HP inovatīvajam viedtelefonam Elite x3 var pievienot monitoru, klaviatūru un peli un izmantot to datora vietā

Nākamā ienesīgā produkta meklējumi dzen ražotājus pa neparastām takām, mudinot izmēģināt spēkus pat jomās, kurās uzņēmumam nav spēcīgu iestrāžu. Šim scenārijam seko arī viens no lielākajiem datoru un printeru ražotājiem pasaulē Hewlett-Packard, mēģinot tirgū izkalt jaunu nišu ar viedtelefona un datora apvienojumu HP Elite x3.

Nav jau gluži tā, ka HP būtu pilnīgs iesācējs telefonu tirgū. Pirms 13 gadiem tas ar iPAQ Pocket PC bija viens no kabatas datoru jeb mūsdienu viedtelefonu priekšteču pionieriem. Nevar arī teikt, ka Elite x3 ir absolūta inovācija, jo jau pirms gada tālruni ar līdzīgām funkcijām – Lumia 950 – tirgū laida Microsoft. Taču HP gadījums ir interesants ar to, ka viņu ierīce izmēru dēļ ir tuvāka planšetei nekā telefonam.

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(386).jpg

Nepilni 75% - tik daudz balsstiesīgu Latvijas iedzīvotāju aizvadītās nedēļsnogalē skaidri pateica, ka mūsu valstij arī turpmāk jābūt latviskai.

Vispirms jau jāteic - gandarījumu rada fakts, ka Latvijas sabiedrība pilnībā kompensēja to, ko neapjēdza tā saucamās latviskās politiskās partijas un varas iestādes - veiksmīgi pašorganizējās, aktīvi devās uz balsošanas iecirkņiem un izdarīja savu izvēli. Tas pierāda, ka mūsu sabiedrībai viss nav vienalga un mēs esam gatavi būt saliedēti vismaz brīžos, kad runa ir par uzbrukumu valsts pastāvēšanas pamatiem.

Šā referenduma kontekstā bieži ir runāts par to, kas gan notiks, sākot ar 19. februāri, proti, pēc referenduma norises. Sliktākais būtu, ja nenotiktu nekas. Proti, ja Latvijas politiskā elite tagad nospriestu - mēs uzvarējām, un viss ir kārtībā. Ar šādu attieksmi jau pēc dažiem gadiem mēs nonāksim vai nu pie vēl viena referenduma par valsts valodas statusa maiņu, vai arī pie balsošanas par visu iespējamo nepilsoņu automātisku naturalizāciju. Tas nozīmē, ka Latvijā beidzot ir nepieciešama normāla nacionālā politika, un tas nebūt nenozīmē galēji labējā spārna popularizēšanu, pret ko ir piesardzīga visa Eiropa. Piemēram, mums vairāk nekā 20 gadu laikā nav sakārtota izglītības sistēma, šajā gadījumā ar to saprotot divvalodu izglītojošo iestāžu sistēmu. Nu, nevajag tracināt cilvēkus ar dažādām parakstu vākšanām par krievu skolu likvidāciju un tamlīdzīgām lietām. Tā vietā laika gaitā ir jāizzūd dalījumam latviešu un krievu skolās, atstājot vienkārši skolas, kurās mācās bērni atbilstoši savai dzīvesvietai neatkarīgi no tautības.

«Kāpēc mēs neesam bagāti? Tāpēc, ka esam dumji. Kā sabiedrība, kā indivīdi, kā elite, kā tauta. Lielām tautām ir vieglāk būt bagātām, jo lielākai piramīdai ir augstāka virsotne – gudrāka un atbildīgāka elite, kas spēj efektīvi organizēt pat ne tik gudru sabiedrību. Mazām tautām ir jābūt gudrām, lai būtu bagātas,» savā viedoklī laikrakstam Diena saka finanšu analītiķis Ģirts Rungainis.

