Valsts kā spēlētājs neizmanto Latvijas iespējas transporta infrastruktūras izveidē

Laikā, kad politiskā retorika rietumvalstu un Krievijas starpā nezaudē savu asumu, šā gada trīs mēnešos par 4,5% krities Latvijas ostu kopējais apgrozījums, kur zināmā mērā vainojama siltā ziema. Pret kaimiņvalsts uzņēmumiem vērsto sankciju dēļ daļu ogļu kravu zaudējusi Ventspils, taču Kurzemes ostas kravu apjomu lejupslīdē 16,7% apmērā šis nebūt nav vienīgais faktors. Ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ – tuvāk līdz ostai no valsts austrumu robežas – priekšrocības ir Rīgai, kas arī atspoguļojas galvaspilsētas 6,7% kāpumā uz naftas produktu, ogļu un minerālmēslu rēķina. Tādēļ vieni saka, ka Kurzemes ostu virzienā vajadzētu zemākus dzelzceļa tarifus, otri – lai nu ostu termināļi protas, kravu īpašniekiem piedāvājot kompāniajs daļas.

Ja neņem vērā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un pāris citu politiķu publicitāti un kaimiņvalsts reakciju garantējošos izteikumus, Krievijai īsti nav iemesla un tā arī, šķiet, nav samazinājusi kravu plūsmu Latvijas ostu virzienā politisku motīvu dēļ. Gluži pretēji, kaimiņvalsts kompānijas – gan kravu īpašnieki, gan nosūtītāji – investē mūsu ostu termināļos un transporta uzņēmumos. Tas lielā mērā garantē, ka iepriekšminētās kravas turpinās izmantot savulaik izcirsto logu uz Eiropu. Ja neskaita risku, ka, attiecībām ar Krieviju kādu iemeslu dēļ saasinoties, šīs kravas var tikt nogrieztas kā ar nazi, Latvija kā tranzītvalsts līdz ar to ir tikai ieguvēja.

Taču kaut kādu nesaprotamu iemeslu dēļ valsts kā spēlētājs neizmanto visas iespējas, lai efektīvāk iekļautos loģistikas ķēdē. Runāts gan par to tiek aizvien vairāk, tikai līdz konkrētam, vērā ņemamam rezultātam tā arī nonākts netiek.

Piemēram, Krievijas, Kazah- stānas un Baltkrievijas dzelzceļiem piederoša kompānija nopērk privātā dzelzceļa operatora daļas, nevis veido pārvadājumu veikšanai domātu kopuzņēmumu ar Latvijas dzelzceļu. Ja Vācijas pasta un dzelzceļa uzņēmumi aizvien dziļāk sadarbojas ar minēto NVS pārvadājumu kompāniju, bet somiem ar krieviem ir kop- uzņēmums, tad nevajadzētu būt problēmai kaut ko līdzīgu darīt arī mums. Nu, šķiet, šis vilciens ir aizgājis.

Tomēr ir jomas, kur valsts savu vietu vēl varētu iekarot. Runa ir ne vien par to, ka vajadzētu beidzot ostu neapgūtajām teritorijām piesaistīt Kazahstānas, Ķīnas vai kādas citas valsts kravu īpašniekus vai nosūtītājus termināļa izveidei.

Runa ir arī par Latvijas dzelzceļa iesaistīšanos ne tikai kravu pārvadājumos, bet arī to papildu apkalpošanā, kā to izdarījis Lietuvas dzelzceļš, izveidojot intermodālos termināļus Kauņā un Viļņā. Kaimiņi rīkojas pēc principa – kas pirmais nāk, tas pirmais maļ. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss atzīst, ka arī Latvijas dzelzceļam būtu jādara kas līdzīgs.

Tas, vai citi koalīcijas politiķi vispār aptver jautājuma nozīmību un būtu gatavi dot šādu uzdevumu dzelzceļam, pagaidām ir atklāts jautājums.