilvēki.
Izmaiņas ir lēnas: gan ikvienā uzņēmumā, gan nozarēs, gan sabiedrībā. Tas, kādi būs rezultāti, ir atkarīgs no nozarē strādājošajiem un tiem, kas ar to ir saistīti. Bet pirms tam ir sabiedrības, pasūtītāju, pircēju solis. Nepasūtīt un neļaut būvēt lēti. Nepieņemt ārkārtīgi lētus piedāvājumus. Nestrādāt bez līguma. Nemēģināt izlīdzēties ar lētākiem materiāliem. Neļaut peļņas procentiem būt svarīgākiem par visu. Ar laiku ikvienas traģēdijas atblāzma kļūst vājāka. Pēc laika, Zolitūdes gadadienai aizmirstoties, lielai daļai sabiedrības dzīve atgriezīsies vecajās sliedēs. Cerams, ka šī gada laikā paustās apņemšanās nepazudīs un pēc pieciem gadiem mēs redzēsim citādus uzņēmumus. Atbildīgākus un uzticības cienīgus droša darba darītājus.