Mēs esam postkoloniāla zeme un tauta. Esam bijuši pārtikuši savu kolonizatoru kalpībā, viņiem gudri organizējot un vadot mūsu tautas dzīvi – gandrīz visam Vācijas un pasaules eksportam ejot caur Latviju un Krieviju un Krievijas eksportam ejot uz pasauli. Mācījāmies un skatījāmies no viņiem, līdzinājāmies, norāda Ģ. Rungainis.

«Gadsimtu atpakaļ tiešām mēs bijām daudz un bijām gudri, salīdzinot ar citām Eiropas un pasaules tautām. Un mums bija pasaules līmeņa elite. Tas ļāva izveidot savu valsti uz esošās divu lielvalstu bagātības un gudrības bāzes ar pareizām vērtībām, gudru, strādīgu tautu vēsturiskas izdevības momentā. Lai gan jau toreiz līda ārā Āfrikas cienīga nemākulība, bet varbūt to būtu pārvarējuši,» tā viņš.

Velosipēdu tirgotājs ZZK Rīgā, K.Ulmaņa gatvē izveidojis pirmo amerikāņu zīmola Specialized Elite konceptveikalu Baltijā.

Specialized radīts 1974.gadā un ir lielākais velosipēdu ražotājs ASV. Tas pārstāvēts vairāk nekā 80 valstīs un ir pazīstams ar velosipēdu un veloaksesuāru, riteņbraukšanas piederumu, apģērbu un apavu ražošanu.

«Katru gadu, domājot par uzņēmuma attīstību un optimāliem veidiem, kā apmierināt esošo un potenciālo klientu vēlmes, dodamies uz lielāko velo izstādi Eiropā, Vācijā - Friedrihscafen Euro Bike, vienā no šādiem izstādes apmeklējumiem iepazināmies ar Specialized velo zīmolu. Jau iepriekš bijām dzirdējuši labas atsauksmes, tādēļ nolēmām uzsākt sadarbību ar Specialized,» stāstīja Specialized Elite veikala vadītājs Nils Miķelsons.

Vasilijs Meļņiks ir viens no tiem cilvēkiem, kura vārds bieži tiek pieminēts, runājot gan par ekonomiku, biznesu, gan arī politiskajām intrigām. Turklāt vērtējumi par viņu allaž ir bijuši gana pretrunīgi. Viņš ir spējis gadiem ilgi vadīt ne vienu vien uzņēmumu ar daudziem tūkstošiem strādājošo, bet valdībā noturējies vien pāris nedēļas. Katrā ziņā viņu visai droši var saukt par vienu no vislabāk informētajiem cilvēkiem šajā valstī.

Kāda jūsu skatījumā ir pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā?

Smaga. Man nepatīk vārds «krīze», ko šodien visi lieto, taču situācija nav vienkārša, un es varu paskaidrot, kāpēc tā ir. Ne jau tāpēc, ka mums būtu slikta politiskā situācija. Tieši otrādi – mums ekonomiskās grūtības ir izraisījušas problēmas politikā. Politiķi neuzticas viens otram, sabiedrība netic politiķiem.

2008.gada decembra DnB NORD Latvijas barometra aptaujas dati liecina, ka gandrīz visi pētījumā ietvertie indikatori atkal ir sasnieguši kārtējos antirekordus.

Ja līdz šim no mēneša uz mēnesi indikatoriem bija tendence pamazām pasliktināties, tad pēdējā mēneša laikā notikušās izmaiņas daudzos no tiem ir raksturojamas kā ļoti būtiskas. Vienlaikus šķiet, ka diezin vai tas daudzus varētu pārsteigt. Nav īpaši rūpīgi jāseko līdzi Latvijā notiekošajam, lai secinātu, ka sabiedrības noskaņojuma pasliktināšanās ir likumsakarīga un ka nākošais pētījums ar ļoti augstu varbūtību atkal uzrādīs jaunus antirekordus.

