Lai veicinātu neapdomīgas aizņemšanās samazināšanu un cilvēku neiedzīvošanos pārlieku lielās kredītsaistībās, valdība ir nolēmusi virzīt tālāk uz Saeimu apstiprināšanai dažādas normas, kas turpmāk ierobežotu nebanku kredītdevējus. Runa ir par nozari, kas Latvijā jau ilgstoši tiek apspriesta emociju līmenī.

Proti, vieni konsekventi lieto jēdzienu «augļotāji», otri piesauc Satversmes tiesu, kas automātiski nozīmē, ka attiecīgā joma tiek saistīta ar iespējamiem konstitucionālo tiesību pārkāpumiem. Realitātē nebanku kreditēšana ir viena no daudzām nozarēm. No vienas puses, tas nozīmē, ka šis bizness nebūt nav jāaizliedz – ja ir personas, kas saskata iespēju tādējādi pelnīt naudu, tajā nav nekā nosodāma. No otras puses, arī šim biznesam ir jābūt regulētam no valsts puses. Respektīvi, valstij ir tiesības pateikt, ko drīkst un ko nedrīkst darīt kantrā konkrētajā jomā strādājošie uzņēmumi – arī firmas, kas izsniedz patērētājiem salīdzinoši nelielus kredītus.

Ko tad īsti šobrīd valdība grib prasīt no nebanku kreditētājiem? Pirmkārt, aizliegt izsniegt ātros kredītus naktīs. Diez vai to var uzskatīt par pārmērīgu prasību, ir īpaši aizdomājoties, kāpēc gan cilvēks varētu gribēt aizlienēt naudu, teiksim, ap diviem naktī. Diez vai runa būtu par jauna ledusskapja iegādi vai arī komunālo pakalpojumu reķinu segšanu. Lai aizņemtos šādiem mērķiem, nav nekādu problēmu pagaidīt dažas stundas, līdz valstī atkal sākas darba duna.

Otrkārt, jau sen tiek runāts par nepieciešamību pārliecināties, vai tiešām cilvēks, kurš aizņemas naudu, būs spējīgs to arī atdot. Jāatgādina, ka pat tā dēvētajos treknajos gados, lai saņemtu kredītu bankā, bija stingras prasības attiecībā uz ienākumu pierādīšanu. Nebanku kreditētāji savā būtībā veic primitīva līmeņa bankas darbības, tāpēc nav skaidrs, kāpēc šo uzņēmumu gadījumā vajadzētu pilnībā pietikt ar apjautāšanos kredītņēmējam, vai viņam ir darbs. «Treknie» gadi skaidri pierādīja, la liela sabiedrības daļa nebūt neaizņemas atbildīgi. Arī šobrīd nevar izslēgt iespēju, ka cilvēks, kurš vispār ir nonācis līdz tādai situācijai, ka ir gatavs aizņemties naudu no nebanku kreditētājiem, būs ar mieru apgalvot visu ko, lai tikai dabūtu kāroto finansējumu.

Treškārt, tiek plānots noteikt, ka kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme jebkurā gadījumā nevar pārsniegt 100%. Protams, latviešiem ir teiciens par to, ka katrs pats ir savas laimes kalējs. Ja jau cilvēks ir tik neapzinīgs, ka ir gatavs salīdzinoši nelielas kredītdsaistības pārvērst par lielām, viņam to nevarētu liegt. Tomēr, pieļaujot, ka personu, kuras nonāk šādās problēmās, kļūst arvien vairāk, valdība tikai veicina sociālo spriedzi, kas nav vēlams faktors nevienā valstī.

Kā redzams, neviens no potenciālajiem jauninājumiem nav uzskatāms par pārspīlētu vai cilvēktiesības ierobežojošu. Protams, ja nebanku kredītdevēji vēlas vērsties tiesā, viņiem to nevar liegt – tiesiskā valstī šāda iespēja tiek garantēta.