Visi uz vēlēšanām! Šāds sauklis savulaik padomju gados tika plaši skandēts pirms Augstākās Padomes vēlēšanām. Toreiz daudzi uz to noraudzījās ar vieglu smīnu, jo tāpat jau bija skaidrs, kāds būs rezultāts. Šobrīd, pirms rīt notiekošajām pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām situācija ir citāda.
Protams, par ko balsot, jāizlemj katram balsotājam pašam, kaut vai vienkārši izvēloties mazāko no nelaimēm. Un, domājams, arī vēlētāju aktivitāte varētu būt visai augsta. Taču dažas interesantas nianses tomēr šajā sakarā jāmin. Pirmkārt, lielākās politiķu cīņas neapšaubāmi notiek par varu pilsētā, ko var dēvēt par valsti valstī — par Rīgu. Turklāt, domājams, lielu lomu tieši šajā pašvaldībā nospēlēs pēdējo dažu nedēļu laikā realizētās dažu sarakstu agresīvās reklāmas kampaņas. Otrkārt, jāņem vērā, ka gadījumā, ja Rīgas domes deputātu un arī jaunās koalīcijas sastāvs būs krasi atšķirīgs no pašreizējā, tas var radīt zināmu nestabilitāti arī valdībā. Ne velti šobrīd jau tiek saukti divi (nevis kā vēl pirms neilga laika — viens) datumi, kad galējā lasījumā varētu tikt pieņemti grozījumi šā gada valsts budžetā. Treškārt, interesanta situācija veidosies Latvijas reģionos, kur šoreiz vēlēšanas notiks atbilstoši jaunizveidotajam novadu principam. Tas nozīmē, ka mazo pilsētiņu, kas reformas rezultātā tika pievienotas lielākiem centriem, iedzīvotāji daudzos gadījumos pat lāgā nezina, par ko balsot — sarakstos esošie vārdi viņiem ir sveši. Savukārt, ja arī var atpazīt kādu no sava miesta «varoņiem», tad attiecīgais cilvēks ir atrodams saraksta apakšējā daļā, un viņam tāpat ir mazas izredzes tikt ievēlētam jaunās domes sastāvā.
Bet, ceturtkārt… Visu minēto iemeslu dēļ šo vēlēšanu rezultāti ir neprognozējamāki nekā jebkad iepriekš. Plus vēl jāņem vērā arī lielais neizlēmušo balsotāju skaits, un viņu balsis sadalīsies pilnīgi nezināmā virzienā. Turklāt to var teikt arī EP vēlēšanām, kuras, iespējams, Latvijā izgāztos, ja vien nenotiktu vienā dienā ar pašvaldību vēlēšanām. Iemesls tam diemžēl ir vienkāršs — lielā sabiedrības daļā valda uzskats, ka EP deputāti tāpat tur neko prātīgu nedara, un tāpēc arī balsot par šiem sarakstiem varētu nebūt interesanti.