Lai varētu uzcelt jauno ogļu staciju Liepājā, būs jāceļ elektroenerģijas tarifi, lai tādējādi visi patērētāji kopā 10 gadu laikā varētu segt jaunās būves izmaksas.
Vismaz šāds likumprojekts ir sagatavots izskatīšanai Ministru kabinetā. Nevarētu teikt, ka šāds pavērsiens ļoti pārsteigtu, it īpaši jau ņemot vērā Latvijas tendenci novirzīt uz gala patērētāju pleciem teju visas izmaksas. Tomēr dažas pārdomas šajā kontekstā rodas.
Skaidrs, ka jauna elektrostacija mūsu valstī ir nepieciešama, turklāt ievērojami ātrāk, nekā tā tiks uzbūvēta. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā visai saprotama ir arī atziņa, ka valstij tik lielas naudas nav (Ekonomikas ministrija gan neprecizē - cik lielas, taču ir skaidrs, ka runa ir par daudziem miljoniem latu), un tāpēc attiecīgās izmaksas jāsedz pašiem patērētājiem.
Tajā pašā laikā nekādi skaidrs nav kāds cits aspekts: nu kā var sanākt, ka jau šobrīd valstij pietiek naudas ne tikai jaunas Nacionālās bibliotēkas jeb Gaismas pils būvniecībai, bet nez kāpēc arī veselas aģentūras Jaunie trīs brāļi uzturēšanai, taču elektrostacijai - nepietiek. Pirmkārt, lai arī padraņķīgā stāvoklī esoša, bet bibliotēka mums jau ir, atšķirībā no nepieciešamajām energojaudām. Otrkārt, ogļu elektrostacija dos atdevi tautsaimniecībai, kolīdz tā sāks darboties. Savukārt attiecībā uz Gaismas pili nav pat skaidrības, cik izmaksās tās uzturēšana pēc uzcelšanas, un no kādiem līdzekļiem tās tiks segtas. Var mēģināt apelēt pie tā, ka pašreiz ir nepieciešams sildīt ekonomiku, balstot mūsu mierīgā garā brūkošo būvniecības sektoru. Taču, domājams, celtniekiem varētu būt diezgan vienalga, ko būvēt - galvenais, lai ir pietiekami lieli pasūtījumi.
Savukārt tagad briest visnotaļ nepatīkams absurds? Nodokļu maksātāju nauda taupības apstākļos tiek ieguldīta stikla kalna attīstībā, savukārt elektroenerģijas tarifi tiek plānoti celt gan tāpēc, ka mums tiešām vajag jaunu elektrostaciju, gan arī tāpēc, lai apmierinātu nesen televīzijā izskanējušo visai paštaisno a/s Latvenergo vadītāja Kārļa Miķelsona atziņu, ka šis uzņēmums taču nevar strādāt bez peļņas.
Izskatās, ka mūsu valsts amatpersonas ir visu izskaitļojušas, izņemot vienu - kas tiks darīts tad, ja patērētājiem nebūs naudas, par ko apmaksāt to visu?! It īpaši jau tagad, kad sarūk darba vietu, bet attiecīgi palielinās bezdarbnieku skaits.