Tā kā tādu iedzīvotāju īpatsvars, kuri patlaban kādā noDnB NORD Latvijas barometra pētījumā apskatītajām jomām spēj saskatīt kaut ko pozitīvu, jau labu laiku ir raksturojams kā niecīgs, tad pēdējos mēnešos sabiedriskās domas izmaiņas vairāk ir saistāmas ar šādām tendencēm:

Latvijā jau gadiem ilgi ir runāts par dažādām X stundām - gan ekonomiskā, gan politiskā, gan arī militārā ziņā. Šoreiz izskatās, ka kuru katru brīdi šī X stunda var pienākt Ivara Godmaņa valdībai.

Tas viss liecina vēl arī par to, ka valdošās koalīcijas politiķus šobrīd visai droši var iedalīt divās pamatkategorijās: vieni vēl mēģina tvert pēdējo mirkli, lai realizētu savu saimnieku intereses jeb biznesa projektus, otri - ekonomiskās krīzes apstākļos vienkārši raustās zaudēt darbu. Rodas gan iespaids, ka tieši par ekonomisko krīzi un tās radītajām sekām politiskā elite uztraucas vismazāk (izņemot gadījumu, kad premjeram ienāca prātā, ka algu samazinājums attiecas arī uz ministriem). Vismaz tā var secināt, ņemot vērā, ka pēdējo nedēļu laikā dažādi strīdi un diskusijas pārsvarā ir bijušas par to, kurš kuram uzticas, kuras plāns ir īstais, bet kura - neīstais, kurš būtu nākamais iespējamais premjers utt. Izskatās, ka Godmaņa valdības saīsināšanas plānu politiķi nav varējuši akceptēt vien tāpēc, ka, lūk, pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām nevar sabiedrībai parādīt, ka kāda partija piekāpjas Godmanim, nevis diktē savus noteikumus. Īsi sakot, priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies pilnā sparā. Jēdziens «vēlēšanas» mūsu politiķiem ir gluži kā sarkanā lupata bullim - ja kāds to pavicina, tad nabaga lopiņš neko citu vienkārši nav spējīgs ieraudzīt un aizmirst realitāti.

Birža ir neizmantots finansējuma piesaistes veids valsts uzņēmumiem, atzina Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs.

Viņš norādīja, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijā, iespējams, nevedas ar valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, ir negatīvā pieredze ar privatizāciju 90.gados. "Domāju, ka viens no iemesliem ir 90.gadu privatizācijas rēgs, kas joprojām klīst apkārt, maldinot sabiedrību un lēmumu pieņēmējus, ka investoru piesaiste ir bīstama rotaļa," sacīja Grafs.

Vēl viens no iemesliem varētu būt saistīts ar to, ka politiskā elite nevēlas zaudēt 100% kontroli par uzņēmumiem.

"Viens no iemesliem, kāpēc ar to ir tik grūti, varētu būt tāds, ka politiskā elite nemaz negrib no savām rokām izlaist 100% lemšanu par uzņēmumiem, jo tad ir jārēķinās arī ar citiem akcionāriem, arī ārvalstu investoriem. Ja uzņēmumam ir vairāki īpašnieki, tas liek sakārtot procesus un izslēdz dažādus spontānus eksperimentus, ko spilgti raksturo gadījums ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV) un "Latvenergo" padomi," pauda Grafs.

Savu 35 gadu vecumā Edgars Rinkēvičs ir piedzīvojis spožu karjeru – ilgu laiku sabijis Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatā, bet brīdī, kad pie viņa viesojās Numurs, viņš tieši septiņas dienas pildīja Valsts prezidenta kancelejas vadītāja pienākumus.

Vieni viņu dēvē par pelēko kardinālu, otri uzskata, ka tieši viņa spēkos ir padarīt Valsts prezidenta politiku un izturēšanos respektējamāku un pat agresīvāku, trešie – baidās tikt atlaisti no darba. Pašam Edgaram Rinkēvičam viedoklis ir skaidrs — diez vai Latvija ir gatava tautas vēlētam prezidentam, turklāt nekas slikts nenotiktu, ja augstākā valsts amatpersona nebūt nebūtu bezpartijiska.

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Jau pirms diviem gadiem portāls pietiek.com skaidroja M. Bunkus saistību ar «netīrajām» lietām maksātnespējas procesos. Lai labāk izprastu M. Bunkus profesionālo darbību, Dienas Bizness publicē pietiek.com sarunu ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku, uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Ir divas lielas problēmas. Viena ir skaidrie vai ne tik skaidrie sakari ar acīmredzamu ieinteresētību starp izpildvaras un valsts administratīvām struktūrām.

Ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš ir arī advokāts, kurš izmanto juridiskos absurdus, izmanto caurumus likumos un izmanto to, ka viņa brālis ir augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.

Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā: piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši, tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Iekšzemes kopprodukts dramatiski krītas, nodokļu ieņēmumi samazinās, bet Latvijas partneri diezgan skeptiski raugās uz mūsu vēlmi palielināt valsts budžeta deficītu.

Šādā stilā virsraksti jau vairākas dienas rotā lielāko daļu plašsaziņas līdzekļu.

Šodien, visticamāk, tiks apstiprināta Valda Dombrovska (JL) valdība, un ir skaidrs, ka tā savu darbu sāks ar to, ar ko beigs Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītais Ministru kabinets — ar līdzekļu samazināšanu. Jautājums ir tikai par to, atbilstoši cik lielam budžeta deficītam būs jāveic izmaksu «apgriešana » — 5.3 vai 7%. Tomēr, dzirdot dažādus izskanošos paziņojumus, prognozes, rodas sajūta, ka politiskā elite joprojām nav sapratusi, ka nevar tikai izģērbt pedagogus un mediķus, nevar bezgalīgi apkraut ar nodokļu slogu biznesu, vienlaikus atzīstot, ka gaidītā labuma gan no tā nav. Ir pienācis laiks samazināt arī pašiem savus izdevumus, lai cik sāpīgi un nepatīkami tas arī būtu.

Visām Saeimā pārstāvētajām partijām jāsēžas pie sarunu galda, turklāt ar domu kopīgi uzņemties atbildību par valstī notiekošajiem procesiem jeb izveidot kvalitatīvi jaunu valdību.

To ir paziņojis mūsu Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Pirmām kārtām jau jāatzīmē, ka tik lielā mērā kā Zatlers politiskajos procesos vēl nav jaucies neviens līdzšinējais Latvijas prezidents (izņemot Kārli Ulmani, protams). Partijas pie viena galda, noteiktas likumdošanas izmaiņas konkrētā laikā, iespēja atlaist Saeimu... Kaut ko tādu, it īpaši jau savas pirmās prezidentūras laikā neatļāvās pat par autoritāti uzskatītā Vaira Vīķe-Freiberga.

Zatlers acīm redzami arvien vairāk mēģina parādīt, kurš šeit ir saimnieks. Brīdī, kad viņš tika iecelts Valsts prezidenta godā un daudzi vīpsnāja, ka šis cilvēks ir vien Tautas partijas ieliktenis, daudz klusāk izskanēja atziņa, ka Zatlers, vadīdams Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, ir spējis palikt savā amatā un pārkost ne vienu vien veselības ministru no dažādām politiskajām organizācijām... Iespējams, arī šajā gadījumā Zatlers nestrādā atbilstoši kādas partijas vēlmītēm, un jautājums ir tikai par to, vai tiešām viņš savos uzskatos ir viens?! Runājot par pašreizējo situāciju premjerministra Ivara Godmaņa valdībā, ir skaidrs, ka tā ir nobriedusi pārmaiņām, savukārt nav skaidrības - kādām. Šeit pastāv vairāki godmaniskie bet...

Valsts budžeta izdevumi neatbilst budžeta likumā noteiktajām prioritātēm 2023. gadā, pārkāpjot budžeta likumā noteikto, visneprioritārākās nozares bija varas kontrole, sociālā aizsardzība un veselība.

Latvijas politiskajā elitē un vadošajos plašsaziņas līdzekļos, kas patiesībā barojas no tās pašas vadošas politiskās elites atvēlētā finansējuma, dominē ačgārnas un neloģiskas darbības. Latvijas hokeja izlase šogad guva izcilus panākumus pasaulē - trešā vieta. Latvijas basketbola izlase guva izcilus panākumus pasaulē – piektā vieta. Kā šie panākumi tika iegūti?

Pirms katras spēles tiek apspriesti, izanalizēti un izvērtēti iepriekšējās spēles rezultāti. Tiem, kas pieļāva kļūdas, tiek norādīts, kas ir jālabo, no kā ir jāizvairās. Tad tiek veiktas korekcijas spēles taktikā un resursu sadalījumā, kā ir jāmana spēle, lai gūtu maksimālos panākumus, lai nākamajā spēlē pat ar stiprāku pretinieku komanda varētu demonstrēt labāko, ko spēj. Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) tagad gatavojas nākamajai politiskajai spēlei - 2024. gadam.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Žurnāla Nedēļa un portāla nozare.lv galveno redaktoru Māri Zanderu droši vien var dēvēt par intelektuālo huligānu, par kura izdarībām tā arī īstas skaidrības nav – viņš vispirms runā un tad domā vai arī katrs viņa pateiktais teikums tiek pausts ar zināmu aprēķinu.

Katrā ziņā salīdzināt Latvijā notiekošos procesus ar Miloševiča režīmu Serbijā vai arī Reihstāga dedzināšanu, Zanderam īpašas problēmas nesagādā. Nu jau viņam arī piezvanīt vai aizsūtīt īsziņu varēs katrs, kurš to vēlas.

Parasti tu visai ironiski vērsies pret dažādiem Latvijā notiekošiem ekonomiskiem un politiskiem procesiem. Kāda tad, tavuprāt, šodien ir situācija mūsu valstī?

Vajadzētu samazināt ministriju skaitu, daļa ministru jānomaina utt. To visu pēdējā laikā var dzirdēt arvien biežāk.

Pirmkārt, ir jautājums, ko īsti tiek plānots likvidēt -posteni, kā tas faktiski ir noticis ar integrācijas lietu ministra vietu, vai arī visu resoru. Nav jēgas apvienot, piemēram, Kultūras un Izglītības ministrijas, jaunizveidoto institūciju vienkārši nosaucot par Izglītības, Zinātnes un Kultūras ministriju un sabīdot kopā abu esošo ministriju struktūras. Tam ir vajadzīgs ekonomiski efektīvs piegājiens. Otrkārt, nav izslēgts, ka šādā veidā tiek mēģināts pamainīt politiskās ietekmes akcentus koalīcijā. Nav noslēpums, ka, atbrīvojoties no Normunda Broka (TB/LNNK) un Oskara Kastēna (LPP/LC) valdībā, lielāku ietekmi nu ir ieguvusi Tautas partija, kas pārējiem partneriem varētu diez ko nepatikt.

Tautas partijas (TP) aicinājums Valsts prezidentam Valdim Zatleram nekavējoties atlaist Saeimu, jāatzīst, bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm.

Negaidīts šāds pavērsiens ir vismaz divu būtisku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, ilgu laiku TP līderi nebūt nebija pozitīvi noskaņoti pret Saeimas ārkārtas vēlēšanām, un tagad faktiski ir teju vienas nakts laikā apgriezuši kažoku uz otru pusi. Bet, ja jau reiz šāds paziņojums ir izskanējis, tad oranžie beidzot varētu pierādīt, ka tā ir rīcības partija un nolikt savus Saeimas deputātu mandātus. Otrkārt, līdz galam nav skaidrs, kādu labumu TP gūtu no Saeimas atlaišanas. Maz ticams (faktiski nemaz nav ticams), ka TP līderi pēkšņi būtu sākuši aizdomāties kaut ko par tautas vēlmēm, sabiedrības un valsts interesēm. Tas vienkārši nav iespējams.